Nācis klajā žurnāla "Latvijas Arhīvi" šā gada pirmais numurs. Žurnāla pastāvēšanas vēsturē radās gandrīz gadu ilgs pārtraukums. Tomēr Latvijas valsts arhīviem savs periodiskais izdevums ir ļoti vajadzīgs, un tādēļ Latvijas Valsts vēstures arhīvs uzņēmās žurnāla "Latvijas Arhīvi" atjaunošanu, būdams apņēmīgs un rosīgs to turpmāk laist klajā ik gada ceturksni.

Žurnāla "Latvijas Arhīvi" pamatuzdevums ir atainot arhīvu darbu, to problēmas un sasniegumus, kā arī savās lappusēs risināt arhīvu darba pilnveidošanas jautājumus. Izdevums turpmāk sniegs jaunas iespējas atklātai komunikācijai starp daudzajām valsts arhīvu struktūrām, veicinās domu apmaiņu starp pašiem arhīvistiem, kā arī arhīvu darbiniekiem un arhīvu dokumentu izmantotājiem. Turklāt žurnāla uzdevums būs sniegt informāciju sabiedrībai par Latvijas valsts arhīviem. Plaša vieta izdevumā atvēlēta arī zinātnisku pētījumu publikācijām, kuru sagatavošanā izmantoti arhīvu materiāli.

Žurnāla "Latvijas Arhīvi" tālāko attīstību, protams, noteiks tā redakcijas padome, ko vada Latvijas Valsts vēstures arhīva direktors Nikolajs Rižovs. Redakcijas padomē iekļauti arhīvisti, politiķi, valsts darbinieki, zinātnieki Andris Bērziņš, Andris Caune, Gunta Drēziņa, Silvija Igaune, Solvita Jermacāne, Inta Kaņepāja, Ilga Kreituse, Jānis Lagzdiņš, Aivars Maldups, Jānis Riekstiņš un Valdis Štāls.

"Latvijas Arhīvu" pirmais numurs ir vērsts uz atskatu pagājušajā gadā. Žurnālā ievietots Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirektora V.Štāla raksts par valsts arhīvu sistēmas un Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas darbu 1998. gadā. Šajā pārskatā lasāma vispusīga informācija par arhīvu darbību visdažādākajās jomās — proti, Latvijas nacionālā arhīva fonda dokumentu uzkrāšanu, tā uzraudzību juridisko personu arhīvos, izziņu sagatavošanu un izsniegšanu, dokumentu saglabāšanu, dokumentu uzskaiti un zinātniskās uzziņu sistēmas veidošanu, arhīva dokumentu popularizēšanu, arhīva darba organizāciju un darbu ar tā personālu, kā arī arhīvu sistēmas finansējumu un tā izlietojumu. Rakstā minēti daudzi fakti un skaitļi, turklāt aplūkotas arhīvu darbības būtiskas problēmas. "Latvijas Arhīvos" ievietota arī informācija par svarīgākajiem notikumiem arhīvu dzīvē pagājušā gada otrajā pusē. Piemēram, arhīvu dokumentu izstādēm Latvijā un ārzemēs, arhīvistu pieredzes apmaiņu, jauniegūtajiem dokumentu fondiem, Latvijas Arhīvistu biedrības darbu. Žurnālā ievietots Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva direktores Intas Kaņepājas problēmraksts par arhīviem un valsts kultūrpolitiku, kā arī intervija ar Starptautiskās arhīvu padomes ģenerālsekretāru Čārlzu Kečkemeti. "Latvijas Arhīvos" lasītājs var papētīt Latvijas arhīvu dzīves pagājušā gada notikumu hroniku.

Žurnāla pirmajā numurā ir arī vairāki ļoti interesanti zinātniski pētījumi un vēstures dokumentu publikācijas. Vēsturnieces Melitas Svarānes raksts vēsta par arhīvu dokumentos rodamajām liecībām par rīdziniekiem piederējušajām grāmatām XVIII gadsimta otrajā pusē un XIX gadsimta sākumā. Šīs ziņas labi raksturo tā laika cilvēku garīgās intereses un viņu vispārējo redzesloku. Mākslas vēsturnieces Valdas Kvaskovas rakstā atpoguļota ļoti sarežģītā un neparastā Alberta Salamonska Rīgas cirka ēkas vēsture. Rakstu bagātina vairāki šī cirka būvprojektu attēli un 1888. gadā tapušie oficiālie dokumenti par A.Salamonska cirka ēkas būvi. Vitas Zelčes rakstā aplūkota prostitūcija Rīgā XIX gadsimta 90. gados, īpašu uzmanību veltot šajā laikā pastāvošajai prostitūcijas reglamentācijas un uzraudzības sistēmai un prostitūtu tiesiskajam un sociālajam statusam. Ģeogrāfes Maijas Rozītes publikācijā iztirzāta tūrisma attīstība Latvijā XX gs. 20. un 30. gados. Vēsturnieka Valtera Ščerbinska raksts veltīts Latvijas valdības un sabiedrības nostājai pret tā sauktā Ziemas kara (1939–1940) notikumiem, uz dokumentu pamata apliecinot Latvijas iedzīvotāju simpātijas pret somiem un atbalstu viņu varonīgajai cīņai, kas nereti bija pretrunā ar Latvijas valsts oficiālo politiku. Rakstu papildina vairāki interesanti dokumenti — 1940. gada jūnijā Latvijas armijas virsniekiem izsniegtais slepenais informatīvais materiāls par Ziemas kara norisēm un 1940. gada martā izdotās feldmaršala Kārļa Gustava Mannerheima pavēles par karadarbības izbeigšanu tulkojums latviešu valodā. Žurnālā ievietots arī skolotāja Friča Teodora Ieviņa autobiogrāfijas un atmiņu stāstījumu nobeigums. Tas vēsta par vācu okupācijas laiku un dzīvi bēgļu nometnēs.

"Latvijas Arhīvos" iesākts publicēt fotomateriālus no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva kolekcijām, kas attaino Rīgas vēsturi. Šajā numurā ievietotās fotogrāfijas parāda Rīgu 1919. gadā.

"Latvijas Arhīvu" otrais numurs nāks klajā vasaras vidū, un tajā tiks ievietoti raksti par Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentu kolekcijām un Jēkabpils zonālo valsts arhīvu, kā arī pētījumi par Dannenšterna namu, Vecpiebalgas Dindoņu dzimtu, Latvijas lauksaimniecības biedrībām un to īpašajiem apbalvojumiem, sociālo apdrošināšanu Latvijā un Latvijas un Rumānijas attiecībām starpkaru periodā, kā arī par dzīvokļu izlaupīšanu Rīgā 1944. gadā. Bet "Latvijas Arhīvu" trešais numurs, kas iznāks rudenī, galvenokārt būs veltīts Latvijas Valsts vēstures arhīvam, kura nodibināšana pirms 80 gadiem lika pamatus visiem citiem Latvijas valsts arhīviem.

Žurnālu "Latvijas Arhīvi" var iegādāties visos Latvijas valsts un zonālajos arhīvos, kā arī grāmatnīcās. Lasot žurnālu "Latvijas Arhīvi", var ļoti daudz uzzināt par arhīviem un to bagātībām, bet līdz ar to arī par mūsu zemes pagātni.

Valda Pētersone,

"Latvijas Arhīvu" galvenā redaktore, Latvijas Valsts vēstures arhīva

direktora vietniece