Frakciju viedokļi pēc 2009.gada 17.decembrī

 Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

V.Agešins

(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Šodien Saeima pieņēma Civilprocesa likuma grozījumus, kas paredz kredītņēmēju un pirmo kreditoru aizsardzības mehānismu situācijā, kad kāda samērā neliela parāda dēļ piedziņa tiek vērsta pret ieķīlātu nekustamo īpašumu.

Patlaban veidojas situācija, ka, krīzes apstākļos nespējot samaksāt citu parādu, par samērā zemu cenu piespiedu kārtā tiek pārdots bankā ieķīlātais īpašums un cilvēki faktiski nonāk uz ielas. Patlaban, lai nezaudētu vismaz daļu no hipotekārā aizdevuma, bankas ir spiestas pievienoties šādām citu kreditoru prasībām.

Saeimas atbalstītā redakcija paredz, ka tiesu izpildītājs uz vienu gadu atliek piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu, ja saņemti hipotekārā kreditora, kuram par labu nostiprināta pirmā hipotēka, iebildumi pret nekustamā īpašuma pārdošanu. Šai normai ir pārejas raksturs, un piedziņas vēršanu varēs atlikt ne vēlāk kā līdz 2012.gada beigām.

Lai veicinātu finanšu resursu ātrāku atgriešanos tautsaimniecībā, likums paredz uzlabot nekustamā īpašuma piespiedu izsoļu procedūru – līdzšinējo trīs izsoļu vietā turpmāk plānots organizēt tikai divas. Pirmajā izsolē solīšana sāksies no īpašuma novērtējuma summas, bet otrajā sākumcena būs 75 procentu apmērā no pirmās izsoles sākumcenas.

Tāpat saīsināti termiņi, kādos izziņojama nekustamā īpašuma izsole.

Lai atrisinātu situāciju, kad tiesu izpildītāji parādus piedzen no pabalstiem, kas daudziem grūtībās nokļuvušajiem cilvēkiem ir teju vienīgie ienākumi un ir nepieciešami pamatvajadzību nodrošināšanai, likums paredz paplašināt to pabalstu sarakstu, uz kuriem nevar vērst piedziņu. Piedziņu turpmāk nevarēs vērst uz visiem valsts sociālajiem pabalstiem, pabalstu mirušā laulātajam, valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu, kā arī uz uzturlīdzekļiem tādā apmērā, kāds jāmaksā vecākiem vai Uzturlīdzekļu garantiju fondam. Arī turpmāk piedziņu nevarēs vērst uz pašvaldību izmaksātajiem sociālās palīdzības pabalstiem, atlaišanas pabalstu un apbedīšanas pabalstu.

Likuma grozījumi paredz arī to, ka, vēršot piedziņu uz pensijām un pabalstiem, pēc ieturējuma veikšanas izmaksājamā summa nedrīkst būt mazāka par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kas patlaban ir 45 lati, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

Ar gaismu un ticību lai jūsu mājās atnāk Ziemassvētki, ar laimi un panākumiem – Jaunais, 2010., gads!

Frakcijas “Saskaņas Centrs” vārdā vēlu Jaunajā gadā nepazaudēt iegūto, turpināt iesākto un sasniegt iecerēto!

Dz.Zaķis

(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien parlaments ir beidzis savu kārtējo sēdi. Dažos vārdos pastāstīšu par to, kas ir šodien noticis parlamentā, un arīdzan par tām lietām, kas ir aktuālas varbūt ārpus parlamenta.

Šodien pieņēmām vairākus likumprojektus. Pirmais, ko vēlos atzīmēt, ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””. Šā likumprojekta pieņemšana faktiski ir labā ziņa tiem valsts uzņēmumu darbiniekiem, kuri strādā uzņēmumos, kam pagājušajā gadā... nu, šajā gadā ir veicies būt sekmīgiem biznesā. Respektīvi, šie cilvēki varēs saņemt nākamajā gadā prēmijas un materiālos pabalstus. Šogad tas bija aizliegts, taču nākamajā gadā varēs saņemt visi darbinieki, kuri ir labi strādājuši. Ja uzņēmumu vadība uzskatīs to par iespējamu, tās prēmijas tomēr drīkstēs maksāt. (Protams, ir zināms ierobežojums: tie ir ne vairāk kā 20 procenti no kopējā atalgojuma fonda.) Mēs, parlaments, uzskatījām, ka ir jābūt iespējai cilvēkus materiāli stimulēt.

Nākamais, ko gribu pieminēt, ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Turpmāk ir paredzēta norma, ka arī vairumtirdzniecībā varēs veikt norēķinus skaidrā naudā. Izklausās varbūt diezgan sarežģīti, bet no vienkāršo cilvēku viedokļa tā ir laba ziņa, jo turpmāk cilvēki varēs iepirkties skaidrā naudā ne tikai dārgajos lielveikalos, bet arī tajos vairumtirdzniecības objektos… nu, tajās vairumtirdzniecības vietās, kur šāda tirdzniecība notiek. Nu, tā labā ziņa, protams, ir tā, ka vairumtirdzniecībā cenas ir krietni zemākas nekā lielveikalos, uzcenojumi ir zemāki. Varbūt komforta līmenis tur nav tik liels, bet… Turpmāk cilvēki varēs preci iegādāties lētāk, vairumtirdzniecībā maksājot par to skaidrā naudā un pretī saņemot kases aparāta čeku.

Trešais likums, kas, mūsuprāt, ir laba ziņa daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Beidzot, kā man kolēģi teica, pēc desmit gadu sūra darba ir pieņemts Pacientu tiesību likums – likums, kas konceptuāli nosaka pacientu tiesību aizsardzību.

Tas ir likums, kas regulē pacienta un medicīnas iestādes vai tās darbinieku attiecības. Šeit ir ievērojams uzlabojums saistībā par pacienta tiesībām izvēlēties vai mainīt ārstu. Tagad pacients tiek nostādīts daudz labākā situācijā, ja viņš vēlas saņemt pilnu informāciju par savu veselības stāvokli. Un, protams, šeit ir arī normas, kas nosaka, ka pacientam ir tiesības saņemt atlīdzību gadījumā, ja nepareizas ārstēšanas dēļ viņa veselība ir pasliktinājusies. Tātad šis, pēc frakcijas “Jaunais laiks” domām, bija pietiekami svarīgs likumprojekts.

Par daudziem citiem likumprojektiem, iespējams, izstāstīs mani kolēģi.

Vēlos pateikt to, ka ārpus parlamenta diezgan svarīga diskusija šajā nedēļā norisinājās starp valdību un Starptautisko Valūtas fondu. Ļoti daudz no tās informācijas, kas izskanēja ēterā, bija nepatiesības vai puspatiesības; respektīvi, kāds apzināti mēģināja izplatīt ziņas tādas, kādas tās nav. Vēlos teikt vien to, ka Latvijas valdība nav sasolījusi nākamajā gadā vai aiznākamajā gadā samazināt vēl par kādiem 700 vai 800 miljoniem, kā es te dzirdēju, budžetu. Saistības ir attiecībā uz budžeta deficītu, nevis uz kaut kādām konkrētām summām. Ja budžets pildīsies pietiekami labi, tās summas varētu būt ievērojami mazākas. Nākamajā gadā mums ir jāsasniedz tāds budžeta deficīts, kas ir 6 procenti, aiznākamajā – 3 procenti. Nav mūsu valdība sasolījusi Starptautiskajam Valūtas fondam jelkādā veidā strauji rīkoties saistībā ar, piemēram, pensionēšanās vecuma palielināšanu vai kādām citām lietām, kas ierobežotu pensionārus.

Ir izrunātas man nesaprotamu iemeslu dēļ daudzas lietas, kas neatbilst patiesībai. Es aicinu sekot līdzi tiem paziņojumiem, kas nāk no premjerministra, tieši no biroja, un tad jūs sapratīsiet, kas ir taisnība, un paši izvērtēsiet, kas ir patiesības un kas ir puspatiesības.

Un noslēgumā vēlu jums visiem priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu – cerībā, ka nākamais gads mums būs vieglāks.

M.Grīnblats

(TB/LNNK frakcija):

Šodien tika pieņemts Pacientu tiesību likums. Šā likuma pieņemšana noslēdz vairāku gadu ilgu darbu, kura gaitā ir saskaņotas visas – gan ārstējošo personu, gan potenciālo slimnieku – intereses. Tiks veidots Ārstniecības riska fonds, un tas ļaus pacientiem vērsties ar prasībām par veselībai un arī morālā ziņā nodarītu zaudējumu atlīdzināšanu. Tātad būs plašākas iespējas aizstāvēt pacientu tiesības.

Jāpievēršas arī tam, ka, noslēdzoties gadam, šī faktiski bija rudens sesijas pēdējā sēde. Komisijas turpinās strādāt arī sesiju starplaikā.

Būtu jāpievērš uzmanība tam, ka, neapšaubāmi, nākamajā gadā būtiskākais jautājums, ko katrs Latvijas pilsonis, katrs latvietis var izvirzīt, ir jautājums par krīzes pārvarēšanu, par to, kādu piedāvājumu katra politiskā partija, katra frakcija var dot ekonomiskās krīzes pārvarēšanai. Mēs esam nolēmuši atjaunināt un papildināt Roberta Zīles sociāli ekonomisko programmu jautājumā par darba vietām, par eksporta veicināšanu, par tautsaimniecības atdzīvināšanu, lai valsts kasē ieplūstu vairāk naudas, lai cilvēkiem nebūtu jābrauc meklēt darbs ārpus valsts.

Šeit, neapšaubāmi, vajadzīga līdzsvarotāka nodokļu sistēma. Nodokļu slogs uz darbaspēku ir pārāk liels, un tas, neapšaubāmi, neveicina Latvijas konkurētspēju. Tajā pašā laikā ir lielākas iespējas palielināt nodokļu slogu augsti pelnošiem uzņēmumiem, lieliem uzņēmumiem, lieliem nekustamajiem īpašumiem, kas šobrīd visā pilnībā netiek izmantotas. Un mēs kārtējo reizi dosim priekšlikumus un, protams, tos precizēsim atbilstoši situācijai.

Otrs temats, kam apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pievērsīs pastiprinātu uzmanību, ir izglītība un valsts valodas pozīcijas nostiprināšana visos izglītības līmeņos, sākot ar 1.klasi un sākot arī ar pirmsskolas iestādēm. Arī šajā jautājumā mums būs konkrēti priekšlikumi.

Apvienība 17.aprīlī sarīkos savu kārtējo kongresu, un, jādomā, tad mēs lemsim arī par to, ar ko un kādā veidā kopīgi startēt nākamajās vēlēšanās, lai reāli to darbu mēs varētu arī turpmāk veikt.

Noslēgumā gribu visiem novēlēt priecīgus Ziemassvētkus un laimīgi sagaidīt Jauno gadu.

A.Seile

(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Šodien noslēdzās rudens sesijas pēdējā sēde un līdz ar to arī rudens sesija. Taču jau nākamajā nedēļā, pirmdien un otrdien, turpināsies darbs komisijās, jo ir jāseko līdzi Ministru kabineta noteikumu izstrādei un jāgatavojas to likumu izstrādei, kuri būs jāpieņem jau Saeimas 14.janvāra sēdē.

Es gribu komentēt vismaz divus likumprojektus, par kuriem šodien izvērsās Saeimā debates.

Viens no tiem ir likumprojekts “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā”. Partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija bija iesniegusi priekšlikumu, ar kuru gribēja ierobežot ziedojumu apmēru īpaši lielām sabiedriskā labuma organizācijām, kuras saņem milzīgus ziedojumus, tas ir, lielākus par 500 000 latiem. Šādā gadījumā šo organizāciju darbinieku atalgojumam varētu izlietot nevis 25 procentus, kā ir noteikts šajā likumā, bet tikai 15 procentus, jo summas ir milzīgas. Protams, nodokļu maksātāji kļūst par zaudētājiem, ja šīm organizācijām tiek ziedotas ļoti lielas summas, par kurām netiek maksāti valsts nodokļi. Diemžēl šo priekšlikumu nepieņēma.

Arī ar otru likumprojektu, kas šodien izraisīja aktuālas debates, notika pretēji, nekā bija lēmusi atbildīgā komisija. Atbildīgā komisija bija atbalstījusi partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu, kurš paredzēja, ka lielajām un pelnošajām kapitālsabiedrībām prēmiju un naudas balvu piešķiršana ir jāierobežo un šīs prēmijas un balvas kopā nedrīkstētu pārsniegt 20 procentu apmēru no mēnešalgas. Tomēr pretēji tam, ko bija ierosinājusi “Pilsoniskā Savienība”, Saeima atbalstīja to, ka šis 20 procentu ierobežojums būs nevis no mēnešalgas, bet no sabiedriskajā sektorā strādājošo algu fonda. Un šajā gadījumā, protams, arī šeit... Jau tā šie darbinieki un valžu locekļi saņem ļoti lielas algas, kas ir sešu vidējo… ar seši reizināta vidējā alga valstī… no valstī strādājošo atalgojuma.... Un tātad – 20 procentus no visa algu fonda, kurā tiek jau iepriekš paredzētas gan prēmijas, gan piemaksas. Žēl, ka tā, bet likums ir pieņemts, un labums šim likumam ir tas, ka nevis Ministru kabinets noteiks kritērijus, pēc kādiem izdala īpaši lielās un pelnošās kapitālsabiedrības, bet ka galvenie kritēriji ir noteikti šajā likumā. Tā ir pozitīva ziņa.

Gribētos novēlēt visiem laimīgu gada nogali, cerības lai piepildās arī nākamajā gadā, jo ārā tik tiešām ir arī balts sniegs. Un lai arī mūsu domas nākamajā gadā būtu baltākas un saglabātos kaut kādas cerības par ātrāku uzņēmējdarbības uzlabošanos un iedzīvotāju materiālā stāvokļa uzlabošanos!

Dz.Jaundžeikars

(LPP/LC frakcija):

Šodien notika pēdējā Saeimas sēde šajā grūtajā, sarežģītajā gadā, kāds tas bijis katram no mums. Šodien tika izskatīti vairāk nekā 40 likumprojekti, kā arī Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. Šis pieprasījums tika iesniegts, lai noņemtu slepenības statusu visiem ar akciju sabiedrības “Parex banka” pārņemšanas procesu saistītajiem dokumentiem, lai varētu Latvijas iedzīvotāji skaidri redzēt, kā tas process ir noticis un kā kurš ir lēmis tajā brīdī un kādu atbildību nes. Kādēļ radās šis pieprasījums? Atceramies, ka jau 30.septembrī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pēc tikšanās ar valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu paziņoja, ka viņa valdība nekavējoties noņems slepenību dokumentiem. Bet, kā redzams, tie bija tukši, populistiski solījumi. Līdz pat šai dienai nekas nav darīts. Tieši pretēji – notika šajā laikā dažādas manipulācijas, vainīgā meklēšana. Un, protams, galvenais vainīgais ir tālaika valdības varbūt pašas mazākās frakcijas pārstāvis Ivars Godmanis; viņš tiek pasniegts kā cilvēks, kurš gandrīz vienpersoniski pieņēmis šos lēmumus.

Un ko šodien parādīja balsojums? Balsojums parādīja, ka par dokumentu atslepenošanu ir tikai “Saskaņas Centrs” un, protams, Latvijas Pirmā partija” un partija Latvijas Ceļš”, kas šo lietu ierosināja, bet pret ir valdošā koalīcija. Nu, kāda divkosība! Mēs šajā laikā redzējām arī presē nonākušus dokumentus; ir tieši protokols no Ministru kabineta sēdes 8.novembrī, kad tika pieņemts liktenīgais lēmums par “Parex bankas” glābšanu. Tur ir skaidri redzams, kas piedalījās Ministru kabineta sēdē – to skaitā bija gan valsts kontroliere Inguna Sudraba, gan Latvijas Bankas pārstāvis Rimšēviča kungs, gan arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Krūmanes kundze – un kā tika pieņemts lēmums. Un tur ir skaidri pateikts, ka katra frakcija... protams, lielākās, to pārstāvji... Tautas partijas frakcijas vadītājs Segliņa kungs paziņo par bankas glābšanas vajadzību, tāpat paziņo Zemnieku savienības pārstāvis – Rozes personā –, ka jāglābj banka. Tāpat to pasaka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvis, to pašu saka arī Šlesers kā Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” pārstāvis. Un Ivars Godmanis kā valdības vadītājs, protams, pieņēma savu lēmumu, balstoties uz šo balsojumu, un, protams, to apstiprināja arī Latvijas Bankas pārstāvis Rimšēviča kungs un Krūmanes kundze. Tā ka tikai vienkopus, panākot konsensu, varēja pieņemt šo lēmumu par bankas glābšanu. Un ļoti skumji, ka līdz šim arī bijušie koalīcijas partneri izmanto to... šo it kā slepeno dokumentu, lai, braucot pa Latviju, stāstītu, ka Godmanis, lūk, ir vainīgs. Tātad vienkārši tādēļ, lai parādītu patiesību, mēs šo pieprasījumu izdarījām. Dabiski, ka iespaids uz Latvijas ekonomiku un stāvokli ir būtisks arī šim lēmumam.

Tomēr gads tuvojas nobeigumam, beidzas arī Adventa laiks, un klāt ir Ziemassvētki. Es domāju, ka šie būs īpaši Ziemassvētki, kad mēs katrs varbūt daudz vairāk spēsim izvērtēt visas tās vērtības, kuras ir galvenās. Es domāju, ka galvenās ir pats cilvēks, viņa ģimene, draugi, līdzcilvēki. Un ir lietas, ko nekad nevar nopirkt par naudu, bet ko ir devis mums Dievs. Un es novēlu, lai katrs rod spēku un kopā ar saviem ģimenes locekļiem izvērtē visu šajos Ziemassvētkos un lai tie ir klusi, balti un gaiši! Un klāt ir arī Jaunais gads – 2010.gads, kurš arī būs sarežģīts. Bet lai katram iedzīvotājam un viņa ģimenes locekļiem būtu veselība, spēks, izturība un optimisms, un, protams, arī latvieša sīkstums pārdzīvot jebkurus grūtus momentus un atrast labāko risinājumu Jaunajā gadā, kā izdzīvot arī grūtajos apstākļos, kā vienmēr latviešu tauta to ir spējusi!

V.Buzajevs

(PCTVL frakcija):

Šodien Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Civilprocesa likuma grozījumus, kuros ir iekļauts arī ļoti svarīgs PCTVL frakcijas priekšlikums. Priekšlikuma būtība ir šāda: lai atrisinātu situāciju, ka tiesu izpildītāji parādus piedzen no pabalstiem, kas daudziem grūtībās nokļuvušiem cilvēkiem ir vienīgie ienākumi un ir nepieciešami pamatvajadzību nodrošināšanai, PCTVL frakcijas iesniegtie grozījumi paredz paplašināt to pabalstu sarakstu, uz kuriem nevar vērst piedziņu. Ir runa par visiem valsts sociālajiem pabalstiem, pabalstiem mirušo laulātajiem un tā tālāk. Un kopējā summa, kas paies garām ārvalstu kredītiestādēm, ir apmēram 20 miljoni latu gadā. Tā ir cilvēkiem ļoti liela dāvana Ziemassvētkos, un tā ir apmēram 200 gadu garumā mūsu, piecu PCTVL frakcijas deputātu, alga.

Un ir arī diemžēl sliktas vēstis. Ir runa par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām. Šodien Saeima būtiski pavājināja iepriekš noteiktos algas ierobežojumus. Ir runa par tādu turīgu cilvēku algu kā, teiksim, uzņēmuma “Latvijas Dzelzceļš” vadītāju. Sākotnējā redakcija paredzēja, ka šā un līdzīgu uzņēmumu valdes locekļu atlīdzība, kas ietver sevī arī prēmijas un citas izmaksas, nevar pārsniegt vidējo algu sabiedriskajā sektorā, kas pareizināta ar koeficientu 5. Tagad šis koeficients būs jau 6, reizināta ar to tiks valstī strādājošo vidējā alga, kas pēc algu samazinājuma valsts sektorā pašreiz ir augstāka par sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējo algu. Un diemžēl ierobežojumu attiecināja tikai uz amatalgu, nevis uz visu atlīdzību, kā tas sākotnēji bija. Un tika atļauts tērēt prēmēšanai 30 procentus no darba samaksas fonda, izmaksāt visu šo naudu prēmijās tikai nelielai vadītāju grupai.

Diemžēl, apspriežot šo likumprojektu, Saeima noraidīja PCTVL frakcijas priekšlikumu attiecināt likumu ne tikai uz tām kapitālsabiedrībām, kurās valstij pieder simt procenti, bet arī uz tām, kurās valstij pieder vairāk par 50 procentiem, vienlaicīgi liekot valsts kapitāla daļu turētājiem nodrošināt algu samazināšanu šo uzņēmumu valžu locekļiem. Runa ir par tādiem uzņēmumiem kā “airBaltic”, “Lattelecom”, “Parex banka” un citiem. Šobrīd tieši “airBaltic” vadītājs Bertolts Fliks ar 22 tūkstošus latu lielu algu ir vislabāk apmaksāto darbinieku saraksta galvgalī.

PCTVL frakcijas deputāti uzskata, ka krīzes laikā šādas algas ir nepieciešams ierobežot, un balsoja pret likumprojektu kopumā.

V.Ģīlis

(Tautas partijas frakcija):

No šīsdienas sēdē izskatītajiem 40 likumprojektiem, protams, man kā ārstam un arī kā pacientam vissvarīgākais bija Pacientu tiesību likums, un es gribētu pie šā likuma apstāties mazdrusciņ un par to parunāt detalizētāk.

Jau iepriekšējā nedēļā Saeima pieņēma ļoti būtisku dokumentu, pievienojās tā sauktajai Ovjedo konvencijai par cilvēktiesībām medicīnā. Un šīsdienas sēdē pieņemtais likums – Pacientu tiesību likums – patiesībā ir neatņemama sastāvdaļa šim procesam, lai iedzīvinātu visas tās tiesības, ko paredz šī konvencija.

Darbs pie Pacientu tiesību likuma kopumā ir ildzis vairāk nekā piecus gadus, un tas produkts, ko šodien mēs pieņēmām, es domāju, risina ļoti būtiskas problēmas pacientu un ārstu savstarpējā saskarē, savstarpējās attiecībās.

Īsumā par to, kas šajā likumā parādās.

Lielākā daļa no 18 likuma pantiem saistīti ar pacientu tiesībām. Tās ir tiesības uz informāciju, tās ir tiesības uz ārstniecību, ieskaitot arī ārstniecību mājās. Tiek detalizēti izrunātas pacientu un ārstu attiecības saistībā ar piekrišanu ārstniecībai vai atteikšanos no ārstniecības. Parādās zināma hierarhija situācijās, kurās pacients pats nevar pieņemt lēmumu (tātad ir runa par nepilngadīgiem pacientiem vai pacientiem ar ierobežotu rīcībspēju; ir runa par to, kas viņu vietā šos lēmumus var pieņemt).

Pacientam ir tiesības iepazīties ar medicīnisko dokumentāciju, pacients drīkst pieprasīt un saņemt kopijas no šiem dokumentiem. Detalizēti tiek runāts par to, kā pacients piekrīt piedalīties klīniskajos pētījumos vai arī klīniskajā apmācībā, jo nav noslēpums, ka kādreiz universitātes slimnīcās studentu apmācība notiek, ne vienmēr ievērojot visas pacientu reālās vēlmes.

Kopumā likums, protams, arī prasa… dod pacientam ne tikai tiesības, bet arī uzliek zināmus pienākumus. Un visbūtiskākais no tiem ir pienākums rūpēties par savu veselību. Ir pienākums ievērot ārstniecības personu norādījumus, ievērot citu pacientu tiesības un galu galā – arī pienākums apmaksāt saņemtos pakalpojumus.

Viena no būtiskākajām lietām šajā likumā ir pacienta tiesības saņemt atlīdzību par veselībai nodarītu kaitējumu, ko ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījušas ārstniecības personas. Un kāda ir principālā atšķirība no līdz šim esošās situācijas? Arī šobrīd tādas tiesības pacientam, protams, ir, bet tas process ir nereti ļoti ilgstošs, tas ilgst gadiem. Tiesājoties gan pacients, gan ārsts tiek atrauti no saviem tiešajiem pienākumiem, un rezultātu ne vienmēr var prognozēt. Ideja, kas šobrīd likumā ir ielikta, saistīta ar tā saukto Ārstniecības riska fondu, kurā ārstniecības iestādes un personas iemaksā riska nodevu. Tātad gada laikā šajā fondā uzkrājas zināmi līdzekļi, kurus atbilstoši fonda lēmumam var pacients saņemt par viņam nodarīto kaitējumu. Ir zināmi ierobežojumi: ir paredzēts, ka apmērs nedrīkst pārsniegt 100 tūkstošus latu par veselībai nodarītu kaitējumu un 5 tūkstošus latu – par morālo kaitējumu. Protams, paralēli šim procesam vienmēr pastāv arī iespēja turpināt tiesāšanos un arī saņemt citas summas, bet jebkurā gadījumā šis mehānisms pasargā gan mediķus, gan arī pacientam ir ērtības.

Cerībā uz to, ka šādi procesi nebūs daudzskaitlīgi un ka pacientu veselība uzlabosies un jūs neslimosiet nākamajā gadā, vēlu priecīgus svētkus.

M.Roze

(ZZS frakcija):

Tiešām, šajā sēdē bija gan jautājumi, kuros bija diezgan liela vienprātība, gan arī jautājumi, kuri izraisīja diezgan asas debates.

Protams, mazliet pakavēšos pie grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, jo šeit tiešām saglabājas diezgan nopietni ierobežojumi vadošo cilvēku atalgojumam, kas varbūt nav tik lieli, kā tas ir privātajā sektorā. Taču ir jāņem vērā tas, ka arī šajos valsts uzņēmumos, no kuriem ir atkarīga mūsu valsts attīstība, strādā cilvēki, kuri ir ieinteresēti valsts un sava uzņēmuma attīstībā, un ir jāpieļauj, lai viņiem būtu vismaz šādas teorētiskas iespējas saņemt par savu darbu atbilstoši darba rezultātiem, kuri tiktu vērtēti atbilstoši apstiprinātiem kritērijiem... būtu iespējams saņemt arī materiālo atbalstu. Arī par to Saeima nobalsoja, bet, kā es jau minēju, – ar visai lieliem ierobežojumiem apmēra ziņā.

Bez tam diskusijas izraisīja arī grozījumi Augstskolu likumā. Šeit, kā vienmēr, frontes galvenās puses sadūrās, ja tā varētu teikt, jautājumā par latviešu valodas kā valsts valodas izmantošanu. Bieži vien šīs diskusijas bija pat ārpus konkrētā likuma grozījumu ietvariem.

Bez šodien Saeimas sēdē izskatītajiem jautājumiem ļoti svarīgi jautājumi tika skatīti arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Tur liela uzmanība tika pievērsta pārtikas nozarei un pārtikas nozares eksportspējas attīstībai. Šis jautājums tika skatīts gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas vakardienas sēdē, gan šodien un tiks skatīts arī nākamās otrdienas sēdē. Es domāju, ka komisija izteiks savu viedokli un politisko atbalstu tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas un spēj eksportēt uz ārvalstu tirgiem Latvijā saražotos produktus.

Novēlu jums visiem gaišus, baltus Ziemassvētkus un priecīgu, gaišu, zaļu nākamo – Jauno gadu.