Ministru kabineta rīkojums Nr.908

Rīgā 2009.gada 23.decembrī (prot. Nr.89 93.§)

Par koncepciju "Par risinājumiem situācijās, kad uzņēmumam maksātnespējas gadījumā ir parāds pret privāto pensiju fondu"

1. Atbalstīt koncepcijā "Par risinājumiem situācijās, kad uzņēmumam maksātnespējas gadījumā ir parāds pret privāto pensiju fondu" (turpmāk – koncepcija) ietverto risinājuma 2.variantu.

2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā un Finanšu ministriju par līdzatbildīgo institūciju.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Labklājības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

(Ministru kabineta
2009.gada 23.decembra
rīkojums Nr.908)

Koncepcija
"Par risinājumiem situācijās, kad uzņēmumam maksātnespējas gadījumā ir parāds pret privāto pensiju fondu"

Rīga, 2009.gads

I Situācijas apraksts

Latvijas pensiju sistēmas 3.līmenis jeb privātā brīvprātīgā pensiju shēma sāka darboties 1998.gada 1.jūlijā, kad stājās spēkā likums „Par privātajiem pensiju fondiem”. Šī privātā pensiju shēma dod personai iespēju brīvprātīgi veidot papildu uzkrājumus savai pensijai, kā arī darba devējam veidot privātos pensiju fondus un veikt iemaksas šajos fondos par saviem darbiniekiem. Šos uzkrājumus pārvalda privātie pensiju fondi. Līdzekļi, ko persona un/vai personas darba devējs regulāri iemaksā pensiju fondā, tiek ieguldīta saskaņā ar privātā pensiju fonda pārvaldītāja izveidoto finanšu ieguldījuma modeli. Pastāv divu veidu privātie pensiju fondi: 1)slēgtie jeb tādi, kas paredzēti fondu dibinātāju darbiniekiem; 2)atklātie jeb tādi, par kuru dalībniekiem var kļūt jebkura privātpersona tieši vai ar darba devēja starpniecību.

Likums „Par privātajiem pensiju fondiem” paredz, ka tiesības veidot privātos pensiju fondus ir bankām, kuras ir saņēmušas licenci kredītiestādes darbības veikšanai, un dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, kuras ir saņēmušas licenci dzīvības apdrošināšanas veikšanai. Privātie pensiju fondi iemaksas iegulda ar mērķi ne vien saglabāt, bet arī vairot uzkrājumu vērtību ilgākā laika periodā. Saskaņā ar iepriekšminētā likuma 28.pantu Finanšu un kapitāla tirgus komisija izsniedz licenci privātā pensiju fonda darbībai, kā arī veic pārējo ar privāto pensiju fondu pārvaldītāju darbību saistīto valsts uzraudzību.

II Problēmas izklāsts

Padomes 1980.gada 20.oktobra Direktīva 80/987/EEK¹ par dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēju maksātnespējas gadījumā (turpmāk – Direktīva) tika izstrādāta ar mērķi nodrošināt darbinieku aizsardzību uzņēmuma maksātnespējas gadījumā.

Direktīvas 8.pants nosaka: „Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti vajadzīgie pasākumi, lai aizsargātu darbinieku intereses un to personu intereses, kas jau ir atlaistas no darba devēja uzņēmuma dienā, kad darba devējs kļūst maksātnespējīgs, attiecībā uz viņu tiesībām uz tūlītēju vai gaidāmo vecuma pabalstu, tai skaitā apgādnieka zaudējuma pabalstu, saskaņā ar uzņēmumu vai starpuzņēmumu pensiju programmām, kuras nav saistītas ar valstu sociālā nodrošinājuma sistēmām.” Tātad šis pants paredz arī darba ņēmēja un par šo darba ņēmēju veikto iemaksu privātajā pensiju fondā aizsardzību uzņēmuma/darba devēja maksātnespējas iestāšanās gadījumā.

Direktīvas 8.panta ieviešana saskaņā ar 2007.gada 13.marta Ministru kabineta sēdes protokolu Nr.18. 14.§ ir Labklājības ministrijas kompetencē, bet par līdzatbildīgajām institūcijām noteiktas Finanšu ministrija un Tieslietu ministrija.

2006.gada 15.martā valsts aģentūra „Maksātnespējas administrācija” (turpmāk – Aģentūra) saņēma Eiropas Komisijas Ziņojuma projektu par Direktīvas 8.panta ieviešanu (turpmāk – Ziņojuma projekts). Ziņojuma projektā, kuru Eiropas Komisija plānoja apstiprināt līdz 2007.gada beigām, par Latviju izdarīts secinājums, ka ir neskaidrs jautājums par to, vai darba devēja maksātnespējas gadījumā tiek garantētas līdz darba devēja maksātnespējai pensiju fondā neveiktās iemaksas.

Atbilstoši Ziņojuma projektā minētajam, sadarbībā ar iesaistītajām kompetentajām institūcijām – Tieslietu ministriju, Aģentūru un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju tika veikta detalizēta izpēte par šo jautājumu.

Likuma „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” mērķis saskaņā ar šā likuma 1.pantu ir reglamentēt darbinieku pieprasījumu apmierināšanas vispārīgos noteikumus darba devēja maksātnespējas gadījumā, kā arī reglamentēt darbinieku prasījumu garantijas fonda līdzekļu veidošanas un izlietošanas kārtību. Likuma 4.pantā noteikts, ka no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem apmierina no darba tiesiskām attiecībām izrietošus darbinieku pieprasījumus par darba samaksu, atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni, atlaišanas pabalstu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos, kā arī kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.

Likuma „Par privātajiem pensiju fondiem” 26.panta otrā un  trešā daļa reglamentē situāciju, kas notiek ar pensiju plāniem, kolektīvās dalības līgumu, ja darba devējs, kas veic iemaksas, ir atzīts par maksātnespējīgu (pensiju fonds tiek likvidēts un uzkrātie līdzekļi tiek pārskaitīti citā pensiju plānā vai pensiju fondu pārņem jaunais darba devējs). Tomēr arī šis likums negarantē tiesības uz iemaksām, kas nav veiktas par nostrādāto periodu līdz darba devēja maksātnespējai.

Institūcijām, izpētot Direktīvas 8.panta prasības un iepriekš minētos Latvijas Republikas normatīvos aktus, tika izdarīts secinājums, ka šobrīd tiesību akti nenosaka garantijas darba ņēmējam gadījumā, ja darba devējam ir iestājusies maksātnespēja un tas par noteiktu laika periodu nav veicis iemaksas privātajā pensiju fondā. Šobrīd darba devēja maksātnespējas gadījumā tās iemaksas, kas nav veiktas privātajā pensiju fondā par darba ņēmēja nostrādāto laika periodu, darba ņēmējam netiek nodrošinātas.

Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sniegtajiem statistikas datiem katru gadu pieaug gan to darbinieku skaits, par kuriem darba devēji veic iemaksas privātajos pensiju fondos, gan kopējais veikto iemaksu apjoms (skatīt tabulu).

Informācija par darba devēju veiktajām iemaksām un dalībnieku skaitu privātajos pensiju fondos

Direktīvas 8.panta pilnīga ieviešana ir būtiska ne tikai, lai nodrošinātu Eiropas Komisijas prasību izpildi un tās saistības, ko Latvijas Republika kā dalībvalsts ir uzņēmusies, iestājoties Eiropas Savienībā, bet arī darba ņēmēju motivēšanā ilgtermiņa uzkrājumu veidošanas jomā un aktīvākas iesaistes privātās pensiju shēmas iespēju izmantošanā.

III Tiesību akti, kas ir saistīti ar problēmas risināšanu

1.  Likums „Par privātajiem pensiju fondiem”.

2.  Likums „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”.

3.  Maksātnespējas likums.

4. Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumi Nr.1031 „Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitāmās nodevas daļu 2009.gadā”.

5. Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumi Nr.1045 „Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtība”.

6. Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumi Nr.465 „Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtība pārrobežu maksātnespējas gadījumā”.

7. Ministru kabineta 2008.gada 26.maija noteikumi Nr.366 „Valsts aģentūras „Maksātnespējas administrācija” nolikums”.

IV Problēmas risinājums, kas ietver prognozi par sekām, kas radīsies, ja problēma netiks risināta

Lai nodrošinātu darba ņēmēju aizsardzību gadījumos, kad darba devējam ir iestājusies maksātnespēja un šim darba devējam par noteiktu laika periodu ir izveidojies parāds pret privāto pensiju fondu, ir svarīgi tiesību aktos noteikt garantijas darba ņēmējiem attiecībā uz tiem paredzēto iemaksu veikšanu par trīs mēnešu periodu.

Nerisinot problēmu, šāda situācija nerada uzticību un drošību privātai pensiju shēmai, jo darba ņēmējs potenciāli riskē nesaņemt paredzētās garantijas, t.i., iemaksas pensiju fondā. Vienlaikus Latvijas Republika, pieļaujot šādu garantiju neesamību, nonāk pretrunās ar tām saistībām, ko valsts ir uzņēmusies, iestājoties Eiropas Savienībā, Direktīvas 8.panta kontekstā. Eiropas Komisijas prakse šādos gadījumos ir pārkāpumu procedūras uzsākšana, kas no Latvijas Republikas puses prasītu gan papildus izdevumus budžetā piespriestās soda naudas maksāšanai,  gan veidotu negatīvu valsts tēlu.

Paredzot darba ņēmējam minētās garantijas, tiks sakārtots tiesību aktu ietvars, kas reglamentē gan darba ņēmēja tiesības privātās pensiju shēmas kontekstā, gan darba ņēmēja tiesības darba devēja maksātnespējas iestāšanās gadījumā, gan arī tiks precīzāk ieviests Direktīvas 8.pantā noteiktais.

V Problēmas risinājuma varianti

Direktīvas 8.panta prasību izpēte un šo prasību ieviešanas varianti tika izstrādāti, Labklājības ministrijai sadarbojoties ar Tieslietu ministrijas, Aģentūras, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Komercbanku Asociācijas privāto pensiju fondu komitejas ekspertiem. Latvijas Komercbanku Asociācijas privāto pensiju fondu komitejas eksperts atbalsta koncepcijas projekta 1.variantu, savukārt par demotivējošu darba devējiem, kas ir potenciālie iemaksu veicēji privātajos pensiju fondos, eksperts uzskatīja koncepcijas projekta 3.variantu.

Koncepcijas projekta 1.varianta ietekme uz valsts budžetu ir skatīta VII sadaļā, savukārt 2., 3. un 4.variantam tieša ietekme uz valsts budžetu nav.

1.variants. Maksātnespējas statusu ieguvuša darba devēja parādsaistības pret privāto pensiju fondu tiek segtas no paaugstinātās uzņēmējdarbības  riska valsts nodevas.

Maksātnespējas statusu ieguvuša darba devēja parādsaistības pret privāto pensiju fondu tiek segtas no uzņēmējdarbības riska valsts nodevas, t.i., darba devējam, kurš veic iemaksas privātajā pensiju fondā, uzņēmējdarbības riska valsts nodeva no 2011.gada tiek paaugstināta par Ls 0,02. Darba devēja maksātnespējas gadījumā Aģentūra no 2011.gada 1.janvāra veic par darba ņēmēju iemaksas privātajā pensiju fondā par trim mēnešiem, ja darba devējs tās nav veicis.

2.variants. Privātais pensiju fonds izbeidz noslēgto kolektīvās dalības līgumu ar darba devēju gadījumā, ja darba devējs nav veicis pensiju plānā paredzētās iemaksas un nav vienojies ar pensiju fondu par attiecīgu grozījumu izdarīšanu kolektīvās dalības līgumā.

Privātais pensiju fonds izbeidz kolektīvās dalības līgumu ar darba devēju, kurš par saviem darbiniekiem nav veicis pensiju plānā paredzētās iemaksas, ja darba devējs par iemaksu pārtraukšanu nav informējis darbinieku un nav vienojies ar privāto pensiju fondu par attiecīgu grozījumu izdarīšanu kolektīvās dalības līgumā, nosakot turpmāko iemaksu veikšanas kārtību.

Gadījumā, ja darba devējs nav veicis iemaksas atbilstoši kolektīvās dalības līguma noteiktajai kārtībai un nav vienojies ar privāto pensiju fondu par attiecīgu grozījumu izdarīšanu kolektīvās dalības līgumā, privātais pensiju fonds nosūta darba devējam rakstveida paziņojumu par nokavētajiem maksājumiem. Ja darba devējs nesedz nokavētos maksājumus par attiecīgo periodu un nevienojas ar privāto pensiju fondu par turpmāku iemaksu veikšanas kārtību (piemēram, iemaksu pārtraukšana uz noteiktu laiku), privātais pensiju fonds mēneša  laikā pēc paredzētās iemaksas nesaņemšanas brīdina darba devēju par iespējamo kolektīvās dalības līguma izbeigšanu. Gadījumā, ja darba devējs vienojas ar privāto pensiju fondu par iemaksu pārtraukšanu uz noteiktu laiku, tad kolektīvās dalības līgums paliek spēkā un darba devējs pēc īsāka vai garāka laika perioda var atsākt iemaksu veikšanu par saviem darbiniekiem. Darba devējs par risinājumu vienojas ar privāto pensiju fondu, attiecīgi informējot darbiniekus.

Papildus tiek noteikts, ka gadījumā, ja dalībnieki piedalās pensiju plānā ar sava darba devēja starpniecību, un darba devējs ir noslēdzis ar atklāto vai slēgto pensiju fondu kolektīvās dalības līgumu, iemaksas atbilstoši kolektīvās dalības līgumam ir jāveic vismaz reizi ceturksnī.

3.variants. Rezerves fondu veidošana ir privāto pensiju fondu kompetencē.

Privātajiem pensiju fondiem tiek uzdots par pienākumu veidot kopīgus vai atsevišķus rezerves fondus. Lai aizsargātu darbinieku pret darba devēja potenciālo maksātnespēju, kā rezultātā darba devējam rastos parāds pret privāto pensiju fondu par periodu, kur darbinieks joprojām ir nodarbināts pie attiecīgā darba devēja, darba devēja privātais pensiju fonds veido rezerves fondu, kurā tiek ieskaitīts noteikts procents no veiktajām iemaksām.

4.variants. Netiek veiktas  izmaiņas Latvijas Republikas tiesību aktos.

Saglabājās pastāvošā situācija, kurā darba ņēmējs netiek aizsargāts Direktīvas 8.panta izpratnē. Sagaidāmais rezultāts – tiek uzsākta pārkāpumu procedūra no Eiropas Komisijas puses sakarā ar Direktīvas nepilnīgu ieviešanu nacionālajos tiesību aktos.

VI Nepieciešamie grozījumi tiesību aktos

Īstenojot 1. variantu, nepieciešami grozījumi šādos normatīvajos aktos, nosakot, ka maksātnespējas statusu ieguvuša uzņēmuma parādsaistības pret privāto pensiju fondu no 2011.gada tiek segtas no uzņēmējdarbības riska valsts nodevas līdzekļiem, palielinot nodevu par Ls 0,02, un ka neveikto iemaksu segšana ir Aģentūras kompetencē:

1) likums „Par privātajiem pensiju fondiem”;

2) likums „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”;

3) Maksātnespējas likums;

4) Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumi Nr.1045 „Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtība”;

5) Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumi Nr.465 „Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtība pārrobežu maksātnespējas gadījumā”;

6) Ministru kabineta 2008.gada 26.maija noteikumi Nr.366 „Valsts aģentūras „Maksātnespējas administrācija” nolikums”;

7) Ministru kabineta noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitāmās nodevas daļu attiecīgajā gadā.

Grozījumus šā varianta 1.punktā minētajā likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos sagatavo Finanšu ministrija. Grozījumus šā varianta 2. un 3.punktā minētajos likumos un uz to pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos sagatavo Tieslietu ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju.

Īstenojot 2.variantu, nepieciešami grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”, nosakot, ka privātajam pensiju fondam jāizbeidz noslēgtais kolektīvās dalības līgums ar darba devēju, ja darba devējs nav veicis pensiju plānā paredzētās iemaksas un par iemaksu pārtraukšanu nav vienojies ar pensiju fondu.

Īstenojot 3.variantu, nepieciešami grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”, nosakot, ka privātajiem pensiju fondiem tiek uzdots par pienākumu veidot kopīgus vai atsevišķus rezerves fondus.

Īstenojot 4.variantu, grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

VII Kāda var būt koncepcijas projekta 1.varianta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. latu)

¹ 2008.gada 28.oktobrī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēta Eiropas parlamenta un Padomes 2008.gada 22.oktobra direktīva 2008/94/EEK par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā (Padomes 1980.gada 20.oktobra direktīvas 80/987/EEK par darbinieku aizsardzību to darba devēju maksātnespējas gadījumā kodificēta versija).

Labklājības ministra vietā – izglītības un zinātnes ministre   T.Koķe