Ministru kabineta noteikumi Nr.1455

Rīgā 2009.gada 15.decembrī (prot. Nr.88 61.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumos Nr.663 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība"

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 4.panta divpadsmito daļu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumos Nr.663 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 129.nr.; 2009, 113.nr.) šādus grozījumus:

1.1. aizstāt 4.punkta otrajā teikumā vārdus "valsts aģentūrā "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs"" ar vārdiem "sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs"";

1.2.  7.punktā:

1.2.1. papildināt 7.1.apakšpunktu aiz vārdiem "liellopu gaļai, cūkgaļai" ar vārdiem "kazu un aitu gaļai";

1.2.2. papildināt noteikumus ar 7.6.apakšpunktu šādā redakcijā:

"7.6. šo noteikumu 8.pielikumā – saliktiem produktiem un uztura bagātinātājiem.";

1.3. izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

"9. Produkts atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, ja:

9.1. produktam vismaz 90 % un saliktajam pārtikas produktam vismaz 60 % no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām (tai skaitā pamatizejviela), izņemot ūdeni, sāli un cukuru, atbilst šajos noteikumos noteiktajām kvalitātes prasībām;

9.2. vismaz 75 % no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām ir iegūtas vienā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā, kas shēmas norādē minēta kā izcelsmes valsts vai reģions;

9.3. tas nesatur ģenētiski modificētus organismus, nesastāv no tiem un nav ražots no tiem.";

1.4. papildināt II nodaļu ar 11.¹ un 11.² punktu šādā redakcijā:

"11.¹ Produkta kvalitātes kritēriji (ķīmiskie, mikrobioloģiskie, organoleptiskie) atbilst šajos noteikumos noteiktajiem kvalitātes kritērijiem visā produkta realizācijas termiņa laikā.

11.² Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā minētā produkta ražošanā neizmanto sintētiskās krāsvielas.";

1.5. papildināt 14.punktu aiz vārdiem "dokumentu pārbaudi" ar vārdiem "(tās biežumu nosaka, pamatojoties uz riska analīzi)";

1.6. aizstāt 36.punktā skaitļus un vārdus "2009.gada 31.decembrī" ar skaitļiem un vārdiem "2010.gada 1.jūlijā";

1.7. izteikt 1.pielikumu šādā redakcijā:

"1.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 18.augusta
noteikumiem Nr.663

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības pienam un piena produktiem, liellopu gaļai, cūkgaļai, kazu un aitu gaļai un tās produktiem

I. Liellopu, cūku, kazu un aitu audzēšana

1. Dzīvniekiem nodrošina pilnvērtīgu, sabalansētu barošanu, pamatojoties uz katrai dzīvnieku sugai un grupai izstrādātām barības devām. Barības devā norāda katrai konkrētai dzīvnieku sugai un grupai nepieciešamo barības sastāvu un daudzumu.

2. Ja operatoram nav iespējams nodrošināt pilnvērtīgu, olbaltumvielas saturošu dzīvnieku barību, ar kontroles institūcijas atļauju izmanto ģenētiski modificētu dzīvnieku barību, izvērtējot dzīvnieku barības devas, ko operators dokumentāri apliecina pirms kontroles institūcijas atļaujas saņemšanas.

3. Ja dzīvnieku barošanai izmanto rūpnieciski ražotu vai no cita operatora iepirktu dzīvnieku barību, nepieciešams kvalitāti apliecinošs sertifikāts vai kvalitātes apliecība.

4. Cūkām vidēji uz 100 kg dzīvmasas diennaktī jāuzņem 2–3 kg sausnas.

5. Ārstniecisko barību atļauts izmantot praktizējoša veterinārārsta uzraudzībā atbilstoši šajos noteikumos minētajām veterināro zāļu lietošanas prasībām un veterināro zāļu apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

6. Veterināro zāļu lietošanā ievēro šādus nosacījumus:

6.1. izmanto fitoterapijas (piemēram, augu ekstrakti, esences) un homeopātiskās zāles (augu, dzīvnieku vai minerālvielu izcelsmes) un mikroelementus;

6.2. ķīmiski sintezētas alopātiskas veterinārās zāles lieto praktizējoša veterinārārsta uzraudzībā, izvēloties tās zāles, kuru izdalīšanās laiks no dzīvnieka organisma ir īsāks;

6.3. ķīmiski sintezētu alopātisko veterināro zāļu un antibiotiku lietošana dzīvnieku slimību profilaksei ir aizliegta.

7. Veterināro zāļu lietošanu reģistrē žurnālā. Žurnālā norāda informāciju par dzīvnieka slimību, veterinārajām zālēm (zāļu aktīvās vielas), to devu un ievadīšanas metodi, zāļu lietošanas ilgumu un zāļu izdalīšanās periodu.

8. Ja produktīvo dzīvnieku ārstēšanā lieto alopātiskās veterinārās zāles, zāļu lietošanas instrukcijā noteikto zāļu izdalīšanās periodu pagarina divas reizes. Ja zāļu izdalīšanās periods nav norādīts, nosaka, ka tas ir 48 stundas.

9. Identificē ar zālēm ārstētu dzīvnieku un nodrošina, ka zāļu izdalīšanās laikā no šā dzīvnieka iegūtos produktus pārtikā neizmanto.

10. Veterināro zāļu izdalīšanās periodā dzīvnieku produkciju aizliegts izmantot uzturā.

11. Novietni tīra un kūtsmēslus izvāc atbilstoši turēšanas sistēmai saskaņā ar ražošanas procesu.

12. Operators sagatavo kūtsmēslu apsaimniekošanas plānu. Ja kūtsmēslus neizmanto saimniecībā, operators noslēdz kūtsmēslu izvešanas līgumu.

13. Dzīvniekiem nodrošina to sugai un fizioloģiskajām vajadzībām nepieciešamo fizisko aktivitāti.

14. Cūkām nodrošina pastaigu laukumus ar iespēju rakties.

15. Režģu grīda kūtī aizņem ne vairāk kā 50 % no kopējās grīdas platības. Režģu grīdu aizliegts izmantot dzīvnieku stāvvietās un guļvietās.

16. Gaļas liellopu, kazu, aitu un cūku pārvadāšanas ilgums no izbraukšanas vietas līdz kautuvei nepārsniedz sešas stundas.

II. Piena un piena produktu ražošana

17. Svaigpiena uzglabāšanas laiks piena ražošanas novietnē nepārsniedz 48 stundas.

18. Svaigpiena kvalitātes prasības atbilst šā pielikuma 1.tabulā minētajām prasībām.

1.tabula

Svaigpiena kvalitātes prasības

Nr.p.k.	Rādītājs	Noteiktās prasības	Kontrole
1.	Urīnviela	150–300 mg/kg	Kontroli veic operators katrai piegādātā svaigpiena partijai pirms piena pieņemšanas pārstrādei
2.	Sasalšanas temperatūra govs pienam	ne augstāka par –0,520 ºC
3.	Sasalšanas temperatūra kazas pienam	ne augstāka par –0,517 ºC	Kontroli veic operators katrai piegādātā svaigpiena partijai pirms piena pieņemšanas pārstrādei
4.	Skābums govs pienam	15–18 ºT	Kontroli veic operators katrai piegādātā svaigpiena partijai pirms piena pieņemšanas pārstrādei
5.	Skābums kazas pienam	16–18 ºT	Kontroli veic operators katrai piegādātā svaigpiena partijai pirms piena pieņemšanas pārstrādei

19. Piena produktu ražošanā aizliegts izmantot augu izcelsmes taukus (eļļas), daļēji vai pilnīgi aizstājot piena taukus piena produktos. Produktu pārstrādātājs produkta ražošanas procesu un tajā izmantotās izejvielas norāda tehniskajā specifikācijā.

20. Siera ražošanā aizliegts izmantot salpetri (NaNO₃ vai KNO₃), lai nomāktu gāzes radošo mikroorganismu attīstību.

21. Gatavos piena produktus novērtē sensori atbilstoši standartam LVS 354:2002 "Piena un piena produktu sensorā novērtēšana ar punktu metodi". Neviena rādītāja vērtējums nav zemāks par 16 punktiem (20 punktu vērtēšanas sistēmā). Vērtē šādus rādītājus:

21.1. ārējo izskatu;

21.2. konsistenci;

21.3. garšu un smaržu;

21.4. ūdens dispersijas pakāpi – sviestam ar tauku saturu, kas nav zemāks par 80 %;

21.5. izskatu griezumā – sieram.

22. Produktu sensori novērtē reizi gadā. Ja ražošanai ir sezonas raksturs, novērtēšanu veic divas reizes gadā. Sensoro novērtēšanu veic akreditētā testēšanas laboratorijā, kuras akreditētajā darbības jomā ir iekļauta piena un piena produktu sensorās novērtēšanas metode.

23. Dzeramā piena un piena produktu fizikāli ķīmiskie un mikrobioloģiskie rādītāji atbilst šā pielikuma 2.tabulā minētajām prasībām. To kontroli operators veic ne retāk kā reizi gadā akreditētā testēšanas laboratorijā.

2.tabula

Dzeramā piena un piena produktu fizikāli ķīmiskie un mikrobioloģiskie rādītāji

Nr.p.k.	Rādītājs	Rādītāja lielums
1.	Dzeramais piens, piens un piens ar samazinātu tauku saturu, saldais krējums, vājpiens
1.1.	tauku saturs, %	deklarētais ± 0,5 %
1.2.	skābums, ºT	deklarētais ± 0,5 ºT
1.3.	blīvums (tikai pienam), kg/m3	ne mazāks par 1028
1.4.	fosfatāze	negatīva
1.5.	inhibitori, tai skaitā antibiotikas (tikai pienam)	klātbūtne nav pieļaujama
2.	Raudzētie piena produkti – acidofilais piens, ar bifidobaktērijām raudzēts piens, skābais krējums, kefīrs, vājpiena kefīrs, rūgušpiens, rjaženka, tīrkultūra, raudzētas paniņas, jogurts, augļu jogurti
2.1.	tauku saturs, %	deklarētais ± 0,5 %
2.2.	skābums, ºT	deklarētais ± 0,5 ºT
2.3.	dzīvotspējīgo mikroorganismu skaits, KVV/1 g	107
3.	Piena tauku produkti – sviests, sviests ar samazinātu tauku saturu, koncentrēts sviests
3.1.	tauku saturs, %	deklarētais ± 0,5 %
3.2.	ūdens saturs, %	deklarētais ± 0,5 %
3.3.	tauku skābums, mmol/100 g tauku	ne vairāk kā 1,2
3.4.	peroksīdu skaits, mekviv. skābekļa/1000 g tauku	ne vairāk kā 0,3
3.5.	zarnu nūjiņu grupas baktērijas 30 °C	klātbūtne nav nosakāma 1 g
4.	Nenogatavinātie sieri – svaigie sieri, mājas siers, skābpiena sieri
4.1.	tauku saturs, %	deklarētais ± 0,5 %
4.2.	skābums, ºT	deklarētais ± 0,5 ºT
4.3.	sāls, %	deklarētais ± 0,5 %
4.4.	sausna (ūdens saturs), %	deklarētais ± 0,5 %
5.	Sieri – cietie, puscietie, mīkstie, nogatavināti pelējuma vai glemes mikrofloras ietekmē, nogatavināti sālījumā
5.1.	tauku saturs sausnā, %	deklarētais ± 0,5 %
5.2.	sāls, %	deklarētais ± 0,5 %
5.3.	sausna (ūdens saturs), %	deklarētais ± 0,5 %
6.	Biezpiens un biezpiena izstrādājumi – pilnpiena biezpiens, vājpiena biezpiens, biezpiena sieriņi, biezpiena torte
6.1.	tauku saturs, %	deklarētais ± 0,5 %
6.2.	ūdens saturs, %	deklarētais ± 0,5 %
6.3.	skābums, ºT	deklarētais ± 0,5 ºT
7.	Piena produktu deserti – pudiņi, krēmi, deserti
7.1.	tauku saturs, %	deklarētais ± 0,5 %
7.2.	sausna (ūdens saturs), %	deklarētais ± 0,5 %
7.3.	skābums, ºT	deklarētais ± 0,5 ºT
8.	Saldējums – krējuma saldējums, piena saldējums, piena saldējums ar zemu tauku saturu, saldējuma torte
8.1.	tauku saturs, %	deklarētais ± 0,5 %
8.2.	saharozes saturs, %	deklarētais ± 0,5 %
8.3.	skābums, ºT	deklarētais ± 0,5 ºT
8.4.	sausna, %	deklarētais ± 0,5 %
9.	Sieri – kausētie, kūpinātie
9.1.	tauku saturs sausnā, %	deklarētais ± 0,5 %
9.2.	sausna (ūdens saturs), %	deklarētais ± 0,5 %
9.3.	sāls, %	deklarētais ± 0,5 %

III. Liellopu gaļas, cūkgaļas, kazu un aitu gaļas un tās produktu ražošana

24. Liellopu liemeņus, pusliemeņus, ceturtdaļliemeņus un cūku liemeņus un pusliemeņus atdzesē aukstuma telpās līdz temperatūrai, kas nav augstāka par 4 °C.

25. Gaļu uzglabā temperatūrā, kas nav zemāka par 1 °C un augstāka par 6 °C.

26. Sadalītu gaļu pēc iesaiņošanas un iepakošanas atdzesē līdz iekšējai temperatūrai, kas nav augstāka par 4 °C. Gaļas temperatūra pirms pārstrādes nav augstāka par 4 °C.

27. Gaļas un gaļas produktu ražošanā aizliegts izmantot:

27.1. saldētu izejvielu;

27.2. mehāniski atkaulotu gaļu;

27.3. augu izcelsmes olbaltumu;

27.4. tauku–ādu emulsijas;

27.5. pārtikas piedevas uzglabāšanas laika pagarināšanai, garšas, smaržas un ārējā izskata uzlabošanai, vēlamo reoloģisko īpašību nodrošināšanai;

27.6. biezinātājus, recinātājus, stabilizētājus.

28. Puskūpināto un jēlkūpināto desu ražošanā nav atļauts lietot fosfātus.

29. Desu (līdz 40 mm diametrā) ražošanā izmanto dabīgus (zarnas) vai dabīgi ražotus apvalkus.

30. Mitruma saturs gatavajā produktā ir:

30.1. vārītajās desās – 55–70 %;

30.2. cīsiņos un sardelēs – 65–70 %;

30.3. puskūpinātajās desās – 35–45 %;

30.4. jēlkūpinātajās desās – 25–30 %;

30.5. liellopu gaļas produktos – ne vairāk kā 45 %;

30.6. cūkgaļas produktos – ne vairāk kā 65 %.

31. Saldētas kazas gaļas un kazas gaļas produktu iekšējā temperatūra nav augstāka par –18 °C.";

1.8. papildināt 2.pielikuma tabulu ar 7., 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

"7. Propoliss medū	Mitrums, %	ne vairāk kā 22	Analīzes veic operators vienai partijai sezonā, ņemot paraugu no fasēšanai sagatavotās produkcijas. Analīzes veic atbilstoši paškontroles sistēmai, nosūtot paraugu uz laboratoriju"
	Propolisa daudzums medū	deklarētais ± 0,5 %
	pH	deklarētais ± 0,5
8. Bišu māšu peru pieniņš medū	Mitrums, %	ne vairāk kā 27
	Bišu māšu peru pieniņa daudzums medū	deklarētais ± 0,5 %
	pH	deklarētais ± 0,5
9. Smiltsērkšķu eļļa medū	Mitrums, %	ne vairāk kā 25
	Smiltsērkšķu eļļas daudzums medū	deklarētais ± 0,5 %
	pH	deklarētais ± 0,5
10. Ziedputekšņi, propoliss, bišu māšu peru pieniņš medū	Mitrums, %	ne vairāk kā 35
	Ziedputekšņu, propolisa, bišu māšu peru pieniņa daudzums medū	deklarētais ± 0,5 %
	pH	deklarētais ± 0,5

1.9. izteikt 3.pielikumu šādā redakcijā:

"3.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 18.augusta
noteikumiem Nr.663

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības graudaugiem un to produktiem, eļļas augiem un to produktiem

1. Graudaugu un eļļas augu audzēšana

1. Graudaugu un eļļas augu (turpmāk – kultūraugi) audzēšanā ievēro augu maiņu, izstrādājot kultūraugu maiņas plānu:

1.1. vienas sugas, vienas šķirnes graudaugus neaudzē vienā laukā vairāk kā divus gadus pēc kārtas;

1.2. rapsim nav pieļaujami tādi priekšaugi kā vasaras (ziemas) rapsis, ripsis, eļļas rutki, lopbarības kāposti, turnepši, kāposti, mārrutki, rutki, lapu sinepes un citi krustziežu dzimtas augi.

2. Veic kultūraugu audzēšanai nepieciešamos agrotehniskos pasākumus (pareiza lauka izvēle, kultūraugu šķirnes un augsnes apstrādes tehnoloģijas izvēle, optimāls sējas laiks, kultūraugu augšanai un attīstībai piemērota mēslojuma lietošana, optimāla ražas novākšanas termiņa ievērošana, ražas atlieku novākšana vai savlaicīga iestrādāšana augsnē).

3. Sēklas un šķirņu izvēle:

3.1. izmanto sertificētas sēklas;

3.2. rapša audzēšanā izmanto "00" (divu nuļļu) vai "000" (triju nuļļu) šķirnes;

3.3. kaņepju audzēšanā izmanto sējas kaņepes, kurās tetrahidrokanabiola (THC) koncentrācija nepārsniedz 0,2.

4. Kultūraugus mēslo saskaņā ar mēslošanas plānu, kas izstrādāts, pamatojoties uz agroķīmiskās izpētes datiem un plānoto kultūraugu ražu. Agroķīmisko izpēti veic ne retāk kā reizi piecos gados.

5. Mēslošanas plānā norāda:

5.1. saimniecības nosaukumu un atrašanās vietu;

5.2. lauka numuru, platību hektāros (ha);

5.3. audzējamo kultūraugu, tā šķirni, izmantošanas veidu un plānoto ražu;

5.4. iepriekšējā gadā audzēto kultūraugu (priekšaugu);

5.5. slāpekļa (N), fosfora (P₂O₅) un kālija (K₂O) iestrādes normu (kg) uz vienu hektāru;

5.6. ar organisko mēslojumu (organiskā mēslojuma veids) iestrādāto slāpekli, fosforu un kāliju (turpmāk – NPK);

5.7. ar minerālmēsliem iestrādāto NPK, norādot minerālmēslu veidu, daudzumu (svars kg) uz vienu hektāru un visā lauka platībā;

5.8. citus kultūraugu barības elementu bilances faktorus.

6. Lai audzējamiem kultūraugiem nodrošinātu optimālu augsnes reakciju, ja nepieciešams, augsnes kaļķo saskaņā ar agroķīmiskās izpētes rezultātiem.

7. Kultūraugu veģetācijas periodā operators vismaz reizi nedēļā pārbauda lauku, lai novērotu kaitīgā organisma izplatības dinamiku, un pārbaudes rezultātus dokumentē lauka pārbaudes žurnālā.

8. Lauka pārbaudes žurnālā norāda:

8.1. lauka numuru vai nosaukumu;

8.2. pārbaudes datumu;

8.3. kultūrauga attīstības stadiju;

8.4. kaitīgā organisma izplatību, invāzijas vai kultūrauga bojājuma pakāpi.

9. Pamatojoties uz šā pielikuma 7.punktā minētajiem pārbaudes rezultātiem un ņemot vērā kaitīgā organisma izplatības dinamiku, pieņem lēmumu par visvairāk piemēroto augu aizsardzības pasākumu, pirms tam izvērtējot agrotehniskā, mehāniskā vai bioloģiskā augu aizsardzības paņēmiena lietošanas iespējas.

10. Ja agrotehniskais, mehāniskais vai bioloģiskais augu aizsardzības paņēmiens nenodrošina kaitīgā organisma ierobežošanu, izvēlas ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, kas iekļauti Latvijas augu aizsardzības līdzekļu reģistrā. Sākotnēji izvēlas lietot selektīvu (konkrēta kaitīgā organisma ierobežošanai paredzētu) augu aizsardzības līdzekli ar vismazāko iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi.

11. Operators informāciju par šā pielikuma 1., 3., 6. un 10.punktā minēto prasību izpildi reģistrē lauka vēsturē.

12. Operators piecus gadus glabā ar stādāmā materiāla, sēklu, augu aizsardzības, mēslošanas, kaļķošanas un ģipšošanas līdzekļu iegādi saistītos dokumentus, augu pases vai etiķetes, sertifikātus un agroķīmiskās izpētes rezultātus.

13. Rapša mēslošanā minerālā slāpekļa deva gadā nepārsniedz 200 kg uz vienu hektāru.

14. Kaņepes nedrīkst mēslot ar slāpekli saturošiem minerālmēsliem.

15. Graudu kaltēšanā alus ražošanai paredzēto graudu temperatūra nepārsniedz 40 °C.

16. Operators reizi gadā vidējam graudu, rapšu un kaņepju sēklu ražas paraugam nosaka piesārņojuma līmeni – aflatoksīnu summu (nepārsniedz 4,0 µg/kg) un svina saturu (nepārsniedz 0,2 mg/kg svaiga svara).

17. Graudu krāsa ir atbilstoša, raksturīga veseliem, pilngatavību sasniegušiem graudiem.

18. Graudu smarža ir atbilstoša, raksturīga veseliem graudiem, bez pelējuma, puvuma, sasmakuma, iesala vai citām neatbilstošām smaržām.

19. Graudu un sēklas kvalitāte atbilst šā pielikuma 1.tabulā minētajām prasībām.

1.tabula

Graudu un rapša sēklu kvalitātes prasības

Nr.p.k.	Produkts	Rādītājs	Rādītāja lielums	Kontrole
1.	Kvieši	mitrums, %	ne vairāk kā 14	Kontroli veic operators katrai graudu partijai, pieņemot graudus pārstrādei
		Hagberga krišanas skaitlis, s	220–350
		proteīna saturs (sausā masā), %	ne mazāk kā 12,5
		Zeleny indekss, ml	ne mazāk kā 30
		atkritumu piemaisījumi, %	ne vairāk kā 1,0
		citu kultūraugu graudu piemaisījumi, %	ne vairāk kā 4,0
		sīko graudu (kas iziet caur 2,0 x 20 mm sietu) piemaisījumi, %	ne vairāk kā 2,0
		kaitēkļu invāzija	nav pieļaujama
		ar melnplauku inficēti graudi	nav pieļaujami
		ar fuzariozi inficēti graudi	nav pieļaujami
		melno graudu (Claviceps purpurea) klātbūtne, %	ne vairāk kā 0,05
2.	Rudzi	mitrums, %	ne vairāk kā 14	Kontroli veic operators katrai graudu partijai, pieņemot graudus pārstrādei
		Hagberga krišanas skaitlis, s	120–250
		atkritumu piemaisījumi, %	ne vairāk kā 1,0
		citu kultūraugu graudu piemaisījumi, %	ne vairāk kā 4,0
		sīko graudu (kas iziet caur 1,4 x 20 mm sietu) piemaisījumi, %	ne vairāk kā 2,0
		kaitēkļu invāzija	nav pieļaujama
		ar melnplauku inficēti graudi	nav pieļaujami
		ar fuzariozi inficēti graudi	nav pieļaujami
		melno graudu (Claviceps purpurea) klātbūtne, %	ne vairāk kā 0,05
3.	Alus mieži	dīgtspēja, %	min. 95	Kontroli veic operators katrai graudu partijai, pieņemot graudus pārstrādei
		proteīna saturs sausā masā, %	līdz 11,8 ieskaitot
		mitrums	ne vairāk kā 14
		tīrība (citi augi vai piemaisījumi), %	maks. 2,0
		kaitēkļu invāzija	nav pieļaujama
4.	Mieži un rudzi (iesala ražošanai)	dīgtspēja, %	min. 95	Kontroli veic operators katrai graudu partijai, pieņemot graudus pārstrādei
		proteīna saturs sausā masā, %: miežiem rudziem	līdz 14 ieskaitot līdz 18 ieskaitot
		mitrums, %	ne vairāk kā 14
		homogenitāte, % (vienas šķirnes sēkla)	ne mazāk kā 95
		tīrība, % (citu kultūraugu piemaisījumi)	ne vairāk kā 4
		piemaisījumi, %	ne vairāk kā 1
		kaitēkļu invāzija	nav pieļaujama
5.	Rapšu sēklas	erukskābes saturs, %	līdz 2	Kontroli veic operators katrai graudu partijai, pieņemot graudus pārstrādei
		glikozinolāts, µmol	līdz 30
		bāzes mitrums, %	līdz 8
		pieļaujamā netīrība, %	līdz 2

2. Graudu un rapšu sēklu pārstrādes produktu ražošana

20. Auksti spiestu nerafinētu rapšu eļļu iegūst ar mehāniskas spiešanas metodi.

21. Nerafinētai rapšu eļļai mehāniski nodala fosfatīdus un gļotvielas.

22. Rapšu eļļai var pievienot augu izcelsmes produktus garšas bagātināšanai.

23. Graudu pārstrādātājs vismaz reizi gadā produktiem nosaka aflatoksīnu summu (B1 + B2 + G1 + G2), un tā nepārsniedz 4,0 µg/kg produkta. Aflatoksīnu analīzi neveic, ja kontroles institūcija konstatē, ka graudu un miltu uzglabāšanā tiek ievēroti apstākļi, kas neveicina aflatoksīnu veidošanos.

24. Graudu un rapšu sēklu pārstrādes produktu kvalitātes rādītāji atbilst šā pielikuma 2.tabulā minētajām prasībām.

2.tabula

Graudu un rapšu sēklu pārstrādes produktu kvalitātes prasības

Nr.p.k.	Produkts	Rādītājs	Rādītāja lielums	Kontrole
1.	Kviešu milti	krāsa	balta ar dzeltenīgu vai zilganu toni	Graudu pārstrādātājs veic kontroli katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka operators
		smarža	raksturīga svaigiem miltiem, bez citas smaržas
		mitrums, %	ne vairāk kā 15
		pelnvielu saturs, %	ne vairāk kā 1,85
		Hagberga krišanas skaitlis, s	220–350
		lipekļa saturs, %	ne mazāk kā 25
		kaitēkļu invāzija	nav pieļaujama
		metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg	3,0
2.	Rudzu milti	krāsa	pelēcīgi zilgana vai balta	Graudu pārstrādātājs veic kontroli katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka operators
		smarža	raksturīga svaigiem miltiem, bez citas smaržas
		mitrums, %	ne vairāk kā 15
		pelnvielu saturs, %	ne vairāk kā 1,85
		Hagberga krišanas skaitlis, s	120–220
		kaitēkļu invāzija	nav pieļaujama
		metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg	ne vairāk kā 3,0
3.	Putraimi	krāsa	raksturīga attiecīgās krāsas graudu putraimiem	Graudu pārstrādātājs veic kontroli katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka operators
		smarža	raksturīga svaigiem graudu produktiem, bez citas smaržas
		mitrums, %	ne vairāk kā 14,0
		veselo kodoliņu saturs, %	ne mazāk kā 99,2
		nenolobīto pārslu saturs, %	–
		gružu piemaisījumu saturs, %	ne vairāk kā 0,30
		skābums pārslās, grādos	–
		kaitēkļu invāzija	nav pieļaujama
		metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg	3,0
4.	Pārslas	krāsa	raksturīga attiecīgās krāsas graudu pārslām	Graudu pārstrādātājs veic kontroli katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka operators
		smarža	raksturīga svaigiem graudu produktiem, bez citas smaržas
		mitrums, %	12,0
		nenolobīto pārslu saturs, %	ne vairāk kā 0,5
		gružu piemaisījumu saturs, %	ne vairāk kā 0,35
		skābums pārslās, grādos	ne vairāk kā 5,0
		kaitēkļu invāzija	nav pieļaujama
		metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg	ne vairāk kā 3,0
5.	Alus iesals	krāsa (EBC)	raksturīga attiecīgās krāsas iesalam	Graudu pārstrādātājs veic kontroli katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka operators
		mitrums, %	ne vairāk kā 6
		iejavas skābums: ml 1n NaOH/100 ml pH	0,9–1,3 5–7
		pārcukurošanās (min.)	5–30
		ekstraktvielas sausā vielā, %	ne mazāk kā 75 – miežiem, 70 – kviešiem, 70 – rudziem
		kaitēkļu invāzija	nav pieļaujama
6.	Auksti spiesta nerafinēta rapšu eļļa	ārējais izskats	caurspīdīgs šķidrums, var būt nelieli nosēdumi	Graudu pārstrādātājs veic kontroli katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka operators
		krāsa	zaļgana vai dzintara dzeltena
		smarža, garša	raksturīga produktam, bez nevēlamas citas smaržas un piegaršas
		blīvums (20 °C temperatūrā)	0,914–0,920	Nosaka, ja rodas domstarpības
		refrakcijas koeficients, n20 D	1,465–1,467
		apziepošanas skaitlis, mg KOH/g	182–193
		joda skaitlis, % J2	110–126
		krāsas skaitlis	ne vairāk kā 70
		neapziepoto vielu masas daļa	ne vairāk kā 20 g/kg
		peroksīdu skaitlis, mekv. aktīvā O2/kg	ne vairāk kā 15	Graudu pārstrādātājs veic kontroli katrai produktu partijai. Partijas apjomu nosaka graudu pārstrādātājs
		skābes skaitlis, mg KOH/g	ne vairāk kā 4,0
		mitruma un gaistošo vielu masas daļa, %	ne vairāk kā 0,2
		nešķīstošie piemaisījumi, %	ne vairāk kā 0,05

25. Pārvadājot miltus beztaras veidā specializētā transportā, operators katrai partijai veic kvalitāti apliecinošu dokumentu kontroli. Ja rodas strīdi, veic miltu fizikāli ķīmiskās analīzes.

3. Maizes, miltu izstrādājumu un kaņepju pavalga ražošana

3.1. Maizes un miltu izstrādājumu ražošana

26. Maizes ražošanā neizmanto pārtikas piedevas (maizes uzlabotājus, konservantus, skābuma regulētājus, krāsvielas).

27. Kviešu maizes mīklu gatavo ar iejavu.

28. Iejavu gatavo no miltiem, rauga, ūdens un raudzē vismaz 90 minūtes.

29. Rudzu maizes mīklu gatavo ar plaucējumu un ieraugu. Plaucējumu gatavo vismaz 12 stundas.

30. Ekstrūzijas procesa rudzu un kviešu sausmaizītes ražo no miltu un kliju maisījuma bez ierauga un raudzēšanas.

31. Auzu miltu un pārslu sastāvs cepumos ir ne mazāks kā 15 %.

3.2. Kaņepju pavalga ražošana

32. Kaņepju pavalgu ražo no sasmalcinātas kaņepju sēklu masas un hidrogenētiem augu taukiem šādās proporcijās:

32.1. sasmalcināta kaņepju sēklu masa – 70–90 %;

32.2. hidrogenēti augu tauki – 10–30 %.

33. Kaņepju pavalgu uzglabā sausā, vēsā vietā temperatūrā, kas nepārsniedz 12 °C.

34. Kviešu un rudzu maize un kaņepju pavalgs atbilst šā pielikuma 3.tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem.

3.tabula

Kviešu un rudzu maizes, miltu izstrādājumu un kaņepju pavalga kvalitātes rādītāji

Nr.p.k.	Produkts	Rādītājs	Rādītāja lielums	Kontrole
1.	Kviešu maize	mīkstuma mitrums, %	ne vairāk kā 45	Kontroli veic ne retāk kā reizi gadā akreditētā laboratorijā
		mīkstuma skābums, grādos	ne vairāk kā 4
2.	Rudzu maize	mīkstuma mitrums, %	ne vairāk kā 50	Kontroli veic ne retāk kā reizi gadā akreditētā laboratorijā
		mīkstuma skābums, grādos	ne vairāk kā 16
3.	Kaņepju pavalgs un kaņepju pavalgs ar linsēklām	ārējais izskats	labi ziežama viendabīga masa ar smalcinātu kaņepju sēkliņu sīkdaļu piejaukumu	Kontroli veic produkta ražotājs ne retāk kā reizi gadā
		krāsa	no zaļganpelēkas līdz brūngani pelēkai
		smarža un garša	tipiska, atbilstoša grauzdētu kaņepju smaržai un garšai, bez citas smaržas un garšas (piemēram, pelējuma, bojātu taukvielu)
		mitrums, %	ne vairāk kā 0,5
		skābes skaitlis, mg KOH/g	ne vairāk kā 4,0
		peroksīda skaitlis	4,0
		svins Pb mg/kg	ne vairāk kā 0,2
4.	Kviešu sausmaizītes	mitrums, %	ne vairāk kā 9	Kontroli veic produkta ražotājs ne retāk kā reizi gadā akreditētā laboratorijā
		struktūra	vienmērīgi poraina, trausla
5.	Rudzu sausmaizītes	mitrums, %	ne vairāk kā 9
		struktūra	vienmērīgi poraina, trausla
6.	Auzu cepumi	mitrums, %	ne vairāk kā 8
		struktūra	deklarētā
7.	Auzu cepumi ar piedevām	mitrums, %	ne vairāk kā 8
		struktūra	deklarētā

35. Maizei un tās izstrādājumiem vismaz reizi gadā veic sensoro novērtēšanu pēc piecu punktu sistēmas atbilstoši šā pielikuma 4.tabulai. Nevienas īpašības (ārējais izskats un forma, garoza, mīkstuma porainība, struktūra un elastība, garša un smarža) novērtējums nav zemāks par 20 punktiem (25 punktu vērtēšanas sistēmā).

4.tabula

Produkta īpašību raksturojums

Nr. p.k.	Raksturojums	Punkti
1.	Pilnīga kvalitātes prasību izpilde (ļoti labi)	5
2.	Niecīgas, nebūtiskas novirzes (labi)	4
3.	Izteiktas novirzes, nelieli defekti (apmierinoši)	3
4.	Izteikti defekti (gandrīz apmierinoši)	2
5.	Nopietni defekti, trūkumi (neapmierinoši)	1
6.	Patēriņam nepiemērots produkts (nav novērtējams)	0

4. Alus, iesala un kvasa dzērienu ražošana

4.1. Alus ražošana

36. Alus izejvielas ir ūdens, iesals un apiņi. Rūgšanas procesa nodrošināšanai lieto alus raugu.

37. Vienai alus šķirnei var izmantot vairākus iesala veidus, tai skaitā no dažādiem miežu piegādātājiem. Vismaz 60 % no kopējā iesala daudzuma vienā alus šķirnē piegādā operators, kas piedalās nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā.

38. Miežu alus ražošanā neizmanto cukuru, cukura sīrupu vai to aizvietotāju iesala pirmmisas blīvuma palielināšanai.

39. Alus pēcraudzēšanas laiks noguldītavā nav mazāks par 15 dienām atbilstoši alus šķirnes tehnoloģiskajai shēmai un produkta gatavībai.

4.2. Bezalkoholisko iesala izcelsmes dzērienu ražošana

40. Bezalkoholiskā iesala dzēriena un kvasa sausnas pamatizejviela ir iesals.

41. Kvasa ražošanā izmanto raugu tīrkultūru.

42. Alus, iesala un kvasa dzērieni atbilst šā pielikuma 5.tabulā minētajiem kvalitātes kritērijiem.

5.tabula

Alus, iesala un kvasa dzēriena kvalitātes rādītāji

Nr.p.k.	Produkts	Rādītājs	Rādītāja lielums	Kontrole
1.	Alus	sausnas masas daļa pirmmisā, %	10–18 ± 0,5	Kontroli veic produkta ražotājs ne retāk kā reizi gadā
		spirta tilpuma daļa, %	3,8–5,5 ± 0,5 5,5–6,5 ± 1,0
		skābums vai pH	deklarētais
		krāsa	deklarētais
		CO2 masas daļa, %	ne mazāk kā 0,3
2.	Nepasterizēts alus	patogēnie mikroorganismi Salmonella spp.	negatīva 25 g	Kontroli veic produkta ražotājs ne retāk kā reizi gadā
		ZNGB	3,0 g nav pieļaujama
3.	Pasterizēts alus	MAFAM KVV/1g, ne vairāk	500	Kontroli veic produkta ražotājs ne retāk kā reizi gadā
		patogēnie mikroorganismi Salmonella spp.	negatīva 100 g
4.	Iesala dzēriens	sausnas masa, %	6,5–14 ± 0,5	Kontroli veic produkta ražotājs ne retāk kā reizi gadā
		skābums, ml 1n NaOH/100 ml vai pH	2,5–3,5 ± 0,5
		krāsa	deklarētais
		CO2 masas daļa, %	ne mazāk kā 0,3
		ZNGB	100 g nav pieļaujama
		patogēnie mikroorganismi Salmonella spp.	negatīva 100 g
		raugi, pelējumi 1 g	nav pieļaujami
5.	Kvass	sausnas masa, %	6,5–14 ± 0,5	Kontroli veic produkta ražotājs ne retāk kā reizi gadā
		skābums, ml  1n NaOH/100 ml vai pH	2,5–3,5 ± 0,5
		krāsa	deklarētais
		CO2 masas daļa, %	ne mazāk kā 0,3
		ZNGB	100 g nav pieļaujama
		patogēnie mikroorganismi Salmonella spp.	negatīva 25 g

43. Alus, iesala dzēriena un kvasa sensoro novērtēšanu veic vismaz reizi gadā. Novērtēšanu veic piecu punktu sistēmā piecām raksturīgākajām dzēriena īpašībām. Maksimālais punktu skaits produktam ir 25 punkti. Novērtējuma kopsumma nav zemāka par 20 punktiem. Sensoro novērtēšanu veic eksperti.

44. Alus sensorajā novērtēšanā vērtē dzēriena dzidrumu, krāsu, aromātu, garšu, apiņus, putas/ogļskābo gāzi (CO₂).

45. Iesala un kvasa dzērienu sensorajā novērtēšanā vērtē dzēriena dzidrumu, krāsu, aromātu, garšu, ogļskābo gāzi (CO₂).";

1.10. izteikt 4.pielikuma 1.tabulas 4.punktu šādā redakcijā:

"4. Mārrutki	Organoleptiskie rādītāji	Mārrutku saknes ir svaigas, tīras, veselīgas, sausas, bez bārkšsaknēm, bez zaļās lapu daļas. Nedrīkst būt karsušas, apsalušas, vītušas, kaitēkļu un slimību bojātas	Kontroli veic, pieņemot katru partiju
	Kvalitātes rādītāji	Pielipusī zeme – ne vairāk kā 2,5 % no kopējās masas. No ziemas glabāšanas vītušas saknes – ne vairāk kā 15 % no kopējās masas. Sakņu diametrs – ne mazāks par 1,5 cm. Sakņu garums 6–15 cm. Saknes bez mehāniskiem bojājumiem. Ne vairāk kā 5 % bojājumu no kopējās masas ar bojājumu dziļumu, kas nav lielāks par 2 mm un garāks par 15 cm
	Nekaitīguma rādītāji	Pb daudzums – ne vairāk kā 0,12 mg/kg	Pārstrādātājs veic kontroli katrai partijai, ja mārrutku lauks atrodas blakus valsts nozīmes ceļam"

1.11. izteikt 4.pielikuma 1.tabulas 10.punktu šādā redakcijā:

"10. Kartupeļi cietes ražošanai

Cietes saturs, %

Nav mazāks par 13

Kontroli veic cietes ražotājs, saņemot izejvielu"

1.12. izteikt 4.pielikuma 3.tabulu šādā redakcijā:

"3.tabula

Kvalitātes rādītāji konservētām zupām

Nr.p.k.	Produkts	Rādītājs	Rādītāja lielums
1.	Aukstā biešu zupa	Titr. skābju masas daļa, %, ne vairāk	0,4
		Hlorīdu masas daļa, %	1,2–2,0
2.	Svaigu kāpostu borščs, sēņu soļanka, rasoļņiks	Titr. skābju masas daļa, %, ne vairāk	0,6
		Hlorīdu masas daļa, %	1,5–2,5
3.	Skābu kāpostu borščs	Titr. skābju masas daļa, %, ne vairāk	0,9
		Hlorīdu masas daļa, %	1,5–2,5
4.	Skābu kāpostu zupa	Titr. skābju masas daļa, %, ne vairāk	1,0
		Hlorīdu masas daļa, %	1,5–2,5
5.	Zirņu zupa, pupiņu zupa	Hlorīdu masas daļa, %	1,0–2,5"

1.13. papildināt 5.pielikumu ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

"4.¹ Augļu un ogu ievārījumu ražošanā izmanto svaigus vai svaigi saldētus augļus un ogas.";

1.14. izteikt 6.pielikumu šādā redakcijā:

"6.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 18.augusta
noteikumiem Nr.663

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norāde, tās novietošana un atveidošana

1. Shēmas norādes paraugs

2. Shēmas norādes apraksts

Norādei ir elipses forma. Tās centrā uz zaļa fona ir balta karote ar zaļu ēnu un bļodas fragments. Zīmes ārējā augšmalā izvietots melns uzraksts uz balta fona "KVALITATĪVS PRODUKTS", bet zīmes apakšmalā kā zaļš uzraksts uz balta fona izvietota produkta izcelsmes valsts vai reģiona norāde (piemēram, "LATVIJA"), kas apliecina, ka vismaz 75 % no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām ir iegūtas attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai reģionā. Norādes burtu lielums attiecībā pret uzraksta "KVALITATĪVS PRODUKTS" burtu lielumu ir 0,5:1. Atstarpi starp uzrakstiem aizpilda divas zaļas dažāda platuma svītras. Zīmi ietver melna nepārtraukta līnija.

3. Shēmas norādes novietojumu operators saskaņo ar kontroles institūciju.

4. Shēmas norāde ir novietota tā, lai patērētājs varētu to redzēt un atpazīt:

4.1. uz tirdzniecības iepakojuma vai uz kopējā iepakojuma;

4.2. uz iepakojuma ārējās virsmas;

4.3. arī pēc iepakojuma atvēršanas.

5. Shēmas norādes izmērs ir proporcionāls iepakojumam. Shēmas norādes minimālais izmērs ir 17 x 12 mm, izņēmums ir īpaši mazs iepakojums, uz kura drīkst attēlot shēmas norādi, kuras minimālais izmērs ir 11 x 8 mm.

6. Shēmas norādei ir izmantotas šādas pamatkrāsas uz balta fona:

7. Shēmas norādes lietotājs var izvēlēties arī divas citas krāsas, kas iederas iepakojuma dizainā:

7.1. shēmas norādi iespējams attēlot arī melnbaltās krāsās;

7.2. shēmas norādi var attēlot arī vienā krāsā uz labi kontrastējoša fona.

1.15. papildināt noteikumus ar 8.pielikumu šādā redakcijā:

"8.pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 18.augusta
noteikumiem Nr.663

Nacionālās pārtikas kvalitātes prasības saliktiem produktiem un uztura bagātinātājiem

1. Saliktā produkta un uztura bagātinātāja ražošanai izmantotās dzīvnieku izcelsmes izejvielas audzē atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumu Nr.663 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" 1. un 2.pielikumā minētajām prasībām.

2. Saliktā produkta un uztura bagātinātāja ražošanai izmantotās augu izcelsmes izejvielas audzē atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumu Nr.663 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" 3., 4. un 5.pielikumā minētajām prasībām.

3. Saliktā produkta un uztura bagātinātāja ražošanā izmanto dabīgas izcelsmes izejvielas. Aizliegts izmantot sintētiskās garšvielas.

4. Uztura bagātinātāju "Osteonorms" ražo no olu čaumalām un iebiezinātām piena sūkalām. Uztura bagātinātājs "Osteonorms" atbilst šā pielikuma 1.tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem.

1.tabula

Kvalitātes rādītāji uztura bagātinātājam "Osteonorms"

Nr.p.k.	Rādītājs	Noteiktās prasības	Kontrole
1.	Sausna, %	ne vairāk kā 6 ± 2	Kontroli veic operators atbilstoši paškontroles sistēmai
2.	Skābums pH 0,5 % šķīdumā	5,5–7,5
3.	Šķīstošais kalcijs, %	6–11 %	Kontroli veic reizi trijos gados
4.	Kopējais kalcijs, %	20–30 %

5. Piena konfektes ražo no svaiga piena, iebiezināta piena vai pilnpiena pulvera. Piena konfektes atbilst šā pielikuma 2.tabulā minētajiem kvalitātes rādītājiem.

2.tabula

Kvalitātes rādītāji piena konfektēm

Nr.p.k.	Produkts	Rādītājs	Noteiktās prasības	Kontrole
1.	"Gotiņa"	krāsa	no gaiši brūnas līdz tumši brūnai	Operators nosaka katrai partijai
		garša	salda, maiga, raksturīga piena konfektei, bez citas piegaršas
		konsistence	saturīgi bieza – no vijīgi stingras līdz graudaini kristalizēti cietai
		raugi	ne vairāk kā 50 KVV/1 g	Operators nosaka reizi gadā
2.	"Gotiņa" ar lazdu riekstiem	krāsa	no gaiši brūnas līdz tumši brūnai	Operators nosaka katrai partijai
		garša	salda, maiga, raksturīga piena konfektei ar riekstiem, bez citas piegaršas
		konsistence	saturīgi bieza – no vijīgi stingras līdz graudaini kristalizēti cietai, ar riekstu gabaliņiem
		raugi	ne vairāk kā 50 KVV/1 g	Operators nosaka reizi gadā
3.	"Gotiņa" ar karameļu garšu	krāsa	no gaiši brūnas līdz tumši brūnai	Operators nosaka katrai partijai
		garša	salda, maiga, raksturīga piena konfektei ar karameļu garšu, bez citas piegaršas
		konsistence	saturīgi bieza – no vijīgi stingras līdz graudaini kristalizēti cietai
		raugi	ne vairāk kā 50 KVV/1 g	Operators nosaka reizi gadā
4.	"Gotiņa" ar saulespuķu sēklu kodoliņiem	krāsa	no gaiši brūnas līdz tumši brūnai	Operators nosaka katrai partijai
		garša	salda, maiga, raksturīga piena konfektei ar saulespuķu sēklu kodoliņu garšu, bez citas piegaršas
		konsistence	saturīgi bieza – no vijīgi stingras līdz graudaini kristalizēti cietai, ar saulespuķu sēklu gabaliņiem
		raugi	ne vairāk kā 50 KVV/1 g	Operators nosaka reizi gadā
5.	"Gotiņa" ar šokolādes garšu	krāsa	no brūnas līdz tumši brūnai	Operators nosaka katrai partijai
		garša	salda, maiga, raksturīga piena konfektei ar šokolādes garšu, bez citas piegaršas. Ar šokolādes un vaniļas aromātu
		konsistence	saturīgi bieza – no vijīgi stingras līdz graudaini kristalizēti cietai
		raugi	ne vairāk kā 50 KVV/1 g	Operators nosaka reizi gadā
6.	"Gotiņa" ar dzērvenēm	krāsa	no gaiši brūnas līdz tumši brūnai	Operators nosaka katrai partijai
		garša	saldeni skāba, maiga, raksturīga piena konfektei ar dzērveņu garšu, bez citas piegaršas
		konsistence	saturīgi bieza – no vijīgi stingras līdz graudaini kristalizēti cietai, ar ogu gabaliņiem
		raugi	ne vairāk kā 50 KVV/1 g	Operators nosaka reizi gadā
7.	"Gotiņa" ar rozīnēm	krāsa	no gaiši brūnas līdz tumši brūnai	Operators nosaka katrai partijai
		garša	saldeni skāba, maiga, raksturīga piena konfektei ar rozīņu garšu, bez citas piegaršas
		konsistence	saturīgi bieza – no vijīgi stingras līdz graudaini kristalizēti cietai, ar rozīņu gabaliņiem
		raugi	ne vairāk kā 50 KVV/1 g	Operators nosaka reizi gadā
8.	"Gotiņa" ar kokosriekstu skaidiņām	krāsa	no gaiši brūnas līdz tumši brūnai	Operators nosaka katrai partijai
		garša	saldeni skāba, maiga, raksturīga piena konfektei ar kokosriekstu garšu, bez citas piegaršas
		konsistence	saturīgi bieza – no vijīgi stingras līdz graudaini kristalizēti cietai, ar kokosriekstu gabaliņiem
		raugi	ne vairāk kā 50 KVV/1 g	Operators nosaka reizi gadā
9.	"Gotiņa" ar zemesriekstiem	krāsa	no gaiši brūnas līdz tumši brūnai	Operators nosaka katrai partijai
		garša	saldeni skāba, maiga, raksturīga piena konfektei ar zemesriekstu garšu, bez citas piegaršas
		konsistence	saturīgi bieza – no vijīgi stingras līdz graudaini kristalizēti cietai, ar zemesriekstu gabaliņiem
		raugi	ne vairāk kā 50 KVV/1 g	Operators nosaka reizi gadā
10.	Gotiņa "Asorti"	krāsa	no gaiši brūnas līdz tumši brūnai	Operators nosaka katrai partijai
		garša	saldeni skāba, maiga, raksturīga piena konfektei ar šokolādes un saulespuķu garšu, bez citas piegaršas, ar maigu vaniļas aromātu
		konsistence	saturīgi bieza – no vijīgi stingras līdz graudaini kristalizēti cietai, ar saulespuķu sēklu gabaliņiem
		raugi	ne vairāk kā 50 KVV/1 g	Operators nosaka reizi gadā
11.	Gotiņa "Pasaciņa"	krāsa	no gaiši brūnas līdz tumši brūnai	Operators nosaka katrai partijai
		garša	saldeni skāba, maiga, raksturīga piena konfektei ar karameles, krējuma, saulespuķu garšu, bez citas piegaršas, ar maigu vaniļas aromātu
		konsistence	saturīgi bieza – no vijīgi stingras līdz graudaini kristalizēti cietai, ar saulespuķu sēklu gabaliņiem
		raugi	ne vairāk kā 50 KVV/1 g	Operators nosaka reizi gadā
12.	Piena īriss ar vaniļu	krāsa	no gaiši brūnas līdz tumši brūnai	Operators nosaka katrai partijai
		garša	salda, maiga, raksturīga piena konfektei, bez citas piegaršas, ar maigu vaniļas aromātu
		konsistence	saturīgi bieza, stingra līdz graudaini kristalizēti cietai
		raugi	ne vairāk kā 50 KVV/1 g	Operators nosaka reizi gadā
13.	Piena īriss ar kakao	krāsa	no gaiši brūnas līdz tumši brūnai	Operators nosaka katrai partijai
		garša	salda, maiga, raksturīga piena konfektei ar kakao garšu, bez citas piegaršas, ar maigu kakao aromātu
		konsistence	saturīgi bieza, stingra līdz graudaini kristalizēti cietai
		raugi	ne vairāk kā 50 KVV/1 g	Operators nosaka reizi gadā
14.	Piena īriss ar riekstiem	krāsa	no gaiši brūnas līdz tumši brūnai	Operators nosaka katrai partijai
		garša	salda, maiga, raksturīga piena konfektei ar riekstu garšu, bez citas piegaršas
		konsistence	saturīgi bieza, stingra līdz graudaini kristalizēti cietai, ar riekstu gabaliņiem
		raugi	ne vairāk kā 50 KVV/1 g	Operators nosaka reizi gadā"

2. Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norāde "Kvalitatīvs produkts", kas produktam vai produktu grupai ir piešķirta pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, ir spēkā līdz attiecīgā sertifikāta vai produkta derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 31.decembrim.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministrs J.Dūklavs