Rīgas transporta vēsture — pastmarkās

Sestdien, 26.jūnijā, "Latvijas pasts" laida klajā četru pastmarku sēriju "Rīgai 800". Tā veltīta Rīgas transporta vēsturei. Pastmarku zīmējumu autors ir mākslinieks Juris Utāns. To nomināli maksā 10, 30, 40 un 70 santīmu, koptirāža ir 1200 000 eksemplāru. Markas drukātas firmā "Joh Enschede" Nīderlandē, katrs laidiens ir 300 tūkstoši.

Filatēlistiem "Latvijas pasts" 26.jūnijā bija sarīkojis pirmās dienas zīmogošanu ar speciālu zīmogu Rīgas Galvenajā pasta ēkā Stacijas laukumā.

Pasta vērtszīmju un filatēlijas daļas instruktores Lienes Pelces piedāvātajā papildmateriālā lasāms:

"Dzelzceļi un jūras transports tradicionāli tiek uzskatīti par Rīgas pilsētas saimniecības attīstības asi. 20.gadsimtā Rīgas transportā ieviesa jaunus transporta līdzekļus — tramvajus un autobusus.

Tālbraucēju burinieku būve Vidzemes un Kurzemes jūrmalās sākās pēc 1856. gada. Visvairāk burinieku uzbūvēja laika posmā no 1900. līdz 1904.gadam. Kopā Vidzemē uzbūvēja pāri par 200 kuģu, Kurzemē ap 300 kuģu. Visizplatītākie bija trīsmastu gafelšoneri. Gafelšoneris Widwud — uzbūvēts 1903. gadā Duntē, piederības osta — Rīga, tas transportēja kravas pāri Atlantijas okeānam un bija viens no Latvijas buriniekiem, kas kuģoja arī Indijas okeānā. Šis kuģis gāja bojā Pirmā pasaules kara laikā.

Pirmo elektrisko tramvaja līniju Rīgā atklāja 1901.gadā tagadējā Brīvības ielā. Tramvaju vagonus izgatavoja Rīgā Krievu—Baltijas vagonu rūpnīcā un Vagonu fabrikā "Fenikss" (tag. Rīgas vagonu fabrikā). Pirms Pirmā pasaules kara galvenais sabiedriskā transporta veids bija tramvaji.

No 1928.gada līdz 1938.gadam Rīgā tika ražotas lokomotīves. Vagonu rūpnīca "Fenikss" Rīgā izgatavoja apmēram 15 mazās TK sērijas lokomotīves, montējot tās no Vācijā iegādātām daļām. Pēdējā šī tipa lokomotīve kalpoja Rīgas depo līdz 1962.gadam. Neparastais riteņu novietojums piesaista interesentus vienīgajai saglabātajai TK sērijas lokomotīvei, kura šodien apskatāma muzejā Polijā.

Latvijā gaisa satiksme ar citām pilsētām sāka veidoties 20.gados, kad Rīga kļuva par ārzemju aviolīniju krustpunktu. Vairākas regulāras līnijas Rīgu savienoja ar Berlīni, Stokholmu, Maskavu, Helsinkiem un Tallinu. 1937.gadā tika izveidota Latvijas Valsts gaisa satiksme, kuras divas "De Havilland Dragon Rapid" tipa lidmašīnas regulāri lidoja starp Rīgu un Liepāju līdz pat Otrā pasaules kara sākumam.

20.gs. sākumā Rīgas ielās parādījās pavisam jauns satiksmes līdzeklis — autobuss. 1909.gadā divi divpadsmitvietīgie autobusi uzturēja satiksmi starp Doma laukumu un Eksportostu. Vēlāk pilsētā pasažieru pārvadājumos darbojās vairāki autobusu īpašnieki. Arī Krievu—Baltijas vagonu fabrikā Rīgā 1912.gadā izgatavoja autobusu, kurš kursēja līnijā Sarkandaugava— Mīlgrāvis.

1923.gadā Rīgas pilsētas valde izdeva pirmo atļauju autobusu satiksmei starp pilsētas centru un Āgenskalnu. Turpmākajos gados autobusu satiksme Rīgā attīstījās diezgan sekmīgi. Privātajai iniciatīvai ar samērā nelielu kapitālieguldījumu autobusu satiksmē pavērās plašas perspektīvas. 1931.gadā Rīgā bija jau 18 autobusu līnijas, kuras apkalpoja tikai privātie uzņēmēji.

Trīsdesmito gadu otrajā pusē pilsētas autobusu satiksmi savā pārziņā pārņēma Rīgas pilsētas valde. Pēc tās pasūtījuma akciju sabiedrība "Vairogs" no 1938.gada līdz 1939.gadam uzbūvēja 150 modernus "Vairogs—Sauer" markas autobusus, izmantojot Šveicē ražotas šasijas. Publikai tie patika, jo bija neparasti ērti. Pēckara gados Rīgā izveidojās sazarots autobusu satiksmes tīkls. Rīgā kursēja pāri par 200 autobusiem. Arvien pieaugot pilsētas teritorijai, dažu jauno dzīvojamo rajonu izdzīvotājiem autobuss kļuva par galveno transporta veidu.

Līdztekus autobusam no 1947.gada Rīgas iedzīvotājiem ērtas pārvietošanās iespējas sagādāja jauns transporta veids — trolejbuss.

Senie automobiļi un autobusi tagad tiek uzskatīti par tehnikas kultūras mantojumu. Pirms 10 gadiem, 1989. gada aprīlī, durvis vēra pirmais un vēl šodien vienīgais seno spēkratu muzejs Baltijā — Rīgas Motormuzejs. Aiz pulēta portāla, kas atgādina neparasti liela automobiļa radiatora masku, divos stāvos izvietoti vairāk nekā 100 populārāko marku senie automobiļi un motocikli."

"Latvijas Vēstnesis":

Un kas jauns vēl gaidāms šovasar?

Liene Pelce

— Lielbritānijas firma "Wallsa Security Printers Ltd." jau paspējusi nodrukāt pusmiljonu pasta miniatūru ar Aglonas bazilikas attēlu. Zīmējuma autors ir mākslinieks Georgs Smelters. Pastmarkas nomināls ir 15 santīmu. Kā varam secināt, tā nokļūs filatēlistu un pārējo pasta pakalpojumu izmantotāju rīcībā Marijas debesbraukšanas dienas — 15. augusta — priekšvakarā. To laižam klajā sērijā "Latvijas dievnami".

Vēl der atgādināt, ka šogad pastmarku klāsts papildinās ar Latvijas novadu un pilsētu ģerboņu sērijas atkārtotiem un jauniem laidieniem, tāpat sērijā "Latviešu rakstniecība" nācis klajā Rūdolfam Blaumanim veltīts bloks.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors