Ekonomikas ministrija: Par Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanu

17.decembrī notika pēdējā darba grupas sanāksme, kas Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzdevumā izstrādājusi informatīvā ziņojuma projektu ar priekšlikumiem par nepieciešamajām strukturālajām pārmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai. Šo ziņojumu plānots līdz gada beigām iesniegt valdībai.

Gan abi darba grupas līdzpriekšsēdētāji – izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe un ekonomikas ministrs Artis Kampars –, gan darba grupas locekļi uzsver, ka darbs pie ziņojuma noticis atklāti, dodot iespēju tajā iesaistīties ikvienam interesentam, gan iepazīstoties ar darba grupas materiāliem, gan oktobra vidū piedaloties īpaši rīkotajā publiskajā diskusijā. Ziņojuma sagatavošanā aktīvi līdzdarbojās uzņēmēji, augstākās izglītības un zinātnes nozares pārstāvji, studenti.

Uzsākot informatīvā ziņojuma izstrādi, darba grupa vienojās par konkrētu darbības virsmērķi: Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sektors nodrošina zināšanu ekonomikai nepieciešamo zināšanu un cilvēkresursu bāzi; kā arī par trijiem mērķiem: 1) augstākās izglītības institūcijas nodrošina zināšanu ekonomikas vajadzībām atbilstošus absolventus – atbildīgus, starptautiski konkurētspējīgus, kompetentus, radošus un ar attīstītām uzņēmējspējām; 2) augstākās izglītības institūcijas ir aktīvas, sekmīgi nodrošinot zināšanu ekonomikas attīstībai nepieciešamu mūžizglītības piedāvājumu Latvijas visu vecumu iedzīvotājiem; 3) augstākās izglītības un zinātnes institūcijas nodrošina starptautiska līmeņa zinātniskā darba rezultātus, kurus veiksmīgi komercializē Latvijā, sekmējot inovatīvu produktu (preču un pakalpojumu) ar augstu pievienoto vērtību radīšanu.

Darba grupa vienojās, ka sākotnēji piedāvātie trīs attīstības modeļi – rezultātu pārvaldības modelis, zinātnes universitātes modelis un nozaru augstskolu modelis – cits citu papildina un atbilstošākais risinājums būtu izveidot vienu kopīgu modeli. Savukārt, balstoties uz šo vienošanos, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM) izstrādā pasākumu plānu un laika grafiku, kurā iekļautas katra modeļa priekšrocības nepieciešamo pārmaiņu īstenošanai, ko valdībai paredzēts iesniegt līdz 2010.gada 31.martam.

Darba grupa arī vienojusies par kopīgu priekšlikumu augstākās izglītības un zinātnes attīstībai, akcentējot resursu, tostarp finanšu resursu, efektīvāku izmantošanu un konsolidāciju jomās, kurās tas nepieciešams. Tā piedāvā valdībai izmantot skaidrus, darba grupā formulētus rezultatīvos rādītājus augstākās izglītības un zinātnes sektoram, kas vērsti uz valsts starptautiskās konkurētspējas pieaugumu. Tāpat darba grupas piedāvājumā ir skaidri formulēta apņemšanās nodrošināt stabilu valsts finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei, kā arī apņemšanās virzīt augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas sistēmu uz rezultātos orientētu modeli.

Darba grupa akcentē, ka nepieciešams paātrināt augstākās izglītības un zinātnes sektoram būtiska tiesiskā regulējuma virzību. Piemēram, Ministru kabinets jau 2008.gada 17.jūnijā pieņēma likumprojektu “Augstākās izglītības likums” un iesniedza to apstiprināšanai Saeimā; tāpat izstrādāti un Saeimā iesniegti “Grozījumi “Zinātniskās darbības likumā””, likumprojekts “Grozījumi “Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā””. Būtiska ir gan ar šiem likumprojektiem saistītu, gan citu normatīvo aktu izstrāde un pilnveide.

Vēl ziņojumā likts skaidrs uzsvars uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām un kvalitātes prioritāti. Valdībai tiek piedāvāts koncentrēt un konsolidēt resursus, lai sasniegtu lielāku atdevi un efektivitāti. Ziņojumā rosināts īstenot augstākās izglītības un zinātnes sektora un tā pārmaiņu monitoringu.

Sandris Sabajevs, ekonomikas ministra preses sekretārs; Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece