Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr.171

Rīgā 2009.gada 21.decembrī (prot. Nr.49 5.p.)

Normatīvie noteikumi par atalgojuma politikas pamatprincipiem

Izdoti saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma
7. panta pirmās daļas 1. punktu un 17. panta 2. punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. "Normatīvie noteikumi par atalgojuma politikas pamatprincipiem" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka atalgojuma politikas pamatprincipus un ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētām bankām, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām ir piemērojamas kapitāla pietiekamību regulējošās prasības saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 121. pantu, ņemot vērā šā likuma 119.¹ panta nosacījumus, un kuras sniedz Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta ceturtās daļas 5. un 6. punktā minētos ieguldījumu pakalpojumus, kā arī apdrošināšanas sabiedrībām un pārapdrošināšanas sabiedrībām (tālāk tekstā – iestāde), ņemot vērā šo noteikumu 4. punkta prasības. Noteikumos noteiktos atalgojuma politikas pamatprincipus ieteicams piemērot pārējām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām un privātajiem pensiju fondiem.

2. Iestāde ievēro šo noteikumu prasības individuāli un konsolidācijas grupas vai konsolidācijas apakšgrupas līmenī atbilstoši tās organizatoriskajai struktūrai, darbības apjomam, veidiem, sarežģītībai un specifikai.

3. Noteikumos lietotie termini:

3.1. iekšējās kontroles funkcijas – iestādē veiktās risku kontroles, darbības atbilstības kontroles un iekšējā audita funkcijas;

3.2. atalgojuma mainīgā daļa – no darbības rezultātiem atkarīga darba samaksas daļa, kuras struktūru var veidot dažādi elementi, piemēram, izmaksas monetārā (piemēram, prēmijas) vai nemonetārā formā (piemēram, akciju, akciju opciju formā);

3.3. atalgojums – darba samaksas nemainīgās daļas (parasti – darba alga) un atalgojuma mainīgās daļas (ja tāda paredzēta) kopsumma.

4. Iestāde nodrošina šo noteikumu prasību piemērošanu visu iestādes organizācijas līmeņu amatiem, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē iestādes riska profilu un kuru atalgojumā paredzēta atalgojuma mainīgā daļa, piemēram, tādiem amatiem kā valdes locekļi, amatiem, kuru pilnvarās ietilpst iestādes vārdā uzņemties risku, kas būtiski ietekmē iestādes riska profilu, kā arī amatiem, kuri iestādē veic iekšējās kontroles funkcijas (tālāk tekstā arī – iestādes riska profilu ietekmējošie amati).

5. Noteikumi iestādei nav saistoši attiecībā uz maksu un komisijas naudu, ko iestāde izmaksā starpniekiem un ārpakalpojumu sniedzējiem ārpakalpojumu izmantošanas gadījumā.

2. Atalgojuma politika

2.1. Pārvaldība

6. Iestāde nodrošina tādas atalgojuma politikas iestādes riska profilu ietekmējošajiem amatiem (tālāk tekstā – atalgojuma politika) izstrādi, ieviešanu un pastāvīgu uzturēšanu, kas:

6.1. neveicina risku uzņemšanos virs iestādes risku stratēģijā noteiktā risku uzņemšanās līmeņa;

6.2. neierobežo iestādes spēju nodrošināt tās kapitāla pietiekamību atbilstoši tās noteiktajai kapitāla pietiekamības uzturēšanas stratēģijai;

6.3. atbilst iestādes darbības mērķiem, vērtībām, piemēram, ētikas standartiem, ilgtermiņa interesēm un efektīvai risku pārvaldīšanai;

6.4. nav pretrunā ar klientu vai ieguldītāju interešu aizsardzības principiem un citu ieinteresēto pušu interesēm.

7. Iestādes padome ir atbildīga par:

7.1. atalgojuma politikas pamatprincipu noteikšanu un atalgojuma politikas apstiprināšanu;

7.2. atalgojuma politikas izstrādes, ieviešanas un tās ievērošanas uzraudzību;

7.3. atalgojuma noteikšanu iestādes valdes locekļiem. Ja iestāde saņem komercdarbības atbalstu, iestādes padome nekavējoties pārskata iestādes valdes locekļu un citu iestādes riska profilu ietekmējošo amatu atalgojumu, kā arī veic to turpmāku pārskatīšanu atbilstoši izmaiņām iestādes finanšu stāvoklī;

7.4. atalgojuma politikas pamatprincipu regulāru, bet ne retāku kā vienu reizi gadā, pārskatīšanu, lai nodrošinātu to atbilstību iestādes esošajai darbībai un tās attīstības stratēģijai, kā arī pārmaiņām ārējos faktoros;

7.5. pārbaužu veikšanas kārtības noteikšanu par iestādes atalgojuma politikas ieviešanas un ievērošanas atbilstību apstiprinātajai atalgojuma politikai (piemēram, iestādes padome nosaka, ka minēto atbilstību regulāri, bet ne retāk kā vienu reizi gadā, pārbauda un novērtē iekšējās kontroles funkcijas);

7.6. ziņošanas kārtības iestādes padomei noteikšanu par iekšējās kontroles funkciju veiktajām pārbaudēm un iegūtajām atziņām, kā arī par atalgojuma politikas ietekmi uz iestādes riska profilu un risku pārvaldīšanas kvalitāti.

8. Iestādes valde ir atbildīga par iestādes padomes noteiktajiem atalgojuma politikas pamatprincipiem atbilstošas atalgojuma politikas izstrādes nodrošināšanu un tai atbilstošu iekšējo normatīvo aktu izstrādi, apstiprināšanu un to ievērošanas nodrošināšanu, ņemot vērā, ka:

8.1. iekšējās kontroles funkciju atalgojumu nosaka saskaņā ar iekšējās kontroles funkcijām noteikto mērķu sasniegšanu, neatkarīgi no sasniegtajiem darbības rezultātiem iekšējās kontroles funkciju kontrolētajās darbības jomās;

8.2. aktuāra funkcijas un atbildīgā aktuāra atalgojums ir samērojams ar minētās aktuāra funkcijas veicēja un aktuāra lomu (nozīmi) attiecīgajā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībā.

Iestādes valde nodrošina iestādes riska profilu ietekmējošo amatu veicēju informēšanu par to darbības rezultātu novērtēšanā un atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā izmantojamajiem rādītājiem un metodēm.

9. Iestāde, ņemot vērā tās darbības apjomu, veidus, sarežģītību un specifiku, kā arī organizatorisko struktūru, izvērtē atalgojuma komitejas izveides lietderību. Atalgojuma komiteja ir atbildīga par iekšējo normatīvo aktu, kurus apstiprina iestādes padome un kuri saistīti ar atalgojuma politikas izstrādi, sagatavošanu, t.sk. par tādu iekšējo normatīvo aktu sagatavošanu, kuriem ir ietekme uz iestādes riska profilu un risku pārvaldīšanas kvalitāti. Par atalgojuma komitejas vadītāju ieceļ vienu no iestādes padomes locekļiem.

Iestāde nodrošina, ka izvērtējums un pieņemtie lēmumi par atalgojuma komitejas izveides lietderību ir dokumentēti.

10. Atalgojuma politikas un ar to saistīto iekšējo normatīvo aktu izstrādē, ieviešanā un ievērošanas nodrošināšanā iesaista arī darbiniekus, kas iestādē veic iekšējās kontroles funkcijas, un darbiniekus, kas iestādē veic personāla vadības funkciju, kā arī, ja nepieciešams, akcionārus un ārējos ekspertus. Iesaistītajiem darbiniekiem, atalgojuma komitejas locekļiem, akcionāriem, ārējiem ekspertiem, kā arī par iestādes atalgojuma politiku atbildīgajiem padomes locekļiem jābūt:

10.1. atbilstošai kompetencei;

10.2. funkcionāli neatkarīgiem no to kontrolei pakļautajām darbības jomām (vienībām);

10.3. nepieciešamajām pilnvarām to funkciju veikšanai un informācijas iegūšanai;

10.4. spējīgiem sniegt neatkarīgu un kompetentu vērtējumu par atalgojuma politiku un tās ievērošanu, kā arī tās piemērotību iestādes darbībai, t.sk. tās ietekmi uz iestādes riska profilu un risku, kapitāla un likviditātes pārvaldīšanas kvalitāti.

2.2. Atalgojuma politikas pamatprincipi

11. Atalgojuma politikas pamatprincipos nosaka:

11.1. atalgojuma politikas mērķus, piemēram, iestādes noteikto darbības mērķu sasniegšana, t.i., attiecīgas kvalifikācijas darbinieku piesaistīšana un motivēšana;

11.2. atalgojuma elementus, t.sk. darba alga, prēmijas, motivējošas shēmas ilgtermiņa darbības rezultātu sasniegšanai, akcijas, akciju opcijas, atlaišanas pabalsti darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā, kas pārsniedz Darba likumā noteiktās atlaišanas pabalstu normas (tālāk tekstā – atlaišanas pabalsti), iemaksas privāto pensiju fondu pensiju plānos u.c.;

11.3. iestādes riska profilu ietekmējošos amatus un finanšu un nefinanšu rādītājus un metodes to darbības rezultātu novērtēšanai un atalgojuma mainīgās daļas noteikšanai;

11.4. pasākumus interešu konflikta novēršanai, piemēram, izslēdzot iespēju iestādes valdes locekļiem noteikt vai piedalīties sava atalgojuma noteikšanā;

11.5. katram iestādes riska profilu ietekmējošajam amatam samērīgu attiecību starp atalgojuma nemainīgo un mainīgo daļu, t.sk. atalgojuma mainīgās daļas struktūru un atalgojuma mainīgās daļas augstāko robežu, ņemot vērā darbības jomas, kurā attiecīgais amats veic darbību, nosacījumus un specifiku. Iestāde nodrošina, ka atalgojuma nemainīgā daļa kopējā atalgojumā ir pietiekami liela, lai iestāde varētu noteikt elastīgu atalgojuma politiku attiecībā uz atalgojuma mainīgo daļu, ieskaitot iespēju neizmaksāt atalgojuma mainīgo daļu;

11.6. katram iestādes riska profilu ietekmējošajam amatam atbilstošus atalgojuma mainīgās daļas apmēra būtiskuma izvērtēšanas un noteikšanas rādītājus procentos no attiecīgā amata atalgojuma nemainīgās daļas, paredzot, ka būtiskas atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas gadījumā:

11.6.1. tā nevar būt pilnībā noteikta monetārā formā, ja iestādes kapitāla vērtspapīri tiek tirgoti regulētā tirgū,

11.6.2. ne mazāk kā 40 procentus (īpaši augstas atalgojuma mainīgās daļas noteikšanas gadījumā – ne mazāk kā 60 procentus) no tās atliek uz periodu, kura laikā var izvērtēt atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā izmantotos darbības rezultātus, to noturīgumu un ar tiem saistītos riskus;

11.7. atlaišanas pabalsta samazināšanas vai neizmaksāšanas nosacījumus, ja attiecīgā iestādes riska profilu ietekmējošā amata veicēja darbības periodā ir pieļautas kļūdas un nepilnības;

11.8. katram iestādes riska profilu ietekmējošajam amatam atbilstošus atalgojuma mainīgās daļas neatkarīgi no tās struktūras (iestādes akcijas, akciju opcijas, naudas vai citi maksāšanas līdzekļi) izmaksas nosacījumus, ņemot vērā, ka:

11.8.1. atalgojuma mainīgās daļas, t.sk. atliktās daļas, faktisko izmaksu veic, ja maksājums atbilst iestādes finanšu stāvoklim un iestādes riska profilu ietekmējošā amata veicēja un attiecīgās struktūrvienības darbības rezultātiem. Iestāde samazina atalgojuma mainīgās daļas kopējā apmēra izmaksu, ja tās finanšu darbības rezultāti ir negatīvi,

11.8.2. atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas izmaksu veic proporcionāli periodam (gadu skaitam), uz kādu atlikta atalgojuma mainīgā daļa. Pirms atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas izmaksas to nepieciešamības gadījumā koriģē (samazina), ņemot vērā tās sākotnējā aprēķinā neietvertos riskus, kas kļuvuši zināmi periodā, uz kuru atlikta atalgojuma mainīgā daļa, un kas saistīti ar darbības rezultātiem, par kuru sasniegšanu noteikta atalgojuma mainīgās daļas atliktā daļa.

2.3. Darbības rezultātu novērtēšana un atalgojuma mainīgās daļas noteikšana

12. Darbības rezultātu novērtēšanai izmanto ne tikai tādus finanšu rādītājus kā, piemēram, ienākumus vai apgrozījumu. Ja darbības rezultātu novērtēšanai izmanto finanšu rādītājus, kas aprēķināti, pamatojoties uz grāmatvedības datiem (piemēram, grāmatvedības peļņa), iestāde ņem vērā, ka šādi rādītāji ietver darbības rezultātus par iepriekšējiem periodiem, bet neietver riskus, kuru dēļ var rasties zaudējumi turpmākajos darbības periodos. Iestāde izstrādā metodes finanšu rādītāju, kurus izmanto atalgojuma mainīgās daļas individuālā apmēra vai prēmiju fonda apmēra atbilstoši iestādes organizatoriskajai struktūrai – struktūrvienības, iestādes, konsolidācijas grupas vai konsolidācijas apakšgrupas līmenī –aprēķinam, koriģēšanai, ņemot vērā:

12.1. ar darbības rezultātiem saistīto esošo un varbūtējo risku izvērtējumu;

12.2. izdevumus par papildus nepieciešamo kapitālu, kā arī izdevumus par finansējuma piesaistīšanu likviditātes nodrošināšanai.

13. Darbības rezultātu novērtēšanai izmanto nefinanšu rādītājus (piemēram, iekšējo normatīvo aktu un standartu, kas nosaka attiecības ar klientiem un ieguldītājiem, vai noteikto limitu ievērošana), un tos ņem vērā, izvērtējot katra iestādes riska profilu ietekmējošā amata veicēja darbības rezultātus individuāli. Nosakot nefinanšu rādītāju nozīmi, iestāde ievēro, ka nefinanšu rādītāju izmantošana individuālās darbības rezultātu novērtēšanā ir būtiska, jo nefinanšu rādītāju neievērošana (vai nepilnīga ievērošana) var ietekmēt iestādes riska profilu vai tās finanšu rezultātus.

14. Atalgojuma mainīgo daļu nosaka, ievērojot šādas prasības:

14.1. atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā ņem vērā iestādes riska profilu ietekmējošā amata veicēja darbības rezultātu novērtējumu individuāli kombinācijā ar darbības rezultātu novērtējumu attiecīgās struktūrvienības līmenī un kombinācijā ar vispārējiem darbības rezultātiem iestādes, konsolidācijas grupas vai konsolidācijas apakšgrupas līmenī, kā arī ekspertu, piemēram, risku kontroles funkcijas, izteiktos novērtējumus par darbības rezultātu noturīgumu (pastāvīgumu);

14.2. darbības rezultātu novērtēšanā ņem vērā vairāku gadu darbības rezultātu rādītājus, lai nodrošinātu, ka darbības rezultātu novērtēšana ir pamatota ar ilgtermiņa darbības rezultātiem.

Ja darba tiesiskās attiecības ilgst mazāk nekā darbības rezultātu novērtēšanai noteiktais periods, ir pieļaujams, ka šādos gadījumos darbības rezultātu novērtēšanu veic, pamatojoties uz īsāka termiņa darbības rezultātu rādītājiem.

15. Izstrādājot metodes finanšu rādītāju koriģēšanai, ieteicams noteikt, kā atalgojuma mainīgās daļas noteikšanā katram iestādes riska profilu ietekmējošajam amatam atspoguļo:

15.1. riskus, kas rodas vai var rasties darbības veidos, kuros nodarbināts attiecīgais iestādes riska profilu ietekmējošais amats;

15.2. iekšējās kontroles elementus esošo un varbūtējo risku mazināšanai;

15.3. periodu, kas nepieciešams, lai varētu izvērtēt darbības veida, kurā nodarbināts attiecīgais iestādes riska profilu ietekmējošais amats, rezultātu.

3. Informācijas par atalgojuma politiku atklāšana

16. Iestāde, ievērojot konfidencialitātes un fizisko personu datu aizsardzības principus, skaidrā un ārējiem lietotājiem viegli saprotamā veidā vismaz vienu reizi gadā, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. maijam, atklāj būtisku informāciju par tās atalgojuma politiku, t.sk. par jebkādām izmaiņām atalgojuma politikā. Minēto informāciju iestāde atklāj, izvēloties piemērotu informācijas nesēju un vietu. Informācijas publicēšana internetā tiek uzskatīta par piemērotu publicēšanas vietu.

17. Iestāde nodrošina vismaz šādas informācijas par tās atalgojuma politiku atklāšanu:

17.1. lēmumu, ko izmanto atalgojuma politikas noteikšanā, pieņemšanas process, t.sk. informācija par atalgojuma komitejas, ja tāda ir izveidota, sastāvu un tās pilnvarām, kā arī par iekšējās kontroles funkciju un personāla vadības funkcijas, akcionāru, ārējo ekspertu, kuru pakalpojumi izmantoti atalgojuma politikas noteikšanā, un attiecīgo ieinteresēto pušu lomu atalgojuma politikas noteikšanā u.c.;

17.2. atalgojuma politikas būtiskākās iezīmes, t.sk. darbības rezultātu novērtēšanā izmantotie rādītāji un metodes, ar darbības rezultātiem saistīto esošo un varbūtējo risku izvērtējums, atalgojuma mainīgās daļas atlikšanas un atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas izmaksas nosacījumi;

17.3. atalgojuma saikne ar darbības rezultātiem;

17.4. finanšu un nefinanšu rādītāji, pamatojoties uz kuriem piešķir prēmijas, iestādes akcijas, akciju opcijas vai citus atalgojuma mainīgās daļas elementus;

17.5. galvenie rādītāji un pamatojums atalgojuma mainīgās daļas elementu un citu labumu (nemonetārā formā) noteikšanai;

17.6. atalgojuma kopsumma sadalījumā pa amatu saimēm (grupām), vienā no kurām iekļauj tādus amatus kā iestādes valdes locekļi, bet otrā – citus iestādes riska profilu ietekmējošos amatus. Papildus minētajai informācijai norāda:

17.6.1. atalgojuma mainīgās daļas un atalgojuma nemainīgās daļas apmēru pārskata gadā, kā arī tās saņēmēju skaitu,

17.6.2. atalgojuma mainīgās daļas apmēru sadalījumā pa tās struktūras elementiem, piemēram, naudas līdzekļi, iestādes akcijas, akciju opcijas un citi atalgojuma mainīgās daļas elementi,

17.6.3. atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas neizmaksāto apmēru, atsevišķi norādot atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas koriģēto, bet vēl neizmaksāto, un nekoriģēto apmēru,

17.6.4. pārskata gadā noteiktās atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas apmēru, atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas izmaksāto apmēru un korekcijas apmēru, par kādu ir samazināta izmaksātā atalgojuma mainīgās daļas atliktā daļa,

17.6.5. pārskata gadā izmaksāto atlaišanas pabalstu apmēru, kā arī to saņēmēju skaitu.

4. Noslēguma jautājums

18. Iestāde, kura ir reģistrēta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, šo noteikumu prasības izpilda ne vēlāk kā līdz 2010. gada 31. decembrim. Šo noteikumu 17.6.1., 17.6.2. un 17.6.5. punktā minēto informāciju iestāde pirmo reizi atklāj par 2009. gadu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja I.Krūmane