Saeima ir pieņēmusi un Valsts

prezidents izsludina šādu likumu:

Vispārējās izglītības likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā lietotie termini atbilst Izglītības likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apliecība par pamatizglītību - izglītības dokuments, kas apliecina pamatizglītības programmas apguvi;

2) atestāts par vispārējo vidējo izglītību - izglītības dokuments, kas apliecina vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi;

3) liecība - dokuments, kas apliecina pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas daļas apguvi;

4) mācību līdzekļi - izglītības programmu īstenošanai nepieciešamā literatūra, uzskates un tehniskie līdzekļi, materiāli un iekārtas;

5) mācību priekšmets - pamatota zināšanu, prasmju un attieksmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai pēc noteiktas izglītības programmas;

6) mācību stundu (nodarbību) slodze - izglītības programmā ietvertais regulāri apmeklējamo mācību priekšmetu stundu skaits mācību nedēļā;

7) pedagoģiskā korekcija - izglītības programma, kas metodiski un organizatoriski pielāgota personām obligātās izglītības vecumā, kurām nepieciešams papildināt zināšanas pamatizglītības programmas ietvaros;

8) sociālā korekcija - izglītības programma, kas metodiski un organizatoriski pielāgota personām obligātās izglītības vecumā ar sociālās uzvedības novirzēm;

9) pagarinātās dienas grupa - izglītības iestādes nodrošināta iespēja izglītojamajiem saņemt pedagoģisku palīdzību un organizēti pavadīt brīvo laiku ārpus obligātajām mācību stundām;

10) sekmju izraksts - dokuments, kas parāda izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetos;

11) pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības sertifikāts - dokuments, kas apliecina izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetos, kuros pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas apguves noslēgumā ir organizēti centralizēti eksāmeni;

12) centralizēts eksāmens - pēc īpašas metodikas izveidots un pēc vienotas kārtības valsts mērogā organizēts eksāmens izglītojamo mācību sasniegumu novērtēšanai atsevišķos mācību priekšmetos pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpes noslēgumā;

13) vērtējums - izglītības programmā noteikto zināšanu, prasmju un iemaņu apguves līmeņa apliecinājums.

 

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir reglamentēt valsts, pašvaldību izglītības iestāžu un citu vispārējās izglītības īstenošanas procesā iesaistīto personu darbību, noteikt to tiesības un pienākumus, kā arī radīt apstākļus radošas, vispusīgi izglītotas personības veidošanai, izglītojamo nepārtrauktai izglītības turpināšanai, profesijas apguvei, patstāvīgai orientācijai sabiedriskajā un valsts dzīvē.

 

3.pants. Vispārējās izglītības pakāpes un veidi

(1) Vispārējā izglītība tiek īstenota šādās vispārējās izglītības pakāpēs:

1) pirmsskolas izglītība;

2) pamatizglītība;

3) vidējā izglītība.

(2) Vispārējās izglītības īpašie veidi ir šādi:

1) speciālā izglītība;

2) sociālā korekcija;

3) pedagoģiskā korekcija.

II nodaļa

Vispārējās izglītības organizācija

 

4.pants. Ministru kabineta kompetence

Ministru kabinets:

1) nosaka vispārējās izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas kārtību;

2) pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma dibina, reorganizē un likvidē valsts vispārējās izglītības iestādes, arī valsts speciālās izglītības iestādes;

3) nosaka vispārējās izglītības iestāžu materiālā un finansiālā nodrošinājuma minimumu;

4) nosaka internātskolu un speciālo izglītības iestāžu finansēšanas kārtību;

5) veic citas šajā likumā un Izglītības likumā noteiktās ar vispārējo izglītību saistītās funkcijas.

 

5.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence

Izglītības un zinātnes ministrija:

1) izstrādā valsts vispārējās izglītības standartu projektus, mācību priekšmetu standartus, kā arī vispārējās izglītības programmu un mācību priekšmetu programmu paraugus;

2) katru mācību gadu atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartiem nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas laiku un norises kārtību;

3) nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību speciālās izglītības iestādēs;

4) organizē vispārējās izglītības satura un metodikas izstrādi;

5) reizi gadā izvērtē un apstiprina mācību procesā izmantojamo mācību literatūru;

6) nosaka maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē vispārējās izglītības iestādēs, arī speciālās izglītības iestādēs, sociālās un pedagoģiskās korekcijas klasēs;

7) nosaka ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās kārtību ārpus izglītības iestādes;

8) nosaka mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku;

9) organizē vispārējās izglītības iestāžu vadītāju atestāciju un pedagogu profesionālās kvalifikācijas vērtēšanu;

10) izstrādā vispārējās izglītības iestāžu paraugnolikumus;

11) apstiprina Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas nolikumu;

12) apstiprina Valsts pirmsskolas izglītības centra nolikumu un organizē šā centra darbību;

13) apstiprina Valsts speciālās izglītības centra nolikumu un organizē šā centra darbību;

14) veic citas šajā likumā un Izglītības likumā noteiktās funkcijas.

 

6.pants. Pašvaldību kompetence

Pašvaldību kompetenci vispārējās izglītības īstenošanā nosaka Izglītības likums un citi normatīvie akti.

III nodaļa

Vispārējās izglītības iestāde

 

7.pants. Vispārējās izglītības iestādes dibināšana, reorganizēšana un likvidēšana

(1) Vispārējās izglītības iestādi dibina valsts, pašvaldības, citas juridiskās vai fiziskās personas.

(2) Vispārējās izglītības iestādi reorganizē un likvidē tās dibinātājs. Valsts vai pašvaldības vispārējās izglītības iestādi reorganizē un likvidē, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

 

8.pants. Vispārējās izglītības iestādes darbības tiesiskais pamats

Vispārējās izglītības iestādes darbības tiesiskais pamats ir šis likums, Izglītības likums, citi normatīvie akti, kā arī tās nolikums.

 

9.pants. Vispārējās izglītības iestādes nolikums

Vispārējās izglītības iestādes nolikumā norāda:

1) izglītības iestādes nosaukumu, tās juridisko adresi;

2) izglītības iestādes dibinātāju, tās juridisko statusu;

3) izglītības iestādes darbības mērķus, pamatvirzienus un uzdevumus;

4) izglītības iestādē īstenojamās izglītības programmas;

5) izglītības procesa organizāciju;

6) izglītojamo tiesības un pienākumus;

7) pedagogu un citu darbinieku tiesības un pienākumus;

8) izglītības iestādes padomes izveidošanas kārtību un kompetenci;

9) izglītības iestādes pašpārvaldes izveidošanas kārtību un kompetenci;

10) izglītības iestādes pedagoģiskās padomes izveidošanas kārtību un kompetenci;

11) izglītības iestādes iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību;

12) izglītības iestādes saimniecisko darbību;

13) izglītības iestādes finansēšanas avotus un kārtību;

14) izglītības iestādes reorganizācijas un likvidācijas kārtību;

15) izglītības iestādes nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtību;

16) citus būtiskus noteikumus, kas nav pretrunā ar šo likumu, Izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

 

10.pants. Vispārējās izglītības iestādes darbība

(1) Vispārējās izglītības iestādes pamatuzdevums ir vispārējās izglītības programmu īstenošana. Vispārējās izglītības iestāde var īstenot vienu vai vairākas izglītības programmas.

(2) Vispārējās izglītības iestāde saskaņā ar šo likumu, Izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī tās dibinātāja apstiprinātu nolikumu patstāvīgi:

1) organizē un īsteno izglītošanas procesu;

2) izvēlas izglītošanas darba metodes un formas.

(3) Vispārējās izglītības iestāde ir tiesīga patstāvīgi:

1) īstenot interešu, tālākizglītības un citas izglītības programmas;

2) izstrādāt iestādes iekšējās kārtības noteikumus;

3) sniegt ēdināšanas pakalpojumus;

4) sniegt dienesta viesnīcu, internātu pakalpojumus;

5) veikt saimniecisko un citāda veida darbību, ja tas netraucē vispārējās izglītības programmu īstenošanu.

 

11.pants. Vispārējās izglītības iestādes vadība

(1) Vispārējās izglītības iestādi vada tās vadītājs.

(2) Vispārējās izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par:

1) izglītības programmu īstenošanu;

2) izglītības iestādes nodrošināšanu ar pedagogiem;

3) izglītojamo speciālo vajadzību apzināšanu un viņu izglītošanu atbilstoši speciālās izglītības programmām;

4) izglītības iestādes darbības nodrošināšanu un tai noteikto uzdevumu izpildi;

5) izglītības iestādes finansu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu;

6) normatīvo aktu ievērošanu izglītības iestādes darbībā.

(3) Vispārējās izglītības iestādes vadītāju pieņem darbā un atlaiž no darba attiecīgās izglītības iestādes dibinātājs.

 

12.pants. Izglītības iestādes pedagoģiskā padome

(1) Pamatizglītības un vidējās vispārējās izglītības iestādēs dažādu ar mācību un pedagoģisko procesu saistītu jautājumu risināšanai izveido pedagoģisko padomi. Pedagoģisko padomi vada izglītības iestādes vadītājs, tās sastāvā ir visi iestādē strādājošie pedagogi un izglītības iestādes medicīniskais darbinieks. Pedagoģiskā padome lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Pedagoģiskās padomes sēdes sasauc ne retāk kā reizi pusgadā, to norisi protokolē.

(2) Pedagoģiskā padome:

1) veic pedagoģiskā procesa analīzi;

2) saskaņojot ar izglītojamo vecākiem (personām, kas realizē vecāku varu) (turpmāk - vecāki) lemj par izglītojamo pārcelšanu nākamajā klasē;

3) lemj par izglītojamo atskaitīšanu no vispārējās vidējās izglītības programmas;

4) ierosina pedagoģiskās un sociālās korekcijas programmu uzsākšanu izglītības iestādē;

5) izlemj citus ar mācību un pedagoģisko darbu saistītus jautājumus.

(3) Šā panta otrās daļas 2. un 3.punktā paredzētajos gadījumos pedagoģiskās padomes pieņemtie lēmumi ir saistoši izglītības iestādes vadītājam. Visos pārējos gadījumos tiem ir ieteikuma raksturs.

 

13.pants. Izglītības iestādes padome

(1) Sabiedrības, pašvaldības un vecāku sadarbības nodrošināšanai tiek izveidota izglītības iestādes padome. Tā darbojas saskaņā ar padomes nolikumu, un tās sastāvā var būt:

1) izglītības iestādes vadītājs;

2) pedagogu pārstāvji;

3) pašvaldības pārstāvji;

4) izglītības iestādes dibinātājs;

5) vecāku pārstāvji;

6) izglītojamo pārstāvji.

(2) Vecāku pārstāvjiem izglītības iestādes padomes sastāvā jābūt vairākumā. Padomes vadītāju ievēlē no vecāku pārstāvju vidus.

(3) Izglītības iestādes padome:

1) izstrādā priekšlikumus izglītības iestādes attīstības plānam;

2) veicina izglītības iestādes atbalsta fondu darbību;

3) risina ar izglītības iestādes rīkotajiem pasākumiem saistītus organizatoriskos jautājumus;

4) veic izglītības iestādē pieņemto ziedojumu uzskaiti, lemj par to izlietošanu un sniedz pārskatu par to vecāku pilnsapulcei;

5) veic citus padomes nolikumā paredzētus uzdevumus.

IV nodaļa

Vispārējās izglītības saturs

 

14.pants. Vispārējo izglītību reglamentējošie dokumenti

Vispārējās izglītības ieguvi, tās saturu un organizāciju atbilstoši izglītības veidam, pakāpei un mērķgrupai nosaka šādi dokumenti:

1) valsts vispārējās izglītības standarts;

2) vispārējās izglītības mācību priekšmetu standarti;

3) vispārējās izglītības programmas;

4) vispārējās izglītības mācību priekšmetu programmas.

 

15.pants. Valsts vispārējās izglītības standarts

(1) Valsts vispārējās izglītības standarts nosaka:

1) vispārējās izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus;

2) vispārējās izglītības obligāto saturu;

3) izglītojamo iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību.

(2) Valsts vispārējās izglītības standarts ir obligāts ikvienam, kas izstrādā un īsteno vispārējās izglītības programmas.

 

16.pants. Vispārējās izglītības mācību priekšmeta standarts

Mācību priekšmeta standarts nosaka:

1) mācību priekšmeta galvenos mērķus un uzdevumus;

2) mācību priekšmeta obligāto saturu;

3) pamatprasības attiecībā uz mācību priekšmeta apguvi;

4) mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus.

 

17.pants. Vispārējās izglītības programma

(1) Vispārējās izglītības programma ir dokuments, kurā atbilstoši Izglītības likumam, Ministru kabineta noteikumiem un valsts vispārējās izglītības standartam noteikti:

1) izglītības programmas mērķi un uzdevumi;

2) izglītības saturs;

3) izglītības programmas īstenošanas plāns;

4) prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību;

5) iegūtās izglītības vērtēšanas kritēriji un kārtība;

6) izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finansu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums.

(2) Vispārējās izglītības programmas izstrādā to īstenotāji, ievērojot izglītības programmu klasifikāciju.

 

18.pants. Vispārējās izglītības programmu licencēšana, akreditācija un reģistrācija

(1) Izglītības iestāde drīkst īstenot tikai licencētas vispārējās izglītības programmas.

(2) Izglītības iestādes īstenotās vispārējās izglītības programmas apstiprina iestādes vadītājs un dibinātājs. Vispārējās izglītības programmas licencējamas, akreditējamas un reģistrējamas Izglītības programmu reģistrā Izglītības likumā noteiktajā kārtībā.

 

19.pants. Vispārējās izglītības mācību priekšmeta programma

(1) Mācību priekšmeta programma ir vispārējās izglītības programmas sastāvdaļa, kuru veido mācību priekšmeta:

1) mērķi un uzdevumi;

2) mācību saturs;

3) mācību satura apguves secība un apguvei paredzētais laiks;

4) mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni;

5) mācību satura apguvei izmantojamo mācību līdzekļu un metožu uzskaitījums.

(2) Pedagogs izstrādā mācību priekšmeta programmu atbilstoši vispārējās izglītības mācību priekšmeta standartam un vispārējās izglītības programmai, kurā ietverta šā mācību priekšmeta programma.

V nodaļa

Pirmsskolas izglītība

 

20.pants. Pirmsskolas izglītības programma

(1) Pirmsskolas izglītības programma nodrošina izglītojamā sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, aptverot:

1) individualitātes veidošanos;

2) garīgo, fizisko un sociālo attīstību;

3) iniciatīvas, zinātkāres, patstāvības un radošās darbības attīstību;

4) veselības nostiprināšanu;

5) psiholoģisko sagatavošanu pamatizglītības ieguves uzsākšanai;

6) valsts valodas lietošanas pamatiemaņu apguvi.

(2) Pirmsskolas izglītības programmu apgūst bērni līdz 7 gadu vecumam. Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības pirmsskolas izglītības programmas apguvi var pagarināt par vienu gadu saskaņā ar vecāku vēlmēm un ārstu komisijas atzinumu.

 

21.pants. Pirmsskolas izglītības obligātums

(1) Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguves uzsākšanai ir obligāta.

(2) Vietējās pašvaldības nodrošina savā administratīvajā teritorijā dzīvojošo piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguves uzsākšanai.

 

22.pants. Pirmsskolas izglītības programmas īstenošana

(1) Pirmsskolas izglītības programmu īsteno vispārējās pirmsskolas izglītības iestādēs, pirmsskolas grupās, kā arī ģimenēs. Pirmsskolas izglītības programmu bērniem ar speciālām vajadzībām īsteno speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs.

(2) Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāto pirmsskolas izglītības programmu īsteno pirmsskolas izglītības iestādēs, speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs, vispārējās izglītības iestāžu sagatavošanas grupās, kā arī ģimenēs, saņemot metodisku palīdzību pašvaldību pirmsskolas izglītības konsultatīvajā centrā.

 

23.pants. Valsts pirmsskolas izglītības centrs

Valsts pirmsskolas izglītības centrs ir Izglītības un zinātnes ministrijai pakļauta iestāde, kas izstrādā pirmsskolas izglītības programmas saturu, kā arī metodiskus ieteikumus pirmsskolas izglītībā pedagogiem un vecākiem, kuri īsteno piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāto sagatavošanu skolai.

 

24.pants. Pirmsskolas izglītības konsultatīvie centri

(1) Pirmsskolas izglītības konsultatīvie centri sniedz vecākiem un pirmsskolas izglītības iestādēm konsultatīvu un metodisku palīdzību pirmsskolas vecuma bērnu izglītošanā un piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātajā sagatavošanā skolai.

(2) Pirmsskolas izglītības konsultatīvo centru var izveidot kā pirmsskolas izglītības iestādes struktūrvienību vai kā patstāvīgu izglītības atbalsta iestādi.

(3) Kārtību, kādā vecāki saņem konsultatīvu un metodisku palīdzību pašvaldības pirmsskolas izglītības konsultatīvajā centrā, nosaka pašvaldība.

 

25.pants. Pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanas nosacījumi

(1) Pašvaldība vispārējo pirmsskolas izglītības iestādi var dibināt ne mazāk kā 10 attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošiem pirmsskolas vecuma bērniem, ja to pieprasa vecāki.

(2) Pašvaldība speciālo pirmsskolas izglītības iestādi var dibināt ne mazāk kā 8 bērniem ar speciālām vajadzībām, ja to pieprasa vecāki.

 

26.pants. Izglītojamo uzņemšana pirmsskolas izglītības iestādēs

(1) Pašvaldību vispārējās pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamos uzņem pieteikumu iesniegšanas secībā, ievērojot Izglītības likuma noteikumus.

(2) Speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs vai speciālajās grupās izglītojamos uzņem un no šīm iestādēm vai grupām atskaita, pamatojoties uz valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.

(3) Privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamo uzņemšanas kārtību nosaka dibinātājs.

(4) Pirmsskolas izglītības iestādes nedrīkst rīkot iestājpārbaudījumus.

 

27.pants. Izglītojamo skaits vispārējās pirmsskolas izglītības iestādes grupā

(1) Izglītojamo skaitu vispārējās pirmsskolas izglītības iestādes grupā nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

(2) Privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamo skaitu grupā nosaka dibinātājs, nepārsniedzot Izglītības un zinātnes ministrijas noteikto maksimālo izglītojamo skaitu grupā.

 

28.pants. Pirmsskolas vecuma izglītojamo mācību slodze

Pirmsskolas vecuma izglītojamajiem kopējais mācību nodarbību ilgums dienā nedrīkst pārsniegt:

1) izglītojamajiem līdz 2 gadu vecumam - 15 minūtes;

2) izglītojamajiem no 2 līdz 3 gadu vecumam - 25 minūtes;

3) izglītojamajiem no 3 līdz 4 gadu vecumam - 30 minūtes;

4) izglītojamajiem no 4 līdz 5 gadu vecumam - 45 minūtes;

5) izglītojamajiem no 5 līdz 6 gadu vecumam - 50 minūtes;

6) izglītojamajiem no 6 līdz 7 gadu vecumam - 60 minūtes.

VI nodaļa

Pamatizglītība

 

29.pants. Pamatizglītības iestādes

(1) Pamatizglītības iestādes ir izglītības iestādes, kas īsteno pamatizglītības programmas. Atkarībā no izglītības iestādes struktūras un mācību procesa organizācijas tās ir šādas:

1) sākumskolas;

2) pamatskolas.

(2) Pamatizglītību var iegūt arī arodskolā, speciālās izglītības iestādē, vakara (maiņu) skolā, internātskolā, sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādē vai klasē vai citā izglītības iestādē, kura īsteno pamatizglītības programmas.

 

30.pants. Pamatizglītības programmas īstenošana

(1) Pamatizglītības programmas tiek īstenotas 9 gadu laikā.

(2) Kārtību, kādā pamatizglītības programmas īstenošanas laiku var saīsināt vai pagarināt, nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

(3) Sākumskolās īsteno daļējas pamatizglītības programmas.

(4) Pamatskolās īsteno pilnas pamatizglītības programmas.

(5) Pamatizglītības programmu var apvienot ar mazākumtautību izglītības programmu, iekļaujot tajā mazākumtautības dzimto valodu, ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.

 

31.pants. Izglītojamo uzņemšana pamatizglītības iestādē

Izglītības iestāde, kura īsteno pamatizglītības programmas, nedrīkst rīkot iestājpārbaudījumus.

 

32.pants. Pamatizglītības obligātums

(1) Pamatizglītības ieguve ir obligāta.

(2) Pamatizglītības ieguvi sāk tajā kalendārajā gadā, kurā izglītojamajam aprit 7 gadi.

(3) Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības izglītojamais var sākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu agrāk vai vēlāk saskaņā ar vecāku vēlmēm un ārstu komisijas atzinumu.

(4) Iestādes (bērnunami, medicīnas iestādes, ieslodzījuma vietas), kurās pastāvīgi uzturas izglītojamie līdz 18 gadu vecumam, nodrošina pamatizglītības programmas apguves iespējas.

(5) Izglītojamo, kas apgūst pamatizglītības programmu valsts vai pašvaldības izglītības iestādē, drīkst atskaitīt no šīs iestādes tikai pēc saskaņošanas ar to pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā izglītojamais dzīvo.

 

33.pants. Mācību stundu slodze pamatizglītības programmā

Mācību stundu slodze nedēļā vienā pamatizglītības programmā nedrīkst pārsniegt:

1) 1.klasē - 20 mācību stundas;

2) 2.klasē - 22 mācību stundas;

3) 3.klasē - 24 mācību stundas;

4) 4.klasē - 26 mācību stundas;

5) 5.klasē - 28 mācību stundas;

6) 6.klasē - 30 mācību stundas;

7) 7.klasē - 32 mācību stundas;

8) 8. un 9.klasē - 34 mācību stundas.

 

34.pants. Mācību stundu skaits dienā pamatizglītības programmā

Dienā mācību stundu skaits pamatizglītības programmā nedrīkst pārsniegt:

1) no 1.klases līdz 3.klasei  - 5 mācību stundas;

2) 4. un 5.klasē - 6 mācību stundas;

3) 6. un 7.klasē - 7 mācību stundas;

4) 8. un 9.klasē - 8 mācību stundas.

 

35.pants. Mācību stundas ilgums pamatizglītības iestādēs

Mācību stundas ilgums 1.klasē ir 35 minūtes, no 2.klases līdz 9.klasei - 40 minūtes.

 

36.pants. Mācību gada ilgums pamatizglītības iestādēs

Mācību gads ilgst:

1) 1.klasei - 34 nedēļas;

2) no 2.klases līdz 8.klasei - 35 nedēļas;

3) 9.klasei - 37 nedēļas.

 

37.pants. Pamatizglītības obligātais saturs

Pamatizglītības obligāto saturu nosaka valsts pamatizglītības standarts.

 

38.pants. Maksa par pamatizglītības programmas apguvi

(1) Valsts un pašvaldību pamatizglītības iestādes nedrīkst noteikt mācību maksu par pamatizglītības programmu apguvi.

(2) Privātās pamatizglītības iestādes ir tiesīgas noteikt mācību maksu.

 

39.pants. Dokumenti par pamatizglītības programmas apguvi

(1) Izglītojamie, kas ieguvuši vērtējumu visos pamatizglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņem apliecību par pamatizglītību un sekmju izrakstu.

(2) Vērtējumu mācību priekšmetos, kuros ir organizēts centralizētais eksāmens, apliecina pamatizglītības sertifikāts. Pamatizglītības sertifikātā uzrādītais mācību sasniegumu vērtējums attiecīgajos mācību priekšmetos kalpo kā konkursa atlases kritērijs izglītojamo uzņemšanai vidējās pakāpes izglītības programmās, ja tajās tiek organizēti iestājpārbaudījumi.

(3) Ja izglītojamais nav ieguvis vērtējumu kādā no mācību priekšmetiem vai kādā no valsts pārbaudījumiem, viņam tiek izsniegta liecība.

VII nodaļa

Vispārējā vidējā izglītība

 

40.pants. Vispārējās vidējās izglītības iestādes

(1) Atkarībā no izglītības iestādes struktūras un mācību procesa organizācijas ir šādas vispārējās vidējās izglītības iestādes:

1) vidusskolas;

2) vakara (maiņu) vidusskolas;

3) ģimnāzijas.

(2) Vidusskolas pamatuzdevums ir īstenot pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas.

(3) Ģimnāzijas pamatuzdevums ir īstenot vispārējās vidējās izglītības programmas. Ģimnāzija var īstenot arī daļējas pamatizglītības programmas no 7.klases līdz 9.klasei.

(4) Valsts ģimnāzijas statusu izglītības iestādei piešķir Ministru kabinets. Valsts ģimnāzija papildus vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanai veic reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas.

 

41.pants. Izglītojamo uzņemšana vispārējās vidējās izglītības iestādēs

(1) Uzsākt vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi ir tiesīga ikviena persona bez vecuma ierobežojuma, ja tā ieguvusi apliecību par pamatizglītību.

(2) Valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot izglītojamos 10.klasē, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam. Mācību priekšmetos, kuros izglītojamie saņēmuši pamatizglītības sertifikātu, vispārējās vidējās izglītības iestādes nav tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus.

 

42.pants. Vispārējās vidējās izglītības programmu virzieni

(1) Izglītības iestādes ir tiesīgas izstrādāt vispārējās vidējās izglītības programmas šādos virzienos:

1) vispārizglītojošais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa bez īpaši akcentētiem mācību priekšmetiem;

2) humanitārais un sociālais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētiem humanitāro un sociālo zinību mācību priekšmetiem;

3) matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētiem matemātikas, dabaszinību un tehnisko zinību mācību priekšmetiem;

4) profesionālais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētu profesionālo ievirzi.

(2) Vispārējās vidējās izglītības programmu attiecīgajā virzienā var apvienot ar mazākumtautību izglītības programmu, iekļaujot tajā mazākumtautības dzimto valodu, ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.

 

43.pants. Vispārējās vidējās izglītības programmu obligātais saturs

Vispārējās vidējās izglītības programmu obligāto saturu nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts.

 

44.pants. Mācību stundu slodze vispārējās vidējās izglītības programmā

(1) Mācību stundu slodze nedēļā vienā vispārējās vidējās izglītības programmā 10. - 12.klasē nedrīkst pārsniegt 36 mācību stundas.

(2) Dienā mācību stundu skaits vienā vispārējās vidējās izglītības programmā nedrīkst pārsniegt 8 mācību stundas.

 

45.pants. Mācību stundas ilgums vispārējās vidējās izglītības iestādēs

Mācību stundas ilgums vispārējās vidējās izglītības iestādēs ir 40 līdz 45 minūtes, un to nosaka izglītības iestādes vadītājs.

 

46.pants. Mācību gada ilgums vispārējās vidējās izglītības iestādēs

Mācību gads vispārējās vidējās izglītības iestādēs ilgst:

1) 10. un 11.klasei - 35 nedēļas;

2) 12.klasei - 38 nedēļas.

 

47.pants. Maksa par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi

(1) Valsts un pašvaldības vispārējās vidējās izglītības iestādes nedrīkst noteikt mācību maksu par vidējās izglītības programmu apguvi.

(2) Privātās vispārējās vidējās izglītības iestādes ir tiesīgas noteikt mācību maksu.

 

48.pants. Dokumenti par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi

(1) Izglītojamie, kas ieguvuši vērtējumu visos vidējās izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņem atestātu par vispārējo vidējo izglītību un sekmju izrakstu.

(2) Ja izglītojamais nav ieguvis vērtējumu kādā no mācību priekšmetiem vai kādā no valsts pārbaudījumiem, viņam tiek izsniegta liecība.

(3) Vērtējumu mācību priekšmetos, kuros ir organizēts centralizētais eksāmens, apliecina vispārējās vidējās izglītības sertifikāts. Vispārējās vidējās izglītības sertifikātā uzrādītais vērtējums šajos mācību priekšmetos kalpo kā konkursa atlases kritērijs izglītojamo uzņemšanai augstākās pakāpes izglītības programmās.

VIII nodaļa

Speciālā izglītība

 

49.pants. Speciālās izglītības programmas

(1) Speciālās izglītības programmas nodrošina vispārējo darba praktisko iemaņu un profesionālās ievirzes izglītību izglītojamajiem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem un speciālām vajadzībām (turpmāk - izglītojamie ar speciālām vajadzībām).

(2) Speciālā izglītība rada iespējas un apstākļus izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām iegūt savam veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim atbilstošu izglītību jebkurā izglītības iestādē, vienlaikus nodrošinot izglītojamā pedagoģiski psiholoģisko un medicīnisko korekciju, sagatavotību darbam un dzīvei sabiedrībā.

 

50.pants. Speciālās izglītības programmu īstenošana

(1) Speciālās izglītības programmas īsteno atbilstoši izglītojamo attīstības traucējuma veidam, viņu spējām un veselības stāvoklim, ko nosaka pedagoģiski medicīniskā komisija.

(2) Individuālās speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar smagu garīgo atpalicību vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem ir paredzētas 9 gadiem. Atkarībā no izglītojamo veselības stāvokļa un izglītības iestādes iespējām individuālo izglītības programmu īstenošana darba iemaņu veidošanā var ilgt līdz 12 gadiem.

(3) Speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem ir paredzētas 9 gadiem. Ja programmas īstenotājs nodrošina iespēju iegūt vispārējo vai profesionālo izglītību, programmu var īstenot ilgākā laika posmā, bet ne ilgāk par 12 gadiem.

(4) Profesionālās izglītības programmas var īstenot viena gada līdz triju gadu laikā jebkurā speciālās izglītības iestādē pēc pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības iegūšanas.

(5) Speciālās izglītības programmas vājdzirdīgiem, vājredzīgiem un neredzīgiem izglītojamajiem vispārējās pamatizglītības iegūšanai ir paredzētas 10 gadiem, bet vispārējās vidējās izglītības iegūšanai - 3 gadiem.

(6) Speciālās izglītības programmas nedzirdīgiem izglītojamajiem vispārējās pamatizglītības iegūšanai ir paredzētas 11 gadiem, bet vispārējās vidējās izglītības iegūšanai - 3 gadiem.

(7) Speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācībās vai smagiem logopēdiskiem traucējumiem vispārējās pamatizglītības iegūšanai ir paredzētas 10 gadiem.

 

51.pants. Speciālās izglītības iestādes un klases

(1) Izglītojamie ar speciālām vajadzībām speciālās izglītības programmas var apgūt speciālās izglītības iestādēs vai klasēs.

(2) Ir šādas speciālās izglītības iestādes:

1) valsts speciālās izglītības iestādes. Tās ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošas speciālās izglītības iestādes, kurās mācās dažādu pašvaldību administratīvajā teritorijā dzīvojoši izglītojamie ar speciālām vajadzībām;

2) pašvaldību speciālās izglītības iestādes. Tās ir speciālās internātskolas (skolas), attīstības vai rehabilitācijas centri, kuros mācās lielākoties attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojoši izglītojamie ar speciālām vajadzībām;

3) privātās speciālās izglītības iestādes.

(3) Speciālās izglītības klase ir vispārējās izglītības iestādes klase, kurā mācās izglītojamie ar speciālām vajadzībām. Speciālās izglītības klasi var atvērt arī izglītības iestādē, kas īsteno profesionālās izglītības programmas.

(4) Izglītības un zinātnes ministrija var piešķirt speciālās izglītības iestādei attīstības centra statusu, ja šī iestāde veic metodiskā darba funkcijas vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs un sniedz speciālu palīdzību izglītojamajiem, vecākiem un pedagogiem.

 

52.pants. Izglītojamo uzņemšana speciālās izglītības iestādēs

(1) Valsts speciālās izglītības iestādēs un citās valsts izglītības iestādēs izglītojamos ar speciālām vajadzībām uzņem, pamatojoties uz Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas norīkojumu. Izglītojamos atskaita no valsts speciālās izglītības iestādēm un citām valsts izglītības iestādēm, pamatojoties uz Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu un vecāku iesniegumu.

(2) Pašvaldību speciālās izglītības iestādēs un citās pašvaldību izglītības iestādēs izglītojamos ar speciālām vajadzībām uzņem, pamatojoties uz valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas norīkojumu. Izglītojamos atskaita no pašvaldību speciālās izglītības iestādēm un citām pašvaldību izglītības iestādēm, pamatojoties uz valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu un vecāku iesniegumu.

(3) Privātās speciālās izglītības iestādēs un citās privātās izglītības iestādēs izglītojamos ar speciālām vajadzībām uzņem un no tām atskaita, pamatojoties uz valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas ieteikumu un vecāku iesniegumu.

 

53.pants. Bērnu ar speciālām vajadzībām integrēšana vispārējās izglītības iestādēs

Vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs, kurās ir atbilstošs nodrošinājums, pamatojoties uz valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu, var integrēt izglītojamos ar speciālām vajadzībām. Šo skolu nodrošinājumu atbilstoši speciālām vajadzībām nosaka Ministru kabinets.

 

54.pants. Pedagoģiski medicīniskā komisija

(1) Ir Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija un pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas. Valsts pedagoģiski medicīnisko komisiju izveido izglītības un zinātnes ministrs. Pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas izveido pašvaldības. Pedagoģiski medicīniskās komisijas darbojas uz to dibinātāju apstiprinātu nolikumu pamata.

(2) Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija:

1) konstatē izglītojamā garīgās un fiziskās attīstības traucējumus un speciālās vajadzības;

2) nosaka izglītojamajam ar speciālām vajadzībām atbilstošu apgūstamās speciālās izglītības programmas veidu;

3) ievērojot izglītojamā vecāku vēlmes, norīko izglītojamos ar speciālām vajadzībām uz valsts vai pašvaldības speciālās izglītības iestādi vai citu valsts vai pašvaldības izglītības iestādi vai iesaka piemērotu privāto speciālās izglītības iestādi, kurā apgūstama attiecīgā speciālās izglītības programma;

4) lemj par izglītojamā atskaitīšanu no valsts vai pašvaldības speciālās izglītības iestādes pedagoģiski medicīnisku iemeslu dēļ;

5) sniedz konsultācijas izglītojamā vecākiem, pedagogiem un izglītības iestādēm pedagoģiski medicīniska rakstura jautājumos;

6) koordinē pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju darbu;

7) izskata strīdus, kas saistīti ar pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju darbību.

(3) Pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas:

1) konstatē izglītojamā garīgās un fiziskās attīstības traucējumus un speciālās vajadzības;

2) nosaka izglītojamajam ar speciālām vajadzībām atbilstošu apgūstamās speciālās izglītības programmas veidu;

3) ievērojot izglītojamā vecāku vēlmes, norīko izglītojamos ar speciālām vajadzībām uz pašvaldības speciālās izglītības vai citu pašvaldības izglītības iestādi vai iesaka piemērotu valsts vai privāto speciālās izglītības iestādi, kurā apgūstama attiecīgā speciālās izglītības programma;

4) lemj par izglītojamā atskaitīšanu no pašvaldības speciālās izglītības iestādes pedagoģiski medicīnisku iemeslu dēļ;

5) sniedz konsultācijas izglītojamā vecākiem, pedagogiem un izglītības iestādēm pedagoģiski medicīniska rakstura jautājumos.

(4) Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas lēmumi ir saistoši valsts un pašvaldību izglītības iestādēm. Pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas lēmumi ir saistoši attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēm.

 

55.pants. Mācību sasniegumu vērtēšana speciālajā izglītībā

(1) Speciālās izglītības programmu apguve tiek vērtēta atbilstoši attiecīgās pakāpes valsts vispārējās izglītības standartam.

(2) Individuālos sasniegumus speciālās programmas apguvē pedagogs novērtē apraksta veidā.

 

56.pants. Mācību stundu slodze nedēļā un mācību stundu skaits dienā speciālās izglītības programmā

Mācību stundu slodze nedēļā un mācību stundu skaits dienā speciālās izglītības programmā atbilst šā likuma 33. un 34.panta noteikumiem.

 

57.pants. Mācību stundas ilgums speciālās izglītības iestādēs un klasēs

(1) Izglītojamajiem ar smagu garīgo atpalicību vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem mācību stundas ilgums no 1.klases līdz 9.klasei ir 30 minūtes.

(2) Izglītojamajiem ar citiem veselības un attīstības traucējumiem mācību stundas ilgums ir:

1) 1.klasē - 30 minūtes;

2) no 2.klases līdz 12. klasei - 40 minūtes.

 

58.pants. Dokumenti par speciālās izglītības ieguvi

Izglītojamajiem, kas apguvuši speciālās izglītības programmas, izsniedz apliecību par pamatizglītības vai atestātu par vidējās izglītības ieguvi un sekmju izrakstu.

IX nodaļa

Sociālā un pedagoģiskā korekcija

 

59.pants. Sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādes

Sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādes ir vispārējās izglītības iestādes, kuras īsteno sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības programmas, nodrošinot izglītības ieguvi vai pilnveidojot tās ieguves kvalitāti, veicot pedagoģisko darbu ar nelabvēlīgu ģimeņu bērniem, kā arī nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem.

 

60.pants. Sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības iestāžu dibināšana, klašu atvēršana un izglītojamo uzņemšana

(1) Sociālās korekcijas izglītības iestādes ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā.

(2) Pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādes dibina valsts, pašvaldības, citas juridiskās un fiziskās personas.

(3) Jebkura izglītības iestāde var atvērt klases izglītojamajiem, kuriem nepieciešama sociālā vai pedagoģiskā korekcija.

(4) Uzņemšanas kārtību sociālās korekcijas izglītības iestādēs nosaka likums "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem".

(5) Uzņemšanas kārtību pedagoģiskās korekcijas izglītības iestādē vai klasē un sociālās korekcijas klasē nosaka attiecīgās iestādes dibinātājs.

(6) Izglītības iestādēm, kurās tiek izveidotas sociālās vai pedagoģiskās korekcijas klases, obligāti ir jānodrošina pagarinātās darba dienas grupa individuālajam darbam ar izglītojamajiem, kas mācās šajās klasēs.

 

61.pants. Izglītības dokumenti

Izglītojamajiem, kas apguvuši sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības programmas, izglītības ieguvi apliecina izglītības dokumenti par noteiktas izglītības pakāpes izglītības programmu pilnīgu vai daļēju apguvi.

X nodaļa

Vispārējās izglītības finansēšana

 

62.pants. Vispārējās izglītības iestāžu finansēšanas avoti

(1) Vispārējās izglītības iestāžu finansēšanas avotus nosaka šis likums, Izglītības likums, citi normatīvie akti un attiecīgās izglītības iestādes nolikums.

(2) Akreditētās speciālās izglītības programmas finansē no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) No valsts budžeta mērķdotācijām sedz pedagogu un tiem attiecībā uz darba samaksu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pielīdzināto ar pedagoģisko procesu saistīto speciālistu darba samaksas izdevumus:

1) pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs, to skaitā pirmsskolas izglītības iestādēs;

2) pašvaldību pirmsskolas izglītības konsultatīvajos centros;

3) privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs, kuras īsteno akreditētas piecgadīgo un sešgadīgo bērnu pirmsskolas izglītības programmas.

 

63.pants. Vispārējās izglītības iestāžu finansēšanas kārtība

(1) Vispārējās izglītības programmu un vispārējās izglītības iestāžu finansēšanas kārtību nosaka šis likums, Izglītības likums, citi normatīvie akti un attiecīgās iestādes nolikums.

(2) Valsts ģimnāzijas saņem papildu valsts budžeta finansējumu šā likuma 40.panta ceturtajā daļā noteikto funkciju veikšanai.

Pārejas noteikumi

1. Sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izglītības un zinātnes ministrs nodrošina ar šo likumu saistīto normatīvo aktu izstrādi un iesniedz tos apstiprināšanai Ministru kabinetam.

2. Šā likuma 48.panta trešā daļa stājas spēkā 2002./2003.mācību gadā.

3. Līdz 2001.gada 1.janvārim rajonu pašvaldību pārziņā esošo internātskolu (izņemot speciālās internātskolas) uzturēšanas izdevumus finansē no valsts budžeta mērķdotācijas.

4. Šā likuma 62.panta trešās daļas 3.punkts stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 10.jūnijā.

 

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1999.gada 30.jūnijā