Par cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību

Nabadzību var mazināt arī ar palīdzības iespēju apzināšanu, tāda bija preses konferences dalībnieku – Eiropas Komisijas, valdības, pašvaldības un nevalstisko organizāciju pārstāvju – kopīgā atziņa 18.decembra preses konferencē, kurā žurnālistus informēja par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību.

2010.gads ir noteikts par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Lai iepazīstinātu ar to, kā ES, valsts, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas (NVO) piedāvā risināt nabadzības un sociālās atstumtības problēmas, EK pārstāvniecība Latvijā un Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls organizēja dažu stundu izbraukumu žurnālistiem.

Izbraukuma laikā biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” izpilddirektors Māris Grāvis iepazīstināja ar dienas centru “Cerību ligzda”, kurā darbojas 35 jaunieši ar garīgās attīstības traucējumiem, kā arī centru “Asniņš” bērniem no pusotra gada vecuma, kuru regulāri apmeklē pieci bērni. Organizācija līdz šim īstenojusi deviņus projektus ar ES līdzfinansējumu, nodrošinot jauniešus ar galdniecības un rokdarbu darbnīcu, nodarbībām – drāma, mūzika, balets, kā arī ar iespēju piedalīties starptautiskos pasākumos. Tāpat ģimenēm, kurās ir bērns ar invaliditāti un kurās vecāki neprot latviešu valodu, nodrošinātas mācības. Kopumā ES atbalsts astoņu gadu laikā bijis apmēram 140 tūkstoši eiro.

Pa ceļam Andris Zivtiņš dalījās ar savu dzīvesstāstu, kā viņš un viņa ģimene palikusi bez mājokļa un darba – tagad viņš ir Bebru ielas patversmes iedzīvotājs un par Eiropas Savienības 100 latu stipendiju uz pusgadu iesaistījies pašvaldības teritorijas uzkopšanas darbos.

Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš izrādīja grupu dzīvokli Maskavas ielā 221. Tajā uzturas 24 jaunieši ar intelektuālās attīstības traucējumiem un 2.grupas invaliditāti no 18 gadu vecuma, kad viņiem jādodas prom no bērnunama.

Dzīvoklī viņiem palīdz apgūt prasmes patstāvīgas dzīves sākšanai, gan atbalstot darba meklēšanu, gan iemācot sevi aprūpēt. Sociālās aprūpes pakalpojumu attīstībai ticis izmantots ES finansējums vairāk nekā 250 000 eiro. Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Valdis Nagobads iepazīstināja ar ES bezmaksas pārtikas pakas saturu – pavisam 40 000 tādas Sarkanais Krusts nogādājis trūcīgākajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Ķengaraga filiālbibliotēka atrodas Rīgas depresīvākajā rajonā, tā sniedz pakalpojumus gan bezdarbniekiem, gan patversmju iedzīvotājiem, gan sadarbojas ar “Rīgas pilsētas “Rūpju bērnu””, ir vietējais sociālais centrs. Rīgas Centrālās bibliotēkas vadītāja Dzidra Šmita uzsvēra, ka bibliotēkas šai laikā nenodarbojas tikai ar bezmaksas informācijas nodrošināšanu, bet veic arī sociālā atbalsta funkciju.

Par šogad sniegto palīdzību 12 tūkstošiem ģimeņu informēja Latvijas Mazturīgo atbalsta biedrības “Dace” valdes priekšsēdētāja Dace Dmitrijeva, par psiholoģisko atbalstu krīzes laikā – biedrības “Skalbes” direktore Dace Beināre, par sociāli izstumtu bērnu integrēšanas programmām – “IMKA Latvija” prezidente Gunta Kelle, par iespējām iekļauties sabiedrībā – Latvijas sieviešu invalīdu asociācijas “Aspazija” prezidente Ilze Laine, par nevalstiskas bibliotēkas darbu sabiedrības integrācijā – biedrības “Ziemeļu kaija” priekšsēdētāja Jeļena Gerasimova.

Labklājības ministrs Uldis Augulis preses konferencē par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību uzsvēra informētības nozīmi: “Īpaši svarīgi cilvēkam saņemt informāciju par to, kur var vērsties pēc palīdzības, kāds atbalsts pienākas, un zināt iespējas, kā uzlabot savu dzīves kvalitāti. Resursu kartē tiks apkopota un regulāri aktualizēta informācija par ikvienā pašvaldībā pieejamajiem pakalpojumiem. Tā tiks izvietota publiski pieejamās vietās, arī internetā.” Ministrs uzteica sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām šajā ekonomiskajā situācijā, kad valdības iespējas īstenot projektus ir ierobežotas.

EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca piezīmēja, ka Latvijā ES vairāk tiek uzsvērta kā labs tirgus ekonomikas paraugs, ēnā atstājot otru, ne mazāk svarīgo – sociālo atbildību. “Valsts loma savu iedzīvotāju sociālajā aizsardzībā nav mazāk svarīga par brīvas konkurences nodrošināšanu uzņēmējiem.” Viņa iezīmēja vienu no izsludinātā gada mērķiem: “Jādomā, kā labāk piedāvāt informāciju, kas cilvēkiem eksistenciāli vajadzīga. Ja cilvēks, zaudējis darbu, ierāvies sēž mājās un ja vienīgā vieta, kurp viņš iziet ārpus tās, ir veikals, tad informācija par pieejamo palīdzību jāpiedāvā veikalā.”

Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Inese Švekle apliecināja, ka Rīgas pašvaldība apņemas sniegt palīdzību iedzīvotājiem nākamgad vismaz tādā pašā līmenī kā šogad, turklāt pabalstiem iedalīto līdzekļu ir vairāk. Viņa informēja, ka Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību atklāšanas konference notiks Rīgas domē 12.februārī.

Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte ir pārliecināta, ka katrs palīdzībā ieguldītais eiro vai pašvaldības lats ir nesis atdevi. Par darāmo viņa pieteica: “Lai pārvarētu krīzi, jāstrādā labāk, vairāk un savādāk!” un sīkāk iepazīstināja ar plāniem palīdzības resursu kartes izveidē, kas pieejami katram iedzīvotājam visā Latvijā.

Ivars Bušmanis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs