RAITS ČERNAJS, Latvijas Republikas valsts kontrolieris, — "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

— Pēdējā laikā daudz diskutē par "Latvenergo" privatizāciju. Kāds ir jūsu viedoklis un, protams, ne tikai par šo apjomīgo objektu?

— Šī gada 22.aprīlī es un VK Privatizācijas procesa revīziju departamenta direktors Indulis Šķibelis apmeklējām PVAS "Latvenergo": tikāmies ar uzņēmuma vadību, apmeklējām "Latvenergo" administratīvo ēku, iepazināmies ar centrālā dispičeru dienesta darbību. Uzņēmuma pārstāvju pavadībā notika izbraukumi uz TEC-2, AST objektu 10kV Ropažu apakšstaciju un Ķeguma HES — gan veco, gan jauno ēku un Ķeguma HES muzeju.

Apmeklējuma mērķis bija konstatēt, kā uzņēmums darbojas šobrīd salīdzinājumā ar 1994.gadu, kad VK bija veikusi revīziju un konstatējusi virkni pārkāpumu finansiāli saimnieciskajā darbībā un šīs revīzijas rezultātā pēc VK ieteikuma tika atstādināti uzņēmuma padomes locekļi. VK Privatizācijas procesa revīzijas departaments vērtēs piedāvātos privatizācijas noteikumus un šai vizītei būs nozīme VK viedokļa veidošanā par uzņēmuma privatizāciju.

Uzņēmuma prezidents Valdis Ginters iepazīstināja mūs ar uzņēmuma darbības perspektīvo plānu. Esmu apmierināts ar saņemto informāciju, jo uzņēmuma vadība ar savas finansiāli saimnieciskās darbības rādītājiem un savu speciālistu izstrādāto ilglaicīgo darbības stratēģisko programmu pierādīja, ka jau šobrīd uzņēmums ir peļņu nesošs un strādā bez zaudējumiem. Vēl jo vairāk — ka ilglaicīgā darbības programma, kas paredz investēt uzņēmuma attīstībā un modernizācijā vairāk nekā 900 000 miljonu latu, neparedz strauju tarifu celšanos, bet paredz pakāpenisku un lēzenu tarifa pieaugumu, kas ir ļoti nozīmīgs faktors prognozējamai tautsaimniecības attīstībai. Gan uzņēmuma prezidents Valdis Ginters, gan uzņēmuma valdes locekļi Gunārs Jemeļjanovs, Ilmārs Stuklis vairākkārt pauda viedokli, ka uzņēmums, tāds, kāds tas ir pašlaik, spēj ražot un attīstīties, pateicoties attīstības programmai, kas izstrādāta līdz 2008.gadam. Uzņēmuma vadība neiebildīs pret tādu privatizācijas modeli, ja tā piekritēji varēs skaidri pierādīt, ka tas būs labāks par pašreizējo uzņēmuma darbības modeli.

Privatizācijas procesā ir divi svarīgi momenti — kā un par cik. Šie faktori tad nu nebūtu ignorējami arī Latvijas tautsaimniecības attīstībā nozīmīgākā un stratēģiski svarīgākā uzņēmuma "Latvenergo" privatizācijā. "Latvenergo" privatizācijai jābalstās uz likumīga pamata tiesiski sakārtotā vidē. Ir jāizdara vairāki grozījumi Enerģētikas likumā, jāizstrādā likums par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu. Pašlaik spēkā esošie uzņēmējdarbības likumi savu pārejas perioda regulatora uzdevumu ir izpildījuši un dažkārt kļūst par kavēkli mūsdienu prasībām atbilstošu komercattiecību attīstībai. Tāpēc vispirms ir jāpieņem Komerclikums, kurā būs noteikti koncernu darbības principi, mātes sabiedrības un kreditoru aizsardzības principi. Līdz ar Komerclikuma pieņemšanu mainīsies visi ar uzņēmējdarbību saistītie normatīvie akti. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai privatizācija notiktu brīdī, kad juridiskā vide ir pēc iespējas sakārtotāka, jo pieredze rāda, ka tieši likumu nesakārtotība, neskaidrs vai pārāk vispārīgs to formulējums paver visdažādākās interpretācijas iespējas un ir viens no likumpārkāpumu cēloņiem. Tieši tāpēc VK šobrīd atbalsta Ministru kabineta lēmumu nesasteigt uzņēmuma privatizāciju, bet izanalizēt privatizācijas modeļus. Ļoti svarīgs aspekts privatizācijas procesā ir nepieciešamība Latvijas valdībai izstrādāt noteiktu politiku attiecībā uz enerģētikas sektoru, skaidri nosakot "Latvenergo" vietu tajā. Ideālā variantā būtu jāpieņem likums par "Latvenergo" privatizāciju, kurā būtu minēti visi tā darbības regulēšanas principi. Tāpēc noteicošā nozīme būs diskusijai Saeimā, jo runa nav tikai par atsevišķu uzņēmuma privatizāciju un restrukturizāciju. Runa ir par veselu tautsaimniecības nozari, kas ražo un piegādā pakalpojumu gan uzņēmumiem, gan valsts iestādēm, gan iedzīvotājiem.

Uzņēmuma privatizācijai šobrīd pastāv vairāki objektīvi šķēršļi. Nav noteikta uzņēmuma patiesā vērtība. Šobrīd uzņēmums novērtēts 92 miljonu latu apmērā. Taču gadu no gada uzņēmumā tiek ieguldītas investīcijas attīstībai, un reālā tirgus vērtība varētu būt daudz augstāka.

Vizuālais iespaids par uzņēmumu bija ļoti patīkams. Es sen nebiju redzējis tik sakoptu saimniecību. Esmu bijis Kanādas hidroelektrostacijās, Somijas termoelektrocentrālēs un sakoptības ziņā es nejūtu nekādu atšķirību. Ir patīkami, ka "Latvenergo" uzņēmumos ir ievēroti arī estētiskie akcenti, piemēram, gleznas pie sienām, ziedi, kopti zālāji. Tas viss rada cilvēciski patīkamu iespaidu. Tikšanās ar darbiniekiem un diskusijas ar cilvēkiem liks vairāk padomāt par to, kā šai tautsaimniecības nozarei veidoties un attīstīties turpmāk.

Es neredzu iemeslu straujiem un sasteigtiem lēmumiem par tāda vai cita uzņēmuma privatizācijas modeļa pieņemšanu bez izsvērta pamatojuma. Līdz šim mani neviens nav pārliecinājis, ka "Latvenergo" sadalīšanai būtu kādas priekšrocības. Nedrīkst veikt reformu tikai reformas dēļ.

Pēc tam uz Valsts kontroles Konsultatīvās padomes sēdi uzaicinājām šī uzņēmuma vadītājus, speciālistus, un noritēja ļoti vērtīga diskusija par problēmām. Dažkārt masu saziņlīdzekļos izskanējusi doma, ka nespeciālistiem nav ko runāt par specifiskām lietām. Taču šī Konsultatīvās padomes sēde mani pārliecināja, ka arī citu profesiju pārstāvji, kādi ir šajā padomē, spēj izteikt vērā ņemamus priekšlikumus. To skaitā interesantas domas pauda arī kinorežisors Jānis Streičs, kas piedalījās mūsu Konsultatīvās padomes darbā.

Un ir gandarījums, ka Valsts kontroles Konsultatīvā padome gan izvirzīja šos jautājumus, paužot lielas sabiedrības daļas viedokļus, gan deva ierosmi tās tālākai darbībai. Šādā veidā turpināsim strādāt, apspriežot citus aktuālus jautājumus, piemēram, par sociālo, izglītības un citām sfērām. Šajā padomes sēdē izkristalizējās doma: šādu lielu struktūru kā "Latvenergo" privatizācijai būtu jābalstās uz Saeimā pieņemtu likumu. Droši vien visām partijām par to vienoties būtu grūti, taču vēlētājiem gan būtu vieglāk novērtēt tautas priekšstāvju attieksmi pret šo visiem tik svarīgo problēmu, lai gūtu labu mācību nākamajām vēlēšanām.

— Cik zināms, tieši Valsts kontroles pārbaudes un tajās atklātie lielie trūkumi bija pamats, lai Ģenerālprokuratūra ierosinātu krimināllietu par "Lata International" vairākām amatpersonām. Nupat šī lieta pabeigta Rīgas apgabaltiesā. Vai jūs gandarī tiesas spriedums?

— Tiesas spriedumu uztveru ar dalītām jūtām, lai gan vēl jau šai lietai nav pielikts punkts. No vienas puses, atzīstami, ka krimināllieta tika ierosināta, pētīta un beidzot nonāca līdz tiesai. Vairāki vainīgie nokļuva uz apsūdzēto sola. No otras puses, zināma neapmierinātība ir, jo šīs lielās summas iztērētas, bet no vaininiekiem nekad tik daudz valsts nedabūs, jo esošie īpašumi, vērtīgākās mantas norakstītas uz radinieku vārdiem u.tml. Latvijas nodokļu maksātājiem būs vien jāatmaksā tie 54 miljoni dolāru... Bet tā jau ir šo ekonomisko noziegumu sarežģītība un īpatnība. Ja tev trolejbusā izvelk naudas maciņu un zagli noķer pie rokas, viss skaidrs — un rīcība sodāma. Bet šajā "Latas" lietā bija gan dokumentu nozaudēšana, grāmatvedības nesakārtotība un vēl kas cits, taču, izrādās, šādu tīšu vai netiešu nolaidību neuzskata par noziegumu...

Domāju, ka valstī nopietnāk jāstrādā korupcijas novēršanas laukā, jo pašlaik šī sistēma nav tik efektīva, kā gribētos. Faktiski Korupcijas novēršanas likums ir par ierobežojumiem amatpersonām un interešu konfliktu novēršanu. Bet korupcija kā sociāls un politisks ļaunums ir daudz plašāks jēdziens. Un šis jautājums organiski saistīts ar jau minētajiem valsts pasūtījumiem un piegādēm valsts un pašvaldību vajadzībām.

Maija beigās Rīgā notika Baltijas valstu kontrolieru seminārs, kurā runāja par uzraudzību pār šiem pasūtījumiem. Problēmas mums ir kopīgas. Mūsu VK Valsts budžeta revīzijas departamentā ir sektors par valsts pasūtījumu uzraudzību.

Aptuveni 7 procenti iekšzemes kopprodukta jeb 255 miljoni latu aizvadītajā gadā iztērēti valsts un pašvaldību pasūtījumiem. Kopumā VK pieredze valsts pasūtījumu revīzijas nav liela, bet ir pietiekama, lai izdarītu vairākus būtiskus secinājumus. No likuma "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu" spēkā stāšanās brīža (01.01.1997.) līdz šā gada 1. aprīlim VK veikusi 660 revīzijas, no kurām 24 procenti jeb 162 revīzijas ir bijušas tādas, kurās viena no pārbaudes tēmām ir saistīta ar valsts pasūtījuma piešķiršanas izpēti. Ir pārbaudītas visas ministrijas un 63 to pārziņā esošās institūcijas, 64 pašvaldības un 7 pašvaldību uzņēmumi, Valsts pārvaldes reformu birojs, Valsts cilvēktiesību birojs, Augstākā tiesa, Satversmes tiesa, prokuratūra, Valsts kontrole, Valsts prezidenta kanceleja, Ministru kabinets, Valsts kanceleja un Eiropas Integrācijas birojs. Revīziju rezultāti liecina, ka bieži pārkāptas likuma "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu" prasības. Pārkāpumus VK konstatējusi 27 procentos gadījumu jeb 44 pārbaudes. Visbiežāk sastopamie likumpārkāpumi ir šādi: 1) 62 procenti no visiem pārkāpumiem ir gadījumi, kad konstatēti pārkāpumi konkursu norises gaitā. Piemēram, Valsts civildienesta pārvalde, ignorējot konkursu, izsoles un cenu aptaujas metodi, nav noteikusi visizdevīgāko piedāvājumu, bet Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacionārs Duntes ielā 8 par uzvarētāju pasūtījuma izpildei atzinis pretendentu, kuram ir negatīvs iepriekšējo darbu vērtējums. Bieži konkursos un izsolēs piedalās neliels skaits pretendentu, kā rezultātā nav reālas konkurences. Piemēram, VAS "Latvijas autoceļu direkcija" VK konstatēja, ka Satiksmes ministrija izdeva rīkojumu, kurš ierobežoja izsoles pretendentu skaitu, kā rezultātā izsolē par autoceļu aprīkojuma rekonstrukciju valsts pasūtījumam piedalījās tikai viens pretendents — SIA "M–2". VK atzina, ka ministrijas izdotais rīkojums ir pretrunā ar valsts pasūtījuma likuma prasībām. Tajā pašā laikā cita pretendenta SIA "Igate" piedāvājums ar viszemāko izsoles cenu tika noraidīts bez ekonomiska un juridiska pamatojuma. Atklāti gadījumi, kad nav ievēroti likumā noteiktie pieteikšanās termiņi, nereti netiek ievērots atklātuma un informācijas pieejamības princips par paziņojumu publicēšanu presē. Tā 1998. gada valsts un pašvaldību pasūtītāji izmantojuši 1638 izsoles un konkursus, bet Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ievietoti tikai 1011 uzaicinājuma sludinājumi jeb aptuveni 60 procentu gadījumos. Sastopami arī ļoti oriģināli informācijas atklātuma traktējumi. Piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitātē konkurss tika izsludināts ar vietējā informācijas stenda palīdzību.

2) 24 procentos no veikto pārbaužu skaita VK konstatējusi normatīvo dokumentu prasību neievērošanu līgumos. Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldē līguma projektu izstrādā personīgi ieinteresētas privātpersonas, nevis rakstveidā izgatavo un iesniedz valsts pasūtītājs. Tieslietu ministrijas Administratīvajā departamentā konstatēts, ka līgumam nav pievienota tāmes kalkulācija, materiālu izmaksu rēķins, darbu grafiki, kas pamatotu līgumcenu. Ir konstatētas nekārtības līguma slēgšanaas termiņos. Piemēram, Autoceļu direkcija līgumu par pasūtījumu noslēgusi jau mēnesi pirms konkursa, bet Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacija līgumu noslēgusi ar 69 dienu novēlošanos noteikto 10 dienu vietā.

3) 8 procentos gadījumu konstatēta nepamatota priekšapmaksa 100 procentu apmērā. Tas konstatēts, piemēram, Iekšlietu ministrijā, Aizsardzības ministrijā, Sociālās palīdzības fondā un Valsts robežapsardzē.

4) 4 procentos gadījumu valsts pasūtījuma līdzekļus neizlieto atbilstoši apstiprinātajai tāmei.

Latvijā Finansu ministijā un tās pārraudzībā ir izveidots Valsts un pašvaldību pasūtījumu uzraudzības departaments. Tam diemžēl nav likumīgu pilnvaru operatīvi reaģēt uz pasūtījumu procesu. Minētais departaments atbilstoši savam nosaukumam reāli var veikt tikai uzraudzības funkciju. Ja šā departamenta rīcībā ir fakti, kas liecina par iespējamu likumpārkāpumu, tas var ziņot Valsts kontrolei, kura var veikt pārbaudi.

Šobrīd Latvijā nav institūcijas, kurai būtu deleģētas tiesības apturēt vai lauzt piegāžu līgumus. Diskutējams ir jautājums, vai šādām pilnvarām vispār būtu jābūt jebkādai no institūcijām, jo šo apstākli ļaunprātīgos nolūkos varētu izmantot izsolēs neuzvarējušie pretendenti. Tomēr ir jābūt institūcijai, kurai būtu deleģētas tiesības procesu (valsts piegādes, būvprojektēšanu utt.) apturēt uz laiku, līdz tiek pārbaudīti un noskaidroti lietas patiesie apstākļi neskaidrību vai sūdzību gadījumā.

LR VK pārbaudēs konstatētos trūkumus fiksē revīziju aktos un kolēģiju lēmumos. Kolēģiju lēmumi tiek izsūtīti arī attiecīgajām ministrijām un citām augstākām valsts pārvaldes organizācijām, kuru pārraudzībā atrodas pārbaudītās iestādes vai uzņēmumi. VK soda sankciju arsenālā ir trīs pamatelementi. Uz VK revīziju materiālu pamata var nosūtīt lietu Ģenerālprokuratūrai par lietas ierosināšanu, ja VK saskata krimināla rakstura darbības, VK var noteikt uzrēķinu un var ieteikt augstākstāvošajai insititūcijai izskatīt jautājumu par revidējamās institūcijas vadītāja atbilstību ieņemamajam amatam. Amatpersonas var saukt pie administratīvās un kriminālās atbildības, ja tiek konstatēti likumpārkāpumi darbībās ar valsts pasūtījumu.

Par valsts pasūtījuma revīzijām VK divus ziņojumus nosūtījusi Saeimai, divus LR Ministru kabinetam, sešus Rīgas domei un vienu Ģenerālprokuratūrai.

Šo darbu turpināsim.

— Vai pēdējos mēnešos jums nācies piedalīties kādā starptautiska mēroga augstāko kontrolējošo institūciju sanāksmē vai kongresā?

— Jā, šī mēneša sākumā Parīzē notika EIROSAI valstu augstāko kontroles institūciju vadītāju un pārstāvju kongress. To sasauc reizi trīs gados, un šoreiz tajā piedalījās 39 valstu pārstāvji, ap 150 dalībnieku. No Latvijas es biju vienīgais, igauņu un lietuviešu delegācijā gan vairāki. Viens no galvenajiem tematiem bija valsts kontroles neatkarība — finansiālā, administratīvā, lēmumi par revīzijām. Protams, absolūtas neatkarības nevar būt. Gandarī, ka mūsu valstī ir likumi, sistēma, kas šīs funkcijas precīzi nodala starp parlamentu, valdību, revidējošām organizācijām, masu saziņas līdzekļiem. Bija ļoti lietderīga diskusija par masu saziņas līdzekļu lomu VK darbības atainošanā. Kolēģi no vairākām valstīm interesējās par Latvijas pieredzi, jo mūsu VK departamentu kolēģiju lēmumus publicē gan oficiālais laikraksts "Latvijas Vēstnesis", gan mūsu ik ceturkšņa intervijas par aktuālākajām problēmām, Latvijas televīzijā un radio ik nedēļu ir raidījumu cikli divās valodās par Valsts kontroli; kopš aprīļa internetā VK ir sava mājas lapa u.c. Sabiedrībai ir jāzina par VK veikumu, turklāt vislabāk — no šiem pirmavotiem, dokumentiem. Protams, gan informācijas atklātība, gan VK finansiālie saimnieciskie un citi jautājumi ir ļoti atkarīgi no katras valsts tradīcijām, arī no sabiedrības attieksmes. Par to pārliecinājos arī kongresā Francijā.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"