Izglītības un zinātnes ministre: Par nākotnes redzējumu augstākās izglītības attīstībā

Jau kopš 1999.gada, kad kā augstākās izglītības un zinātnes valsts ministre Latvijas vārdā kopā ar citiem 28 valstu izglītības ministriem parakstīju Boloņas deklarāciju, ar kuru Latvija līdz 2010.gadam kopā ar citām valstīm apņemas iekļauties vienotajā Eiropas augstākās izglītības telpā (EAIT), esmu bijusi pārliecināta, ka Latvijas augstākās izglītības (AI) attīstības pamatā tuvākajiem 10–20 gadiem ir augstākās izglītības eksportspējas veicināšana un iekļaušanās vienotajā EAIT, kā arī kvalitatīvas un konkurētspējīgas studiju vides radīšana, izmantojot augstskolu autonomijas priekšrocības un uz rezultātu orientēta studiju procesa vadīšanu un īstenošanu – teikts izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes vēstulē Latvijas Studentu apvienībai (LSA) par nākotnes redzējumu augstākās izglītības attīstībā.

Ministre pēc četriem pieciem gadiem saskata mūsu augstskolas kā līdzvērtīgas un starptautiski konkurētspējīgas partneres EAIT. Nākotnē, sekmīgi īstenojot ES struktūrfondu projektus, augstskolas būs nodrošinājušas mūsdienīgu studiju vidi, kurā ir modernas studentu pilsētiņas, izveidotas mūsdienīgas laboratorijas un kompetenču centri, kuros tiek īstenots zināšanu trīsstūris. Bet visa centrā – mācībspēki, kas ir kompetenti, profesionāli un orientēti darbam ar zinātkāriem, ieinteresētiem un argumentētiem Latvijas un ārvalstu studentiem.

T.Koķe uzsver, ka, neskatoties uz valsts finansējuma samazinājumu augstākajai izglītībai, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paveikusi visu, lai studenti no pārmaiņām būtu iespējami pasargāti. 2010.gada valsts budžeta projekta sagatavošanas gaitā IZM un Saeimas deputātu intensīva darba rezultātā panākts papildu finansējums AI un zinātnei 9 miljonu latu apmērā, salīdzinot ar iepriekš plānoto. Savukārt, strādājot pie budžeta vietu sadales 2010./2011.studiju gadam, IZM par pamatu izvirzījusi principu – saglabāt budžeta vietu skaitu iespējami nemainīgu. Šobrīd ar katru augstskolu tiek analizēta līgumu izpilde par speciālistu sagatavošanu, tādējādi rodot iespējas racionālāk izmantot līdzekļus; kā arī studentu sagatavošanas procesā par valsts budžeta līdzekļiem īpaši rūpējoties par prioritārajām jomām, kā arī maģistrantūras un doktorantūras studentiem.

Ministre norāda, ka ikkatrs cilvēks dzīvē vadās pēc noteiktiem principiem, ievērojot pēctecību un ilgtspēju izvirzītajos mērķos un uzdevumos; un viņas darba pamatā trīs principi – atbildība, profesionalitāte un sadarbība. Turklāt ikkatras valdības un ministra darbības pamatā ir kopīga vienošanās par sasniedzamajiem mērķiem un veicamajiem uzdevumiem – valdības deklarācijā noteiktie uzdevumi un to izpilde.

T.Koķe par savām priekšrocībām ministra amatā uzskata to, ka viņa ir profesionāli izaugusi AI un zinātnē, kā arī lielāko daļu darba mūža saistīta ar šīm jomām. Divos gados, kopš T.Koķe ir ministra amatā, viņa pielikusi pūles, lai būtiski pilnveidotu līdzšinējo praksi attiecībā uz sociālo un sadarbības partneru iesaisti priekšlikumu izstrādāšanā un lēmumu pieņemšanā. Ņemot vērā ministres nostāju, LSA, kā arī reģionālās augstskolas tika iekļautas arī ar Ministru prezidenta V.Dombrovska rezolūciju izveidotajā darba grupā, kas 17.decembrī beidza darbu pie priekšlikumu izstrādes strukturālo reformu veikšanai AI un zinātnē, lai stiprinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju. Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā LSA ir pārstāvēta arī Augstākās izglītības padomē, Studiju programmu akreditācijas komisijā, Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra valdē, kā arī katras studiju programmas akreditācijā piedalās LSA deleģēts novērotājs.

Pirms gandrīz diviem gadiem, 2008.gada 7.februārī, uzrunājot Latvijas profesoru asociācijas pilnsapulci, T.Koķe norādīja, ka AI ir trīs galvenie mērķi, kas ir aktuāli arī šodien:

• cilvēka personības izaugsme un attīstība;

• veidot aktīvu pilsoni demokrātiskā sabiedrībā, kas prot pieņemt lēmumus un pats atbild par šiem lēmumiem;

• valsts tautsaimniecības attīstība un cilvēka nodarbinātības veicināšana visa mūža garumā.

Tāpat joprojām aktualitāti nav zaudējuši rīcības virzieni, par kuriem ministre runāja neilgi pēc stāšanās amatā un kuru īstenošana ir bijusi aktuāla vairāku gadu garumā – AI eksportspējas un konkurētspējas veicināšana, kā arī kvalitatīva studiju procesa nodrošināšana. Tādēļ AI ilgtspējas kontekstā nozīmīgākie uzdevumi ministres skatījumā ir šādi:

• mūsdienīga tiesiskā regulējuma nepieciešamība;

• elastīga studiju programmu piedāvājuma nodrošināšana starptautiskā kontekstā;

• mūžizglītības un tālākizglītības piedāvāto iespēju efektīva izmantošana augstākās izglītības iestādēs;

• tautsaimniecības vajadzībām atbilstošu studiju programmu nodrošināšana.

Vēstulē T.Koķe sīkāk raksturo būtiskākos AI attīstības pamatelementus.

• Latvijas AI eksportspēja. Piedaloties augsta līmeņa starptautiskās konferencēs un divpusējās tikšanās ar citu valstu augstām amatpersonām, ministre aktualizējusi jautājumus par divpusējo sadarbību, par savstarpējo augstākās izglītības kvalifikāciju atzīšanas līgumiem, ir panāktas konkrētas vienošanās un atrasti risinājumi šo uzdevumu īstenošanai. Tāpat ciešā sadarbībā ar Zviedrijas pusi notiek darbs, lai pēc līdzšinējā līguma termiņa beigām – 2010.gada 1.jūlijā – nodrošinātu starptautisko atpazīstamību iemantojušās Rīgas Ekonomikas augstskolas darbību. Uzstājoties Latvijas Rektoru padomes sēdēs, T.Koķe vairākkārt uzsvērusi nepieciešamību un rosinājusi veidot unikālas studiju programmas, kas būtu interesantas un pievilcīgas ne tikai mūsu studentiem, bet arī studentiem no citām valstīm. Šobrīd ļoti aktīvi notiek darbs gan ar Latvijas vēstniekiem ārvalstīs, gan ar citu valstu vēstniekiem Latvijā, lai veicinātu Latvijas atpazīstamību. Savukārt ar mērķi nodrošināt studentu sadarbību, savstarpējo atvērtību un profesionālo izaugsmi paredzēts izstrādāt grantu shēmu, kas jau nākamajā studiju gadā dotu iespēju piešķirt aptuveni 10 stipendijas jauniešiem no ārvalstīm studijām Latvijā.

• Dalība Boloņas procesā. Ir pagājuši desmit gadi, kopš Latvija pievienojās Boloņas deklarācijai, un 2009.gada Lēvenes izglītības ministru konferencē Latvijai tika veltīti atzinīgi vārdi par mērķtiecīgu un pārdomātu darbu Boloņas procesa ieviešanā. Latvija IZM vadībā veiksmīgi īstenojusi vairākas Boloņas procesa reformas: 1) Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas ieviesa trīs ciklu augstāko izglītību (bakalaura, maģistra un doktora studijas); 2) Latvijā jau sen ir ieviests diploma pielikums; 3) ieviesti kredītpunkti studiju darba raksturošanai; 4) nozīmīgs sasniegums ir tas, ka Latvija izveidojusi un ieviesusi augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēmu atbilstoši ES standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanā, kas ir garants, lai Latvijas augstākās izglītības diplomi tiktu atzīti ārzemēs; 5) Latvija īstenojusi arī Boloņas procesa aspektu – studējošo iesaisti AI procesos, tai skaitā politikas veidošanā; 6) Augstākās izglītības padome apstiprinājusi Ciklu noslēguma prasību aprakstus kā rekomendējošu dokumentu augstskolām studiju rezultātu izteikšanai.

• Augstākās izglītības likumprojekts. Tajā iestrādātas būtiskas normas, kas veicina kopīgu studiju programmu veidošanu, kopīgu grādu un kopīgu diplomu ieviešanu, starptautiski salīdzināmu kredītpunktu sistēmas ieviešanu, ārvalstu pasniedzēju piesaisti, kā arī paredz būtiskus priekšnoteikumus augstskolu darbībai, ņemot vērā to autonomiju un spēju pašām pieņemt lēmumus, darba devēju iesaisti izglītības procesā u.c. Likumprojekts tapa ilgākā laika posmā darba grupā, kuru kopīgi ar profesoru Ivaru Lāci T.Koķei bija gods vadīt. Ministru kabinets šo likumprojektu apstiprināja 2008.gada 17.jūnijā un iesniedza parlamentam.

• Augstākās izglītības iestāžu atbilstīga un atbildīga piešķirtās autonomijas izmantošana. Autonomija un tās priekšrocības ir būtisks nosacījums konkurētspējīgas AI piedāvājuma radīšanā. Salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvija šajā jomā ir viena no pirmrindniecēm, un tāpēc tā ir gatava sniegt savu ekspertu palīdzību citām valstīm. Taču autonomija ir gan tiesības, gan arī pienākumi, tādēļ jāatzīst, ka Latvijā saistībā ar augstskolu autonomiju un publiski atvasinātas personas statusu konstatējami arī izaicinājumi – autonomija uzliek papildu atbildību un saistības, tajā skaitā arī finansiālās, piemēram, saistībā ar projektu līdzfinansējumu, kas no augstskolām prasa iniciatīvu un papildu darbu.

• AI finansēšana un principa “nauda seko kvalitātei” ieviešana. T.Koķe uzskata, ka svarīgi izveidot tādu AI finansēšanas modeli, kas nodrošinātu līdzsvaru starp studiju pieejamību, kvalitāti un efektivitāti. Pasaules prakse pierādījusi, ka labākais AI finansējuma modelis sastāv no trim pīlāriem, kas lielākoties Latvijā ir ieviesti: 1) stabils bāzes finansējums – garantē darbības nepārtrauktību un ir atkarīgs no studentu skaita, akadēmiskā personāla skaita vai darbības līguma un tiek rēķināts ar formulas palīdzību (Latvijā ir ieviests); 2) inovatīvais finansējums – konkursa finansējums, projektu finansējums (Latvijā ir ieviests); 3) uz darbības uzlabošanu vērsts finansējums – satur augstskolu darbību veicinošus kvalitātes kritērijus (Latvijā nav ieviests).

• ES struktūrfondu līdzekļu atbilstoša izmantošana ir būtisks priekšnosacījums kvalitatīvas un konkurētspējīgas studiju vides radīšanā, arī šajā procesā izmantojot augstskolu autonomijas sniegtās priekšrocības. 2004.–2006.gada ES struktūrfondu plānošanas periodā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem augstākās izglītības infrastruktūras uzlabošanā ieguldīti vairāk nekā 6,5 miljoni latu un no Eiropas Sociālā fonda (ESF) augstākās izglītības kvalitātes paaugstināšanā (studiju programmu uzlabošana, t.sk. doktora studiju programmu uzlabošana) – vairāk nekā 21 miljons latu.

2007.–2013.gada ES struktūrfondu plānošanas periodā ESF atbalsts augstākajai izglītībai ir plānots gandrīz 95 miljoni latu, tostarp ESF stipendijas šobrīd jau saņem maģistrantūras un doktorantūras studenti, un pretēji izskanējušajiem priekšlikumiem T.Koķe kategoriski uzstāja, lai šo stipendiju apjoms netiktu samazināts. Savukārt ERAF aktivitātes “Augstākās izglītības iestāžu telpu un iekārtu modernizēšana studiju programmu kvalitātes uzlabošanai, tajā skaitā nodrošinot izglītības programmu apgūšanas iespējas arī personām ar funkcionāliem traucējumiem” ietvaros plānots modernizēt materiāli tehnisko vidi, vienlaikus sekmējot augstākās izglītības institūciju telpiskās infrastruktūras sakārtošanu, ieguldījumu koncentrāciju un intensīvāku telpu un iekārtu izmantošanu, tādējādi kopumā sekmējot resursefektīvākas augstākās izglītības attīstību. Kopējais publiskais finansējums šai aktivitātei ir vairāk nekā 100 miljoni latu.

Runājot par AI attīstības vīziju, raugoties no šodienas skatupunkta, ministre kliedē mītu, ka Latvijā ir pārāk liels skaits studējošo. Proti, pilna laika studiju programmās studējošo skaits 2009./2010.studiju gadā ir nedaudz vairāk nekā 70 tūkstoši, kas ir 63% no kopējā studentu skaita. Vairāk nekā trešā daļa studē nepilna laika programmās. Turklāt iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību Latvijā ir mazāks nekā vidēji ES valstīs. Ir pierādīts, ka valsts labklājība ir atkarīga no iedzīvotāju īpatsvara ar augstāko izglītību. UNESCO pasaules konferencē par augstāko izglītību, kas notika Parīzē šā gada jūlijā, UNESCO vadītājs ziņoja, ka valstī no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vismaz 40–50% jābūt ar augstāko izglītību, lai valsts veiksmīgu varētu īstenot pāreju uz inovāciju ekonomiku. Savukārt Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2008.gadā 27% no strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem bija augstākā izglītība.

“Piekritīsit, ka mēs visi vēlamies redzēt mūsu augstskolas, kas modernā vidē pozitīvi spēj ietekmēt studentu zināšanas un personības attīstību, kā arī mācībspēku akadēmisko un pedagoģisko varēšanu un produktivitāti. Darba grupa, kas izstrādāja priekšlikumus nepieciešamajām pārmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē, definēja trīs attīstības modeļus. Šobrīd IZM strādā, lai katra modeļa priekšrocības iekļautu laika grafikā un līdz 31.martam kopā ar pasākumu plānu nepieciešamajām pārmaiņām AI un zinātnē iesniegtu valdībā,” teikts vēstules nobeigumā.

Vēstules pielikumā pievienots nozīmīgāko publikāciju saraksts un informācija par svarīgākajām konferencēm, kurās T.Koķe paudusi savas atziņas saistībā ar AI attīstību.

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece