RAITS ČERNAJS, Latvijas Republikas valsts kontrolieris, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— Mūsu iepriekšējā sarunā marta nogalē jūs minējāt, ka Valsts kontroles (VK) darba grupa kopā ar Eiropas Savienības PHARE programmas apakšgrupu "Sigma" un vairāku citu valstu ekspertiem pabeidz gatavot ziņojumu par VK stāvokli valstī, tās darbību kopumā un atbilstību ES prasībām un likumdošanai. Turklāt šis apjomīgais pētījums tika veikts pēc valsts kontroliera ierosinājuma. Kāda ir šī darba lietderība, tā turpinājums?

— Pēc manas iniciatīvas gada sākumā Valsts kontroli apmeklēja starptautiskas organizācijas "Sigma" darba grupa, kura veica Valsts kontroles darba analīzi. Darba grupas pārstāvji tikās arī ar parlamenta pārstāvjiem — Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi, vairāku Saeimas komisiju vadītājiem — Robertu Zīli, Kārli Greiškalnu, ieradās pie to institūciju vadītājiem, ar ko Valsts kontrolei ir visciešākā sadarbība, piemēram, ar finansu ministru Ivaru Godmani, kā arī ar to institūciju vadītājiem, kuras VK kontrolē, piemēram, labklājības ministru Vladimiru Makarovu, lai iegūtu atsauksmes par VK darbu.

Galvenais darbs "Sigmas" ekspertiem bija Valsts kontrolē, kur tika pārbaudīta un salīdzināta atbilstoši Eiropas Savienības standartu prasībām revīziju plānošana, organizācija, atzinumu sastādīšana, noformēšana un citi VK darba aspekti. Gala ziņojums valsts kontrolierim Raitam Černajam tika iesniegts 26.februārī, komisijas vadītājs B.Sandbergs ļoti atzinīgi novērtēja Latvijas Republikas Valsts kontroles darbu. Eksperti bija apmierināti ar revīzijas atzinumu sagatavošanas kārtību un kvalitāti likumības pārbaudēs, jo, piemēram, citās Austrumeiropas valstīs, kur tika veikta līdzīga valstu kontroļu darba analīze, atklājies: revīzijas atzinumos tiek ietverta nesistematizēta plaša informācija, kas iesniegta parlamentam izskatīšanai un bieži vien parlaments nezina, ko ar šādiem apjomīgiem informatīviem finansu analīzes materiāliem iesākt.

Eksperti ļoti atzinīgi novērtēja faktu, ka Latvijas VK sadarbībā ar audiotorfirmu "Cooper & Lybrand" SIA Latvija pirmā Baltijā izstrādājusi revīzijas rokasgrāmatu, kurā ietvertā informācija paredz revīziju tehniku pēc starptautiskajiem standartiem. Tas ir aktuāli arī Latvijai, jo, piemēram, jau visdrīzākajā laikā Latvijai vajadzēs veikt Eiropas strukturālo fondu līdzekļu izlietojuma pārbaudes un atskaitēm par šo līdzekļu izlietojumu jābūt starptautiski saprotamā — revīziju standartu valodā.

Ir atsevišķas nepilnības LR VK, kas saistītas ar revīziju plānošanu, resursu plānošanu revīziju vajadzībām un kontroli pār šo resursu izlietojumu. B.Sandbergs uzsvēra, ka tikai LR Valsts kontrolei pašai jāizlemj, kādām revīzijām pievērsties — vai likumības, vai finansu, vai lietderības un efektivitātes pārbaudēm. ES "Sigma" palīdzības grupa noteikusi piecus galvenos darbības virzienus, kas jārealizē VK: likumdošanas pilnveidošana, lai VK dotu lielāku neatkarību, lietderības revīziju veikšana, kadru atestācija un mācības, VK darba datorizācija un Revīzijas rokasgrāmatas un starptautisko standartu lietošana ikdienas revīzijas darbā.

Eksperti uzsvēra, ka atzīstama ir mūsu revidentu vēlme apgūt modernākās revīziju tehnikas un programmas, iesaistīties un apgūt jaunākās mācību programmas. Eksperti atzina, ka ir nepieciešama datorizācija. Taču vienlaikus viņi arī atzina, ka starptautisko palīdzības programmu ietvaros līdzekļus šiem mērķiem kā palīdzību var saņemt, tikai ievērojot ļoti stingrus nosacījumus un tad, ja ir izstrādāta kontroles attīstības stratēģija.

Kopš 1998.gada pavasara ar ES "Sigma" palīdzības programmas atbalstu Valsts kontrolei iesniegti četri ārvalstu ekspertu ziņojumi, kas vērsti uz VK darba uzlabošanu atbilstoši ES prasībām:

1) ziņojums par revīzijas kvalitātes nodrošināšanu;

2) ziņojums par ieteikumiem Revīzijas rokasgrāmatas ieviešanā, lai uzraudzītu starptautisko revīzijas standartu lietošanu;

3) ziņojums par procedūrām, ko lieto Valsts kontrolē revīzijas akta sagatavošanā, akta apspriešana un tā vērtēšana Valsts kontrolē un ārpus tās;

4) ziņojums par ieteikumiem tādu procedūru ieviešanā, kas palīdzētu novērtēt VK darbinieku kompetenci. Martā es tikos ar "Sigma" palīdzības programmas pārstāvi un pārrunāju, kuras no gala ziņojuma rekomendācijām būs prioritāras un kā tās ieviest praksē.

Tagad turpinām VK tālākās stratēģijas izveidošanu, tās konkretizāciju. Tāpēc joprojām sadarbojamies ar "Sigma" grupu, tās eksperti ieradīsies atkal Latvijā jūnija beigās.

Pavisam nesen trīs mūsu kolēģi ieguva ierēdņa kategoriju, sertifikātu — tie ir VK kancelejas pārvaldniece Daina Beļska, viņas vietnieks Māris Millersons un Personāla daļas vadītāja Rita Dombrovska. Viņi izstrādāja Valsts kontroles attīstības, revīzijas procesa un kvalitātes uzlabošanas stratēģiju, kuru vērtēja speciāla atestācijas komisija Valsts administrācijas skolā. Tas balstījās uz "Sigma" grupas ziņojuma galvenajām vadlīnijām, un to komisijā vajadzēja aizstāvēt. Turklāt ik gadu plānots vērtēt katra revidenta, VK darbinieka personīgo ieguldījumu, tas ir, atestēt viņus. Mums ir jāpilnveido pašiem sava iekšējā kontrole pār VK revīzijām.

Nupat, šajās dienās bija ieradušies Pasaules bankas pārstāvji, pārrunājām aktuālus jautājumus, kas veicinātu mūsu finansu sistēmas sakārtošanu. Jo Valsts kontrole nevar strādāt izolēti. Lai mēs varētu efektīvi un precīzi pārbaudīt un vērtēt Budžeta programmu īstenošanas rezultātus, jāizveido un jāsakārto šī vērtēšanas sistēma, tai skaitā jāizstrādā un jāievieš vienota grāmatvedības sistēma. Tas attiecas ne tikai uz valsts pārvaldes struktūrām, bet arī uz pašvaldībām, kur īpaši uzlabojams šis darbs, lai grāmatvedības dati kļūtu savstarpēji salīdzināmi un datorizēti. Jāpanāk, lai Valsts kontroles revidentus atbrīvotu no rutīnas — dažādu čeku, citu dokumentu pārbaudīšanas, tam visam jābūt redzamam automātiskā režīmā. Tad vismaz 75 procenti revidenta laika atliktu faktu, situācijas analīzei, ekonomiskuma efektivitātes novērtēšanai. Mums pagaidām diemžēl vēl nav izstrādāti kritēriji, lai pateiktu — mērķis un rezultāti sakrīt, turklāt bieži vien šie mērķi ir neskaidri formulēti un rezultāts nav tik precīzi izmērāms. Manuprāt, lietderīgi būtu regulāri analizēt kārtējā budžeta izlietojumu. Lai gan tā ir Saeimas prerogatīva — lemt par to, es tomēr budžeta asignējumu piešķiršanu uzskatu par tik svarīgu, ka lietderīga būtu parlamentārās komisijas izveide šajos jautājumos, nedaudz mainot arī parlamenta darbu, lai praktizētu kā daudzās citās valstīs tā dēvēto parlamentāro noklausīšanos, piemēram, uz Valsts kontroles ziņojumu pamata apspriest atsevišķus samilzušus jautājumus, pieaicinot speciālistus, atbildīgas amatpersonas. Varētu tikt izanalizēti atsevišķi temati, kas skartu gan budžeta dažu posteņu daļu pārskatīšanu, gan saistību ar likumdošanu. Vēl jo vairāk tas būtu iespējams tāpēc, ka 7.Saeimas sēdes norit ātrāk, deputāti nav tik noslogoti kā iepriekšējās Saeimas laikā.

— Vai ir kāda nozare, kur, jūsuprāt, nav īsti sakārtota likumdošana un tāpēc daudz līdzekļu aizplūst garām Valsts kasei un nenonāk budžetā?

— Jau gadiem ilgi tiek strādāts pie likumprojekta par aģentūrām, ir dažādi viedokļi, taču joprojām šāds likums nav pieņemts. Parlamentā dažkārt strīdās par dažiem tūkstošiem latu, bet tajā pašā laikā dažās aģentūrās, kur valsts daļa ir lielākā, apgrozās krietnas summas bez parlamenta pārraudzības. Uzskatu, ka ir jāsakārto jautājumi par valsts pasūtījumiem valsts akciju sabiedrībās, bezpeļņas organizācijās vai sabiedrībās ar ierobežotu atbildību. Valsts kontrole pārbaudēs Autoceļu direkcijā, Jūras administrācijā, Aviācijas pārvaldē un vēl citur konstatēja nepietiekamo reglamentāciju un šo institūciju tiesības visai brīvi noteikt cenas par pakalpojumiem utt. Šādā situācijā liela valsts līdzekļu daļa aiziet ārpus parlamentāras kontroles aprites. Tas ir viens no jautājumiem, kam jāpievērš uzmanība parlamentam, valdībai, politiskajām partijām, lai šo situāciju koriģētu.