Par ES fondu līdzekļu izmantošanu ierēdņu izglītošanai

 Valsts kancelejas iecere valsts pārvaldes administratīvās kapacitātes celšanai tērēt trīs miljonus latu no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem nav vērtējama viennozīmīgi, 18.decembrī, uzklausot atbildīgo institūciju pārstāvjus, atzina Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti.

Pilnībā atbalstot nepieciešamību veikt strukturālās reformas valsts pārvaldē un stiprināt tās administratīvo kapacitāti, deputāti tomēr pauda šaubas, vai šāda ES fondu līdzekļu izmantošana būtu lietderīga.

 “Izvērtējot mūsu rīcībā esošo informāciju, diemžēl vēl neguvām pārliecību par Eiropas naudas izmantošanas lietderību. Tādēļ pie šā jautājuma izskatīšanas vēl atgriezīsimies,” uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle.

Komisijas priekšsēdētāja izteica viedokli, ka šābrīža ekonomiskajā situācijā ES fondu finansējums primāri būtu jāizmanto ekonomikas stimulēšanai, nevis ierēdņu administratīvās kapacitātes izvērtēšanai un stiprināšanai, kam jābūt Valsts kancelejas (VK) pamatuzdevumam. “Uz 2010.gada budžeta fona šie trīs miljoni ir milzīga summa. Vai nav iespējams tiem rast lietderīgāku izlietojumu?” vaicāja V.Paegle.

Kā noskaidroja deputāti, finansējumu plānots izmantot funkciju audita un strukturālo reformu veikšanai, lai stiprinātu valsts pārvaldes, pašvaldību un nevalstisko organizāciju administratīvo kapacitāti. Valsts kancelejā darbinieku skaits šogad samazināts par 30 procentiem, un līdz ar to tā vairs nevar kvalitatīvi risināt ar strukturālajām reformām saistītus jautājumus, piemēram, veikt valsts pārvaldes funkciju auditu, skaidroja VK direktore Gunta Veismane. Līdz ar to šajā procesā aktīvi jāiesaista profesionāli eksperti un asociācijas.

Deputāte Vineta Muižniece pauda bažas, ka, atlaižot ierēdņus, nereti darbu valsts pārvaldē zaudē nevis sliktākie, bet gan tieši gudrākie, kuru viedoklis un patstāvība traucē. Deputāte arī vērsa uzmanību, ka pēdējā laikā būtiski pasliktinājusies no VK saņemto likumprojektu kvalitāte.

Savukārt deputāts Mārtiņš Roze norādīja, ka Valsts kanceleja nav īstā institūcija, kurai vispār būtu jāveic valsts pārvaldes funkciju audits un strukturālo reformu pārraudzība. Drīzāk tas būtu jādara Valsts kontrolei, uzsvēra deputāts.

Saeimas preses dienests