Šie svētki dod cerību, ticību un arī apņēmību kļūt labākiem gan savās domās, gan darbos

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, ievērojot latviešu tautas tradīcijas, Rīgas pils pagalmā 23.decembrī lēja 2010.gada simbolisko laimi Latvijas valstij Foto: Toms Kalniņš, VPK

Valsts prezidents Valdis Zatlers:

Labvakar jūsmājās Ziemassvētku vakarā!

Šis vakars daudziem no mums ir gada visgaidītākie svētki, jo Ziemassvētki ir mīlestības, cerību un gaismas laiks.

Līdz ar Ziemassvētku atnākšanu dienas kļūst garākas un mūsu rīti – gaišāki. Šovakar katrā mājā Ziemassvētku eglītē deg sveces. Sveces gaisma ir kā cerība mūsu sirdīs. Kamēr tā deg, tumsa nespēj iemājot mūsu prātos un nākotnes sapņos.

Patiesa cerība nav tikai sapnis par to, kādu vēlamies redzēt nākotni. Cerība dod mums pārliecību, ka neesam vieni savos darbos un centienos. Un šī pārliecība veido katra cilvēka vēlmi pašam panākt vairāk gaišuma savā dzīvē.

Taču visvairāk Ziemassvētkos ir paļāvības. Paļāvības uz to, ka kopā ar sev tuvajiem cilvēkiem sagaidīsim vairāk gaismas, vairāk mīlestības un siltuma ikdienā. Paļāvības uz to, ka mēs visi kopā panāksim vairāk savstarpējas izpratnes, godīguma un vairāk pašaizliedzības.

Stāstā par Kristus dzimšanu tiek minēts, ka eņģeļi nāca pie cilvēkiem ar mudinājumu nebaidīties no brīnuma, kas tiks piedzīvots. Nebaidīties no Kristus piedzimšanas.

Nebaidīsimies arī mēs šovakar no brīnuma – atklājuma par to, kādi īstenībā esam mēs paši. Meklēsim sevī un sev tuvajos kaut ko jaunu, līdz šim nepamanītu, jo katrā no mums ir kāds talants, kādas vēl neapzinātas spējas un neapjausts iekšējais spēks. Katrā no mums mīt kas īpašs, kas dara bagātus mūs pašus un dara bagātu pasauli, kurā mēs visi kopā dzīvojam.

Tieši Ziemassvētkos biežāk atceramies cilvēkus, kas paveic mums visiem nozīmīgas lietas. Par savu naudu, aicinot palīgā domubiedrus, ceļ baznīcu savā ciematā. Veido Likteņdārzu. Sauc mūs visus kopā izjust Sirdspukstu spēku. Vāc vēstures liecības. Atjauno pieminekļus. Gūst atzinību pasaulē.

Atver savu sirdi audžubērniem. Rūpējas par slimajiem un vientuļajiem. Par brīnumu pārvērš savu lauku, sētu un dārzu, ļaujot visiem priecāties par mūsu zemes skaistumu.

Lai šajos Ziemassvētkos pie mums visiem nāk brīnums – atklāsme par tām bagātībām, kas rodamas mūsos pašos. Atklāsme par to, ko mēs katrs varam darīt par labu savai ģimenei, tuviniekiem, savam ciemam, pilsētai un savai valstij.

Ziemassvētki ir ne vien gaismas un cerību laiks, bet arī mīlestības svētki! Mīlestība ir tā, ko visvairāk alkstam saņemt un kuras nekad nav par daudz. Tieši tā liek piedot, liek uzņemties atbildību, liek būt pašaizliedzīgiem. Tā ir visaizsargājošākā un visvairāk spēku dodošā. Tā atļauj kļūdīties, būt vājiem, dažreiz būt arī nepareiziem un tomēr – mīlētiem.

Mīlestība piedzimst līdz ar katra bērna nākšanu pasaulē. Tā dzīvo kopā ar cilvēku. Tā – kā Ziemassvētku pīrāgu ieraugs siltumā – pieaug atkal un atkal. Mīlestības nams un patvērums ir ģimene. Mīlestība vienmēr atrod ceļu uz mājām, pie savējiem.

Reizēm mīlestība var darīt mūs gan aklus, gan pārāk daudz piedodošus, gan pārāk prasīgus. Taču vienalga tā ir visspēcīgākā saikne, kas saista paaudzes, rada piederības sajūtu savai dzimtai un tuviniekiem. Latvija ir un būs tik spēcīga, cik stipras un mīlestības pilnas ir mūsu ģimenes.

Šajās Ziemassvētku dienās dalīsimies sirds siltumā arī ar tiem, kuriem ikdienā mīlestības segas trūkst. Apciemosim sen neredzētu vai vientuļu kaimiņu, radiniekus, sirmos vīrus un sievas, kuriem ikdienā pietrūkst bērnu un mazbērnu čalas. Lūkosim, vai varam iepriecināt bērnus, kuru vecākus dzīves līkloči ir aizveduši prom no katra cilvēka pienākuma – auklēt, rūpēties un gādāt par saviem bērniem.

Šogad atkal daudzi cilvēki labdarības akcijās ir pierādījuši, ka varam un, galvenais, vēlamies palīdzēt. Es no visas sirds pateicos visiem, kas spēj atvērt savu sirdi žēlsirdībai un iejūtībai, cilvēciskam priekam par cita prieku, tādējādi vairojot mīlestību un ticību mums visapkārt.

Saules ritums dzen laiku uz priekšu. Jau rīt būs gaišāk, jau rīt saules gaismas būs vairāk. Gaidīsim to ar cerībām. Gaidīsim to ar Ziemassvētkos atrasto brīnumu sevī un savos tuvajos! Gaidīsim to ar mīlestību, jo tieši mīlestība ļauj piedzimt cilvēkam. Mīlestība ļauj atdzimt no jauna gan cilvēkiem, gan valstij. Tā ir bijis vienmēr un ir arī šodien.

Novēlu jums visiem gaišus Ziemassvētkus!

24.12.2009.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze:

Latvijas ļaudis!

Lai spētu sasniegt lielus mērķus, cilvēkam jābūt ne tikai labam un godprātīgam sava darba pratējam. Cilvēkam ir jātic sev, saviem spēkiem, savai varēšanai. Jāmāk nebaidīties no augstām virsotnēm, no lieliem darbiem, lielām uzvarām. Un jābūt apziņai, ka cilvēks ir saimnieks savā zemē, savā novadā, savā valstī. Ja mēs katrs ticēsim, ka mūsu sapņi ir īstenojami, mūsu mērķi ir sasniedzami un mūsu spēki ir pietiekami, tad panākumi neizpaliks. Ticība sev un saviem domubiedriem, uzdrošināšanās realizēt savus sapņus un saimnieka apziņa – šīs trīs lietas dos spēku un iedvesmos nākotnes panākumus.

Tādēļ novēlu visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai ticība un sapņi šajos Ziemassvētkos palīdz īstenot lielus un labus darbus Jaunajā gadā!

24.12.2009.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis:

Noslēgumam tuvojas visai saspringts un nemierīgs gads. Ne vien Latvijas, bet arī pasaules vēsturē tas paliks kā krīzes un smagu ekonomisku satricinājumu paraugs. Tomēr nekas nespēj apturēt dabas un laika ritējumu, kas ik reizi pirms gadu mijas ieved mūs sirsnīgāko, gaišāko un ģimeniskāko svētku gaisotnē!

Ziemassvētki gada tumšākajā laikā vienmēr nāk ar labo vēsti un ar saules ritma maiņu no tumsas uz gaismu. Šie svētki dod cerību, ticību un arī apņēmību mums pašiem kļūt labākiem gan savās domās, gan darbos. Un varbūt tieši tādēļ šogad Ziemassvētkus gaidām tā kā vēl nekad iepriekš. Mēs esam noguruši no negatīvā, nomācošā un šķietami bezcerīgā, kas jau labu laiku dominē ikdienas informatīvajā vidē. Ir tikai cilvēcīgi vēlēties cerību, meklēt gaismu tumsā un rast mieru situācijā, kad visapkārt valda gluži atšķirīgas emocijas.

Tādēļ šajos Ziemassvētkos vēlos jo īpaši pateikties visiem tiem, kas ir spējuši palīdzēt un dalīties gan garīgās, gan mantiskās vērtībās ar saviem līdzcilvēkiem.

Vēriens, kādu krīzes laikā piedzīvo labdarības pasākumi, vieš gan apbrīnu, gan pārliecību par spēju līdzi just un ziedot, ko nesenajā materiālo vērtību eiforijā tomēr neesam pamanījušies aizmirst un norakt.

Šis pārbaudījumu laiks ir veicinājis sabiedrības atgriešanos pie dziļi cilvēciskām vērtībām – līdzcietības, labestības un sapratnes. Savdabīgs apliecinājums tam, ka spējam svētkus svinēt un arī just tos citādi, bija nesen pagājušais 18.novembris. Savos vērtējumos cilvēki daudz vairāk pieminēja svētku emocionālo jēgu, kas ir vienlīdz nozīmīga gan valsts patriotismam, gan došanas un dāvināšanas laikam, kādu ik gadu piedzīvojam Ziemassvētkos. Svētku uguņošanas krāšņumam un Ziemassvētku dāvanu cenai ir visai vienpusēja nozīme, ja līdzi nenāk emocionāls saviļņojums un prieks.

Tādēļ no sirds novēlu, lai tieši šajos Ziemassvētkos ikvienā namā, ģimenē un sirdī iemājo patiess prieks. Lai neviens nejūtas pamests vai aizmirsts, lai ikviens saņem to sirds gaismas devu, kas dotu spēku mums visiem kopā sagaidīt saules atgriešanos!

24.12.2009.