Saeimas 2009. gada 10. decembra sēdes stenogramma (nobeigums)

 Stenogrammas nobeigums. Sākums — Saeimas materiālu 81. laidienā (“LV”, Nr.198, 17.12.2009.)

 Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu vēlreiz nozvanīt, lai visi dzird, ka jānāk uz zāli!

Un tā, godātie kolēģi, turpināsim Saeimas 2009.gada 10.decembra sēdi.

Es atgādinu, ka mēs pirms pārtraukuma izskatījām grozījumus Bāriņtiesu likumā.

Nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Augsti godātie kolēģi! Saeimas sēdē izskatāmā dokumenta numurs ir 5275, un tas ir likumprojekts “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” pirms trešā lasījuma.

Tātad uz trešo lasījumu Juridiskā komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. – pašas Juridiskās komisijas priekšlikums, ar kuru tiek izslēgts otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekta pants par termiņu, kādā tiek iesniegti pieteikumi par jauna Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšanu. Tā kā tika konstatēts, ka tas var radīt zināmas problēmas un pretrunas, Juridiskā komisija pati šo priekšlikumu iniciēja un atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa.

2. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa.

3. – līdzīga satura priekšlikums no deputāta Buzajeva. Arī tas paredz, ka tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par lietas ierosināšanu ir ne tikai līdz šim jau likumā minētajiem subjektiem, bet arī Saeimas frakcijai.

Tā kā frakcijas, kā mēs redzam šobrīd, var būt pārstāvētas bieži vien tikai ar pieciem deputātiem, tas izjauktu to līdzsvaru, kas ir šajā likumā radīts, un tāpēc komisija pēc debatēm arī 3. – Buzajeva kunga priekšlikumu – neatbalstīja. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa.

Un 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanos.

Tas nosaka to, ka šis likums stājas spēkā ar nākamā gada 1.janvāri.

Komisija pati to izstrādāja un arī atbalstīja. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa.

Līdz ar to visi priekšlikumi uz trešo lasījumu ir izskatīti.

Komisija atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” trešajā lasījumā, un es lūdzu arī kolēģus atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 5, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par prakses ārstiem””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par prakses ārstiem””. Trešais lasījums. Kopumā tika iesniegti trīsdesmit priekšlikumi.

1. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Žanetes Vasaraudzes priekšlikums. Atbalstīts priekšlikumā Nr.2.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Orlovs.

4. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

5. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Orlovs.

6. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Orlovs.

7. – priekšlikums, ko iesniedza Sociālo un darba lietu komisija. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Orlovs.

Un arī 8.priekšlikumu iesniedza Sociālo un darba lietu komisija.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Orlovs.

9. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums.

Daļēji atbalstīts 10. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 9. un 10.priekšlikumu.

V.Orlovs.

11. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Es saprotu un zinu savu pienākumu – šodien nākt un runāt par 11.priekšlikumu, tas ir, par likuma 19.pantu, jo esmu informēta, ka vakardien vairākās frakcijās Latvijas Ārstu biedrības prezidenta Pētera Apiņa aktivitāšu dēļ, manuprāt, ir radies neliels sajukums.

Lūk, pašreizējā situācijā Latvijā atbilstoši likuma 19.pantam Latvijas Ārstu biedrības ārstu prakses reģistrs reģistrē prakses ārstus, tas ir, ģimenes ārstus, un arī ārstus speciālistus, kuri strādā privāti.

Šis 19.pants ir ļoti cieši saistīts ar spēkā esošā likuma 29.pantu.

29.pantā skaidri un gaiši ir rakstīts, ka tajā gadījumā, ja prakses ārsts neatrodas savā prakses vietā piecas dienas, ārstu prakses reģistram ir jānodrošina iedzīvotāju veselības aprūpes nepārtrauktība un viņa vietā jānozīmē kāds cits mediķis vai jāsniedz informācija, kur cilvēkiem griezties pēc palīdzības.

Diemžēl praksē šo 29.pantu piemēro, kā nu pagadās.

Ne velti mēs redzam, ka it sevišķi Rīgā ir ļoti lielas rindas pie ģimenes ārstiem, tas ir, pie prakses ārstiem.

Tajā gadījumā, ja viņu nav, uz durvīm stāv vienkārši zīmīte, ka laikā no tāda līdz tādam datumam pacientus nepieņem, bet bieži vien nav rakstīts, kur griezties un kā rūpēties par savu veselību.

Un, lūk, Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar Veselības ministriju šajā 11.priekšlikumā ir ierakstījusi, ka turpmāk šos prakses ārstus reģistrēs Veselības inspekcija kā ārstniecības iestāžu turpmākais reģistra turētājs.

Jo, lūk, ir jābūt šai atbildīgajai valsts iestādei, valsts institūcijai šajā gadījumā, kura rūpējas par veselības aprūpes nepārtrauktību un arīdzan par veselības aprūpes kvalitāti.

Informēju jūs, kolēģi, ka komisijas sēdēs visu laiku, kamēr mēs izskatījām grozījumus likumā “Par prakses ārstiem”, piedalījās Latvijas Ārstu biedrības pārstāvji.

Reizēm tas bija prezidents Pēteris Apinis, reizēm tā bija viceprezidente Kamena Kaidakas kundze un ļoti bieži arī valdes loceklis Aivars Vētras kungs.

Tāpēc man ir pamats uzskatīt, ka visa likumprojekta izstrādes laikā mēs esam sadarbojušies ar Latvijas Ārstu biedrību, un nekādā gadījumā nevar uzskatīt, ka Latvijas Ārstu biedrībai šeit būtu kas piebilstams, vēl jo
vairāk – noprotestējams.

Ir gan cits jautājums, kolēģi, kas parādījās vakardien sarunā ar veselības ministri Baibu Rozentāles kundzi. Viņa izzināja un dziļi brīnījās.

Izrādās, ka mums Latvijā ir ārstu biedrība, kas ir nevalstiska organizācija, un tā ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Ārstu biedrība”.

Un tad man vairs nepavisam nav tik daudz jautājumu, kā kādreiz komisijas sēdē, lai noskaidrotu, kā tad tiek ņemta maksa par reģistrēšanos, kā tiek ņemta maksa par sertifikātu izsniegšanu un izvērtēšanu, bet es domāju, ka tas būs tālāks Sociālo un darba lietu komisijas pētījums atbilstoši Satversmes 25.pantam.

Aicinu, kolēģi, 11.priekšlikumu atbalstīt.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Orlovs.

Nu, es domāju, ka nav. Komisijas vadītāja visu to jau pateica. Mēs ļoti ilgi un dikti strādājām pie trešā lasījuma.

Visas ar to saistītās personas – Veselības ministrijas un Latvijas Ārstu biedrības pārstāvji – vienmēr bija klāt sēdēs, tāpēc man nav saprotams, kāpēc pēdējā brīdī parādās kaut kādi paziņojumi.

Līdz ar to es lūdzu komisijas vārdā atbalstīt 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 11, atturas – 5. Priekšlikums atbalstīts.

V.Orlovs.

12. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums.

Daļēji atbalstīts priekšlikumā Nr.13, kuru iesniedza Sociālo un darba lietu komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

14.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Orlovs.

Atbalstīts arī 15., kuru iesniedza Sociālo un darba lietu komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Orlovs.

16.priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

To iesniedza Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre, un tas atbalstīts 17. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Orlovs.

18.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

19. – priekšlikums, kuru iesniedza Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre. Atbalstīts 20.priekšlikumā, kuru sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Orlovs.

21. – priekšlikums, kuru iesniedza Sociālo un darba lietu komisija. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

Tāpat arī 22., ko iesniedza Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Orlovs.

23. – priekšlikums, ko iesniedza Sociālo un darba lietu komisija. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Orlovs.

Tāpat arī 24., ko iesniedza Sociālo un darba lietu komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Orlovs.

25.priekšlikumu sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Orlovs.

26. – priekšlikums, ko iesniedza Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre.

Daļēji atbalstīts priekšlikumā Nr.27, ko sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Orlovs.

28. – priekšlikums, ko sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Orlovs.

29.priekšlikums. Arī to sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

Arī 30.priekšlikumu sagatavoja Sociālo un darba lietu komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Orlovs.

Līdz ar to lūdzu jūs nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par prakses ārstiem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 2. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ērika Zommere.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā ir atbalstījusi.

Vēlos tikai piebilst, ka šis likumprojekts likumu papildina ar normām, kas aizliedz atšķirīgu attieksmi dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ un tādējādi nodrošina fiziskajai personai pieeju saimnieciskai darbībai.

Vienlaikus likumprojekts nosaka arī šīs normas izņēmumus, kā arī nostiprina personas tiesības prasīt zaudējuma atlīdzību vai atlīdzību par morālo kaitējumu.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ē.Zommere.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 21.decembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” otrajam lasījumam tika saņemts viens priekšlikums. To iesniedza iekšlietu ministre Mūrnieces kundze. Komisija to izskatīja un atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi izskatīti. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.decembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (reģistrācijas Nr.1496/Lp9).

Komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Lagzdiņš. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

Vairāk priekšlikumu nav.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Šķesters.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 17.decembris.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

17.decembris. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par 2009.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Saskaņā ar Valsts kontroles likuma 45.pantu Latvijas Republikas Valsts kontrolē finanšu pārskata revīziju veic zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kuru konkursa kārtībā izraugās Saeima.

Jāsaka tā, ka mums Publisko izdevumu un revīzijas komisijā bija izvēlēti trīs ļoti atbildīgi cilvēki.

Komisijas priekšsēdētājs bija Jānis Reirs, komisijas loceklis Jānis Tutins un komisijas locekle Dagnija Staķe.

Tālāk… Jūs mani traumējat, jā, es tiešām esmu…

Sēdes vadītājs.

Es lūdzu ievērot klusumu!

A.Bērziņš.

Ja varētu nomainīt Andri Bērziņu no LPP/LC pret Andri Bērziņu no ZZS…

Sēdes vadītājs.

Es lūdzu klusumu zālē! Un es lūdzu sekretariātu pareizi norādīt referentu! Turpiniet!

A.Bērziņš.

Paldies.

Es turpināšu tomēr no tās vietas, kur es pabeidzu.

Tātad komisijas priekšsēdētājs bija Jānis Reirs, komisijas loceklis Jānis Tutins un komisijas locekle Dagnija Staķe.

Bija atklāts konkurss, kur varēja pieteikties revidenti.

Un jāsaka, ka šoreiz pieteikušies bija ļoti daudzi salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.

Parasti ir pieteikušies divi vai trīs pretendenti, bet šoreiz bija pieteikušies deviņi pretendenti.

Turklāt ir jāatzīst tas, ka arī cenu aptaujas, kas bija nolikumā, vērtēja pati komisija… Diapazons bija ļoti liels: sākot aptuveni no 2000 vai 1800 līdz pat 16 000.

Tā ka diapazons šoreiz bija … tās izmaksas bija pietiekami lielas.

Un komisija tiešām ļoti cītīgi, neatkarīgi, bez kaut kādīgas korupcijas un spiediena ne no iekšienes, ne no ārienes, izvērtēja visus šos jautājumus.

Un mēs esam izvēlējušies.

Liekam priekšā šādu lēmuma projektu: Latvijas Republikas Saeima nolemj apstiprināt, ka Valsts kontroles 2009.gada finanšu pārskata revīzijas veikšanai izraudzīta SIA “Pagrabnieces auditoru birojs”.

Lūdzam Saeimu akceptēt šo auditoru biroju, kas veiks Valsts kontroles 2009.gada finanšu pārskata revīziju.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Bērziņam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 2009.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, dāmas un kungi! Skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” (reģistrācijas numurs 1597/Lp9).

Šis ir likumprojekts, ko Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saņēma no Ministru kabineta.

Kā atceraties, jau izskatot budžeta projektu, mēs nonācām pie secinājuma, ka šis likumprojekts, no vienotās atalgojuma sistēmas viedokļa, situāciju valsts kapitālsabiedrībās padara nedaudz vaļīgu.

Tāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izstrādājusi alternatīvu likumprojektu.

Komisija aicina noraidīt šo, valdības iesniegto, un skatīt alternatīvo likumprojektu, kura reģistrācijas numurs 1635/Lp9 un kurš darba kārtībā ir nākamais.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 71, atturas – 1. Likumprojekts noraidīts.

Dz.Zaķis.

Līdz ar to, kolēģi, esam nonākuši pie nākamā likumprojekta, kas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” ar reģistrācijas numuru 1635/Lp9.

To izstrādājusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Būtība ir tā, ka mēs uz nākamo gadu – uz 2010.gadu – un arī 2011.gadu saglabājam visiem valsts kapitālsabiedrību vadītājiem ļoti stingru atalgojuma sistēmu.

Augstākā alga, ko varēs saņemt vislielākās kapitālsabiedrības vadītājs, būs piecreiz lielāka nekā sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējā alga.

Tā, neapšaubāmi, būs lielāka nekā premjeram, bet tā tik un tā būs precīzi ierobežota alga.

Mēs koeficientus neatceļam.

Savukārt kā vispārējo normu piemērojam to, ka kapitālsabiedrībās – neatkarīgi no tā, vai tās ir valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības, – netiek piemērotas prēmijas... prēmijas darbiniekiem... visiem darbiniekiem, izņemot tos gadījumus, kad kapitālsabiedrība ir strādājusi ar labiem finanšu rādītājiem un kad šī kapitālsabiedrība strādā brīva tirgus apstākļos, un kad šāda prēmēšana ir absolūti nepieciešama.

Tātad mēs turējāmies pie principa, ka demotivēts darbinieks nav labs darbinieks.

Tāpēc ļausim Ministru kabinetam noteikt, kuru kapitālsabiedrību, kādiem kritērijiem atbilstošu kapitālsabiedrību darbiniekiem prēmijas ir atļautas un kādā apjomā tās šiem darbiniekiem ir atļautas.

Kolēģi! Es aicinu atbalstīt likumprojekta steidzamību, kā arī atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādātajam alternatīvajam likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 2, atturas – 24. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Dz.Zaķis.

Aicinu atbalstīt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Jūs šodien no rīta uz sava galda atradāt šo likumprojektu, kur jūs varat redzēt, ka šā likumprojekta mērķis ir noteikt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību amatpersonu un darbinieku materiālās stimulēšanas tiesisko regulējumu.

Proti, runa ir par pabalstiem, kompensācijām, prēmijām un dažādiem citiem izdevumiem.

Kā jau pareizi teica Zaķa kungs, šie algas griesti pašlaik likumā ir noteikti.

Līdz šim kapitālsabiedrību likumā bija ierobežoti arī atlaišanas pabalsti, un, kā jūs zināt, pagājušā gada 12.decembra tā sauktajā nakts likumā par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzību 2009.gadā ir noteikti arī atsevišķi ierobežojumi valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību materiālās stimulēšanas līdzekļiem.

Taču kā likumprojektā pašlaik ir paredzēts panākt šo materiālo stimulēšanu? Likumprojekta 1., 2. un 3.pantā ir paredzēts, ka tiek papildināta akcionāru sapulces, kopsapulces, kompetence, proti, ka kapitālsabiedrības dalībnieku sapulce slēdz vienošanos jeb saskaņo šīs lietas ar kapitālsabiedrības valdi.

Izklausās jau ļoti skaisti.

Tātad sapulce ar valdi saskaņo un slēdz šo vienošanos.

Es patiešām neesmu pārliecināta, vai jūs visi, šeit zālē sēdošie kolēģi, zināt, ka saskaņā ar likumu sapulce ir viena persona – vai nu tas ir valsts sekretārs, vai arī tas ir ministrs.

Valdes, kā es vairākkārt jau esmu teikusi, ļoti daudzās kapitālsabiedrībās faktiski sastāv no politiskajiem menedžeriem.

Es minēšu tikai vienu valsts akciju sabiedrību – teiksim, “Latvijas Valsts meži”.

Tur no septiņiem valdes locekļiem trīs ir ievērojami politiskā biznesa pārstāvji, proti, Zaļo un Zemnieku savienības ģenerālsekretārs, Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētāja vietnieks, un arī bijušais ievērojamais politiķis – Tautas partijas ģenerālsekretārs – ir šajā valdē.

Katrā ziņā viņi visi, ja mēs paskatāmies arī šo ziedotāju sarakstu, ir ievērojami ziedotāji savām partijām.

Bet ne jau par to es šodien gribu runāt.

Es vairāk gribu runāt...

Ja jūs paskatītos likumprojekta 4.pantu, tad redzētu, ka visupirms ir paredzēts, ka lielākajai daļai šo kapitālsabiedrību 2010. un 2011.gadā pabalstus izmaksās saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, taču tālāk, kā jau parasti mēdz būt, ir pateikts, ka izņemot šā likuma pārejas noteikumu 45.punktā minēto gadījumu.

Un kas tad ir noteikts šajā 45.punktā? Šajā 45.punktā, ja mēs salīdzinām ar Orvela “Dzīvnieku fermu”, ir minēti tie vienlīdzīgākie starp visiem vienlīdzīgajiem.

Un, proti, šie ierobežojumi netiek attiecināti un netiek piemēroti attiecībā uz tām kapitālsabiedrībām, kuras atbilst Ministru kabineta noteiktajiem darbības vērtējuma kritērijiem.

Un šādā gadījumā prēmijas, naudas balvas un citas materiālās stimulēšanas, kā arī pabalstu izmaksu apmēru un kārtību nosaka Ministru kabinets.

Es domāju, godātie kolēģi, ka tas, iespējams, tā varētu arī būt, jo mēs vairākkārt esam runājuši, ka tik tiešām šīs kapitālsabiedrības varētu dalīt divās lielās grupās.

Viena daļa ir tās, kas patiešām nesaņem no valsts absolūti nekādas dotācijas, bet otra daļa ir tās kapitālsabiedrības, kas saņem no valsts dotācijas.

Taču tajā pašā laikā šie ierobežojumi jeb, iespējams, šie materiālās stimulēšanas griesti ir jānosaka Saeimai, nevis Ministru kabinetam, jo galu galā likumdevējs ir Saeima, bet Ministru kabinets ir tas, kas izpilda Saeimas pieņemtos likumus.

Un es zinu, ka šajā darba grupā, ko vadīja, man šķiet, Kraukļa kungs, kolēģis Kraukļa kungs, tika runāts par to, ka, iespējams, vajadzētu likumdevējam noteikt, ka šie materiālās stimulēšanas līdzekļi nevarētu pārsniegt, piemēram, kaut kādu noteiktu procentu, nu, pieņemsim, piekto daļu, no algas, ko viņi saņem... kas varētu būt attiecīgā gada laikā.

Katrā ziņā nekā tāda šeit nav.

Un, ņemot vērā to, ka šeit šādā veidā, iespējams, tiek diskriminēti atsevišķi citi... labie darītāji citās kapitālsabiedrībās, jo nav vienādas attieksmes pret šo kapitālsabiedrību darbiniekiem un amatpersonām (Īpaši es gribu aizstāvēt kvalificētus darbiniekus, kas nav šie politiskie topmenedžeri).

Es šo likumprojektu nevaru atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Neslēpšu, ka pirms šā likumprojekta izskatīšanas es konsultējos ar deputāti Čepāni.

Esmu viņai pateicīgs, ka viņa mani iepazīstināja ar šā likumprojekta aizmugures daļu, par ko jūs visi nu jau dzirdējāt.

Izsaku viņai pateicību par to, jo viņa kā tieslietu profesore ir daudz darījusi, lai korupcijas jautājumā mūsu valstī tiktu ieviesta skaidrība – cik liela tā korupcija un kur tā ir.

Un to viņa izdarīs šodien.

Kolēģi! Es nenāku šeit tribīnē, lai...

Droši vien teiks, ka šodien – šodien jau es biju – un arī budžeta apspriešanas laikā es nācu tribīnē tikai tādēļ, lai meklētu iespēju teikt kādu populismu.

Manā vecumā vispār nekāds populisms nevar būt.

Ja man martā būs 86 gadi, kur tad būs tā mana karjeras augša, lai būtu populisms?! Es nāku atbalstīt visus tos deputātus – un tādi jau, protams, ir, ne tikai mūsu kolēģe Čepāne! –, kas pret šo korupciju ir cīnījušies un cīnās, un tāpēc šodien es izmantošu man atvēlēto laiku un pateikšu jums, kādēļ es atkal esmu uzkāpis šajā tribīnē.

Un sākšu ar atpakaļejošu datumu.

Tad, kad es vēl 8.Saeimas laikā biju brīvžurnālists un grāmatu autors, un laucinieks, kas nopelnīja pietiekami, lai normāli dzīvotu Latvijā, pie manis atbrauca viena persona, kuru jūs visi zināt, – Normunds Lakučs.

Viņš atbrauca ciemos un piecas stundas pie manis nosēdēja, un jau toreiz, īsi pirms 9.Saeimas sākuma, viņš iepazīstināja mani ļoti atklāti, visos sīkumos ar šo korumpēto sistēmu, kura bija iedibināta jau deviņdesmito gadu vidū un kura turpinājās visu laiku – gan 7., gan 8., gan 9.Saeimā.

Un viens no iemesliem, kādēļ es ienācu 9.Saeimā, bija tas, ka es biju domājis, ka varēšu ja ne sagraut šo sistēmu, tad vismaz neļaut tai dziļi iesakņoties mūsu valstī.

Jā! To dzirdēja arī mana dzīvesbiedre.

Es gan esmu iebaidīts pēc beidzamā tiesas sprieduma, bet turpināšu teikt: tas, ko viņš teica, un tas, kas šodien notiek un turpinās Latvijā, ir Latvijas valsts un tautas mantas izzagšana. Un to parādīju arī priekšsēdētājam.

Tagad pāriešu pie šīsdienas tēmas.

Populismu es nemeklēju. Es esmu viens no retajiem deputātiem, kurus agri no rīta apturēja šeit, Saeimā, laikrakstu un televīzijas žurnālisti.

Viņiem es pateicu, ka es esmu pret to, ka deputātiem vēl, jau ceturto reizi, samazinās algas.

Ja samazinās, tas novedīs pie tā, ka, ņemot vērā, ka pamatalga ir 986 lati...

Es viņiem teicu: noņemiet 30 procentus, tas ir, ienākuma nodokli un sociālo nodokli, un tad ir 660 latu, un tad vēl ir klāt mana komisijas nauda...

Un cik tālu jūs samazināsiet? Ja vēl samazināsiet, tad rēķinieties ar to, ka 10.Saeimā lielākā daļa deputātu būs vai nu bezdarbnieki, vai cilvēki, kas nav varējuši dzīvē izdarīt neko tādu, lai būtu vērts viņus Saeimā ievēlēt, un kas būs priecīgi strādāt par šiem 600, 700 vai 800 latiem.

Es šeit necenšos, kolēģi, pēc populisma.

Bet korupcija jāsagrauj līdz saknēm, līdz pamatiem.

Visas latviešu politiskās partijas, ieskaitot pašreiz opozīcijā esošo LPP/LC un arī Latvijas sociāldemokrātus, ir nodibinājušas šo sistēmu, kas veiksmīgi darbojas un turpina… tātad bijuši mēģinājumi darboties visus šos gadus.

Mēs taču šo sistēmu zinām! Tās ir aģentūras, neskaitāmas padomes ar milzīgām algām – ar 3000, 4000… līdz Loginovam, rekordistam, un citiem rekordistiem ar 180, 150, 107 vai 115 tūkstošiem latu gadā…

Un ko tas nozīmē tālāk? Tas nozīmē, ka šie cilvēki ietekmē, un arī pašvaldībās ir ielikti politiski ierēdņi… Jo koalīcijas partijas ta visas bija tās, kas izgudroja šo jauno novadu likumu un politizēja novadu ievēlēšanu.

Tagad pat gandrīz visos pagastos un novados jūs nevarat vairs sastādīt vienkāršu sarakstu, kur ir atspoguļots noteikts iedzīvotāju skaits, bet jums ir jāsastāda partiju saraksts, lai paturētu arī šos visus novadus kontrolē.

Un kas notiek tālāk – jūs taču visi to labi saprotat.

Šie politizētie ierēdņi, politisko partiju pārstāvji, dala Eiropas fondu, dala naudu nevalstiskajām organizācijām, dala naudu arī pašvaldībām, visvisādiem projektiem.

Un korupcija turpinās arvien tālāk!

Korupcija turpinās arī tādā veidā, ka tās pašvaldības, kuru vadītāji nav tikuši izredzēto skaitā, saņem daudz mazākus līdzekļus nekā tie, kuri ir izredzētie.

To es redzu arī savā novadā.

Un rezultāts ir tāds, ka šī politizētā novadu sistēma ir novedusi pie reģionālās nevienlīdzības.

Būdams Aizsardzības un iekšlietu komisijas sekretārs… Mēs ar Dalbiņa kungu un komisiju aizbraucām toreiz vēl uz Ludzu.

Un Ludzā mums Ludzas novada domes priekšsēdētāja, gribēdama parādīt, kā tas ir, un izrādīdama viesiem labvēlību, aizveda mūs tālu uz Ludzas novada nomali... atvainojiet, uz pilsētas nomali, kur mums bija pusdienas, un paskaidroja, ka tā ir vienīgā vieta Ludzā, pilsētā ar 10 500 iedzīvotājiem, kur vispār var pieklājīgi paēst, un ka pārējās visas ir, lietojot vecās terminoloģijas vārdu, “zabegalovkas” – netīras ieskrietuves.

Bet tajā pašā laikā...

Mani jau Madonā arī neieredz… Tajā pašā laikā Madona, kur Tautas partijas valdes priekšsēdētājs ir Ceļapīters – un to nesaka Lācis, to saka Latvijas prese, izlasiet...

Madona, pilsēta ar 9500 iedzīvotājiem, saņem, pēc preses ziņām, 30 reižu lielākas summas nekā Ludza. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Ludzā arī Tautas partijas pārstāvis!”)...

Jā, jā, jā, pareizi! Bet acīmredzot ne tas mīkstākais, bet tas vajadzīgākais…

Sēdes vadītājs.

Lāča kungs, lūdzu, nesarunājieties ar zāli! Bet vispār man būtu lūgums atgriezties pie likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””.

V.Lācis.

… Jā, tas tā ir! Tātad visa šī iedibinātā sistēma bija pamatā tam, ka visas naudas plūsmas visā mūsu valstī kontrolē politiskās partijas, un tagad ar lielu sīkstumu koalīcijas partijas negrib no tā atteikties.

Deputāte Čepāne to parādīja… Negrib no tā atteikties! Izgudro jaunu veidu, pilnīgi jaunu veidu, kurš šeit likumā ir paslēpts nemaz neredzamā formā.

Ja es nebūtu konsultējies, arī es to nesaprastu.

Kolēģi! Ir laiks jums pašiem sagraut šo sistēmu pašā saknē! Jābūt… Mēs esam runājuši, un visu jūsu partiju programmās vai vismaz līderu izteicienos ir bijusi runa par kompetentu personu ar zināmu izglītību, ar stāžu... par viņu ievēlēšanu kapitālsabiedrību valdēs un padomēs.

Taču tas netiek darīts, un arī jūs negribat to izdarīt. Un par to ir jārunā. Un tāpēc es šeit esmu uzkāpis, lai to pateiktu. Un mēs zinām… Šis Normunds Lakučs man atklāja tādas lietas, kas faktiski ir sāpīgas, – to, cik viņš ir maksājis TB/LNNK deputātiem. Tam 19 000 latu aizdevis, citiem mājas nopircis… Protams, es neatļaujos un apzinos savu atbildību, ar viena cilvēka teikto pamatot… ar viņa vārdiem šeit runāt…

Sēdes vadītājs.

Es vēlreiz jums atgādinu, ka mēs runājam par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””.

V.Lācis.

Tas taisni skar! Tas taisni skar šo jautājumu.

Nevar…

Sēdes vadītājs.

Lāča kungs, vēl trīs vārdi, un es…

V.Lācis.

Nevar, Daudzes kungs, tā pateikt, ka tas neskar.

Tas skar šo jautājumu!

Sēdes vadītājs.

Ar sēdes vadītāju nediskutē.

To aizliedz Saeimas kārtības rullis.

V.Lācis.

Jā, es zinu.

Saeimas kārtības rullis aizliedz man arī pateikt, ka deputāts Kabanovs ir naidīgs latviešu tautai un valstij.

Man būs 40 avīžu pierādījumi.

Sēdes vadītājs.

Lāča kungs!

V.Lācis.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Jūs atkārtoti pārkāpjat Saeimas kārtības rulli, jūs pārkāpjat Saeimas deputātu Ētikas kodeksu. Es izsaku jums aizrādījumu.

Vārds debatēs deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Viss, ko teica abi iepriekšējie runātāji, ir skaudra patiesība, bet, lai to novērstu, likumā ir jāizdara labojumi.

Es to saku ar pilnu pārliecību, jo strādāju Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Es gribu mazliet attēlot to ainu, kādā veidā tika sagatavots šis likumprojekts.

Kā atceramies, 2010.gada budžeta paketi pavadīja vairāki likumprojekti, to skaitā vienotās atlīdzības likums, bet tajā likumā netika iekļautas normas par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un atalgojumu tajās.

Un tāpēc šajā likumā ir jāizvirza stingri nosacījumi.

Strādājot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, mēs ļoti rūpīgi konsultējāmies ar Juridiskā biroja pārstāvjiem, kā arī ar dažādu sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem un, protams, ar kapitālsabiedrību pārstāvjiem.

Pārejas noteikumu 44.punkts pasaka, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās nemaksās prēmijas un naudas balvas.

Tas ir šajā likumprojektā, par kuru mēs tagad, tūlīt balsosim.

Tur ir teikts, ka neveic materiālo stimulēšanu un pabalstus izmaksā saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.

Tātad tiktāl viss būtu saskaņots.

Taču nākamajā punktā (un es esmu viena no šā punkta autoriem), tas ir, 45.punktā, tiek paredzēts, ka atsevišķos gadījumos tomēr tās īpaši svarīgās kapitālsabiedrības, kuras valstij dod ievērojamus ienākumus un pārvalda lielus tautsaimniecības objektus (protams, tie ir valsts īpašumi), var saņemt papildu atlīdzību.

Kādu atlīdzību? Mēs ar frakcijas “Jaunais laiks” deputātiem Dzintaru Zaķi un Madaru Lasmani gribējām panākt, lai šajā punktā, 45.punktā, būtu novilkta robeža, līdz kurai var palielināt šo atalgojumu, mēneša atalgojumu, kurš, kā jau minēja Zaķa kungs, ir šāds: sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējā alga, reizināta ar pieci; tas ir apmēram 3000 latu mēnesī.

Par cik to var vēl palielināt šajā laikā?

Mēs likām priekšā – par 10 procentiem no mēnešalgas. “Nē!” Tas bija brēciens no kapitālsabiedrību pārstāvjiem. Nu labi, mēs sakām: “Varbūt par 15 procentiem?” “Nē!” Un visskaļākā balss šinī korī bija arodbiedrības pārstāvjiem, ko pārstāvēja Baldzēna kungs. Un es nesaprotu, kāpēc tik maz tiek aizstāvēti pedagogi, kuriem arī šī nauda ieiet budžetā. Būtu lielāks atalgojums. Par cik? Kāpēc arodbiedrības ar tikpat lielu degsmi neaizstāv policistus? Bet, lūk, kapitālsabiedrību vadību aizstāv.

Nu tad beidzot Miķelsona kungs, “Latvenergo” priekšsēdis, izteica domu, ka tie varētu būt 20 procenti.

Darba grupas sēdē vienojāmies, ka tie varētu būt 20 procenti.

Un es uzskatu: ja nākamajā Saeimas sēdē, kad aizstāvēsim galīgajā lasījumā šo likumprojektu, netiks noteikta augšējā robeža procentu apmērā, tad, protams, arī es... un, es domāju, visa mūsu frakcija un arī ļoti daudzas citas frakcijas balsos pret šīm izmaiņām.

Bet ir jāievieš tās izmaiņas! Tas, ka būtu 20 procentu, būtu bijis labi, bet šis sabiedriskā sektora brēciens to nogrieza.

Arī Stalidzānes kundze, kas ilgstoši darbojas “Latvenergo” arodbiedrībā, vairs neatbalstīja nekādus 20 procentus.

Nu, lūk, un tāpēc gribētos teikt, ka ir tomēr šis likums jāpieņem šodien, es to ierosinu.

Tāds ir mans viedoklis.

Bet šie labojumi ir jāiesniedz, es tos tūlīt sagatavošu. Un lūdzu nenoteikt pārāk īsu termiņu. Vismaz dienas garumā tam ir jābūt vai pat garākam. Un tad sagatavosim optimālus priekšlikumus, par kuriem mēs varam balsot, – tā, lai visai sabiedrībai tas būtu pieņemams.

Vēl es gribu teikt, ka šīs lielās kapitālsabiedrības darbojas ar valsts īpašumu, bet līdz šim ir bijis tā, ka viņi ir ieskaitījuši “Parex bankā” depozītos ļoti lielas naudas summas uz savu, tas ir, akciju sabiedrību, vārda.

Tā, piemēram, “Latvijas valsts meži” uzpērk meža zemes un ieraksta tās nevis uz valsts vārda (Zemkopības ministrijas personā), kā tas ir ar visiem citiem valsts mežiem, bet uz sava – akciju sabiedrības vārda.

Es domāju, ka šajos krīzes laikos viņi tik tiešām būtu pelnījuši, lai divus gadus – 2010. un 2011.gadā – mēs noteiktu viņu atalgojumam griestus procentu apmērā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es runāšu tikai par divām lietām.

Pirmā lieta.

Ne jau visos gadījumos šeit mēs varam runāt par korupciju.

Paldies, Lāča kungs, jums arī par labiem vārdiem man, bet es nevaru teikt, ka es būtu šī lielā pretkorupcijas cīnītāja šajā jomā.

Otrā lieta.

Šeit mums ir jārunā pavisam par kaut ko citu, jo līdz šim prakse ir bijusi tāda.

Ņemot vērā šo atlīdzību, dažādas kompensācijas un koplīgumus, šajās kapitālsabiedrībās strādājošie valdes un padomes locekļi slēptā veidā no šiem līdzekļiem, no valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību līdzekļiem, būtībā ir finansējuši politiskās partijas, un tur nu gan, godātie kolēģi, ir atsevišķu politisko partiju diskriminācija, jo tās politiskās partijas, kas nav pie šīs siles jeb pie šīs varas, katrā ziņā nevar saņemt šādus te ziedojumus, kurus var atļauties šo kapitālsabiedrību valdes, bet agrāk – arī padomju locekļi.

Es domāju, ka jūs to visi saprotat.

Un, neskatoties uz šo lielo troksni zālē, es par to esmu gandarīta, jo redzu, ka šeit jūsu sašutums vienkārši ir vietā, jo jūs jūtat draudus atsevišķu partiju finanšu avotiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Es uzaicinu esošo koalīciju... esošās koalīcijas partijas, kuru rokās ir šī vara, pašām sagraut šo sistēmu.

Korupcija ir tāds augs, stāds, kuram nevajag dziļu sakni uzreiz.

Vajag mazu saknīti, un, ja jūs to nenogriežat, šim stādam ir tāda īpašība – ļoti spēcīgi un ātri iet dziļumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Man diemžēl nebija iespējas piedalīties šā likumprojekta apspriešanā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, jo liktenis man tādu iespēju nav devis, es strādāju Sociālo un darba lietu komisijā. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Var jau atnākt!”) Es labprāt tur nāktu, bet mums ir paralēlas sēdes, tāpēc es izmantošu šo laiku, lai paustu tos argumentus, ko es būtu teicis Tautsaimniecības komisijā par šo likumu.

Sāksim ar vienkāršu patiesību.

Tas, ko paredz Latvijas ekonomikas stabilizēšanas plāns, ir izņemt Latvijā naudu no ekonomikas, un tas notiek, nu, kaut vai samazinot budžeta izdevumus.

Tas ir tas, par ko Saeima nobalsoja 1.decembrī.

Un tas notiek, arī vienlaikus paceļot nodokļus, proti, ja mēs paceļam nodokļus, tad ir skaidrs, ka cilvēku rīcībā paliek mazāk naudas.

Latvija ir izvēlējusies to scenāriju, kas paredz, ka, lai nostabilizētu potenciālu kopproduktu, ir jāsamazina algas, faktiski visi izdevumi par kādiem 30 procentiem, un tad Latvijas ekonomika atgriezīsies šajā stabilitātes punktā.

Līdz ar to jūs...

To pašu efektu var panākt ar deflāciju, proti, ja visas cenas samazinātos par 30 procentiem. Tas nav reāli, jo, kā jūs paši redzat no nākamā gada ekonomikas prognozes... Latvijas Banka prognozē, ka deflācija būs kaut kur 2-3 procentu robežās.

Tātad būs vajadzīgi desmit gadi tādā tempā, lai panāktu vajadzīgo efektu.

Apspriežamais likumprojekts ir it kā solis tajā virzienā, lai samazinātu cilvēku rīcībā esošo naudu un tādējādi panāktu ekonomikā zināmu stabilizāciju.

Bet nu būsim godīgi! Mēs šeit runājam par kādiem... nu, reāli par kādiem padsmit uzņēmumiem, kuri atstāj būtisku ietekmi uz tautsaimniecību.

Ne jau kaut kādas tur pašvaldību SIA, kuras apsaimnieko varbūt kādas dzīvojamās mājas, atstās šo milzīgo ietekmi.

Līdz ar to šai loģikai it kā vajadzētu būt tādai, ka valsts uzņēmumi rāda priekšzīmi privātajam sektoram un tādējādi panāk, ka arī privātā sektora uzņēmumi samazinās algas par 30 procentiem.

Vai tas ir reāli?

Mēs neredzam, ka privātais sektors ārkārtīgi censtos sekot šim aicinājumam, un acīmredzot tas to arī nedarīs, jo tā ir vienmēr īpašnieka
izvēle – kādā veidā viņš turpmāk saimniekos.

Un vēl.

Paturēsim prātā, ka arī privātajam sektoram ir virkne citu iespēju, kā tikt pie... nevis pie atalgojuma, bet nu kaut vai vienkārši izņemt dividendes, kuras joprojām netiek apliktas ar tādu pašu ienākuma nodokli, kāds attiecas uz atalgojumu, vai ne?

Līdz ar to, man liekas, no tās ilgtermiņa ekonomikas perspektīvas tas būtu ārkārtīgi tuvredzīgi – mēģināt tagad tikai tāpēc, ka šo uzņēmumu akcionārs ir nevis privātais, bet valsts, padarīt šos uzņēmumus faktiski nespējīgus konkurēt darba tirgū.

Es gribu pateikt vēl vienu lietu.

Tā problēma, ko minēja cienījamā kolēģe Čepāne un kas ir saistīta ar korupciju un ar to, kā tiek finansētas politiskās partijas...

Tas galvenais ir, atvainojiet, ne jau tas… ne jau kaut kas cits, bet vienkārši tas, ka nav aizliegtas reklāmas elektroniskajos masu medijos.

Jebkurai nopietnai kampaņai vajadzīgi 500 tūkstoši, un, protams, katrreiz, kad sākas kampaņa, partijas meklē kaut kādus nelegālus risinājumus, lai kaut kādā veidā šo kampaņu finansētu.

Un mums ir jācīnās pret to, nevis pret mūsu valsts uzņēmumiem!

Kas attiecas uz partijām draudzīgo ielikteņu likšanu padomēs un valdēs, tur tā atbilde ir – kompetence.

Tur vienmēr būtu jābūt atklātiem konkursiem.

Latvijā ir jābūt profesionāliem uzņēmumu pārvaldniekiem, un šeit es pirmām kārtām domāju nevis valdes, bet padomes.

Jā, arī tās ir nolikvidētas, bet, atvainojiet, tas ir pretrunā ar jebkuriem starptautiskajiem standartiem attiecībā uz uzņēmuma pārvaldi.

Tas, ko es vienkārši aicinu šeit darīt, ir tiešām nobalsot “par” šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai mums sāktos vienas normālas debates par to, ko mēs īsti gribam panākt tautsaimniecībā, un vai tas veids, kurš dominē sabiedrības noskaņojumā kā pareizākais, tiešām ir tas pareizākais.

Pēdējā lieta, lai es vairāk neaizkavētu jūsu uzmanību.

Latvijā ir sabojāta vispār šī pārvaldes sistēma valsts un pašvaldību uzņēmumos. Tā ir sabojāta ar to, ka Latvijā (pretēji, piemēram, Amerikas pieredzei) nav atdalīts izpilddirektora līmenis no valdes līmeņa.

Es dziļi sirdī noteikti varu piekrist tam, ka valdes sēdes jau netiek rīkotas biežāk kā divas, trīs vai, augstākais, četras reizes mēnesī. Un valdes priekšsēdētājam, protams, par to, ja tās ir tikai kādas dažas stundas darba, nebūtu jāsaņem tūkstoši.

Nu, tas...

Nu, ja mēs paskatītos uz jurista profesiju, tad redzētu, ka tur droši vien ir kādi 100 lati mēnesī... 100 lati stundā, kas šobrīd ir valdošā likme tirgū.

Latvijas problēma ir tā, ka tādu uzņēmumu, kā, nu, kaut vai tas, kas te tika pieminēts, – “Latvenergo” valde nav atdalīta no izpilddirektoriem.

Amerikā šādā uzņēmumā būtu valde, kuras locekļi saņemtu droši vien kādus dažus simtus mēnesī par to, ka viņi ir apmeklējuši sēdes, bet izpilddirektori, piedodiet, saņemtu tūkstošus, jo viņi ik dienu nodarbojas gan ar uzņēmuma finansēm, gan ar vadīšanu; tas būtu izpilddirektors, kurš atbild par finansēm; tas būtu izpilddirektors, kurš atbild par uzņēmuma vispārējo vadību; tas būtu izpilddirektors, kurš atbild par mārketingu vai klientu piesaistīšanu.

Un tas ir tas ceļš, par ko es aicinu jūs, kolēģi, domāt tad, kad likumprojekts nonāks izskatīšanai otrajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts paredz atļaut maksāt prēmijas un piemaksas ļoti veiksmīgām valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām.

Un starp veiksmīgām ir nosauktas tādas kapitālsabiedrības kā “Latvenergo”, “Latvijas gāze”.

Taču pēc tam es vēl nodomāju: bet kāpēc tās tik veiksmīgi strādā? Tāpēc, ka regulators uzstādīja nereālus tarifus, un jūs par to nedomājāt!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Zaķis.

Dāmas un kungi! Es apgalvošu to, ka ir viedokļi un ir pārliecības. Un man ir pārliecība par to, ka nākamgad ekonomika sāks augt.

Tiešām lielie uzņēmumi ir tie, kuri lielā mērā ir mūsu ekonomikas pamatu pamats.

Ja ekonomika sāk augt, tad ir diezgan loģiski, ka arī pildās nodokļi, un līdz ar to mēs varam sākt maksāt arī lielākas algas tiem, kuri ir budžeta sfērā strādājošie, un tajā pašā laikā īstenībā ļaut šiem uzņēmumiem maksāt kaut kādu finansiālu stimulāciju saviem darbiniekiem.

Manuprāt, tas ir absolūti loģiski! Protams, tam visam ir jābūt ierobežotam, tas nevar būt… Nu, nevar būt tā, ka no grāvja grāvī – vai nu nemaksā nemaz, vai, ja maksā, tad bez nekādiem ierobežojumiem.

Tas arī nav īsti pareizi! Tāpēc mēs mēģinājām tomēr radīt sistēmu.

Visiem tiem, kas te skaļi runāja par priekšnieku algām un par valdes locekļu algām… Izlasiet uzmanīgi likumu! Šeit tomēr ir runa par darbiniekiem.

Mēs galvenokārt šoreiz domājām par to, lai darbinieki – tie, kas ir elektriķi, kas ir ārpus “Latvenergo” birojiem, tie, kas ir mašīnisti “Latvijas Dzelzceļā”, un tā tālāk, varētu tikt materiāli stimulēti.

Otra lieta, kas arīdzan ir jāatzīmē.

Kad Latvija vienojās ar Starptautisko Valūtas fondu un ar donoriem kopā par to, ka viņi mums aizdos naudu... kad mēs lūdzām, un viņi mums to naudu aizdeva, tad mēs ļoti labi sapratām, ka mūsu krīzes viens no galvenajiem cēloņiem ir tas, ka mūsu darba algas neatbilda mūsu produktivitātei.

Uz to viņi mums ļoti precīzi norādīja.

Un, godīgi sakot, ja mēs tagad atkal palaistu vaļā šo situāciju ar piemaksām vai ar prēmijām ārkārtīgi plaši un apjomīgi, tad mēs rīkotos pretrunā ar to, ko mēs esam apņēmušies, un pretrunā ar to, kas ir bijis cēlonis vispār kaut kādā mērā mūsu krīzei.

Tas nozīmē, ka jebkāda veida prēmiju vai materiālās stimulēšanas izmaksām tomēr ir jābūt diezgan precīzi noteiktām un ierobežotām ar augstāko slieksni.

Un tie varētu būt 15 vai 20 procenti.

Mums būs pietiekami garš priekšlikumu iesniegšanas termiņš, tāpēc, kolēģi, aicinu visus būt aktīviem, apdomāt un iesniegt priekšlikumus!

Paldies.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 15, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

Dz.Zaķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – nākamā pirmdiena, 14.decembris.

Un izskatīsim otrajā, galīgajā, lasījumā 17.decembrī, tas ir, nākamo ceturtdien.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! Šis likumprojekts un arī nākamais likumprojekts ir iesniegti, lai… Diemžēl atkal budžeta situācija bija ļoti sarežģīta, un diemžēl šajos divos likumprojektos mums ir jālabo zināmas tehniskas kļūdas, kas ir ieviesušās.

Pirmām kārtām attiecībā uz likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” es tikai gribu paskaidrot, ka tas paredz izslēgt no likuma normas, kas jau ir ietvertas vai izriet no Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma, veicot savstarpēju saskaņošanu.

Kolēģi! Šis likumprojekts ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatīts, un komisija aicina likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš.

Aicinu Saeimu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

G.Bērziņš.

Kolēģi! Ja Saeimai nav iebildumu, es gribu aicināt Saeimu šo likumprojektu pieņemt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti iebilst? Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav.

Likums pieņemts.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības punktu, daru jums, godātie kolēģi, zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt šodienas sēdes darba kārtībā grozījumu – pēc darba kārtības 37.punkta, tas ir, tagad, izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja Saeimas frakciju vadītāju vai viņu vietnieku iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”.

Izvērtējusi iespēju, ka šis projekts... šis likums varētu stāties spēkā līdz Jaunajam gadam, komisija konstatēja, ka tomēr būtu ieteicams šim likumprojektam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Dz.Rasnačs.

Godātie kolēģi! Izskatot šo projektu pirmajā lasījumā, jākonstatē, ka tas skar divas ļoti nozīmīgas sfēras.

Pirmā.

Mēs esam pieņēmuši 2010.gada budžetu.

Un, ja šis likums nestājas spēkā, tas līdz ar to nonāk pretrunā ar… esošais Kārtības rullis nonāk pretrunā ar mūsu pieņemto budžetu, līdz ar to rodas diezgan lielas problēmas.

Tas nozīmē, ka jāizmaksā algas, kuras ir pusotru reizi lielākas nekā tagad. Lai to novērstu, protams, mums šis projekts jāakceptē pirmajā lasījumā.

Otra problēma ir tā, ko ir konstatējis Saeimas Prezidijs.

Administratīvā procesa ietvaros mums tomēr ir jāizstrādā normatīvs regulējums Saeimas apmeklēšanas kārtībai. Ja šāda pilnvarojuma likumā nav, tad rodas zināms normatīvs vakuums un mums administratīvajā procesā un administratīvajā tiesā ir visai grūti aizstāvēt to kārtību, kuru mēs šeit esam reglamentējuši.

Komisija lūdz šo divu konceptuālo iemeslu dēļ akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Dz.Rasnačs.

Komisija ir paudusi priekšlikumu – pieņemt šo likumprojektu šodien arī otrajā lasījumā, ja nav iebildumu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti iebilst? Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” otrajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Un pēdējais šodienas darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1633... es atvainojos, ar dokumentu Nr.1634, kas ir grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Arī šis likums parādās šeit tāpēc, ka šajā likumprojektā ir iestrādāts mērķis galvenokārt tehniski precizēt atsevišķas normas, kas attiecas uz karavīriem, uz iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.

Šie ir tehniski grozījumi, kurus ieteikusi gan Iekšlietu ministrija, gan Aizsardzības ministrija.

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo likumprojektu ir izskatījusi, un es aicinu likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Bērziņš.

Aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Bērziņš.

Kolēģi! Ja Saeimai nav iebildumu, aicinu Saeimu likumprojektu pieņemt arī otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

G.Bērziņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Līdz ar to visa darba kārtība ir izskatīta.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Godātie kolēģi! Es informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu jautājumu, kuru ir iesnieguši deputāti Kabanovs, Rubiks, Golobovs, Deņisovs un Tutins...

Tas ir jautājums aizsardzības ministram Imantam Lieģim “Par Aizsardzības ministrijas piešķirto finansējumu atsevišķām nevalstiskajām organizācijām”.

Šis jautājums tiks nodots aizsardzības ministram Imantam Lieģim.

Un tagad, kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, vārds paziņojumam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks šodien pulksten 13.00 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mandātu un ētikas komisijas locekļi! Pēc piecām minūtēm sapulcēsimies komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Paldies.

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš (LPP/LC), Guntis Bērziņš...

Paldies, redzu! Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Oskars Kastēns...

Paldies! Jānis Lagzdiņš, Vineta Muižniece, Leopolds Ozoliņš, Jānis Reirs un Ivans Ribakovs.

Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2009.gada 10.decembra sēdi pasludinu par slēgtu.

Saeimas Prezidija sēde – Sarkanajā zālē pulksten 12.15.