Ministru kabineta sēdes protokola Nr.56 izraksts

Rīgā 2009.gada 8.septembrī (prot.Nr.56 78.§)

Par Sociālās drošības tīkla stratēģiju

TA-3145-IP

(I.Vasaraudze, A.Jaunsleinis, U.Augulis, T.Koķe, A.Kampars, B.Rozentāle, K.Vāgnere, M.Segliņš, E.Repše, R.Vējonis, I.Dālderis, V.Dombrovskis)

1. Apstiprināt iesniegto „Sociālās drošības tīkla stratēģiju” (turpmāk – Stratēģija). Finanšu ministrijai precizēt Stratēģijā iekļautos sociālās drošības tīkla pasākumus, ņemot vērā izteiktos priekšlikumus, to skaitā: atbalstīt labklājības jomas 1.pasākumam 1.scenāriju, 2.pasākumam paredzēt, ka tiek rezervēti 20% no nepieciešamā finansējuma; izglītības jomas 1.pasākumā atbalstīt A variantu 2009. un 2010.gadam, attiecībā uz 2.pasākumu papildus paredzēt, ka Finanšu ministrija kopīgi ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju izvērtē nepieciešamību pēc minētā skaita autobusu; veselības aprūpes jomas pasākumā par mājas aprūpes nodrošināšanu Finanšu ministrijai kopīgi ar Veselības ministriju precizēt pakalpojuma izmaksu aprēķinus. Finanšu ministrijai precizētajai Stratēģijai noņemt lietošanas ierobežojuma statusu "Ierobežotas pieejamības informācija" un iesniegt to Valsts kancelejā. Valsts kancelejai nosūtīt precizēto Stratēģiju visām ministrijām.

2. Noteikt Stratēģijas ieviešanas termiņu no 2009.gada 1.oktobra līdz 2011.gada 31.decembrim. Stratēģijas ieviešanas termiņš var tikt pārskatīts saskaņā ar Stratēģijā noteiktajiem pārskatīšanas principiem.

3. Finanšu ministrijai nodrošināt apropriācijas palielinājumu līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 2009.gadā Stratēģijas ieviešanai par kopējo summu LVL 15 336 429. Finanšu ministrijai precizēt šo summu, kā arī aprēķināt tās sadalījumu pa ministrijām.

4. Pēc pieteikuma par apropriācijas palielinājumu līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem izskatīšanas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Finanšu ministrijai līdz 2009.gada 16.septembrim sagatavot finanšu ministra rīkojumu par līdzekļu piešķiršanu Stratēģijas īstenošanā iesaistītajām ministrijām.

5. Labklājības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Veselības ministrijai un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai līdz 2009.gada 15.septembrim iesniegt Stratēģijas īstenošanas nodrošināšanai nepieciešamo normatīvo aktu grozījumus izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

6. Ministrijām, kas atbildīgas par Stratēģijas īstenošanu, pēc 5.punktā minēto normatīvo aktu apstiprināšanas līdz 2009.gada 17.septembrim sagatavot tāmes par nepieciešamajiem līdzekļiem 2009.gadā un iesniegt tās Finanšu ministrijā, kā arī sagatavot finansēšanas plānus iesniegšanai Valsts kasē līdzekļu saņemšanai.

7. Stratēģijas finansējumu 2010. un 2011.gadā izvērtēt attiecīgo gadu budžeta procesa sagatavošanas un izskatīšanas laikā.

8. Noteikt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju par atbildīgo institūciju par Stratēģijas ieviešanas uzraudzību un kontroli (turpmāk – Atbildīgā institūcija).

9. Atbildīgajai institūcijai līdz 2009.gada 20.novembrim iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Stratēģijas ieviešanas gaitu līdz 2009.gada oktobra beigām, līdz 2009.gada 20.decembrim – par Stratēģijas ieviešanas gaitu 2009.gada novembrī un līdz 2010.gada 20.janvārim – par Stratēģijas ieviešanas gaitu 2009.gadā.

10. Sākot ar 2010.gadu, līdz stratēģijas darbības termiņa beigām, Atbildīgajai institūcijai katru ceturksni iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Stratēģijas ieviešanas gaitu. Informatīvais ziņojums Ministru kabinetā jāiesniedz līdz ceturksnim sekojošā mēneša 20.datumam (izņemot par gada ceturto ceturksni), kā arī līdz 20.janvārim – par attiecīgo iepriekšējo gadu.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Valsts kancelejas direktore G.Veismane

(Ministru kabineta
2009.gada 8.septembra
sēdes protokols Nr.56, 78.§)

SOCIĀLĀS DROŠĪBAS TĪKLA STRATĒĢIJA

Pašreizējā ekonomiskā situācija

Latvijas tautsaimniecība šobrīd atrodas recesijā, kura ir viena no smagākajām un sarežģītākajām starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ekonomikas lejupvērstā korekcija, kura sākās 2008. gadā un turpinās 2009. gadā, pamatā balstīta uz iekšējā pieprasījuma kritumu un strauju ārējās vides pasliktināšanos. Latvijas tautsaimniecība ir saskārusies ar cikliska, strukturāla un globāla rakstura krīzēm vienlaicīgi, kas ievērojami pasliktina situāciju un padara ekonomikas izaugsmes atjaunošanu par ļoti grūti realizējamu uzdevumu politikas veidotājiem.

2008. gadā iekšzemes kopprodukta (IKP) salīdzināmajās cenās kritums bija 4.6%. Paredzams, ka IKP turpinās samazināties 2009.- 2010.gadā attiecīgi par 18% un 4%, un tikai 2011.gadā tiek prognozēta neliela IKP izaugsme 1.5% apmērā.

Ekonomiskās aktivitātes samazināšanās rezultātā strauji pasliktinās situācija darba tirgū. Ja 2008.gadā reģistrētā bezdarba līmenis bija 5.3%, tad 2009.gada jūlijā tas ir pieaudzis līdz 11.8% un paredzams, ka tas turpinās pieaugt, sasniedzot 13% 2010.gadā. Tāpat arī Eurostat dati liecina, ka pašreiz Latvijā ir otrs augstākais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā (17,2% 2009.gada jūnijā).

Bezdarba kāpums un valdības īstenotie pasākumi darba samaksas samazināšanai valsts sektorā būtiski ietekmē arī algas privātajā sektorā. Ņemot vērā deficītu sociālās apdrošināšanas budžetā, par 10% ir samazinātas arī vecuma pensijas un atsevišķi pabalsti. Mājsaimniecību uzkrājumu līmenis iepriekšējos gados ir bijis negatīvs, kas nozīmē, ka pašlaik, apsīkstot iespējām aizņemties, uzņemto saistību atmaksa un apkalpošana vēl vairāk samazina mājsaimniecību rīcībā esošo līdzekļu apjomu. Pašlaik vēl nav pieejama precīza statistika par mājsaimniecību ienākumu izmaiņām, tomēr esošie dati liecina par to būtisku samazināšanos, piem., mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās 2009.gada I pusgadā bija par 26.6% zemāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā, tāpat arī darbaspēka apsekojuma dati par 2009.gada 2.ceturksni liecina, ka palielinās darba ņēmēju īpatsvars ar zemāku mēneša pamatdarba neto darba algas līmeni.

Samazinoties mājsaimniecību ienākumiem, nozīmīgi pieaug trūcīgo personu¹ skaits 2008.gadā pašvaldības bija piešķīrušas trūcīgās personas statusu 120 tūkstošiem iedzīvotāju. Savukārt, pēc Labklājības ministrijas (LM) veiktā novērtējuma trūcīgo personu skaits 2009.gadā būs 144 tūkstoši cilvēku un 2010.gadā tas pieaugs līdz 200 tūkstošiem cilvēku. Ievērojamais budžeta samazinājums ietekmē valsts pakalpojumu pieejamību izglītības un veselības jomās. Tas it īpaši skar iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem un tos, kuri dzīvo attālāk no skolām un veselības iestādēm.

Ņemot vērā augstāk minēto esošās situācijas izklāstu, skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc koordinētas valsts un pašvaldību rīcības ar mērķi nodrošināt iedzīvotāju pamatvajadzības – adekvātus ienākumus, mājokli, veselības pakalpojumus un izglītošanās iespējas.

Stratēģijas mērķis ir izstrādāt ārkārtas drošības pasākumu kopumu , kuru ieviešana nodrošinātu negatīvās sociālās ietekmes samazināšanu, kas ir izveidojusies:

1) globālās un Latvijas finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā;

2) strukturālo reformu veikšanas rezultātā.

Ņemot vērā stratēģijas mērķi, stratēģijas uzdevumi ir šādi:

1) nodrošināt garantēto minimālo ienākumu (turpmāk – GMI) trūcīgajām personām, vienlaikus paaugstinot GMI apmēru un izmaksāt dzīvokļa pabalstu;

2) nodrošināt transporta pakalpojumus izglītības sistēmā, kā arī pirmsskolas izglītības pieejamību;

3) nodrošināt veselības aprūpes pamata pakalpojumu un pamata medikamentu pieejamību trūcīgajām personām;

4) nodrošināt darba prakses vietas pašvaldībās, šādi veicinot nodarbinātību.

Stratēģijas darbības laiks ir no 2009.gada 1.oktobra līdz 2011.gada 31.decembrim. Stratēģijas darbības termiņš var tikt pārskatīts, ja:

1) līdz 2011.gada beigām nav nodrošināta finanšu un ekonomikas krīzes seku novēršana un situācija sociālajā sfērā turpina pasliktināties;

2) būtiski mainās pieņēmumi, uz kuriem šī stratēģija ir balstīta un kuri būtiski ietekmē tās īstenošanu.

Pasākumi, kas jau ir paveikti 2009.gadā

Lai, izmantojot valstij pieejamos finanšu resursus, sniegtu sociālo tiesību nodrošinājumu bez darba palikušajām personām vismaz minimālajā līmenī deviņu mēnešu garumā pēc darba un attiecīgi darbā gūto ienākumu zaudēšanas un palielinātu sociālo aizsardzību bezdarbniekiem ar nelielu apdrošināšanas stāžu, it īpaši tiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir mazāks par 10 gadiem, ir veikti grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (stājās spēkā 01.07.2009.). Šie grozījumi paplašina personu loku, kas var pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu bezdarba riska iestāšanās gadījumā un pagarina bezdarbnieka pabalsta izmaksas kopējo ilgumu līdz 9 mēnešiem.

Tā kā visiem bezdarbniekiem iemaksām atbilstošu pabalstu nodrošināt nepieļauj ierobežotie valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļi, tad, pagarinot bezdarbnieka pabalsta izmaksas kopējo ilgumu līdz 9 mēnešiem bezdarbniekiem ar apdrošināšanas stāžu no viena līdz 19 gadiem (ieskaitot), par pagarinātā bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda mēnešiem laika periodā no 01.07.2009 līdz 31.12.2011. bezdarbnieka pabalstu izmaksā konstantas summas apmērā – 45 lati mēnesī.

Jāuzsver, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā strauja bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda samazināšana, kāda pastāvēja iepriekšējā tiesiskajā regulējumā, bezdarbniekiem ar apdrošināšanas stāžu mazāku par 20 gadiem atstāja būtisku negatīvu ietekmi uz šo bezdarbnieku sociālo nodrošinājumu. Bez tam, pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas perioda beigām liela daļa no šiem cilvēkiem vērsās pašvaldībās pēc sociālās palīdzības pabalstiem, kā rezultātā palielinājās arī pašvaldību finansiālā un administratīvā slodze. Vienlaikus jāatzīmē, ka īss bezdarbnieka pabalsta izmaksas laiks (četri un seši mēneši), samazina motivāciju veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, tādējādi palielinot nedeklarēto nodarbinātību, kā arī paaugstina darba ņēmēju nedrošību un atkarību no darba devēja, kam kopumā var būt plašas negatīvās sekas, un kas var veicināt arī iedzīvotāju emigrāciju.

2009.gada pēdējā ceturksnī lielai daļai recesijas sākumposmā no darba atbrīvoto beigsies bezdarbnieka pabalstu izmaksas termiņš. Turpinoties ekonomiskai lejupslīdei, šiem cilvēkiem vēl kādu laiku nebūs iespējams atrast darbu un saņemt ienākumus no algota darba, tādēļ nepieciešams ieviest darba tirgus situācijai atbilstošus krīzes sekas mazinošus darba tirgus pasākumus.

Darba tirgus politikas jomā 2009.gada 8.augustā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 10.marta noteikumos Nr. 166 „Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem”, kur, lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu (šobrīd apmēram puse no reģistrētajiem bezdarbniekiem nesaņem bezdarbnieka pabalstu) un palikuši bez iztikas līdzekļiem, sākot ar 2009.gada septembri ir ieviests jauns aktīvās nodarbinātības pasākums – „Darba prakse ar stipendiju” (turpmāk – pasākums).

Pasākuma mērķis ir sniegt atbalstu tiem bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu, taču ir gatavi iesaistīties darba praksē pašvaldībā, veicot sabiedrībai derīgus − fiziska rakstura darbus, par to saņemot stipendiju 100 latu apmērā. Pasākums ir vērsts uz sociālās palīdzības rakstura atbalsta sniegšanu bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un ir bez iespējām pašreiz atrast darbu, vienlaikus nodrošinot personu, kas ir bezdarba situācijā, aktivizāciju, lai veicinātu to pēc iespējas ātrāku iekļaušanos darba tirgū.

Pasākums tiek īstenots, Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēm noslēdzot sadarbības līgumus ar pašvaldībām par darba praksēm, kuros tiks noteikta pasākuma īstenošanas kārtība, darba prakšu vietu noteikumi (tajā skaitā – ka tām jābūt no jauna izveidotām (atbilstoši līgumā noteiktiem kritērijiem)), pušu tiesības un pienākumi, norēķinu un izpildes kārtība. Veicot pašvaldībās izveidojamo darba prakšu vietu sadalījumu starp Nodarbinātības valsts aģentūrām filiālēm, tika ņemts vērā reģistrēto bezdarbnieku, kas nesaņem bezdarbnieku pabalstu, skaits attiecīgās Nodarbinātības valsts aģentūras filiāles apkalpošanas teritorijā esošajās pašvaldībās.

Finansiālais atbalsts par dalību pasākumā – stipendija ir noteikta LVL 100 apmērā, jo tā ir apmēram 80% no minimālās neto mēneša darba algas vispārējā gadījumā. Pasākuma ietvaros tiks segtas arī ierobežota apjoma ne-stipendiju izmaksas, kas saistītas ar pasākuma īstenošanu pašvaldībās.

Esošajā situācijā Latvijā nozīmīga loma ir pašvaldību sociālajiem dienestiem un profesionāliem sociālajiem darbiniekiem. Tieši šobrīd jo sevišķi ir vajadzīga profesionāla palīdzība un pakalpojumi krīzes situācijā nonākušajiem iedzīvotājiem, kā arī sociālās palīdzības pabalstu piešķiršana saistībā ar sociālā darbinieka profesionālu klienta sociālās situācijas novērtējumu, lai piešķirtie pabalsti sasniegtu savu mērķi. Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai valstī, no 2009.gada 1.janvāra tika paaugstināts GMI līmenis no 27 latiem līdz 37 latiem personai mēnesī, kā arī 2008.gada nogalē tika atcelts ierobežojums izmaksāt GMI pabalstu ne ilgāk par 9 mēnešiem un noteikts, ka arī dzīvokļa pabalsts ir obligāti pašvaldībām izmaksājamais pabalsts.

Šobrīd sociālais dienests ir vienīgā vieta, kur cilvēks bez maksas var iet krīzes situācijā un runāt par sev aktuāliem jautājumiem.

Taču sociālie dienesti 2008.gadā bija izveidoti tikai 26,9 % pašvaldībās, vēl 61,9 % pašvaldību darbā bija pieņemts viens sociālā darba speciālists, bet 11,2% pašvaldību sociālā dienesta uzdevumu veikšana tika deleģēta pašvaldības amatpersonai amatu apvienošanas kārtībā. Lai novērstu šo situāciju 2009.gadā tika veikti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredz, ka katra pašvaldība izveido pašvaldības iestādi — sociālo dienestu (ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.augustam). Šajā likumā noteikts, ka sociālajā dienestā strādā ne mazāk kā trīs sociālā darba speciālisti, vismaz vienam no sociālajā dienestā nodarbinātajiem jābūt sociālajam darbiniekam, lai nodrošinātu profesionālu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu un sociālo pakalpojumu administrēšanu.

Sociālo dienestu stiprināšana ir īpaši svarīga, jo ekonomisko grūtību laikā pieaug sociālā spriedze, kā arī saasinās attiecības ģimenē, kur bieži attiecību krīzi novērst var palīdzēt profesionāli izglītots un sagatavots darbinieks.

Sociālās drošības tīkla pasākumi

Nepieciešamais valsts budžeta finansējums:

2009.gadā: LVL 13 889 831

2010.gadā: LVL 56 645 569

2011.gadā: LVL 51 474 529

Kopā: LVL 122 009 929

Pasākumi labklājības jomā

Nepieciešams veikt pasākumus, lai nodrošinātu ģimenēm iespēju izdzīvot bezdarba situācijā, jo sagaidāms straujš nabadzības pieaugums līdz pat 2010.gada beigām. Saskaņā ar Labklājības ministrijas statistikas datiem 2008.gadā pie neadekvāti zemā GMI līmeņa (27 lati personai mēnesī) 120 314 personām (5.3% no iedzīvotāju skaita) bija noteikta atbilstība trūcīgas personas statusam, taču tikai 27 422 personas (1.2% no iedzīvotāju skaita jeb 22.8% no par trūcīgām atzītām personām) saņēma pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai (turpmāk – GMI pabalsts). Dzīvokļa pabalstu 2008.gadā saņēma 108 690 personas jeb 4.8% no iedzīvotāju skaita. Tāpēc nepieciešams paaugstināt GMI līmeni, lai par trūcīgām atzītas ģimenes kvalificētos GMI pabalsta saņemšanai.

Pie GMI līmeņa 37 lati personai mēnesī 2009.gada I pusgadā strauji pieauga GMI pabalsta saņēmēju skaits, sasniedzot 16 047 personas vidēji mēnesī jeb 32.3% no par trūcīgām atzītām personām. GMI pabalstam izlietoto līdzekļu īpatsvars 2009.gada I pusgadā pieauga līdz 11.7% un dzīvokļu pabalstam līdz 30% no kopējiem sociālās palīdzības pabalstiem izlietotajiem līdzekļiem.

Tiek prognozēts, ka 2009.gadā trūcīgo personu skaits varētu sasniegt 144 376 personas (6.4% no iedzīvotāju skaita) un GMI pabalsta saņēmēju skaits – 57 750 personas (2.5% no iedzīvotāju skaita) gadā. Pēc aptuvenām aplēsēm 2010.gadā atbilstību trūcīgas personas statusam varētu noteikt aptuveni 200 000 personu (8.8% no iedzīvotāju skaita) un GMI pabalstu varētu saņemt 100 000 personu (4.4% no iedzīvotāju skaita) gadā. 2008.gadā pašvaldību sociālos pabalstus pavisam saņēma 320 950 personas jeb 14.1% no iedzīvotāju kopskaita.

Pašvaldību ieņēmumu būtisks samazinājums var būt par šķērsli adekvātas sociālās palīdzības nodrošināšanā – GMI un dzīvokļu pabalsta izmaksām trūcīgiem un maznodrošinātiem¹⁰ iedzīvotājiem. Turklāt sabiedrība var nebūt spējīga absorbēt un uztvert nozīmīgos darba algu un darbinieku skaita samazinājumus, kas paredzēti Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānā un vienošanās memorandā ar SVF. Tas var izraisīt strauju nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaita palielināšanos (nabadzības riska indekss Latvijā 2007.gadā – 21%). Vienlaicīgi neziņa par nākotni un nespēja risināt krīzes izraisītās grūtības noteiktās iedzīvotāju grupās var izraisīt padziļinātu stresu, kā arī tām var pietrūkt iemaņu krīzes vadībā, kas var izraisīt to psiholoģiskās veselības stāvokļa pasliktināšanos.

2008.gadā pašvaldību sociālo palīdzību saņēma 9 062 darbspējīgas personas, kuras nebija iesaistītas darba tirgū. GMI pabalsta saņemšanas nosacījumi paredz pabalsta saņēmējam noslēgt vienošanos par līdzdarbību ar sociālā darba speciālistu, kas ir labs instruments darbspējīgo personu motivācijai iesaistīties darba tirgū vai piedalīties pašvaldību organizētajos krīzes nodarbinātības pasākumos jeb darba praksē ar stipendiju, ko paredzēts apmaksāt no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem. Pašvaldību organizētā darba prakse ar stipendijām 100 latu apmērā sniegs atbalstu gan personai, gan finansiāli palīdzēs pašvaldībai nodrošināt sociālo palīdzību.

Situācijas risinājumam tiek paredzēta GMI līmeņa diferencēta palielināšana ar 2009.gada 1.oktobri, nosakot 40 latus pilngadīgām personām un 45 latus bērniem. Lai nodrošinātu GMI pabalsta izmaksu samazināta finansējuma apstākļos pašvaldībās, valsts piedalās ar 50% līdzfinansējumu no pašvaldību izlietotajiem līdzekļiem GMI pabalstam, savukārt pašvaldības no saviem ieņēmumiem finansē arī 50%. Ministru kabinets nosaka līdzekļu piešķiršanas kārtību.

Pasākumi izglītības jomā

Sākot ar 2009.gada 1.septembri, valsts budžeta resursi izglītības nodrošināšanai bērniem 5 un 6 gadu vecumā valsts budžetā nav pieejami. Pašvaldības nespēs nodrošināt pirmskolas izglītību no saviem resursiem, tādējādi 5 un 6 gadu vecuma bērni neiegūs zināšanas prasmes un kompetences agrīnajā vecumā un nebūs sagatavoti skolas uzsākšanai, kā arī vecākiem būs mazākas iespējas strādāt algotu darbu, ņemot vērā to, ka bērns paliks bez aprūpes darba laikā.

Risinot izglītības iegūšanas 5 un 6 gadu vecumā jautājumu, tiek piedāvāts risinājums, kurš, efektivizējot sistēmu, paredz mazāku finanšu slogu valsts budžetam nekā iepriekšējos gados.

2009.gada 1.septembrī visiem piecgadīgiem un sešgadīgiem bērniem tiks nodrošināta iespēja apgūt zināšanas, prasmes un kompetences. Izglītības piedāvājums tiks nodrošināts ar vienotu izglītības programmas apguvi sociālajā, izziņas, pašizpausmes un fiziskajā jomā. Finansējums paredzēts pedagogu atalgojumam un programmu pilnveidei, izstrādājot jaunas izglītības programmas bērniem vecumā no pieciem līdz vienpadsmit gadiem, ar mērķi nodrošināt bērnu vecumposmam atbilstošu izglītības saturu un veikt sagatavošanas darbus pamatizglītības apguvei sešu gadu vecumā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (turpmāk – RAPLM) veica pašvaldību aptauju par autobusu nepieciešamību, lai atbilstoši Šveices nosacījumam projekta iesniegumam pievienotu informāciju, kas pamatotu esošo situāciju ar skolēnu pārvadājumiem Latvijā 2008.gada 27.novembrī RAPLM 26 rajonu pašvaldībām nosūtīja vēstules ar aptaujas anketām par autobusu iegādes nepieciešamību. Līdz 2009.gada 15.janvārim RAPLM apkopoja 26 rajonu pašvaldību iesniegto informāciju par vairāk kā 200 vietējām pašvaldībām nepieciešamo transportu skolēnu pārvadāšanai. Valsts reģionālās attīstības aģentūra veica iesniegtās informācijas analīzi. Vērtējot autobusu pieteikumus, tika ņemta vērā skolu optimizācija, sabiedriskā transporta nodrošinājums konkrētā pašvaldībā, pārvadājamo skolēnu skaits un maršruta garums, pašvaldībās esošā autobusu parka, kas nodrošina skolēnu pārvadājumus, novērtējums, kā arī teritorijas attīstības indekss un pieprasītā autobusa tehnisko specifikāciju īpaši nosacījumi (bērni ar kustību traucējumiem). Kopējais aprēķinātais autobusu skaits, veicot aptauju, bija 268.No šiem autobusiem 110 ir plānots iegādāties Latvijas-Šveices sadarbības programmas granta finansējuma ietvaros. Attiecīgi papildus ir nepieciešams iegādāties 158 autobusus par kopējo aprēķināto summu LVL 13.7 miljoni. Situācija ar pašvaldību pieteikumiem autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai nepārtraukti mainās, jo joprojām tiek pieņemti un līdz gada beigām tiks pieņemti lēmumi par skolu slēgšanu vai reorganizāciju.

Izglītības sistēmas reformas un skolu tīkla optimizācijas rezultātā, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas operatīvās informācijas uz š.g.1.septembri, slēdz 59 skolas un reorganizē 68 skolas pārveidojot par pirmsskolas izglītības iestādēm, saglabājot sākumskolas izglītību vai pievienojot citai novada teritorijā esošai skolai. Katra pašvaldība izvērtējusi skolēnu pārvadājumu nodrošināšanas iespējas un izmaksas atbilstoši savam budžetam, sabiedriskā transporta pieejamībai, sabiedriskā transporta kustības intensitātei un citiem katrai pašvaldībai raksturīgajiem faktoriem. Tādēļ skolēnu pārvadājumu jautājums tiek risināts trīs veidos - iegādājoties autobusus skolēnu pārvadājumiem, kompensējot biļešu iegādes izdevumus vai pērkot pārvadājumu pakalpojumu no pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem.

Lai nodrošinātu autobusu iegādi skolēnu pārvadāšanai tajos novados, kur tiek slēgtas vai reorganizētas skolas un nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu, tika veikta atkārtota pašvaldību aptauja un uz š.g. 26.augustu papildus Šveices programmas ietvaros iegādājamajiem autobusiem tika saņemti jau 66 pieteikumi. Ņemot vērā, ka autobusu iegādes iepirkumu procedūra prasa ilgāku laika periodu, bet skolēnu nogādāšana izglītības iestādēs ir neatliekami risināms jautājums novados, kur skolas slēgtas vai reorganizētas jau no 2009.gada 1. septembra, sociālās drošības tīkla pasākumu ietvaros 2009.gada 4.ceturksnī jākompensē izdevumi pašvaldībām, kas radušies organizējot skolēnu pārvadājumus LVL 266 112 apmērā, bet 2010.gadā skolēnu pārvadājumiem mācību gada laikā - LVL 798 336 apmērā, papildus ieplānojot finansējumu 66 autobusu iegādei – LVL 5 715 600 apmērā, no kura pašvaldību līdzfinansējums ir 10 % apmērā. Kopā 2010.gadā nepieciešamais finansējums būtu LVL 6 513 936. Pārvadājumu pakalpojumu aprēķinu pamatā ir pašvaldību sniegtā informācija par vidējām izmaksām uz 1 skolēnu dienā, t.i. LVL 1.20. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka piešķirtā finansējuma ietvaros finansējums var tikt pārdalīts no autobusu iegādes pārvadājumu dotāciju segšanai vai biļešu iegādes kompensācijai gadījumos, kad pārvadājumu dotāciju segšana ir izdevīgāka par autobusa iegādi.

Pasākumi veselības aprūpes jomā

Pacienti, kuriem piešķirts trūcīgas personas statuss (pašvaldības izsniegts apliecinājums), pašreiz, saņemot veselības aprūpi, maksā pacienta iemaksu 50% apmērā no noteiktās iemaksas. Tādējādi pacientiem ar zemiem ienākumiem ir apgrūtināta veselības aprūpes pieejamība tieši finansiālu iemeslu dēļ. Izveidojot pacientu iemaksu kompensēšanas mehānismu, pacienti, kuriem ir piešķirts trūcīgas personas statuss, varēs saņemt sev nepieciešamo aprūpi.

Pacienti, kuriem piešķirts trūcīgas personas statuss, pašreiz iegādājoties medikamentus, kas iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā, maksā noteikto līdzmaksājumu 25% un 50% apmērā. Tā kā šiem pacientiem ir zemi ienākumi, pacienti nevar saņemt nepieciešamos medikamentus valsts zāļu kompensācijas sistēmā, jo nevar nosegt līdzmaksājumu. Pacients varēs turpināt ārstēties ambulatorā līmenī izveidotās kompensācijas sistēmas ietvaros.

Ja pacientam ir piešķirts trūcīgas personas statuss, tad pacienta līdzmaksājumu, saņemot no valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi, vai līdzmaksājumu zāļu kompensācijas sistēmas ietvaros (ja pacienta līdzmaksājums par jau iegādātām zālēm kalendārā gada ietvaros sasniedzis 50 lati) sedz valsts (Ministru kabineta pilnvarota institūcija).

Ja veselības aprūpes pakalpojums tiek nodrošināts tikai ambulatori, pacientam līdz ārstniecības iestādei jāmēro ceļš, un pacientam vienas ārstēšanās ietvaros nepieciešami vairāki izmeklējumi, manipulācijas u.c. tad pacientiem ar zemiem ienākumiem ir apgrūtināta veselības aprūpes pieejamība. Tādēļ kompensācijas sistēmas ietvaros būs iespējams pacientiem, kuriem piešķirts trūcīgas personas statuss, segt slimnīcā izveidotās viesnīcas tipa gultas maksājumu, kā arī pacientam nebūs katru dienu jāmēro ceļš līdz ārstniecības iestādei vai jārisina ar braukšanu saistītās problēmas. Tādejādi pacientam būs pieejama ārstniecība, kuru no valsts budžeta līdzekļiem nodrošina ambulatori nevis stacionāri.

Mājas aprūpes dienests nodrošina hroniski slimo pacientu aprūpi, tādejādi samazinot nepieciešamību pēc stacionāra pakalpojumiem un samazina neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu izsaukumus. Mājas aprūpes ietvaros pakalpojums personai tiek nodrošināts maksimāli tuvu un ir personai pieejams, jo nepastāv finansiāli šķēršļi tā saņemšanai. Aprūpes attīstīšana dienas centros nodrošinās sabiedrībā balstīta garīgās veselības aprūpes dienesta izveidi. Tiks nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem saņemt nepieciešamo garīgās veselības aprūpi, palielinot ģimenes ārstu lomu, un rodot iespēju pacientiem ar garīgās veselības problēmām nepieciešamo aprūpi saņemt maksimāli tuvu dzīvesvietai, un iekļaujot pacientus sabiedrībā. Latvijā ir liels stacionāro gultu īpatsvars salīdzinot ar citām ES valstīm, tai skaitā arī psihiatriskajā aprūpē. Attīstot dienas centrus var samazināt stacionāro gultu skaitu, efektīvāk izlietot līdzekļus un aprūpēt pacientus ar garīgās veselības problēmām maksimāli tuvu dzīvesvietai, tādējādi nodrošinot šo pacientu iekļaušanos sabiedrībā un mazinot pacientu stigmatizāciju.

Pasākumi pārvadājumu (transporta) jomā

2009.gada 4.augustā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.872 „Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos”. Ar šiem noteikumiem ir noteikts personu loks, kam valsts ir apņēmusies nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus uz atvieglotiem nosacījumiem – pārvietoties sabiedriskajā transportā reģionālajos starppilsētu un reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos ar 100% atlaidi. Minētās personu kategorijas ir:

- pirmskolas vecuma bērni;

- bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni;

- 1.un 2.grupas invalīdi, bērni invalīdi un persona, kura pavada 1.grupas invalīdu vai bērnu invalīdu;

- politiski represētās personas un nacionālas pretošanās kustības dalībnieki.

Noteikumos noteiktās pasažieru kategorijas braukšanas biļetes sabiedriskajā transportā neiegādājas par maksu, bet var izmantot minēto atvieglojumu, uzrādot apliecības. Minēto pasažieru uzskaite sabiedriskajā transportā tiek organizēta, minētajām pasažieru kategorijām izsniedzot braukšanas tiesības apliecinošu dokumentu – biļeti, kurai ir nulles vērtība. Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji atbilstoši sabiedriskā transporta pakalpojumu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem zaudējumus no minēto pasažieru kategoriju pārvadāšanas jeb nesaņemto ieņēmumu iekļauj kopējā zaudējumu apmērā, kas jākompensē no valsts budžeta pilnā apjomā.

Braukšanas maksas atvieglojumus sabiedriskajā transportā pilsētas nozīmes maršrutos ir tiesīgas noteikt pašas republikas pilsētas pašvaldības, garantējot šo braukšanas maksas atvieglojumu kompensēšanu no pašvaldības budžeta, ievērojot republikas pilsētas pašvaldības budžeta iespējas.

Ievērojot to, ka minēto braukšanas maksas atvieglojumu garantēšana minētajām personu kategorijām sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem rada zaudējumus, kas saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu jākompensē pilnā apmērā, tad ik gadu pēc veiktajiem aprēķiniem šādu zaudējumu kompensēšanai ir nepieciešami aptuveni 6 miljoni latu.

Nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos

Labklājības jomā

Izglītības jomā

Veselības aprūpes jomā

Stratēģijas ieviešanas uzraudzība

Lai nodrošinātu adekvātu stratēģijas ieviešanas uzraudzību, par stratēģijas ieviešanu atbildīgajai institūcijai līdz 2009.gada 20.novembrim jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par stratēģijas ieviešanas gaitu, līdz 2009.gada 20.decembrim – par stratēģijas ieviešanas gaitu 2009.gada novembrī un līdz 2010.gada 20.janvārim – par stratēģijas ieviešanas gaitu 2009.gadā.

Sākot ar 2010.gadu, līdz stratēģijas darbības termiņa beigām, atbildīgajai institūcijai katru ceturksni jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par stratēģijas ieviešanas gaitu. Informatīvais ziņojums Ministru kabinetā jāiesniedz līdz ceturksnim sekojošā mēneša 20.datumam (izņemot par gada ceturto ceturksni), kā arī līdz 20.janvārim – par attiecīgo iepriekšējo gadu.

Stratēģijas ieviešanas laika grafiks

¹ Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 3.marta noteikumu Nr. 214 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2.punktu ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 50 % no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī un ja:

· tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi un vērtspapīri;

· tai nav parādsaistību, kā arī tā nav izsniegusi aizdevumus;

· tai nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai;

· tā nav noslēgusi uztura līgumu;

· tā neatrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.

² Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 3.novembra sēdē nolemto (sēdes protokola 68.paragrāfa 2.punkts) Labklājības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju jāvienojas par līdzekļu piešķiršanas nosacījumiem pašvaldībām garantētā minimālā ienākumu līmeņa pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai no 2010.gada 1.janvāra, labklājības ministram līdz 2009.gada 15.decembrim iesniedzot attiecīgus grozījumus noteikumos izskatīšanai Ministru kabineta sēdē

³ Pašvaldības finanšu līdzekļus gadam plāno lielajos izdevumu kodos, kas nozīmē, ka finansējumu GMI un dzīvokļa pabalsta, kā arī citiem sociālās palīdzības pabalstiem ir tiesīgas atsevišķi neplānot.

⁴ Pašvaldības finanšu līdzekļus gadam plāno lielajos izdevumu kodos, kas nozīmē, ka finansējumu GMI un dzīvokļa pabalsta, kā arī citiem sociālās palīdzības pabalstiem ir tiesīgas atsevišķi neplānot.

⁵ Šis pasākums tiek finansēts no ES fondiem, kādēļ šī summa nav iekļauta kopējā nepieciešamajā finansējuma aprēķinā.

⁶ 2009.gadam šajā aktivitātē ir sarēķināts 4, nevis 3 mēnešiem

⁷ Pasākums nav konstatēts

⁸ Jāņem vērā, ka pacients var vienlaicīgi piederēt arī pie citas atbrīvotās kategorijas ar citu kompensācijas līmeni, piemēram reizē var būt gan bērns, gan trūcīgā persona. Šajā gadījumā kompensāciju veic, ņemot vērā kategoriju –bērns, un pacienta iemaksu kompensē pilnā apjomā.

⁹ Trūkst datu vai tie ir apšaubāmi

¹⁰ Saskaņā ar likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.pamta 6.daļu par maznodrošinātu atzīstama persona, kuras ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz attiecīgās pašvaldības domes noteikto līmeni, kas savukārt nedrīkst būt zemāks par trūcīgas personas ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kādu, pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, noteicis Ministru kabinets. Personai, kura atzīta par maznodrošinātu personu, tiek izsniegta šo statusu apliecinoša izziņa.

Finanšu ministrs E.Repše

Vīza: valsts sekretārs M.Bičevskis