Apvienoto Nāciju Organizācija: Domās un darbos par pasaules un cilvēces nākotni

Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Latvijas vēstnieks Dānijā Gints Jegermanis 18.decembrī, dodoties uz Kopenhāgenas konferenci Foto: A.F.I.

Piektdienas, 18.decembra, vakarā pasaules lielāko valstu līderi pēc divu nedēļu ilgām debatēm ANO konferencē par klimata pārmaiņām, kurā piedalījās delegācijas no 194 valstīm un kas notika Dānijas Karalistes galvaspilsētā Kopenhāgenā, tomēr panāca vienošanos par klimata līgumu, taču tā pieņemšana atlikta uz vēlāku laiku. Sanāksmes mērķis bija izstrādāt jaunu līgumu, kas pēc 2012.gada aizstātu Kioto protokolu. Tajā pašā laikā līderi paši atzina, ka šī vienošanās neapturēs globālo sasilšanu.

Pēc panāktās vienošanās delegācijas no visām 194 valstīm pavadīja visu nakti, apspriežot tās tekstu, uz kuru vairākas jaunattīstības valstis reaģēja ļoti asi.

Līdz sestdienas rītam vienprātība debatēs tā arī netika panākta, un tāpēc konferences gala deklarācijā lielvalstu izstrādātais klimata līgums tika nevis oficiāli apstiprināts, bet gan “ņemts vērā”. “Konference nolemj ņemt vērā 2009.gada 18.decembra Kopenhāgenas līgumu,” paziņoja Klimata izmaiņu vispārējās konvencijas (UNFCCC) plenārsēdes priekšsēdētājs.

Piektdien pēc panāktās vienošanās arī Amerikas Savienoto Valstu prezidents Baraks Obama paziņoja, ka ilgajās aptuveni 20 prezidentu un premjerministru sarunās sasniegtais rezultāts nav ideāls, bet vismaz ir rasta jēgpilna vienošanās: “Šodien [18.decembrī] mēs šeit Kopenhāgenā esam panākuši jēgpilnu un iepriekš nepieredzētu sasniegumu. Pirmo reizi vēsturē visas lielās ekonomikas ir sanākušas kopā, lai uzņemtos atbildību cīņā ar klimata izmaiņām. Runājot par turpmāko, mums būs jāizmanto Kopenhāgenā sasniegtais. Mēs esam nogājuši garu ceļu, taču mums ejamais ceļš ir vēl krietni garāks.”

Vienošanās tika izstrādāta ASV, Ķīnas, Indijas, Brazīlijas, Dienvidāfrikas un lielāko Eiropas Savienības dalībvalstu līderu sarunās un paredz, ka ASV fondam cīņai ar klimata izmaiņu sekām no 2010. līdz 2012.gadam piešķirs 3,6 miljardus dolāru, Japāna – 11 miljardus dolāru, bet Eiropas Savienība – 10,6 miljardus. Tāpat vienošanās paredz ierobežot globālās temperatūras kāpumu līdz diviem grādiem pēc Celsija. Savukārt līdz nākamajam mēnesim atlikta lēmuma par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas apjomu ierobežojumiem pieņemšana.

Arī Latvijas vides ministrs Raimonds Vējonis pēc konferences atzīst, ka par tās iznākumu pārsvarā vīlusies ir visa pasaule ar dažiem izņēmumiem, un, vērtējot samita rezultātus, uzskata, ka visi ambiciozie mērķi ir izgāzušies un viss būs jāsāk no sākuma, bet jaunais dokuments – tā dēvētais Kopenhāgenas akords – būs diezgan vājš. Sestdien darbu Kopenhāgenā vēl turpināja Latvijas Vides ministrijas speciālisti. Savukārt ministrs Latvijā atgriezās sestdienas rītā, bet Ministru prezidents Valdis Dombrovskis – piektdienas vakarā.

“LV” informācija