Valsts kontrole: Par Vides un Zemkopības ministrijas fondu līdzekļu izmantojumu

Lielākā daļa no Vides un Zemkopības ministrijas fondu līdzekļiem – 81,2% jeb 13 544 955 lati – ir piešķirti valsts pārvaldes iestāžu uzdevumu izpildei, bet tikai 19,8% jeb 3 341 838 lati ir novirzīti sabiedriski noderīga mērķa sasniegšanai nevalstiskajām organizācijām un komersantiem, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

VK uzskata, ka šādi valsts budžeta plānošanas un izlietojuma uzraudzības process ir padarīts necaurskatāms, jo valsts pārvaldes iestādes no fondiem saņem papildu finansējumu savu funkciju veikšanai, kas veido apmēram 10% no kopējiem iestāžu budžeta izdevumiem.

VK uzskata par nepieņemamu, ka nelietderīgi tiek tērēti valsts pārvaldes iestāžu resursi, sagatavojot projektu pieteikumus konkursiem par fondu finansējuma iegūšanu valsts pārvaldes funkciju veikšanai, ja šādas funkcijas tiešām ir nepieciešamas valsts pārvaldes darbības nodrošināšanai.

Vienlaikus Valsts kontrole norāda, ka, izmantojot šādu pieeju, tiek apieti publisko iepirkumu reglamentējošie dokumenti, kā arī netiek ievēroti valsts budžeta plānošanu reglamentējošie normatīvie akti. Turklāt fondu padomes, lemjot par iesniegtajiem projektiem, piedalās valsts pārvaldes iestāžu budžeta apstiprināšanā un veic Vides ministrijas un Zemkopības ministrijas kompetencē esošus uzdevumus finanšu resursu sadalē padotībā esošajām iestādēm.

VK norāda, ka dažādu fondu darbību pašlaik nosaka atšķirīga hierarhiskā līmeņa normatīvie akti, administrējošām institūcijām ir atšķirīgas pilnvaras, un tās piemēro būtiski atšķirīgus fondu darbības principus, kas nozīmē, ka valsts budžeta izlietojums tiek uzraudzīts atšķirīgi.

Piemēram, dažos fondos tiek veiktas izmaksu attaisnojošo dokumentu pārbaudes un pārbaudes projektu īstenošanas vietās, savukārt citos fondos projektu uzraudzība pēc finansējuma piešķiršanas netiek veikta vispār.

Revidēto fondu mērķi ir līdzīgi, un, izlases veidā pārbaudot finansētos projektus, tika konstatēts, ka, piemēram, no Latvijas Vides aizsardzības fonda finansēti arī citu fondu mērķiem atbilstoši projekti 530 313 latu apmērā. VK norāda uz nepieciešamību izvērtēt vairāku fondu – Latvijas Vides aizsardzības fonda, Meža attīstības fonda, Medību saimniecības attīstības fonda un Zivju fonda – vienlaicīgas pastāvēšanas lietderību un izmaksu optimizācijas iespējas.

VK norāda arī uz izmaksu optimizācijas iespējām VAS “Lauku attīstības fonds” un SIA “Latvijas Garantiju aģentūra”, vienlaikus uzsverot, ka divu atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ar vienādiem darbības mērķiem vienlaicīga darbība būtu pamatota tikai gadījumā, ja pastāvētu Eiropas Savienības normatīvā regulējuma noteikti ierobežojumi to apvienošanai vai arī atsevišķa darbība būtu izmaksu ziņā efektīvāka. Garantiju piešķiršanas mehānismi šajās kapitālsabiedrībās ir vienādi, un lauku komersantiem nav nodrošināta iespēja saņemt kredītu garantijas lauksaimniecības un lauku attīstības pasākumiem vienā vietā pēc vienas pieturas principa.

Likumības revīzija “Valsts budžeta finansēto Vides un Zemkopības ministrijas fondu līdzekļu izlietošanas un uzņēmējdarbībai izsniegto valsts kredītgarantiju piešķiršanas lietderība un atbilstība normatīvo aktu prasībām” veikta par laika posmu no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 1.jūlijam.

Valsts kontroles informācija