Saeima strādā ar skatienu uz nākotni

Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim" pirmdien, 28.februārī

— Nupat bijāt vizītē Itālijā. Kādi bija tās mērķi un rezultāti?

— Saeimas delegācija, ko es vadīju, uzturējās Itālijas Republikas galvaspilsētā Romā no 21. līdz 23.februārim. Mūsu delegācijas sastāvā bija arī Valdis Ģīlis no Tautas partijas frakcijas, Viola Lāzo no sociāldemokrātiem un Jaunās partijas pārstāve Ingrīda Ūdre. Galvenokārt tikāmies ar Itālijas parlamenta vadību un tā deputātiem, lai viņiem sniegtu informāciju par Saeimas darbu, par Latvijas virzību uz Eiropas Savienību (ES) un ar to saistītajām problēmām. Mūsu mērķis bija arī veicināt Latvijas un Itālijas parlamentu sadarbību, radot itāliešos lielāku interesi par mūsu valsti.

Tikāmies ar abu likumdošanas palātu vadītājiem — Senāta prezidentu Nikolu Mančīno un Deputātu palātas prezidentu Lučāno Vjolanti. Bija arī sarunas ar parlamenta Eiropas Savienības politikas komisijas priekšsēdētāju Antonio Ruberti un parlamentāro attiecību ministru Agacio Loiero, ka jānodrošina optimāla saikne starp parlamentu un valdību.

Vizītes laikā mēs konstatējām, ka Itālijas parlamentā ir deputāti, kas īpaši interesējas par Baltijas reģionu. Domāju, vizītes laikā panāktā vienošanās par Itālijas parlamenta deputātu vizīti Baltijas valstīs, kas varētu notikt maijā un ko varētu papildināt uzņēmēju ierašanās Latvijā, dod pamatu kopumā vērtēt šo darba vizīti pozitīvi.

— Itālija ir viena no lielākajām un, protams, ekonomiski spēcīgākajām Eiropas valstīm, taču tā atrodas diezgan tālu no Latvijas. Kādas līdz ar to varētu būt konkrētas abu valstu attiecību izpausmes?

— Manuprāt, no mūsu viedokļa raugoties, būtiska ir Itālijas attieksme pret Eiropas Savienības institucionālajām reformām, kas šogad valdību vadītāju konferencē tiks apspriestas. Tām mēs vizītes laikā pievērsām īpašu uzmanību. Jo Itālijai kā Eiropas Savienības dibinātājvalstij neapšaubāmi ir liela loma šo institucionālo reformu kursa noteikšanā. Otrs nozīmīgs jautājums, kas attiecas ne tikai uz parlamenta deputātu darbību, saistāms ar abu valstu ekonomisko sakaru veicināšanu. Kā jau minēju, Itālijas uzņēmēji sava parlamenta locekļiem ir pauduši interesi par ciešāku un efektīvāku sadarbību ar Baltijas reģionu. Domāju, ka šo uzņēmēju ienākšana Latvijā — ar konkrētiem projektiem — lielā mērā rosinātu Itālijas interesi par mūsu valsti.

— Pirms gandrīz 80 gadiem — 1921.gada janvārī — tieši Itālija, būdama viena no sabiedroto lielvalstīm, bija sevišķi labvēlīgi noskaņota pret Latvijas atzīšanu de iure. Kāda pašlaik ir Itālijas valsts varas augstāko institūciju politiskā attieksme pret Latviju?

— Jāsaka, ka arī tagad itāliešu politiskā attieksme pret mūsu valsti ir labvēlīga. Kā uzsvēra Eiropas Savienības politikas komisijas vadītājs Antonio Ruberti, tobrīd, kad lemts par Eiropas Savienības kandidātvalstu sadalījumu divās grupās, Itālijas pārstāvis teicis, ka Itālija šādu sadalījumu nepavisam neuzskata par nepieciešamu. Tomēr šī sadalīšana, kā zināms, notika. Itālijas parlamenta deputāts sacīja, ka turpmāk šāda kļūda, kas tika labota Helsinku sanāksmē, nebūtu pieļaujama. Pēc itāliešu domām, visām kandidātvalstīm jārada vienādas iespējas virzībā uz Eiropas Savienību. Parādot labus rezultātus attīstībā, Latvijai ir visas iespējas iekļūt Eiropas Savienībā jau pirmajā vilnī. Itālijā uzskata, ka tas ir pozitīvi vērtējams fakts.

— Tātad var domāt, ka kādreizējās Itālijas simpātijas pret Latviju ir saglabājušās?

— Neapšaubāmi.

— Nu jau gandrīz divas nedēļas sabiedrības uzmanības centrā ir Saeimas ar pedofiliju saistīto noziegumu izmeklēšanas komisija. Kā jūs vērtējat tās darba lietderību un objektivitāti?

— Domāju, ka tā ažiotāža, kas ir sacelta sakarā ar šīs komisijas darbu, lielā mērā ir saistīta ar tās vadītāja individuālo lēmumu, kā rezultātā izraisījās zināmi politiska un morāla rakstura satricinājumi valstī. Kārtējo reizi asāk iezīmējās it kā esošā konfrontācija starp likumdevēju varu, no vienas puses, un tiesu varu un prokuratūru, no otras.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Tomēr es gribētu uzsvērt to, ka šī izmeklēšanas komisija kopumā nebija tā, kas noteica šādu notikumu virzību. Savukārt tagad, pēc 17.februāra, ir izjūtams, ka izmeklēšanas komisijas darbs kļūst organizētāks, un, manuprāt, galarezultātā tas tiks ievirzīts juridiski korektā gultnē.

Kā zināms, šodien, 28.februārī, izmeklēšanas komisijas materiāli tiek nodoti Satversmes aizsardzības birojam. Tiek nostiprināta sadarbība ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja iecelto senatoru, kas ir atbildīgs par ģenerālprokurora darbības izvērtēšanu. Tātad mēs, manuprāt, virzāmies uz priekšu pietiekami konstruktīvā veidā, cik nu tas ir iespējams uz pašreizējā emocionālā fona.

Neapšaubāmi, šī situācija, kas radusies pēdējo nedēļu laikā, liecina par to, ka īpaša uzmanība pievēršama likumprojektam, kas reglamentē parlamentārās izmeklēšanas komisiju darbu. Jo pagaidām Satversme un citi likumi nosaka tikai kārtību, kādā šādas komisijas ir izveidojamas. Taču, kā konkrēti izmeklēšana notiek, tas nav precīzi reglamentēts. Līdz ar to bieži vien rodas dažādas likumu interpretācijas attiecībā uz izmeklēšanas komisijas locekļu funkcijām un iespējām. Domāju, ka šis, ja tā varētu teikt, skandāls, kas, protams, ir radījis sarežģījumus Latvijas tēlam starptautiskajā arēnā, tomēr galu galā nāks mums par labu.

Laikam gan nav ļaunuma bez labuma. Turpmāk mums būs jāpievērš lielāka uzmanība tām problēmām, kuras šis skandāls ir iezīmējis vai izcēlis. Ceru, ka izmeklēšanas komisija, kuras darba termiņš ir pagarināts līdz 13.aprīlim, vairāk vērības veltīs arī tiem būtiskajiem aspektiem, par kuriem es aizvien esmu izteicies, proti, bērnu aizsardzības un liecinieku aizsardzības jautājumiem. Domāju, ka komisijai būs attiecīgas likumdošanas iniciatīvas. Un līdz ar to mēs ievirzīsim šo problēmu risinājumus konstruktīvā gultnē.

— Kādā stadijā pašlaik ir parlamentāro izmeklēšanas komisiju likuma projekts?

— Pašlaik tas tiek apspriests Saeimas Juridiskajā komisijā. Pirmām kārtām speciālisti diskutē par neatkarīgā prokurora statusa ieviešanu izmeklēšanas komisiju darbā. Domāju, ka te ir atrodams konstruktīvs risinājums, dodot iespēju ar likumdošanas palīdzību uzlabot parlamentāro izmeklēšanas komisiju un prokuratūras sadarbību.

— Ko vēl jūs, atskaitot šo tā saukto pedofilijas skandālu, īpaši izceltu Saeimas darbā aizvadītajā mēnesī — februārī?

— Domāju, ka ļoti nozīmīgs bija tas brīdis, kad Saeima akceptēja dokumentu par Latvijas stratēģiju virzībā uz Eiropas Savienību. Zīmīgi, ka tas notika vienlaikus ar Eiropas Komisijas prezidenta Romano Prodi ierašanos Latvijā. Šī virzība, manuprāt, bija signāls labam startam, mums uzsākot nākamo posmu ceļā uz Eiropas Savienību. Un tur Saeimas loma būs arvien nozīmīgāka.

— Spriežot pēc dažādām sociologu un citām aptaujām, pēdējā laikā atkal mazinoties mūsu valsts iedzīvotāju uzticība Saeimai. Kas varētu būt vainojams šī reitinga lejupslīdē?

— Domāju, ka pirmām kārtām pie tās vainojami paši Saeimas deputāti. Bet tur diezgan liela loma ir arī masu saziņas līdzekļiem, kas mēdz vairāk uzsvērt negatīvo parlamenta darbā, vēršoties pie sabiedrības. Bet laiks visu noliks savās vietās. Manuprāt, Saeimas deputātiem nopietni un atbildīgi jādara savs darbs, nepakļaujoties mirkļa politiskajām emocijām un kaislībām. Vienmēr vajadzīga konstruktīva pieeja saviem darba uzdevumiem.

Nākamās Saeimas vēlēšanas vēl ir tālu, tāpēc visas šīs pašreizējās batālijas nav saistāmas ar savu balsotāju skaita vairošanu, bet gan ar vēlmi ietekmēt valdības stabilitāti. Tas neapšaubāmi ir saistīts ar tiem procesiem, kas notiek privatizācijas sektorā. Visas tās pretrunas, kas vērojamas sabiedrībā daudzās jomās, protams, nevar paiet secen parlamentam. Saeima aizvien ir bijusi un būs priekšplānā jeb uz visiem redzamas skatuves, līdz ar to visas dzīves negācijas tiek saistītas ar tās deputātiem. Mums Saeimā šī realitāte ir jāapzinās un savā ziņā jāuztver filozofiski.

— Vai esat pārliecināts, ka Saeimas namos Jēkaba ielā nenotiek tāda valsts līdzekļu izšķērdēšana kā, piemēram, Valdības namā?

— Runājot par pirtiņām, dušām un citām atpūtas telpām, varu teikt, ka saskaņā ar projektu izmantošanai Saeimas vajadzībām iekārtotajā namā Torņa ielā 3/5 tiks izveidota neliela trenažieru zāle, sauna un dušu telpa. Taču tur paredzētie apjomi nepavisam nav tik grandiozi, kādus dažviet esam varējuši vērot pēdējā laikā, piemēram, Valdības ēkā atklātajā gadījumā. Domāju, ka parlamentā nekādas dzīvošanas pāri līdzekļiem nav un nevar būt kaut vai tādēļ, ka Saeima, kā jau teicu, ir uz dzīves skatuves pašā priekšplānā. Turklāt Saeimas sastāvs ir politiski ļoti raibs — tur ir gan pozīcija, gan opozīcija, un cits citam ļoti uzmanīgi seko līdzi.

Gribu uzsvērt arī to, ka Saeimas kancelejā atšķirībā no Ministru kabineta jeb Valsts kancelejas jau tūdaļ pēc valsts neatkarības atjaunošanas tika iedibināta ļoti precīza struktūra un pēc tam kadru mainība ir bijusi gluži nosacīta. Tas ir attaisnojies. Sarežģīto parlamenta darbu Saeimas kanceleja organizē ļoti labi. Esmu pārliecināts, ka nekāda veida valsts līdzekļu izsaimniekošana Saeimā nenotiek un nevar notikt.

— Kāds ir jūsu viedoklis par deputātu darba atalgojumu? Vairākums uzskata, ka tas ir pārlieku dāsns, citi spriež, ka salīdzinājumā ar pārējām valsts iestādēm un privātuzņēmumiem tas ir nesamērīgi neliels.

— Uzskatu, ka mūsu parlamenta deputātu atalgojums nepavisam nav augsts. Varam salīdzināt kaut vai Saeimas deputātu algas ar valsts pilnvarnieku algām lielajos uzņēmumos. Šo pilnvarnieku atalgojums nereti ir sešas vai septiņas reizes lielāks nekā deputātiem. Nevar noliegt, ka uz šiem pilnvarniekiem gulstas liela atbildības nasta, taču ikdienā ieguldāmā darba apjoms deputātiem noteikti ir lielāks.

Protams, nav viegli pamatot sabiedrībā uzskatu, ka deputātu atalgojumam jābūt lielākam. Taču salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, tostarp Igauniju un Lietuvu, mūsu parlaments deputātu darba nodrošinājuma ziņā krietni vien atpaliek. Te es nerunāju tikai par algām, bet arī par normāliem darba apstākļiem. Diemžēl joprojām Saeimā nav katram deputātam savs galds, nemaz nerunājot par atsevišķu kabinetu vai iespēju jebkurā brīdī strādāt pie datora. Tātad vēl daudz kas ir darāms, lai nodrošinātu mūsdienu prasībām atbilstošus apstākļus Saeimas deputātiem. Laika gaitā mēs pakāpeniski reformēsim arī deputātu atalgojuma sistēmu, saskaņojot to ar atalgojuma sistēmas reformu visās citās valsts iestādēs.

— Pēdējā laikā nereti no Saeimas tribīnes izskan aizvainojoši un pat apmelojoši izteicieni. Kādas ir jūsu iespējas pienācīgi uz tiem reaģēt?

— Vadot Saeimas plenārsēdes, es uz šādiem izteicieniem reaģēju, izsakot deputātiem piezīmes. Protams, neatkarīgi no tā, pie kādas frakcijas viņi pieder. Pastāv iespēja arī ierosināt izraidīt deputātu no zāles un liegt viņam piedalīties vairākās plenārsēdēs. Šādi precedenti ir bijuši sestās Saeimas laikā, kā mēs atceramies, attiecībā uz Gundaru Valdmani. Ceru, ka man pie šādiem galējiem līdzekļiem nebūs jāķeras.

— Kādas prioritātes paredzamas Saeimas darbā tuvākajā laikā?

— Darba kārtībā parādās itin svarīgi likumprojekti, kas attiecināmi uz mūsu likumdošanas saskaņošanu ar Eiropas Savienības kritērijiem. Varu atkal minēt Komerclikumu, kurš ir sagatavots izskatīšanai otrajā lasījumā, kas notiks tuvākajā laikā. Aktuāli ir daudzi likumprojekti, kas skar finansu tirgus sakārtošanu. Neapšaubāmi uzmanības lokā ir virkne likumu, kas saistīti gan ar aizsardzības, gan ar sociālo sektoru. Darbs norisinās — gan komisijās, gan arī frakcijās.

Nupat dažādu apsvērumu dēļ tiek aktualizēta Saeimas atlaišanas iespēja. Bet, kā zināms, Satversmē paredzēti divi pamatnosacījumi, kam pastāvot Valsts prezidente varētu ierosināt Saeimas atlaišanu.

Viens no tiem ir paralizēts likumdošanas darbs. Domāju, ka šis nosacījums nekādā veidā nedarbojas. Darbs Saeimā noris gluži sekmīgi — ar skatu uz nākotni. Protams, vienmēr var vēlēties raitāku likumdošanas darba gaitu. Bet, manuprāt, viss notiek pietiekami plānveidīgi un racionāli. Līdz ar to mēs šajā likumdošanas procesā varam izvairīties no kaut kādām kļūdām vai nejaušībām, kas varētu rasties sasteigtības dēļ.

Otrs priekšnoteikums Saeimas atlaišanai būtu ilgstoša nespēja sastādīt valdību. Pašlaik valdība strādā.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas un valdības lietu redaktors