Par spriedumu pensiju un pabalstu izmaksu lietā

Vakar, 21.decembrī, Satversmes tiesa (ST) Latvijas Republikas vārdā pasludināja spriedumu lietā Nr.2009-43-01 “Par likuma “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” 2.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109.pantam un 3.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 105. un 109.pantam”, kura tika skatīta rakstveida procesā tiesas sēdē 2009.gada 23.novembrī (ST sprieduma tekstu skat. – 4.lpp.).

Spriedums pilnībā apmierina pensionāru prasības, atzīst par neatbilstošu pamatlikumam pensiju samazinājumu par 70% strādājošajiem pensionāriem un pensiju samazinājumu par 10% nestrādājošajiem pensionāriem un atzīst to par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža. Tāpat spriedums paredz, ka noteiktie ieturējumi no pensijām ir jāizbeidz ne vēlāk kā no 2010.gada 1.marta un Saeimai līdz 2010.gada 1.martam jānosaka kārtība, kādā atlīdzināmi ieturējumi.

Attiecībā uz neizmaksāto pensiju daļas atmaksāšanu spriedums paredz: “Lemjot par šāda regulējuma izstrādāšanu un pieņemšanu, jāņem vērā tas, ka vecuma pensiju saņēmēji ir īpaša, tomēr gan ienākumu, gan vecuma, gan arī citādā ziņā pietiekami neviendabīga personu grupa. Tas nozīmē, ka ieturētās pensijas daļas atmaksāšana būtu veicama saprātīgā laika posmā un, cik vien tas iespējams, ņemot vērā atšķirīgo situāciju, kādā atrodas dažādas personas. Izvērtējot valsts ekonomisko stāvokli un valsts budžeta iespējas, uz apstrīdēto normu pamata neizmaksātā pensijas daļa Saeimas noteiktajā kārtībā pilnā mērā atmaksājama ne vēlāk kā līdz 2015.gada 1.jūlijam.”

Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris apstiprināja, ka spriedumu vienbalsīgi pieņēmuši seši tiesneši. Savukārt tiesas tiesnese Kristīne Krūma informēja, ka tiesa pamatā vērtējusi, vai nav tikušas pārkāptas tiesības uz sociālo nodrošinājumu un tiesiskās paļāvības princips.

Satversmes tiesa atzinusi, ka Satversme negarantē personām tiesības uz konkrētu sociālā nodrošinājuma apmēru, tomēr iedzīvotājiem ir jāgarantē sociālā drošība.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis vakar preses konferencē atzina, ka spriedumam pensiju lietā būs ļoti nopietna ietekme uz budžetu, kas būs mērojama «daudzos desmitos miljonos latu». Savukārt labklājības ministrs Uldis Augulis norādīja, ka nākamajā gadā, ja pensijas pilnā apmērā sāks izmaksāt no 1.marta, valsts budžetā būs jāatrod papildu 100,8 miljoni latu, savukārt no šā gada jūlija ieturēto pensiju daļu atmaksai nepieciešami 83 miljoni latu. Plašāk spriedums netika komentēts. V.Dombrovskis uzsvēra, ka “valdība nedz apspriež vai vērtē, bet pilda Satversmes tiesas spriedumus”.

Ministru prezidents pieļāva, ka nepieciešamos līdzekļus daļēji varētu iegūt, palielinot budžeta deficītu, taču šādai iespējai sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem ir noteikti griesti – budžeta deficīts nevar pārsniegt 8,5% no iekšzemes kopprodukta (pašlaik tas ir 7,5%). Līdz ar to pieņemamāks variants varētu būtu palielināt izdevumus sociālajā jomā un attiecīgi samazināt pamatbudžeta izdevumus. Savukārt labklājības ministrs paziņoja, ka ministrija ar ziņojumu par situācijas risinājumu nāks klajā līdz 2010.gada 1.februārim. Tāpat U.Augulis skaidroja, ka ministrija centīsies pieturēties pie principa, lai gados vecākie pensionāri ieturēto pensijas daļu saņemtu ātrāk nekā gados jaunākie. Pie nepieciešamo likumu grozījumu izstrādes Saeimas Sociālo lietu komisija ķersies jau šodien, jo, pēc komisijas vadītājas Aijas Barčas domām, valdības gatavoto likumprojektu saskaņošanas laiks ir pārāk ilgs, bet, lai ne vēlāk kā 1.martā sāktu maksāt pensijas pilnā apmērā, likumam jābūt gatavam līdz 10.februārim.

Konstitucionālās sūdzības iesniedzēji ir gandarīti, ka tiesa atjaunoja tiesiskumu un apliecināja Latvijas tiesu sistēmas spēju darboties arī krīzes laikā. Pieteicēju pārstāve Satversmes tiesā juriste Elizabete Krivcova saka, ka no paša sākuma bija pārliecināta par uzvaru, pat ja bija zināmas bažas par politisku spiedienu uz tiesnešiem.

“Mūsu galvenie argumenti bija, ka uzkrāta pensija, kaut arī neizmaksāta, kļūst par personas īpašumu un viņa var paļauties, ka šīs tiesības netiks patvaļīgi atņemtas tikai tāpēc, ka valstij nav naudas,” skaidro E.Krivcova.

Bet pirmais konstitucionālās sūdzības iesniedzējs Ilmārs Drēziņš norāda: ņemot vērā, ka strādājošie pensionāri turpināja maksāt nodokļus un ar tiem paši finansēja savas pensijas, 70% samazinājuma atcelšana neradīs nekādas būtiskas problēmas budžetam. Savukārt pienākums atmaksāt 10% ieturējumu ir apliecinājums tam, ka Latvija joprojām ir pieskaitāma civilizētām Eiropas valstīm, kas respektē savu pamatlikumu. Tas kaut nelielā mērā atjaunos uzticību valsts pensiju sistēmai un dos impulsu maksāt nodokļus.

“LV” informācija