• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par dažādu līmeņu vadītāju algām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.03.2000., Nr. 69/70 https://www.vestnesis.lv/ta/id/2025

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Kanādas atbalstu Latvijai

Vēl šajā numurā

01.03.2000., Nr. 69/70

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Par dažādu līmeņu vadītāju algām

Valstī kopumā vislabāk apmaksātās ir 1. pamatgrupas profesijas — likumdevēji, valsts vecākās amatpersonas, vadītāji. To mēneša vidējā aprēķinātā darba samaksa bija 214 lati, turklāt visaugstāk apmaksātie šajā grupā ir tieši uzņēmumu un iestāžu vadītāji, kuru vidējā darba samaksa oktobrī bija Ls 409. Tālāk seko 2. pamatgrupa — vecākie speciālisti — ar vidējo darba samaksu Ls 168 (vislabāk apmaksātie ir elektronikas un telekomunikāciju inženieri — Ls 325 un juristi — Ls 315) un 3. pamatgrupa — speciālisti — ar Ls 147 (vislabāk apmaksātie — elektronikas un telekomunikāciju speciālisti — Ls 268 un skaitļošanas tehnikas speciālisti — Ls 216). 4. pamatgrupa (kalpotāji) un 8. pamatgrupa (iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri) nopelna vidēji Ls 121 mēnesī, 7. pamatgrupa (kvalificēti strādnieki un amatnieki) — Ls 118, 6. pamatgrupa (kvalificēti lauksaimniecības un zivsaimniecības darbinieki) — Ls 90. Tajā pašā laikā viszemāk apmaksātās ir 5. pamatgrupa (pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki) — mēneša vidējā aprēķinātā darba samaksa tikai Ls 78 un 9. pamatgrupa (vienkāršās profesijas) — Ls 79, kas veido tikai 37% no vidējās darba samaksas dažādu līmeņu vadītājiem.

Vidējā bruto darba samaksa stundā kopumā visās profesiju grupās bija Ls 0,80, turklāt vīriešiem tā bija Ls 0,89, t.i., par Ls 0,17 vairāk nekā sievietēm (sievietēm Ls 0,72). Visās profesiju pamatgrupās strādājošo vīriešu vidējā darba samaksa stundā pārsniedza sieviešu vidējo darba samaksu.

Samaksas līmeņi dažādām profesiju grupām dažādos rajonos ir atšķirīgi. Salīdzinot rajonus un pilsētas pēc vidējās darba samaksas, oktobrī visiem strādājošajiem visaugstākā tā bija Ventspils pilsētā — Ls 179, savukārt Rēzeknes rajonā viszemākā — tikai Ls 75. Turklāt vērojama tendence, ka rajonos ar zemāku vidējo darba samaksu labāk apmaksātas ir tikai pirmās trīs profesiju pamatgrupas, savukārt rajonos ar augstāku vidējo darba apmaksu ievērojami pieaug arī pārējās profesiju pamatgrupās strādājošo darba samaksa. Piemēram, vienkāršu profesiju strādnieku vidējā darba samaksa attiecīgi Rēzeknes rajonā bija Ls 39 un veidoja nedaudz vairāk nekā pusi (52%) no vidējās darba samaksas rajonā, bet Ventspils pilsētā — Ls 161 un tikai nedaudz atšķīrās (veidoja 90%) no vidējās darba samaksas pilsētā.

Strādājošo skaita sadalījums pēc profesijām liecina, ka lielāko grupu veido 7. pamatgrupa — 117 tūkstoši cilvēku jeb 16,7% no kopskaita, kā arī 5. pamatgrupa — 104,2 tūkstoši (14,9%) un 3. pamatgrupa — 96,7 tūkstoši (13,8%) cilvēku. Savukārt tikai 6,9 tūkstoši cilvēku jeb 1% no kopskaita pārstāvēja 6. pamatgrupas profesijas — kvalificētus lauksaimniecības un zivsaimniecības speciālistus, jo apsekojumā netika iekļautas zemnieku saimniecības.

Visvairāk no strādājošo sieviešu kopskaita — 74,1 tūkstotis (20,1%) — bija nodarbinātas 5. pamatgrupas profesijās, 63,9 tūkstoši (17,4%) — 2. pamatgrupas profesijās un 63 tūkstoši (17,1%) — 3. pamatgrupas profesijās. Salīdzinoši maz sieviešu strādāja 8. pamatgrupas profesijās — tikai 13,9 tūkstoši (3,8%) cilvēku. Visbiežāk sievietes izvēlējušās veikalu pārdevēju un preču demonstrētāju profesijas — 31,8 tūkstoši, kā arī strādāja par palīdzēm mājas darbos, apkopējām, veļas mazgātājām un tām radniecīgu profesiju strādniecēm — 25,4 tūkstoši, un vidējās izglītības mācību iestāžu skolotājām — 18,2 tūkstoši.

Savukārt 89 tūkstoši (26,9%) vīriešu strādāja 7. pamatgrupas profesijās, 65,5 tūkstoši (19,8%) — 8. pamatgrupā un 39,5 tūkstoši (11,9%) — 1. pamatgrupā. Tikai 7,2 tūkstoši (2,2%) vīriešu strādāja 4. pamatgrupā. Strādājošo vīriešu vidū ir daudz mehāniķu un atslēdznieku — 19,6 tūkstoši cilvēku, apsardzes darbinieku — 16,7 tūkstoši, mazo uzņēmumu vadītāju — 16,3 tūkstoši, vieglo automobiļu, taksometru un mazietilpīgo kravas automobiļu un mikroautobusu vadītāju — 14,5 tūkstoši, kā arī celtnieku — 14 tūkstoši.

Salīdzinot sabiedriskajā un privātajā sektorā strādājošo skaita sadalījumu pēc profesiju grupām, vērojams, ka sabiedriskajā sektorā lielāko grupu veido dažādu nozaru speciālisti (3. pamatgrupa) — 67,1 tūkstotis cilvēku jeb 22,3% no sektorā strādājošo kopskaita un vecākie speciālisti (2. pamatgrupa) — 55,8 tūkstoši (18,5%). Savukārt privātajā sektorā vairāk pārstāvēti kvalificēti strādnieki un amatnieki (7. pamatgrupa) — 92,1 tūkstotis (23,1%), kā arī pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki (5. pamatgrupa) — 72,5 tūkstoši (18,2%).

Centrālās statistikas pārvaldes Darba statistikas daļa

 

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!