Saeimas 2009. gada 17. decembra sēdes stenogramma

 Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2009.gada 17.decembra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt grozījumu sēdes darba kārtībā un izslēgt no sadaļas “Likumprojektu izskatīšana” likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” izskatīšanu trešajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Kārlim Valdemieram”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt vēl vienu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Ineses Puntes apstiprināšanu par Ogres zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt vēl vienu grozījumu šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un tā, godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Sākam tradicionāli ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Maksātnespējas likums” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Maksātnespējas likums” nodošanu Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 12, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Rāznas nacionālā parka likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, otrs – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

 

J.Kursīte-Pakule (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Tiek grozīti atsevišķi ezeru nosaukumi ar labu nolūku – tuvināt rakstību latgaliešu rakstu valodas normām. Taču, pirmkārt, par to ir vajadzīga plašāka valodnieciska diskusija; otrkārt, labojumi iestrādāti arī grozījumos Civillikumā, kas vēl nav pieņemti un šodien tiek nodoti izskatīšanai; treškārt, ir acīm redzams, ka tādā veidā, kā ir piedāvāts, daudz kas nav saprotams un var izraisīt tikai vēl lielākas jukas bez detalizētas atveides principu izrunāšanas konkrētos piedāvātajos piemēros, teiksim, “Ežezers” aizstāt ar “Eša ezers”. Pirmām kārtām latviski literārajā valodā tas ir grūti izrunājams. Pats galvenais attiecas uz Salāju, kur mēs nezinām, kā latviski iznāk, – Soloja ezers, Suoluoja ezers vai Suoloja ezers... Šie principi nav atrunāti, tāpēc es lūdzu gan šajā... Nu, par Teiču rezervātu ir atsevišķs punkts... Bet arī citi nosaukumi ir jāskatās kompleksi.

Tāpēc es lūdzu neatbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai, pirms nav veikta vispusēja diskusija un pārrunas.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Par” likumprojekta nodošanu komisijām neviens nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Rāznas nacionālā parka likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 54, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 14, atturas – 16. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Teiču dabas rezervāta likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Teiču dabas rezervāta likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 55, atturas – 6. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātei Inai Druvietei. Viņa runās “pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

 

I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs, protams, atbalstām to, ka ir nepieciešams saskaņot publiskas pieejamības ezeru un to ezeru, kuros zvejas tiesības pieder valstij, nosaukumu lietošanu, bet šoreiz ir nopietnas lingvistiskas – un ne tikai lingvistiskas – problēmas, kas mani aicina uzrunāt jūs un paskaidrot, kāpēc mēs uzskatām, ka jautājums nav pietiekami plaši izdiskutēts, un šajā gadījumā varam runāt par radikālām, bet ne konsekventām pārmaiņām.

Manuprāt, Valsts valodas centra bijušais direktors Agris Timuška ir pārsniedzis savas pilnvaras, Vietvārdu apakškomisijas lēmumu nesaskaņojot ar Latviešu valodas ekspertu komisiju, kurai piederētu galavārds tik svarīga jautājuma risināšanā.

Ko tad mums piedāvā Vietvārdu apakškomisija, uz kuras ziņojuma pamata Tieslietu ministrija ir sagatavojusi šos grozījumus?

Pirmkārt. Tiek ierosināts ezeru nosaukumus kartē ierakstīt tādā veidā, kādā tie tiek runāti, bet ezers, it īpaši, ja tas ir liels, katrā vietā tiek saukts atšķirīgi. Piemēram, ir gan Sološnīku, gan Sološņīku, gan Solašņīku ezers.

Otrkārt. Pievērsīsim uzmanību faktam, ka grozījumu gadījumā nesakristu ezera un apdzīvotās vietas nosaukums. Piemēram, Lielais Kolupa ezers un Mazais Kolupa ezers būtu Kalupes pagastā, Nierzas ezers būtu Nirzas pagastā, Rušiuns būtu Rušonas pagastā, Zviergzdines ezers – Zvirgzdenes pagastā, un tā tālāk.

Treškārt. Tradicionālā forma, kuru mēs esam lietojuši līdz šim, tiek piedāvāta iekavās, bet ne visos gadījumos. Tāda ir piedāvāta, piemēram, Lubāna gadījumā, kur pirmā ir literārā forma, otra ir izloksnes forma – Lubāns (Lubuons). Bet pilnīgi pretēja prakse savukārt ir Adamovas ezera gadījumā, kur literārā forma ir lietota iekavās, un tā ir ļoti būtiska nekonsekvence.

Nevaru nerunāt arī par to, ka no lingvistikas viedokļa tiek piedāvāti absurdi hibrīdi. Literārās valodas formā apelatīvs ir “ezers”, bet salikteņos – “azars”: Šuņazars un Boltazars.

Ceturtkārt. Ir daži ezeri, kur ir norādīta tradicionālā forma, teiksim, Eša ezers (iekavās – Ežezers), bet Latvijas dziļākā ezera nosaukuma ir tikai Dreids, nevis Drīdzis, ko zina katrs Latvijas skolēns.

Tālāk. Nav konsekvences dažu ezeru nosaukumos. Argumentācija: lielu apdzīvotu vietu nosaukumi paliek standartizētā formā, piemēram, ir Balvu ezers, nevis Bolvu ezers. Bet kurš noteiks, kas ir liels?

Tālāk. Mēs redzam, ka šī jaunā prakse tiek rekomendēta tikai attiecībā uz Austrumlatviju. Bet kā ir ar pārējo Latviju? Tāpat vietējā novadā izrunā Āzputezers, nevis Aizputes ezers, Bušnikezers, nevis Būšnieku ezers. Kāpēc šāda atšķirīga prakse?

Notiek atsaukšanās it kā uz starptautiskām rekomendācijām, bet katra valsts savu ezeru un citu vietu nosaukumus standartizē pati: Igaunijā, piemēram, izloksnes formā, bet Lietuvā – tradicionālā literārās valodas formā.

Vēl lūdzu pievērst uzmanību anotācijai, kurā ir teikts, ka nav ietekmes uz budžetu, bet tajā pašā mūsu noraidītajā Rāznas rezervāta likumā ir teikts, ka ir jāmaina ceļazīmes 6200 latu kopvērtībā. Un kur nu vēl kartes!

Un visbeidzot. Ir pārspīlēti teikt, ka Latvijā nav organizāciju, kas būtu kompetentas minēto jautājumu risināšanā. Ir Latviešu valodas ekspertu komisija, ir Valsts valodas komisija, ir Latviešu valodas institūts.

Un, tā kā nav notikušas konsultācijas ar ekspertiem un arī sabiedrības viedoklis nav zināms, aicinu šo likumprojektu noraidīt un nodot tālākai apspriešanai vispirms speciālistu aprindās.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. Viņš acīmredzot runās “par” likumprojekta nodošanu komisijām. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ko tu āksties?”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Es tomēr šobrīd gribu aizstāvēt gan valdību, gan latgaliešu valodu. Latvija ir ratificējusi Vispārējo mazākumtautību aizstāvības konvenciju, un šajā konvencijā ir punkts, ka vietvārdu nosaukumi ir izveidoti saskaņā ar mazākumtautību valodas prasībām tajā teritorijā, kurā šī mazākumtautība ir vairākumā.

Diemžēl latgaliešiem pat nav mazākumtautības tiesību vispār. Viņus negrib reģistrēt un reģistrē kā latviešus. Tas nav taisnīgi! Mēs esam gatavi aizstāvēt latgaliešu valodu, tas ir mūsu partijas programmā. Es aicinu Saeimu atbalstīt kaut pirmo valdības soli šajā virzībā, kas... jau pirmais solis tādu pretestību Saeimā saņēma...

Ja cienījamā iepriekšējā debatētāja grib, lai šie priekšlikumi būtu ļoti labi izskatīti un izdebatēti, tad Saeima ir vislabākā vieta šai diskusijai, jo valodas speciālists šeit ir katrs otrais.

Sakarā ar to lūdzu atbalstīt šo valdības priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijām. Saeimas kārtības rullis nepieļauj vēl trešajam deputātam runāt par šo tēmu. Tā ka, Lāča kungs, jums šoreiz nesanāk runāt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” nodošanu Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 44, atturas – 25. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Gada pārskatu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi, pārejam pie nākamās sadaļas “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Pirmais punkts šajā sadaļā ir “Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivanam Ribakovam šā gada 10.decembrī”. Saskaņā ar Kārtības rulli deputātam vienu reizi sesijas laikā ir tiesības uz šādu atvaļinājumu. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris. Šis jautājums nav balsojams. Tam ir tikai informatīva nozīme.

Savukārt “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dzintaram Rasnačam šā gada 17.decembrī”, tas ir, šodien, gan mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dzintaram Rasnačam šā gada 17.decembrī! (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Lai strādā! Nekādu atvaļinājumu!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Atvaļinājums Rasnača kungam ir piešķirts.

Nākamā sadaļa – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Ilzes Freimanes apstiprināšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

 

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija piedāvā izskatīt lēmuma projektu “Par Ilzes Freimanes apstiprināšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”. Mēs šo lēmuma projektu izskatījām komisijā, aizklāti balsojām un vienbalsīgi atbalstījām.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ilzes Freimanes apstiprināšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Ievas Reikmanes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

 

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija piedāvā izskatīt lēmuma projektu “Par Ievas Reikmanes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Arī šo lēmuma projektu esam izskatījuši komisijā, esam aizklāti balsojuši un esam atbalstījuši. Lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ievas Reikmanes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Kārlim Valdemieram”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

 

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi no Tieslietu ministrijas dokumentus par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Kārlim Valdemieram, un jāteic, ka šo dokumentu saņemšana neizraisīja lielu pārsteigumu, jo rudenī, balsojot par Valdemiera kunga atbrīvošanu no apgabaltiesas tiesneša amata sakarā ar noteikta vecuma sasniegšanu, daudzi Juridiskās komisijas locekļi izteica varbūtību, ka Valdemiera kungam varētu piešķirt Goda tiesneša nosaukumu. Mūsu komisijā darbojas trīs bijušie tieslietu ministri, kuri ļoti labi zina Valdemiera kunga darbu, viens komisijas loceklis tagad “stažējas” par tieslietu ministru no mūsu komisijas... Un mēs arī saņēmām pozitīvas atsauksmes no Tieslietu ministrijas, pozitīvas atsauksmes no Augstākās tiesas, pozitīvas atsauksmes no Latgales apgabaltiesas, no Ģenerālprokuratūras. Mēs aizklāti balsojām par šo lēmuma projektu un vienbalsīgi atbalstījām.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt lēmuma projektu “Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Kārlim Valdemieram”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Kārlim Valdemieram”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Ineses Puntes apstiprināšanu par Ogres zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Reirs.

 

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Lēmuma projekts “Par Ineses Puntes apstiprināšanu par Ogres zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” tika izskatīts Valdemiera kunga pozitīvā gaisotnē... pozitīva lēmuma pieņemšanas gaisotnē. Mēs aizklāti balsojām un vienbalsīgi atbalstījām šo lēmuma projektu.

Lūdzu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ineses Puntes apstiprināšanu par Ogres zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – deputātu Kastēna, Bērziņa, Dukšinska, Mackeviča, Ribakova, Urbanoviča, Aizbalta, Pētersones, Feldmanes un Jaundžeikara pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par slepenības statusa noņemšanu visiem ar akciju sabiedrības “Parex banka” pārņemšanas procesu saistītajiem dokumentiem”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.

 

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labrīt, kolēģi!

Pieprasījums ir izskatīts un ar balsu vairākumu tika noraidīts komisijas sēdē.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates. Vārds deputātam Oskaram Kastēnam.

 

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti!

Šā gada martā, kad Valda Dombrovska vadītā valdība sāka darbu, viens no punktiem, kas tika ierakstīts valdības deklarācijā, bija šāds: mūsu valdība ir gatava nodrošināt atklātību valdības, valsts pārvaldes un pašvaldību darbā.

Savā pieprasījumā LPP/LC frakcija konstatēja, ka saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta ceturto daļu ierobežotas pieejamības statusu informācijai nosaka uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu. Faktiski ar “Parex bankas” pārņemšanu saistītie dokumenti tika pieņemti pagājušā gada novembrī un decembrī, tātad var teikt, ka gads ir pagājis. Mums joprojām nav saprotams, kāpēc daži dokumenti saistībā ar “Parex bankas” pārņemšanu ir publiskoti, bet citi joprojām nav pieejami sabiedrībai. Skaidri nepasakot, kuri dokumenti ir atslepenoti un kuriem noteikts jauns slepenības termiņš, iedzīvotājiem nav iespējams iegūt patiesas ziņas par “Parex” pārņemšanas likumību vai lietderību.

Mums rodas iespaids, ka Dombrovskis dara visu, lai šie dokumenti paliktu slepeni un lai varētu turpināt manipulēt ar puspatiesībām un izdomājumiem par pārņemšanas procesā iesaistītajām amatpersonām.

Tad, kad Saeimā pirms gada novembrī bija diskusija par šiem jautājumiem, Sandra Kalniete uzstājās no šīs tribīnes un teica: “Es uzskatu, ka būtu tikai pareizi, ka Ministru prezidents atrastu laiku un apsēstos pie galda vienai īstai preses konferencei un sniegtu atbildes uz jautājumiem, kas pašlaik nav skaidri nevienam.”

Nu, šobrīd, es domāju, Godmaņa kungs varbūt Kalnietes kundzei Eiropas Parlamentā var pastāstīt šādas tādas detaļas par “Parex bankas” pārņemšanu, bet tas jau vairs nav Saeimas kompetencē. Tie jau, var teikt, ir Eiropas Parlamenta iekšējie jautājumi.

Un, ja mēs runājam par šādām preses konferencēm, tad es domāju, ka nebūtu slikti, ja arī Valdis Dombrovskis apsēstos pie galda un pateiktu, kāpēc ir saglabāti ierobežojumi iepazīties ar valdības sēžu lēmumiem, vai ir saņemts valsts institūciju un valsts kapitālsabiedrību viedoklis par klasificēto ierobežojumu noņemšanu, kādiem dokumentiem slepenības statuss ir saglabāts, kur var iepazīties ar atslepenotajiem dokumentiem un kāds ir tiesiskais pamatojums ar “Parex bankas” pārņemšanas procesu saistīto dokumentu slepenības saglabāšanai.

Var tikai piekrist premjera teiktajam, ko viņš sacīja vakar, – tam, ka pēdējās dienās tiek sistemātiski izplatīta nepatiesa informācija par valdības un starptautisko aizdevēju sarunām. Un premjers piebilda, ka, lai novērstu nepatiesu apgalvojumu tālāku izplatīšanu, nepieciešams sniegt papildu informāciju par šiem dokumentiem. Es domāju, ka to pašu droši varētu attiecināt arī uz dokumentiem, kas saistīti ar “Parex bankas” pārņemšanu.

Mūsu frakcijas un apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti uzskata, ka vienīgais līdzeklis ir atspēkot izskanējušās ziņas, kuras publiski nevar kaitēt ne mūsu partneru, ne valsts interesēm. Faktiski šobrīd vēl deviņiem Ministru kabineta sēžu protokollēmumiem un četrdesmit citiem materiāliem ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss.

Un atbilstoši jau citētajam Informācijas atklātības likumam informācijas autors vai iestādes vadītājs var lemt par jauna termiņa noteikšanu, kā arī par šā statusa atcelšanu pirms noteiktā termiņa izbeigšanās.

Un, ja ir beidzies termiņš, uz kādu informācijai noteikts ierobežotas pieejamības statuss, šāda informācija kļūst par vispārpieejamu informāciju. Un ir loģiski konstatēt, ka, ja daži dokumenti saistībā ar “Parex bankas” pārņemšanas procesu nav pieejami Ministru kabineta interneta tīmekļa vietnē, tad tiem ir no jauna jau atkal uzlikts termiņš kā ierobežotas pieejamības dokumentiem.

Faktiski rodas iespaids, ka apzinātā vai neapzinātā vilcināšanās ar “Parex bankas” pārņemšanas procesu saistīto dokumentu atslepenošanu ir kāds sava veida dūmu aizsegs, lai sabiedrība tā arī neuzzinātu patiesību, kā notika šis process, kas piedalījās lēmumu pieņemšanā, kāds bija atbalsts, vai kāds pret to iebilda, vai tas bija vienprātīgs atbalsts. Un Latvijas valdības, Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieņemtais lēmums aizvien lielākā mērā kļūst par tālejošu politisku spekulāciju objektu. Periodiski un selektīvi paustās ziņas, ko mēs esam ieguvuši ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, piemēram, Valsts kontroles pārbaudes rezultāti par “Parex bankas” pārņemšanu, mūsuprāt, rada šādu praksi, kurā netiek ievēroti labas pārvaldības principi. Tas, ka mēs par bankas pārņemšanu uzzinām fragmentāri, no dažiem atslepenotiem dokumentiem, no preses, no dokumentiem, par kuru autentiskumu mums nav iespējas pārliecināties, mūsuprāt, tikai rada neskaidrību, un tādēļ, lai nodrošinātu valdības deklarācijā pausto principu nodrošināt atklātību valdības darbā, mēs aicinām atslepenot pilnīgi visus ar “Parex banku” saistītos dokumentus.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam. (No zāles: “Pastāsti!”)

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Un speciāli es uzrunāšu jūs, kolēģus no Latvijas Pirmās partijas un “Latvijas Ceļa”. Jūs nu gan esat jokdari. (No zāles: “Jūs arī!” Dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Lielākie jokdari esat jūs!”) Ļoti nopietni un… jokdari.

Paši esat savārījuši šo darvas katlu un nu izliekaties par nezinīšiem! Jūs sakāt: Dombrovskis vainīgs, bet man liekas, ka Godmanis tad bija pirmais vijolnieks. Pirmais vijolnieks bija Godmanis!

Tā ka, man liekas, pārējiem deputātiem atmiņa neviļ, ka Godmanis bija tas īstais vīrs, kurš solīja arī pēc tam, ka viņš uzņemoties atbildību. Viņš gan vairs neuzņemas atbildību, bet aizlaidās uz Briseli un tagad klusē. Un jūs taisāt jokus un sakāt, ka, paklau, visi vainīgi, bet jūs neesat vainīgi. Fantastiski!

Tā nu nemēdz būt. Tā nu nemēdz būt! Pie tam ir skaidrs, ka tā bija liela afēra, un jums, cilvēkiem no “Latvijas Ceļa” un Latvijas Pirmās partijas, jau nu gan ir zināms šis tas no “Parex” iekšpuses un no ķēķa durvīm. Bērziņa kungs arī tur laikam tuvu stāvēja, Karina Pētersone arī tur stipri tuvu stāvēja kādreiz un vēl vairāki jūsu cilvēki. Tā ka jūs kaut ko tur zināt drusciņ vairāk par mums citiem!

Un, godīgi sakot, mums, pārējiem, tagad atliek cerības, protams, uz prokuratūru. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Uz prokuratūru nav ko cerēt!”) Es domāju, ka prokuratūra atrotīs piedurknes, saņems dūšu un pēc iespējas ātrāk un tā riktīgi paskatīsies uz šo lielo afēru, kas pilnīgi un skaidri ir afēra. Lai tomēr Kargins un Co – un Co tur ir diezgan liels pulciņš – neizspruktu sveikā un nestaigātu kā karaļi šodien, bet, kā jau es kādreiz teicu, te, runājot par šo lietu, viņi bija jāizģērbj pliki. Jā! Bez neviena lata, ja viņi iedzina valsti tādās nepatikšanās! Ja mums būtu viens miljards, tad mēs šodien nerunātu par pensiju apcirpšanu, par algu noņemšanu visiem pēc kārtas, par visādiem stulbiem nodokļiem un tā tālāk, un tā joprojām. Nebūtu tā! Bet Godmanis toreiz vai nu aiz dumjības, vai tīšuprāt – nezinu (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Rimšēviču klausīja!”), to jūs zināt labāk nekā es, – izdarīja to. Un tagad mēs atkal jau runājam par 200 miljoniem, kuri atkal būs jādod “Parex” iekšā, lai tas turētos virs ūdens. Bet Dombrovskis, redziet, vainīgs… Fantastiski! Nāciet šurp, pastāstiet! Pastāstiet patiesību!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams. Es atvainojos! Par vēlu, gan Dukšinska, gan Bērziņa kungs! Āmurs ir jau noklaudzējis.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kastēna, Bērziņa, Dukšinska, Mackeviča, Ribakova, Urbanoviča, Aizbalta, Pētersones, Feldmanes un Jaundžeikara pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par slepenības statusa noņemšanu visiem ar a/s “Parex banka” pārņemšanas procesu saistītiem dokumentiem”! (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Noņemt āmuru Saeimas priekšsēdētājam!” Dep. V.Aizbalts: “Āmuru nost!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 53, atturas – 6. Priekšlikums noraidīts.

Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas – “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

 

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1534/Lp9. Komisija uz otro, galīgo, lasījumu ir saņēmusi divdesmit divus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

O.Spurdziņš.

2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāts priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Arī 4. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

5. – Juridiskā biroja priekšlikumu – komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

10. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

11. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Tas ir guvis atbalstu, bet… Es atļaušos nedaudz paskaidrot to situāciju, kāda bija komisijā. Es atgādināšu, ka jūs, kolēģi, šo likumprojektu izņēmāt no budžeta paketes un nodevāt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ar vienu mērķi – sakārtot to tādā veidā, ka ar nākamā gada 1.janvāri sabiedriskā labuma organizācijas pārrauga nevis Finanšu ministrija, bet Valsts ieņēmumu dienests. Jautājums par to, ko šeit iesaka mainīt konkrēti 11.pantā partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija, prasītos pēc plašākas un daudz nopietnākas debates, ko mūsu komisija bija gatava atklāt un uzreiz ar to iesākt nākamo sesiju, jo priekšlikums samazināt administratīvos izdevumus sabiedriskā labuma organizācijās ir ļoti būtisks – no 25 procentiem, ko pašreiz atļāva likums, pāriet uz 15 procentiem. Tas acīmredzot ir saprātīgi, taču tas nav izdebatēts ar pašām organizācijām, nav arī pilnas informācijas par to, kāds ir to apmērs, un tāpēc domas mūsu komisijā dalījās. Ar nelielu balsu vairākumu tomēr komisija nolēma šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Laicānam.

 

G.Laicāns (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Kaut gan valstī ir vairāk nekā tūkstotis sabiedriskā labuma organizāciju (šogad vien šo statusu ir ieguvušas 188 organizācijas!), tomēr tikai nedaudzas no šīm organizācijām saņem miljoniem lielus ziedojumus no uzņēmumiem, kuriem savukārt tiek dotas ievērojamas nodokļu atlaides. Taču joprojām nav normatīvā akta, kas regulētu šo organizāciju amatpersonu atalgojumu. Līdz ar to atsevišķas organizācijas savu darbinieku un amatpersonu atalgojumiem iztērē reibinošas summas. Šis priekšlikums neattiecas tikai uz pēdējā laikā vairākos plašsaziņas līdzekļos minēto Latvijas Olimpisko komiteju, tomēr es centīšos jums atgādināt, ka šīs sabiedriskā labuma organizācijas, Latvijas Olimpiskās komitejas, prezidentam vismaz līdz šā gada vidum darba samaksa bija 4500 lati, ģenerālsekretāram – 3960 lati, viceprezidentam – 3600 lati, sabiedrisko attiecību speciālistam – 1620 lati, autovadītājam – 1080 lati mēnesī. Vēl vairāk! LOK valdes locekļi var neierobežotā daudzumā ieņemt amatus kapitālsabiedrībās, kurās LOK pieder kapitāldaļas un kuru manta un finanšu līdzekļi veidojušies arī no valsts un pašvaldību mantas un finanšu līdzekļiem. Visos šajos SIA olimpiskajos centros, kas tiek būvēti par valsts galvotajiem aizņēmuma līdzekļiem, pavisam kopā 15 centros darba samaksas apmērs nav regulēts. Uz šīm amatpersonām netiek attiecināts likums, kas regulē vienotu atlīdzību valstī. Šīs amatpersonas neiesniedz amatpersonu deklarāciju, lai gan atsevišķos gadījumos šīs nevalstiskās organizācijas saņem finansējumu no valsts un pilda valsts pārvaldes funkcijas. Tāpēc, lai kaut cik ierobežotu darba samaksu sabiedriskā labuma organizāciju amatpersonām un darbiniekiem, 11.priekšlikuma būtība ir sekojoša: ja ziedojuma apmērs attiecīgajā kalendārajā gadā sabiedriskā labuma organizācijai pārsniedz pusmiljonu, tas ir, 500 tūkstošus latu, tad administratīvajiem izdevumiem, ieskaitot amatpersonām un darbiniekiem izmantoto atlīdzību, drīkst izlietot ne vairāk kā 15 procentus. Pašlaik likumā ir paredzēti 25 procenti.

Piemērs. Ja ziedojums ir 500 000, tad administratīvajiem izdevumiem var tērēt 75 000. Tas ir samērīgi arī attiecībā uz reliģiskajām organizācijām, par ko droši vien kāds cits runās, un atbilst Sabiedriskā labuma likuma 2.pantā minētajai sabiedriskā labuma darbībai, kas vērsta pirmām kārtām uz labdarību, pilsoniskās sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu, sporta atbalstīšanu, nevis personu privāto interešu un vajadzību apmierināšanu.

Tāpēc aicinu atbalstīt “Pilsoniskās Savienības” frakcijas 11.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst?

O.Spurdziņš.

Paldies Laicāna kungam!

Nē, mums jau nebija debates pēc būtības, un varbūt tieši tāpēc šis jautājums nav tik plaši skatīts. Es varu atgādināt kolēģiem, ka likumprojektā ir minēts, ka pusmiljons ir tā robeža, bet tā neattiecas, piemēram, uz ziedojumiem, kas ir 450 000 un kas arī nav maz. Bet ir jautājums: kāpēc šī robeža ir tik liela? Tā varbūt varētu būt arī mazāka. Bet mūs jau uztrauc principā visus, kā Laicāna kungs teica, sabiedriskā labuma organizāciju administratīvie izdevumi. Par to debate nenotika.

Tādēļ es lūdzu izteikt savu viedokli balsojot, un, ja nu tomēr šis priekšlikums netiks atbalstīts, tad mūsu komisija noteikti uzsāks nopietnu debati par šo jautājumu. Un mēs aicināsim arī “Pilsonisko Savienību” tad sniegt plašākus komentārus un plašākus priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – “Pilsoniskās Savienības” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 19, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Nākamais – 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

13. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

14. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts ir arī 15. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

17. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Arī 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

21. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātais priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Par 22.priekšlikumu... Tā kā mēs neatbalstījām līdz šim komisijā atbalstīto 11.priekšlikumu, tad es lūdzu 22.priekšlikumu – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu – nobalsot pa daļām.

Sēdes vadītājs.

Par 22. balsosim?

O.Spurdziņš.

Jā, vajag pa daļām sadalīt, jo tur ir trīs daļas. Pirmā daļa attiecas uz neatbalstīto 11.priekšlikumu par 11.pantu. Tas ir piedāvātais pārejas noteikumu 7.punkts. Vajadzētu balsot atsevišķi, jo tad iznāk tā, ka pamatlietu mēs neatbalstām, bet pārejas noteikumos tas ir minēts.

Sēdes vadītājs.

Es saprotu, ka jūs piedāvājat balsot atsevišķi par 7.punktu, par 8.punktu un par 9.punktu.

O.Spurdziņš.

Principā 8. un 9.punkts attiecas uz citiem pantiem, un to komisija ir atbalstījusi... Es aicinu balsot atsevišķi par 7.punktu.

Sēdes vadītājs.

Jā...

Sākam debates. Vārds deputātei Annai Seilei.

 

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Līdz šim parlamentārā prakse nepieļāva tādu variantu, ka balso priekšlikumu pa daļām, un tāpēc tomēr būtu... (No zāles dep. J.Dobelis: “Kā tad ne? Tas ir ierakstīts Kārtības rullī! Vajag izlasīt Kārtības rulli!”) Vai var turpināt? (No zāles dep. J.Dobelis: “Nevar! Vairāk nevajag! Pietiek runāt!”)

Sēdes vadītājs.

Kolēģi! Lūdzu, izrādiet cieņu runātājai!

Seiles kundze, turpiniet!

A.Seile.

Es gribu arī aizrādīt, ka, balsojot par 11.priekšlikumu, deputāts Spurdziņš, kas vada komisiju, pauda nevis komisijas viedokli, kura bija atbalstījusi šo priekšlikumu, bet pauda vai nu savu, vai savas partijas viedokli, un tāpēc vajadzēja pieteikties runāt personīgi, nevis runāt komisijas vārdā. Un tas radīja arī šo disproporciju. Ir tik tiešām bijusi vairākos balsojumos šāda prakse, ka neatļauj sadalīt priekšlikumu, ja tas nav paredzēts tabulā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Komisijas vārdā – deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš.

Man jāatvainojas Seiles kundzei. Viņa nesaprata, ko es stāstīju, varbūt neklausījās tajā brīdī. Es vienkārši centos ļoti korekti izstāstīt, kāda bija šā panta apspriešanas gaita mūsu komisijā, un aicināju balsot, nevis noraidīt vai kaut kā tamlīdzīgi… Bet šajā brīdī es tomēr piedāvāju 22.priekšlikumu sadalīt pa daļām, un tas, vadoties pēc Kārtības ruļļa, ir pieļaujams.

Sēdes vadītājs.

Tātad jūs piedāvājat sadalīt 22.priekšlikumu pa daļām. Tātad, kā es saprotu, balsot atsevišķi par septīto, atsevišķi par astoto, atsevišķi par devīto?... Tā, jā?

O.Spurdziņš.

Nu, var arī tā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22.priekšlikuma 7.punktu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 37, atturas – 29. Tātad 22.priekšlikuma 7.punkts nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22.priekšlikuma 8.punktu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikuma 8.punkts atbalstīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par 22.priekšlikuma 9.punktu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Tātad 9.punkts no 22.priekšlikuma atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Vairāk priekšlikumu nav saņemts. Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu ar šīm izdarītajām korekcijām.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 2, atturas – nav. Likums pieņemts.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.

 

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5306A. Tas ir likumprojekts “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Atgādināšu, ka šis likumprojekts nosaka regulējumu, kā nākamajā gadā tiks vai netiks valsts kapitālsabiedrībās maksāts materiālais… Nu, veikta materiālā stimulēšana vai maksātas jelkāda veida prēmijas.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

2. – finanšu ministra priekšlikums. Tas ir atbalstīts daļēji, iekļauts 3., 17., 32. un 45.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

 

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie Saeimas deputāti! Šis – 3.priekšlikums – neattiecas uz darbinieku prēmijām, bet attiecas uz valdes locekļu atlīdzību. Šis priekšlikums būtiski pasliktina kontroli pār valdes locekļu atlīdzību, jo no atlīdzības izņemtas ārā visas prēmijas, piemaksas un tā tālāk, tiek regulēta tikai šo cilvēku darba alga. Līdz ar to visi grozījumi šajā likumā, kas tika pieņemti, tajā skaitā pēc “Pilsoniskās Savienības” frakcijas iniciatīvas, šajā gadā, praktiski bija veltīgi.

Un sakarā ar to es tomēr aicinu cīnīties par sociālo taisnīgumu un neatbalstīt šo 3.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Zaķis.

Dāmas un kungi! Par šo jautājumu mums tiešām izvērsās diezgan gara diskusija, jo, izrādās, ka Darba likums nosaka to, ka darba atlīdzība ir tā pati darba alga, bet citi likumi nosaka to, ka atlīdzība ir alga kopā ar vēl kaut ko. Respektīvi, lai būtu pilnīgi skaidrs un nepārprotams, mēs turpmāk runāsim par darba algu, bet gadījumā, ja valdes loceklim arī tiks piemērota jelkāda veida materiālā stimulēšana, tad tas jau kopā veidos atlīdzību.

Tāpēc aicinu 3. – Juridiskā… Ja neviens neprasa balsojumu, tad nav jābalso. Tātad 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Jā. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 3, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Zaķis.

4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

5. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8., 21., 31., 40., 44. un 49.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Līdzīgi arī 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

Un līdzīgi arī 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums par šo pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

9. – čaklā deputāta Leiškalna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā, ko sastādīja atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 12. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

15. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 16. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātei Annai Seilei.

 

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Čaklais deputāts Leiškalns ir sagatavojis ļoti būtisku priekšlikumu šajā likumprojektā. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Malacis!”) Šajā likumprojektā tātad tiek paredzēts, ka saskaņā ar darba tiesiskās attiecības regulējošiem tiesību aktiem varētu noteikt amatpersonu un darbinieku atlīdzības svarīgākos nosacījumus.

Ko tas nozīmē?

Tas nozīmē to, ka varētu tikt ņemti vērā iepriekš noslēgtie koplīgumi, ko slēdz darba kolektīvs ar administrāciju. Un tādā gadījumā visi šie ierosinājumi, kas ir šajā likumprojektā, protams, tiek apieti, jo līdz šim noslēgtajos koplīgumos, protams, ir paredzēti ļoti labvēlīgi nosacījumi atalgojumam, par ko jau ļoti daudzās Saeimas sēdēs mēs esam runājuši.

Acīmredzot šis priekšlikums ir saskaņots arī ar kapitālsabiedrību vadību, un komisijas vairākums atbalstīja šo priekšlikumu, izsakot to kā savējo, 16.priekšlikumu.

Es aicinu tomēr neatbalstīt ne 15., ne 16.priekšlikumu, jo tā morāle, kāda ir iestrādāta šajā likumprojektā, ir tāda, ka arī kapitālsabiedrību vadošiem darbiniekiem… vadošiem valdes locekļiem un arī attiecībā uz darbiniekiem ir jābūt stingram regulējumam šajā likumprojektā un ka to visu nevar ietekmēt iepriekš noslēgtie koplīgumi.

Tātad vēlreiz aicinu neatbalstīt ne 15. (daļēji), ne arī 16. (pavisam) priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Leiškalnam.

 

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, dāmas un kungi! Es nezinu, kas to saskaņoja ar atbildīgajām personām valdēs, bet attiecīgais priekšlikums gan nav par valdi, bet par darbiniekiem uzņēmumos, kuri ārkārtīgi nozīmīgi Latvijas tautsaimniecībai un kuri ir garants tam, ka mēs šīs problēmas, kas šobrīd ir tautsaimniecībā, atrisināsim. Tā ka, Seiles kundze, jūs varat, protams, saskaņot ar valdēm, bet es saskaņoju ar sevi un tiem cilvēkiem, kurus es pārstāvu šajā Augstajā namā. Aicinu atbalstīt daļēji 16.priekšlikumu un piekrist komisijas viedoklim… tas ir, 15.priekšlikumu atbalstīt daļēji un piekrist komisijas viedoklim 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Man gan jāpiebilst, ka, ja tiek prasīts balsojums par 15.priekšlikumu, tad mēs nevaram par to nobalsot daļēji. Tādā gadījumā, lai varētu respektēt komisijas viedokli, mums ir vai nu jānoraida 15.priekšlikums, vai arī deputātam Leiškalnam jāatsauc savs 15.priekšlikums, un tad mums var būt tikai 16.priekšlikums. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Aicinu balsot “pret”!”)

Komisijas vārdā – deputāts Zaķis.

Dz.Zaķis.

Dāmas un kungi! Par šo jautājumu tiešām mums izvērsās ļoti nopietna diskusija, un Juridiskais birojs iesniedza skaidrojumu. Ja tā nedaudz, ne tik formāli kā Juridiskais birojs… Redziet, kolēģi, parasti jau nekad likuma normās, likuma pantos neraksta kaut kādus paskaidrojumus par to, ka konkrētais pants… konkrētā rīcība, ko nosaka pants, būs jādara kontekstā ar citu likumu vai citiem regulējošiem aktiem. Tā īstenībā ir liekvārdība. Izņemot gadījumus, ja grib panākt kaut ko konkrētu. Un ko Juridiskais birojs mums saka? Es citēšu Juridiskā biroja vēstuli. “Juridiskais birojs vēlas vērst jūsu uzmanību, ka šādā redakcijā izteikta norma rada kļūdainu priekšstatu par citu likuma normu piemērošanu, liekot domāt, ka, piemērojot citas likuma normas, nav jāievēro darba tiesisko attiecību regulējošie tiesību akti un citi normatīvie akti.” Tas ir viens.

Un otrs. Tas maldina, jo darba tiesiskās attiecības regulējošie tiesību akti nebūt nav vienīgie tiesību akti, ar kuriem dalībnieku sapulcei jāpamato darbinieku atlīdzības noteikšanas kritēriji. Saprotiet, šoreiz iznāk tā situācija tāda, ka koplīgumā faktiski tikai un vienīgi darba tiesisko attiecību regulēšanas akti varēs turpmāk tikt izmantoti. Tas nekādā ziņā nepieļaus nekādu citu atkāpi. Faktiski tas nozīmē to, ka arodbiedrības, ja jūs šo atbalstīsit, būs panākušas to, ka rīcība ir tomēr kaut kādā mērā sašaurināta. Bet arodbiedrības to vēlējās, un komisija ļoti dalītā balsojumā nosliecās tomēr to atbalstīt.

Kolēģi, es aicinu balsot!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputāta Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 45, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis.

16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Es saprotu, ka Seiles kundze uzstāj uz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 23, atturas – 17. Es atvainojos! “Par” ir 40, un “pret” un “atturas” summa arī ir 40.

Mums vēlreiz jābalso par 16.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 24, atturas – 20. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Zaķis.

17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

 

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi!

Šis 18.priekšlikums – atbildīgās komisijas priekšlikums – nekādā gadījumā nav saistīts ar darbinieku prēmijām un ar darbiniekiem vispār. Ir runa tikai un vienīgi par kapitālsabiedrību valžu locekļu algu. Šo valžu locekļu milzīgās algas bija ļoti plaši pazīstamas sabiedrībā, un pret tām bija ļoti liela pretestība. 2009.gadā šīs algas tika ierobežotas. Tās noteica, sabiedriskajā sektorā strādājošo algu pareizinot ar koeficientu “5”.

Šeit no atbildīgās komisijas ir divi priekšlikumi. Pirmkārt, palielināt šo koeficientu no “5” uz “6” un, otrkārt, sabiedriskajā sektorā strādājošo algas aizvietot ar mēneša vidējo darba algu iepriekšējā gadā.

Iznāk tā, ka ekonomijas režīma dēļ šī alga privātajā sektorā šobrīd jau ir lielāka nekā sabiedriskajā sektorā, un to rada šo valdes locekļu algu palielinājums, salīdzinot ar likuma esošo redakciju.

PCTVL frakcija iestājās par to, ka visi šie jautājumi bija jāatrisina jumta likumā, bet diemžēl tā neiznāca, un mēs redzam, ka atbildīgā komisija tomēr grib atjaunot nesamērīgi lielas algas uzņēmumos, kuros kapitāls pilnīgi pieder valstij.

Es aicinu šo darbību neatbalstīt un balsot “pret” 18.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā, lūdzu!

Dz.Zaķis.

Kolēģi! Šeit tiešām tiek nomainīts princips. Jo iepriekš mēs runājām par to, ka valdes locekļu maksimālais atalgojums varētu būt sabiedriskajā sektorā strādājošā alga reiz koeficients “5”, bet tagad mēs pasakām līdzīgi, kā ir vienotajā atalgojuma sistēmā, tas ir, tautsaimniecībā vai valstī strādājošo vidējai samaksai pielīdzinātā alga, kas reizināta ar koeficientu “6”.

Komisija uzskatīja šo priekšlikumu par atbalstāmu, tāpēc aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 17, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Zaķis.

19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

20. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

Arī 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

22. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 61.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts atbildīgās komisijas 24.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

27. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 28.priekšlikumā. Piebildīšu, ka šī ir tā pati norma, ko mēs jau reiz balsojām. Tas bija attiecībā uz SIA, bet šis ir attiecībā uz kapitālsabiedrībām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

30. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

31. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

33. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 18, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Zaķis.

34. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 61.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 36. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 39. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

40. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

41. – Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

42. – Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

43. – atbildīgās komisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

44. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Atbalstīts arī 45. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

Un arī 46. – atbildīgās komisijas priekšlikums. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu par 46.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 18, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Zaķis.

47. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

48. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

49. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

50. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

51. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 52.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

53. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

54. – deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

 

I.Pimenovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mēs tagad skatām priekšlikumu par normu, kas tika pieņemta pirmajā lasījumā, un tas nosaka robežas, kuru ietvaros Ministru kabinets noteiks kritērijus, kā tiks apbalvoti vai prēmēti kapitālsabiedrību valžu locekļi. Es uzskatu, ka, ja nebūs ieviesti kādi ierobežojumi, tad tiešām šīs amatpersonas var kļūt par mūsu politiskās sistēmas papildu izkropļošanas iemeslu un līdzekli. Jo, kā rakstīts tekstā, nosaka šā atalgojuma apmēru dalībnieku sapulce; tajā pašā likumprojektā lasām, ka, piemēram, pašvaldība… Ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības domes priekšsēdētājs. Tas nozīmē, ka lielākajās Latvijas pašvaldībās dalībnieku sapulcēs šo lomu pilda pašvaldības priekšsēdētājs. Tiesa, pilsētas dome… ja pilsētas dome ir pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs, pilsētas domes priekšsēdētājs var pilnvarot domes priekšsēdētāja vietnieku būt par kapitāla daļu turētāja pārstāvi dalībnieku sapulcē. Līdz ar to priekšsēdētājs var deleģēt savam vietniekam, piemēram, tās pašas funkcijas. Bet atkal galīgo lēmumu pieņems viens cilvēks. Līdz ar to, ja konkrētajā pašvaldībā vara pieder koalīcijai, tad tieši šīs koalīcijas pārstāvji var diktēt jeb noteikt pašvaldības dibinātas kapitālsabiedrības vadības sastāvu, kā arī atalgojumu un līdz ar to saņemt papildu līdzekļus savu partiju finansēšanai.

Manuprāt, šis likums un šīs prasības, un šie noteikumi patiesībā veido likumu, kurš ir tikpat svarīgs mūsu valstī kā Satversme, jo tieši šis likums nosaka valdošo politisko koalīciju un partiju spēku. Tā ir īstā vara, nekas cits. Mēs domājam, ka tieši 100 deputāti, kas ievēlēti Saeimā, nosaka kārtību valstī, bet patiesībā to dara tie, kas valda pār ekonomiku mūsu valstī, un tas notiek kapitālsabiedrībās, kuras dibina valsts un pašvaldības.

Un līdz ar to es tomēr iesaku… es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu ar nolūku ierobežot šo atalgojumu, prēmiju lielumu, lai tas nebūtu pārāk liels, un līdz ar to panākt ne tikai taupīšanas režīmu, kuru tagad mēs visi mēģinām kaut kā nodrošināt, bet arī nodrošināt, lai līdzīgi un taisnīgi tiktu nodrošināta varas kompetence mūsu valstī.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Komisijas vārdā – deputāts Zaķis.

Dz.Zaķis.

Tā, kolēģi! Kopējā sistēma. Tātad sāksim ar to, ka šobrīd, šogad, nevienā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībā neviena prēmija vai materiālā stimulācija netika maksāta. Ar šo likumu mēs tomēr radām situāciju, ka vismaz kādā no uzņēmumiem to varēs darīt, taču kā patstāvīgu normu mēs ieviešam to, ka turpmāk jelkāda veida materiālās stimulēšanas sistēma ir jāsaskaņo ar kapitāla daļu turētājiem. Vairs nebūs tā, ka uzņēmums pats pie sevis izdomā un rada, ka Jānim – tik, Pēterim – tik vai kaut kam citam – tik. Nē! Turpmāk būs sistēma, kura jāsaskaņo ar kapitāla daļu turētājiem.

Tālāk. Ir divi pārejas noteikumi. Viens pārejas noteikums, kas ir iepriekšējais, 44., nosaka, ka 2010. un 2011.gadā prēmijas nemaksā, bet 45.noteikums pasaka to, ka izņēmums ir tikai atsevišķi uzņēmumi, kuriem patiešām ir labi finanšu rādītāji, kuriem nav parādu, kuriem ir ietekme uz tautsaimniecību. Tad nu šiem uzņēmumiem tiešām tiks piemērots izņēmums.

Tāda ir tā sistēma nākamajam gadam. Tas ir tas šaurais naža asmens, pa kuru mēģināja iet Tautsaimniecības komisija, lai, no vienas puses, nezaudētu iespēju motivēt darbiniekus, bet, no otras puses, izvairītos no kaut kādām kārtējām problēmām, ka tiek bezgalīgi vai neadekvāti situācijai palielināts atalgojums.

Tāpēc es aicinu 54.priekšlikumu – deputāta Pimenova priekšlikumu – neatbalstīt, ja kāds par to prasa balsojumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. – deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 61, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis.

55. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 58.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

56. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 62.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātei Annai Seilei.

 

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Mēs esam atbalstījuši 44.pārejas noteikumu un tagad esam nonākuši pie 45. Šeit Tautsaimniecības komisija ir iestrādājusi būtiskas pretrunas ar vairākām jau nobalsotām redakcijām.

Tautsaimniecības komisijas atbalstītā redakcija paredz, ka no vispārējās atlīdzības, kuru saņem kapitālsabiedrības valdes locekļi un darbinieki, ir jāaprēķina prēmijas un piemaksas. Mūsu frakcijas, “Pilsoniskās Savienības” frakcijas, priekšlikums paredz, ka nevis no atlīdzības, kura ietver savā kopumā gan prēmijas, gan piemaksas, bet gan no mēnešalgas ir jāaprēķina šīs turpmākās piemaksas un prēmijas tiem uzņēmumiem, kurus nosaka Ministru kabinets pēc noteiktiem kritērijiem, ko ir izstrādājusi komisija un arī ievietojusi – paldies Dievam! – šajā likumā.

Tomēr “Pilsoniskās Savienības” frakcija uzskata, ka vajadzētu noteikt šo balvu, prēmiju un naudas balvu apmēru, nepārsniedzot 20 procentus no mēnešalgas. Tātad ieliek arī šādu konkrētu kritēriju – ne vairāk kā 20 procentus. Debatēs, kas notika Tautsaimniecības komisijā, tik tiešām daļa no sabiedrības pārstāvjiem uzskatīja, ka varētu noteikt šādu ierobežojošu normu. Un tad sākās tas tirdznieciskais darījums: vai tie būs 30 vai 25, vai 20 procenti. Un es gribu atgādināt, ka “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs pat it kā piekrita šo 20 procentu ieviešanai no mēnešalgas, bet pēc tam debatēs parādījās, ka tas notiek no visas kopējās atlīdzības, kuru izmaksā. Un tā jau ir ārkārtīgi liela summa… tā var būt ļoti liela summa.

Tāpēc es aicinu atbalstīt partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas iesniegto 56.priekšlikumu, kas neizjauc šo izmaksas kārtību. Un tādā sakarībā arī ir atbalstāms… nav atbalstāms 62.priekšlikums. Bet atbalstāms, protams, ir arī 61. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Taču šajā mirklī es lūdzu jūs nobalsot “par” partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu, kas saprātīgi ierobežo šo naudas balvu un prēmiju izmaksu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Deputāts Zaķis – komisijas vārdā.

Dz.Zaķis.

Jā. Kolēģi! Diskusija kārtējo reizi, arī par šo priekšlikumu, izvērsās ļoti karsta. Diskusijas būtība beigu beigās bija šāda: uzņēmumu darbinieki pēc savas būtības atšķiras. Vieni ir tie, kas dara kaut kādus tehniskos darbus, un viņiem tiešām prēmijas varētu ierobežot – atkarībā no mēnešalgas –kaut kādā nelielā procentuālā apjomā. Viņi tik tiešām nekad nav saņēmuši lielas prēmijas un milzīgas piemaksas. Bet ir arī pārdošanas daļa. Pārdošanas departamentos cilvēkiem, tiem, kas konkrēto pakalpojumu tirgo, visbiežāk ir samērā maza pamatalga, bet liela tā mainīgā sadaļa, kas ir klāt pie algas par to, ka viņš labi darījis savu darbu, labi pārdevis to produktu. Diemžēl tā situācija ir duāla. Katrā uzņēmumā tā ir citādāka, bet tā ir duāla attiecībā uz tehniskajiem darbiniekiem un pārdevējiem. Un tieši tāpēc mēs nolēmām, ka 20 procenti no kopējā atalgojuma fonda ir tas apjoms, ko drīkstētu izmaksāt prēmijās. Sākumā tā summa bija plānota lielāka. Pagājušajā komisijas sēdē it kā nolēmām, ka 30, bet tad diskusiju rezultātā mēs to nospiedām lejā uz 20. Tas šķita ļoti likumsakarīgi. Tāpēc diemžēl aicinu atbalstīt komisijas viedokli, nevis partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Es saprotu, ka tātad Seiles kundze aicināja balsot par partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu. Taču es saprotu arī to, ka, ja mēs nobalsojām par 56., tad mēs vairs nevaram atbalstīt komisijas viedokli – 62.priekšlikumu. Tā, Zaķa kungs, jā?

Dz.Zaķis.

Jā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 37, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis.

57. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 58. un 61.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

58. – atbildīgās komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti… Es atvainojos… Jā, 58.priekšlikums… Viss kārtībā. Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

59. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

 

V.Buzajevs (PCTVL frakcija)

Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Diemžēl atbildīgā komisija noraidīja manu priekšlikumu bez izskatīšanas, kaut gan sēdē bija klāt arī frakcijas pārstāvis. Un tas nav nejauši. Jo priekšlikums ir gan visnotaļ izpildāms, gan arī ļoti bīstams.

Lieta tāda, ka atlīdzības ierobežojumi valdes locekļiem apspriežamajā likumā tiek attiecināti ne uz visām kapitālsabiedrībām, kurās valstij vai pašvaldībai ir izšķiroša ietekme, bet tikai uz tām kapitālsabiedrībām, kurās šī izšķirošā ietekme tiek īstenota nevis “pa tiešo”, bet caur citiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Tādā veidā ierobežojumi nav spēkā dažos uzņēmumos, kuros valstij vai pašvaldībām pieder kontrolpakete, tas ir, tādos uzņēmumos kā “airBaltic”, “Lattelecom”, “Parex banka” “Rīgas Siltums” un daudzos citos. Ja var ticēt informācijai TV3 pārraidēs, tad tieši “airBaltic” vadītājs Bertolts Fliks ar algu 22 tūkstoši latu mēnesī ir visaugstāk apmaksājamā uzņēmuma ar valsts kapitāla pārsvaru… valsts darbinieks.

Neskatoties uz to, valsts vai pašvaldību kapitāla turētājiem ir ne tikai tiesības šo uzņēmumu padomju vai valžu sēdēs iniciēt jautājuma apspriešanu par darba algas ierobežojumu, bet arī balsošanas ceļā sasniegt nepieciešamo rezultātu. Var jau to darīt, bet to nedara un nedarīs arī, kamēr Saeima ar likumdošanas aktu viņiem neliks to darīt.

Par formālu šķērsli šāda uzdevuma īstenošanas ceļā valsts vai pašvaldību kapitāla turētājiem var kļūt, piemēram, kapitālsabiedrības dibināšanas protokolā fiksētais nosacījums par to, ka lēmumu par atlīdzības apmēru pieņem nevis ar balsu vairākumu, bet ar konsensusu. Taču, lai sasniegtu šādu konsensusu atlīdzības apmēra ierobežojumā, nepieciešams šo ierobežojumu vispār piedāvāt. Tādēļ, ja Saeima noraidīs manu priekšlikumu, tā izteiks dziļu neuzticēšanos, piemēram, tam pašam Bertoltam Flika kungam. Viņš jau varbūt arī vēlas ierobežot savu algu, par kuras apmēru mēs saņemsim precīzu priekšstatu tikai pēc tam, kad viņš zaudēs visus tiesas procesus saistībā ar amatpersonas deklarācijas iesniegšanu.

Flika kungs vēlas, bet valsts savu pārstāvju personā viņam to pat nepiedāvā, varbūt pat traucē. Ierobežojumu tiks piedāvāts ieviest tikai uz diviem gadiem, kamēr simtiem un tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju pārtiek no pabalstiem. Tas mīkstinās sociālo spriedzi sabiedrībā un garantēs gan Flika kungam, gan Saeimas deputātu kungiem to, ka šie trūkumcietēji ļaudis neapmētās viņu mašīnas ar akmeņiem un neaizdedzinās viņu savrupmājas.

Tiesa gan, pēc daudzu atbildīgās komisijas grozījumu pieņemšanas rodas šaubas par ierobežojumu efektivitāti pat tādiem tīri valsts uzņēmumiem kā, piemēram, “Latvijas Dzelzceļš”, bet labāk jau lai spēkā ir slikti ierobežojumi nekā vispār nekādi. Vai Saeimas vairākums uzskata, ka būtu jāmīkstina sociālā spriedze, vai arī uzskata, ka biznesa haizivis būtu jālaiž brīvā peldēšanā – to mēs pārbaudīsim tieši tagad.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Zaķis.

Dz.Zaķis.

Ar nožēlu, kolēģi, tomēr ir jāatzīst, ka starptautiski noslēgtie līgumi ir spēcīgāki, un, piemēram, kaut vai “Lattelecom” gadījumā tas ir jumta līgums, kas nosaka to, kādā veidā šis uzņēmums darbojas, un diez vai mēs ar savu likumu varam tagad kaut kā atpakaļgaitā pamainīt starptautisko līgumu, kas ir noslēgts... nu, starp komercsabiedrībām noslēgts līgums... Tāpēc aicinu neatbalstīt deputāta Buzajeva priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 63, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis.

60. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 62.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

61. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

62. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

63. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

Līdz ar to ir izskatīti visi otrajam, galīgajam, lasījumam iesniegtie priekšlikumi. Aicinu balsot par likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 6, atturas – 15. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Eiropas Padomes konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju”.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

 

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Likumprojekta “Par Eiropas Padomes konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju” nosaukums ļoti precīzi paskaidro likuma būtību un jēgu.

Jāsaka, ka uz otro lasījumu Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu un ir vienbalsīgi lēmusi atbalstīt dokumentu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Aicinu arī jūs darīt to pašu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Eiropas Padomes konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) Papildprotokolu par elektronisko pavadzīmi ”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

 

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Likumprojekts “Par Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) Papildprotokolu par elektronisko pavadzīmi” pēc savas būtības ir dokuments par to, ka kravu pārvadātāji jau iepriekš elektroniski informē tās valstis, kurām viņi plāno vest šīs kravas, par kravas esamību. Iepriekš viss tiek saskaņots, un tas nozīmē, ka robežu šķērsošana varētu kļūt ātrāka un visām pusēm ērtāka, saprotamāka un caurspīdīgāka.

Godājamie kolēģi! Uz otro lasījumu Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu papildinājumu vai priekšlikumu par šo dokumentu un vienbalsīgi ir nolēmusi likumprojektu virzīt skatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

Aicinu, godājamie kolēģi, atbalstīt Ārlietu komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) Papildprotokolu par elektronisko pavadzīmi” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

 

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1390/Lp9 – “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Ir iesniegti četri priekšlikumi.

1.priekšlikums ir Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts pašas komisijas priekšlikumā – 2.priekšlikumā –, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Es varu paskaidrot, ka tas ir diezgan nozīmīgs priekšlikums, jo tas atļaus fiziskajām personām, kuras nav individuālie komersanti vai arī nav reģistrētas saimnieciskai darbībai, veikt vairumtirdzniecības bāzēs iepirkumus skaidrā naudā, kā arī izbeigs to nodalījumu, kas pašlaik ir starp vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību. Komisijā par šo grozījumu bija diezgan plašas debates. Debates notika divas reizes, un komisija ar savu balsojumu šo priekšlikumu atbalstīja. Aicinu Saeimu balsot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

G.Bērziņš.

4. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.

Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Aicinu Saeimu likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Pirms mēs reģistrējamies, es informēju, ka šodien bija paredzēts izskatīt atbildi uz deputātu Kabanova, Rubika, Golubova, Deņisova un Tutina jautājumu aizsardzības ministram Imantam Lieģim. Ir saņemta rakstiska atbilde, kas apmierina jautājuma iesniedzējus, līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde šodien nenotiks.

Un tagad reģistrēsimies. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, godātie kolēģi, sveicam mūsu visu vārdā mūsu kolēģi Staņislavu Šķesteru, kuram tieši šodien ir dzimšanas diena! (Aplausi.)

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

 

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pēc 5 minūtēm 106.auditorijā.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Ventam Armandam Krauklim.

 

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pēc 3 minūtēm komisijas telpā.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātei Vinetai Muižniecei.

 

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi, kas strādā Juridiskajā komisijā! Lūdzu pulcēties uz sēdi tūdaļ!

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.

 

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Es ļoti lūdzu jūs atcerēties, ka nākamnedēļ mums sēde otrdien sāksies nevis pulksten 9.00, bet 9.15.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Guntim Bērziņam.

 

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas! Lūdzu pulcēties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās tūlīt uz Budžeta komisijas sēdi.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Pēterim Tabūnam.

 

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Kolēģi deputāti no Pilsonības likuma izpildes komisijas! Lūdzu pulcēties tūdaļ Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

 

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Ilma Čepāne, Jānis Eglītis, Leopolds Ozoliņš, Dzintars Rasnačs, Dagnija Staķe… Paldies, redzu! Un Aigars Štokenbergs. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Pulkstenis ir 11.01, bet liekas, ka mums īsti nav kvoruma. Varbūt varētu nozvanīt vēl vienreiz…

Tā. Es atgādinu, ka mēs izskatījām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” trešajā lasījumā un apstājāmies pie likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas arī ir skatāms trešajā lasījumā.

Juridiskās komisijas vārdā mums referēs deputāte Solvita Āboltiņa.

 

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Tā, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar Saeimas sēdē izskatāmo dokumentu Nr.5313 – likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” trešajā lasījumā. Juridiskā komisija uz trešo lasījumu ir saņēmusi trīspadsmit priekšlikumus.

1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti... (No zāles dep. O.Kastēns: “Balsot!”) Vai kāds prasīja balsojumu? Jā, deputāts Kastēns prasīja balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 2, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

S.Āboltiņa.

2. – arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa.

3. – labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums, kurš precizē, kas ir šā likuma pamatbūtība, – ka summas, uz kurām nevar vērst piedziņu… un tiek precizēts, uz kādiem pabalstiem, lai sociāli aizsargātu cilvēkus... lai piedziņu šādos gadījumos nevarētu vērst uz veselu virkni pabalstu. Tātad labklājības ministrs Auguļa kungs piedāvāja precizējošas redakcijas, tieši uz kādiem pabalstiem nevar, ņemot vērā tiešām tos gadījumus, kad cilvēkiem ir ļoti, ļoti nepieciešami finanšu līdzekļi, jo tādos gadījumos (piemēram, attiecībā uz apbedīšanas pabalstiem) tas radītu tiešām neparedzamas sekas.

Tātad 3.priekšlikumu Juridiskā komisija atbalstīja daļēji un precizēja savā – 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

5. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

6. – deputātu Urbanoviča un Agešina priekšlikums, kurš komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa.

7. – deputātu Urbanoviča un Agešina priekšlikums, kurš arī netika atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātu Urbanoviča un Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa.

8. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa.

9. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

10. – labklājības ministra priekšlikums – ir atbalstīts daļēji un iekļauts 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Āboltiņa.

Arī 11. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

12. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

Un 13.priekšlikums, kas ir par likuma spēkā stāšanos, arī ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

S.Āboltiņa.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – nav, atturas – 11. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.

 

J.Tutins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5318. Trešajam lasījumam komisija ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

J.Tutins.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Tutins.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Tutins.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Tutins.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Tutins.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Tutins.

7.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Tutins.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Tutins.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

J.Tutins.

Paldies par vienbalsīgo atbalstu. Priecīgus visiem Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu! (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Paldies, Jāni!”)

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Ģeotelpiskās informācijas likums”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.

 

M.Lasmanis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sagatavoja trešajam lasījumam likumprojektu “Ģeotelpiskās informācijas likums”. Strādāsim ar diviem dokumentiem uzreiz, jo pēc tam, kad likumprojekts tika nodots Saeimas Prezidijam, ir vēl redakcionāli precizēts 19.priekšlikums. Tātad strādāsim ar dokumentiem Nr.5319 un Nr.5319A.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

5. – aizsardzības ministra Imanta Lieģa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

8. – aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

16. – aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

18. – aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

23. – tieslietu ministra Mareka Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

24. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

25. – aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

26. – aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

30. – aizsardzības ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

31. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

33. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

38. – tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 41. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

Tāpat arī Juridiskā biroja 39.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 41.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 41. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

42. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

43. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

44. – tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 45. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

46. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

47. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

48. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

49. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

50. – tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

51. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

Tie ir visi priekšlikumi trešajam lasījumam.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Ģeotelpiskās informācijas likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Pacientu tiesību likums”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

 

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Pateikšu dažus vārdus par šo likumu. Man liekas, ka tas ir ļoti svarīgs, un arī visa Sociālo un darba lietu komisija uzskata, ka tas ir svarīgs likumprojekts. Pirmajā lasījumā Saeimā tas tika pieņemts 2006.gadā, un tas tiešām ļoti ilgu un pamatīgu ceļu gāja, kamēr mēs nonācām līdz trešajam lasījumam. Tas ir ievērojami pārstrādāts. Varētu teikt, ka ap 85 procentiem jauns likums tika paralēli veidots.

Protams, saņemot šos priekšlikumus no Veselības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Latvijas Ārstu biedrības, Datu valsts inspekcijas, Tiesībsarga biroja, Latvijas Pacientu tiesību biroja, Latvijas Profesionālo veselības aprūpes kapelānu asociācijas pārstāvjiem, kā arī no Saeimas Juridiskā biroja.

Dažos vārdos raksturošu to, kas ir būtisks šinī likumprojektā. Likumprojekts nosaka pacienta tiesības uz ārstniecību (vai nu piekrītot, vai atsakoties no tās), tiesības izvēlēties ārstniecības personu un ārstniecības iestādi, tiesības uz informāciju, kā arī aizsargā pacienta intereses, iesaistoties klīnisko pētījumu un klīniskās apmācības procesā. Un būtiska ir arī tāda lieta, kas ir pilnīgi jauna un par ko daudzreiz ir diskutēts, – ir paredzētas tiesības uz atlīdzību par pacienta dzīvībai vai veselībai nodarītu kaitējumu, kā arī morālo kaitējumu.

Un tagad, kolēģi, es aicinu ķerties klāt pie likumprojekta “Pacientu tiesību likums” izskatīšanas trešajā lasījumā.

1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts komisijas priekšlikumā – 1.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

5. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

 

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Dāmas un kungi! Šis PCTVL frakcijas priekšlikums parādījās tabulā ne jau nejauši. Savulaik, pirms vēl bija beidzies termiņš grozījumu iesniegšanai trešajam lasījumam, notika kāds gadījums, kas izsauca lielu sabiedrisku rezonansi, vismaz Latvijas krievu vidū. Puisēns izkrita no ratiņiem un sasita galvu, bet, kad vecmamma atnesa viņu uz traumpunktu, ārsts atteicās ar šo sievieti sarunāties krievu valodā un sniedza viņai rekomendācijas tikai latviešu valodā. Diemžēl viņa to tādā līmenī, lai pareizi izpildītu ārsta rekomendācijas un ārstētu mazbērnu, neprot. Tieši tādēļ, lai nepieļautu turpmāk šādus gadījumus, tapa šis PCTVL frakcijas priekšlikums.

Teksts, kuru mēs piedāvājam iekļaut likumā, skan: “Pacienta ārstniecībā atbilstoši ārstniecības iestādes un ārstniecības personas iespējām ņem vērā pacienta dzimto valodu, personīgās intereses un kultūru.” Tas ir tāds pats, kāds bija sākotnējā Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā.

Kas attiecas uz nākamo – atbildīgās komisijas – priekšlikumu, diskriminācija attiecībā uz pacienta valodu tur tieši nav minēta. Latvijā tā ir daudz aktuālāka nekā diskriminācija ādas krāsas dēļ, kura savukārt tieši nav minēta mūsu priekšlikumā, taču netieši tiek ietverta vārdos “vai citu apstākļu dēļ”.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 57, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Bērziņš.

6. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

7. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

8. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts komisijas priekšlikumā – 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš.

10. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

12. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

13. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

14. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Kurš?

A.Bērziņš.

15.priekšlikums. Atvainojos!

Sēdes vadītājs.

15., jā. Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš.

16. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts komisijas priekšlikumā – 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš.

18. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

19. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

20. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

21. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

22. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

23. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

24. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

25. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

26. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

27. – veselības ministra Eglīša kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts 28. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

28. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

29. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

30. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

31. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

32. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts 35. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš.

34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts 35. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Bērziņš.

35. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

36. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

37. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

38. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

39. – deputāta Valda Ģīļa priekšlikums. Daļēji atbalstīts 41. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

40. – veselības ministra Eglīša priekšlikums. Daļēji atbalstīts 41. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

41. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

42. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

43. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

44. – veselības ministra Eglīša kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts 45. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

45. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

46. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

Un 47. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš.

Lūdzam atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Pacientu tiesību likums”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Pacientu tiesību likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Pacientu tiesību likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Alberts Krūmiņš.

 

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Komisija izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto un Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” un lūdz arī Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Uzreiz, ar prieku!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Krūmiņš.

2010.gada 15.janvāris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

 

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītie kolēģi! Strādāsim ar šo likumprojektu. Likumprojekts nāk no Ministru kabineta un ir tapis faktiski divu galveno iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas precizē normas, kas attiecas uz prasījumiem un saistību dzēšanu kredītiestādēs, kas ir maksājumu procesa laikā. Un otrs iemesls ir tāds, ka tas dos deleģējumu Ministru kabinetam izdot Ministru kabineta noteikumus, kurš piešķirtu, izmaksātu, atmaksātu, administrētu un uzraudzītu garantijas, kas tiks dotas privātpersonām, kuras nespēj pildīt vienīgā mājokļa iegādi vai arī remontu, vai rekonstrukcijai paredzēto kredītu. Respektīvi, tas dos zināmā mērā zaļo gaismu, lai šo jautājumu varētu virzīt uz priekšu.

Kolēģi, aicinu likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš.

Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 22.janvāris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

 

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu Nr.1616/Lp9 – “Grozījumi likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību””.

Juridiskā komisija iepazinās ar šo apjomā nelielo likumprojektu, kuru ir parakstījuši piecu frakciju vadītāji. Šis likumprojekts ir sagatavots tāpēc, ka ir nepieciešams izdarīt grozījumus minētajā likumā sakarā ar to, ka no nākamā gada 1.janvāra ir plānots likvidēt Saeimas izdevumu “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs” papīra formātā. Arī šis lēmums zināmā mērā ļauj taupīt Saeimas budžetu. Pēc šo grozījumu spēkā stāšanās, kā tas ir paredzēts, tātad ar 1.janvāri, ir iecerēts Saeimas pieņemtos likumus un citus aktus publicēt elektroniskā versijā Saeimas mājaslapā internetā. Šī ir mums visiem pieejama un pazīstama darba forma, kura dotu iespēju iepazīties ar visiem dokumentiem. Līdz ar to “Ziņotāja” likvidācija pēc būtības neradītu nekādu informācijas pārrāvumu.

Juridiskā komisija likumprojektu ir atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā un, ņemot vērā, ka iecere realizējama ar 1.janvāri, lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.Muižniece.

Paldies.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

V.Muižniece.

Paldies.

Ņemot vērā likumprojekta steidzamību, ja deputātiem nebūtu iebildumu, es ļoti lūgtu likumprojektu izskatīt šodien arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vai kolēģiem ir iebildumi? Kolēģi neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm””, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Porietis.

 

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm”” (dokuments Nr.5295). Uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 21, atturas – 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Porietis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 22.decembris šajā gadā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Porietis.

 

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Uz otro lasījumu ir saņemts viens partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums, kas rosina izslēgt 56.panta trešo daļu, kura nosaka, ka valsts dibinātās augstskolas studiju programmas īsteno valsts valodā, kā arī regulē svešvalodu lietošanu šajās augstskolās.

Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

 

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs visi zinām Bībeles motīvu par pazudušo dēlu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tas par Buzajevu?”) Šajā stāstā pazudušais dēls, būdams izmisumā, atsauc atmiņā tēva nama svētību, tēva labestību pret ikvienu viņa saimes locekli. Viņš tagad saprot, kādā kontrastā ar to ir citu zemju pilsoņu izturēšanās veids. Svešā zemē tu neesi nevienam vajadzīgs. Šādas domas rada viņā vēlmi atgriezties un spēku atzīties savā grēkā.

Viņā vairs nav ne miņas no iepriekšējās augstprātības un lepnības. Pazudušais dēls ir gatavs kļūt par algādzi tēva namā un nemaz vairs nepretendē uz dēla statusu un tiesībām.

Kolēģi! Šādu pazudušā dēla atgriešanos jeb, lietojot mūsdienu terminoloģiju, uzticības apliecinājumu – turklāt ne vārdos, bet darbos! – pašu dotajam Saeimas deputātu zvērestam mēs redzam PCTVL frakcijas priekšlikumā. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tie nav nekādi dēli!”)

Šodien mūsu valstī visvairāk vajadzīga ir vienotība, tāpēc prieks redzēt, ka vienotība lēnām ienāk arī parlamentā iepriekš sabiedrību tik šķeļošā jomā kā valodas jautājumi. Šodien krietnu piemēru rāda partija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, kura ir spējusi pārvarēt maldīgos proimpēriskos aizspriedumus un nu kaismīgi nostājusies latviešu valodas aizsardzības pozīcijās ar savu priekšlikumu Augstskolu likumā. Ir vajadzīga drosme, lai atzītu iepriekšējās kļūdas un iesniegtu priekšlikumu, ar kuru varētu lepoties visnacionālistiskākie politiķi.

Ko piedāvā doktors Pliners un viņa frakcija? Svītrot no Augstskolu likuma 56.panta trešo daļu – speciālo tiesību normu, kas pieļauj izņēmumu no vispārējās normas un atļauj studiju procesā lietot svešvalodas. Ja speciālo normu no likuma svītros, tad valodas jautājumus augstskolās regulēs tikai Izglītības likuma 9.panta pirmā daļa – vispārējā norma, kas ir strikta – valsts augstskolās izglītību iegūst tikai un vienīgi valsts valodā. Paldies mūsu kolēģim Jakovam Plineram, kas ir atgriezies no maldiem un nu stingri paģēr latviešu valodu kā vienīgo iespējamo valsts augstskolās.

Ceru, ka līdzīgi priekšlikumi sekos arī Izglītības likumā attiecībā uz privātajām augstskolām, droši vien arī Radio un televīzijas likumā un turpmāk vēl arī citos likumos. Paldies, kolēģi! Jūs redzēsiet, ka kalpot sava tēva namā, tas ir, Latvijas valstij un tautai, ir daudz cēlāk un krietnāk, nekā iet maldu ceļus un lobēt Krievijas intereses Latvijā. Es augstu novērtēju jūsu drosmi atzīt savas kļūdas.

Kolēģi! Vienlaikus gan jāatzīst, ka mūsu dzīve rit Eiropas Savienībā un mums ir jāiekļaujas vienotā Eiropas izglītības telpā. Studējošajiem ir jāmāk labi orientēties angļu, franču un vācu valodā esošajā zinātniskajā literatūrā, tādēļ nedaudz oponēšu un aicināšu tomēr saglabāt iespēju ik programmā piektdaļu īstenot Eiropas Savienības oficiālajās valodās.

Otra problēma PCTVL frakcijas priekšlikumā ir tā, ka tas aizliedz īstenot programmas, kur svešvaloda nepieciešama mērķu sasniegšanai. Un es patiesībā nezinu, kā pilnībā latviski mācīt, piemēram, krievu filoloģiju, kā teologiem mācīt senebreju valodu. Par to kolēģis Pliners ir piemirsis šajā priekšlikumā. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Nu, ko lai dara!”) Līdz ar to, kolēģi, konceptuāli atbalstot iesniedzēju radikāli nacionālpatriotisko stāju “Visu tikai latviski!”, man diemžēl jāaicina saglabāt likumā jau piekto gadu veiksmīgi funkcionējošo redakciju par valodu lietojumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.

 

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kā zināms, patlaban valsts pārdzīvo ne pašus labākos laikus. Vienlaikus ar izdevumu saprātīgu samazināšanu nepieciešams izdomāt un veikt steidzamus un enerģiskus soļus, kas ir vērsti uz ienākumu palielināšanu.

Viens no šādiem soļiem varētu būt augstākās izglītības eksports. Latvijas augstākā izglītība, neskatoties uz krīzi, ir visai konkurētspējīga. Pirmām kārtām runa ir par inženiertehnisko, medicīnisko augstāko izglītību un augstāko izglītību dabaszinātņu nozarēs.

Padomju laikos studēt tieši šīs profesijas pie mums lielā daudzumā brauca studenti – un pirmām kārtām no Krievijas un citām bijušajām Padomju Savienības republikām. Līdz pat šim laikam saglabājusies Krievijas pilsoņu interese iegūt augstāko izglītību Latvijas augstskolās.

PCTVL frakcija aicina atteikties no tiem Augstskolu likumā esošajiem ierobežojumiem, kuri attiecas uz krievu valodu kā apmācības valodu studentiem no ārvalstīm.

Latvijas augstskolās ir visi nepieciešamie resursi, lai varētu īstenot piedāvāto grozījumu, – gan pasniedzēji, kuri pārvalda krievu valodu, gan grāmatas, mācību līdzekļi un nepieciešamie uzskates līdzekļi.

Mēs aicinām domāt ne tikai par izdevumiem, bet arī par to, kā varētu saņemt papildu ienākumus, un šeit arī slēpjas viens no ceļiem, kas būtu ejams, – augstākās izglītības eksports, kas ir orientēts uz bijušās Padomju Savienības valstīm. Tā ir iespēja reāli atbalstīt augstskolas un jūtami uzlabot Latvijas tēlu pasaulē.

Viegli un vienkārši ir samazināt augstskolu finansējumu, kā arī samazināt augstskolu pasniedzēju algas. Daudz grūtāk ir atrast veidus, kā saglabāt un finansēt šīs augstskolas, mācību iestādes. Līdz ar to mēs aicinām atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

 

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Tomēr jumta likumā arī ir priekšlikumi, lai izsvītrotu attiecīgo normu, un sakarā ar to mēs nezinām, kāds likums būtu pieņemts pirmais. Un mūsu priekšlikuma būtība – dot iespēju augstskolām pašām izvēlēties pasniegšanas valodu neatkarīgi no tā, vai tā ir valsts augstskola vai privāta.

Diemžēl jau paustā atbildīgās komisijas nevēlēšanās un Saeimas vairākuma iespējamā nevēlēšanās atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu – tā, bez šaubām, pirmām kārtām ir neuzticības izteikšana augstskolu vadītājiem: lūk, ja mēs izsvītrosim, viņi tūdaļ pat sāks pasniegt nevis latviešu, bet angļu valodā – vai vēl jo sliktāk – krievu valodā.

Mūsu valsts ir maza, un ir viegli pārbaudīt, kam tieši Saeima grasās personīgi izteikt neuzticību. Internetā var atrast ziņas par 20 valsts augstskolām, to skaitā arī par Latvijas Policijas akadēmiju, kuru apspriežamais likumprojekts paredz likvidēt.

Lūk, 16 augstskolu rektori jeb 80 procenti rektoru: Daugavpils Universitātē – Arvīds Barševskis, Latvijas Lauksaimniecības universitātē – Juris Skujāns, Latvijas Universitātē – Mārcis Auziņš, Liepājas Universitātē – Oskars Zīds, Rīgas Stradiņa universitātē – Jānis Gardovskis, Rīgas Tehniskajā universitātē – Ivars Knēts, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā – Artis Sīmanis, Latvijas Jūras akadēmijā – Jānis Brūnavs, Latvijas Kultūras akadēmijā – Jānis Siliņš, Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā – Gunārs Upītis, Latvijas Policijas akadēmijā – Vitolds Zahars, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā – Jānis Žīdens, Rēzeknes augstskolā – Leonārs Svarinskis, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā – Dace Markus, Ventspils augstskolā – Jānis Vucāns, Vidzemes augstskolā – Vija Daukšte.

Visi viņi ir uzticami pamatnācijas pārstāvji un nebūt nav mazāki patrioti kā zālē sēdošie deputāti.

No pārējiem sākumā minēšu divu augstskolu rektorus: Rīgas Ekonomikas augstskolā – Andresu Palzovu, bet Rīgas Juridiskajā augstskolā – Džonu Džozefu Burki. Šie divi, spriežot pēc uzvārdiem, pieder pie mūsu stratēģiskajiem sabiedrotajiem.

Nu un pavisam tādi “aizdomīgie” ir palikuši tikai divi vien jeb 10 procenti no kopējā skaita, atzīmējot, ka tas ir situācijā, kad nacionālo minoritāšu pārstāvji iedzīvotāju sastāvā ir 40 procenti. Tad, lūk! Tie ir Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs un Banku augstskolas rektore Tatjana Volkova. Bet gadījumā, ja pēc uzvārdiem pārbaudītu šo augstskolu padomju sastāvu, tad esiet droši, ka ar patriotismu tur viss ir kārtībā.

Es, atšķirībā no jums, esmu dziļi pārliecināts, ka arī ar patriotismu šā vārda patiesajā nozīmē visiem iepriekš minētajiem nacionālās elites pārstāvjiem viss ir kārtībā. Manuprāt, ja viņi sēdētu šeit, Saeimā, dažu pašreizējo deputātu vietā, tad deputātus nelamātu sliktiem vārdiem katrā trolejbusa pieturā.

Tādēļ, ja uzticētu šiem augstskolu vadītājiem pašiem izvēlēties apmācības valodu, tad esiet droši, ka latviešu valoda saglabāsies šinīs augstskolās vismaz padomju laika līmenī, kad latviešu valodā varēja iegūt augstāko izglītību visās specialitātēs, izņemot tās ļoti retās, kuras valsts likvidēja kopā ar tai nevajadzīgo ražošanu un zinātni.

Aicinu balsot par uzticēšanos, par vienotību, Šadurska kungs, par PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Artim Pabrikam.

 

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Latvijas augstākās izglītības sistēma pašreiz patiesībā saskaras ar to pašu problēmu, ar ko apmēram pirms diviem tūkstošiem gadu saskārās Grieķijas demokrātiskās pilsētvalstis. Un tā dilemma ir šāda: vai nu šīs pilsētvalstis atveras ārējām ietekmēm, proti, kristietības ietekmei, un riskē ar savu tradīciju zudumu un kļūst tādā veidā vairāk konkurētspējīgas, vai arī tās saglabā iepriekšējo sistēmu un patiesībā pagrimst, jo nespēj vairs pasaulē konkurēt. Tāda bija dilemma tad!

Es domāju, ka mūsu augstākās izglītības pašreizējā dilemma patiesībā ir ļoti līdzīga. Valodas ierobežojumi, manā kā profesora izpratnē, kurš strādā augstskolā vairāk nekā desmit gadus… šie valodas ierobežojumi tādā izpratnē, kādi tie pastāv pašreiz mūsu Augstākās izglītības likumā, ir mūsu augstākajai izglītībai traucējoši. Tie neļauj mūsu augstākajai izglītībai kļūt pietiekami konkurētspējīgai. Tas ir jautājums numur viens. Tie neļauj attīstīties, un to mēs redzam visā statistikā, gan salīdzinot kaut vai ar tiem pašiem igauņiem, kas ir liberālāki, starp citu, augstākajā izglītībā, nekā daži labi šeit pie mums gribētu būt.

Un otrām kārtām mēs tiešām neizmantojam tās iespējas, kas ļauj mūsu augstāko izglītību eksportēt. Un ar eksportu es saprotu tiešām daudzus, daudzus studentus, kas mūsu valstī varētu un gribētu mācīties, bet dažādu iemeslu dēļ viņi to nevar, jo mēs pieejam šajā valodas jautājumā tīri tradicionāli, es teiktu – konservatīvi, provinciāli –, vienkārši uzliekot ierobežojumus, bet nedomājam, kā mēs varētu, teiksim, šiem studentiem piedāvāt apgūt papildu lietas.

Kad es studēju Dānijā, tad man bija obligāti vismaz vienu, divus, trīs mēnešus dāņu valodas kursi, bija jāapgūst kultūra, valoda un tā tālāk. Es no Dānijas aizbraucu kā šīs politikas, kultūras, arī valodas zinātājs. Vai mēs kaut ko līdzīgu piedāvājam mūsu ārzemju studentiem? Un cik daudz mēs viņiem piedāvājam? Tas piedāvājums ir, manā izpratnē, nu, ja salīdzinām, diezgan nožēlojams.

Attiecībā uz Plinera kunga piedāvāto jāteic, ka es diemžēl šoreiz neatbalstīšu Plinera kunga piedāvāto, bet nevis tāpēc, ka man no viņa būtu bail, bet tāpēc, ka es domāju, ka viņš šo problēmu neatrisina. Viņš neatrisina to problēmu, kas mums visiem būtu šajā likumdošanā jāatrisina.

Un otrām kārtām es gribu vēl izmantot iespēju un nedaudz pārmest kolēģim, iepriekšējam runātājam, kas, lai arī atsaucās uz atbalstu starp dažādiem rektoriem un vadītājiem… un viņš šeit izmantoja iespēju vēlreiz piebilst, lai it kā stiprinātu savu argumentu… norādīja uz to, ka šie cilvēki ir pamatnācijas pārstāvji. Es uzskatu, ka tas ir muļķīgi, politiski nepareizi un vienkārši norāda uz to, kādā veidā šī domāšana ir ieprogrammēta, – ka, lai mēs pamatotu kaut kādu argumentu tieši vai netieši, mēs tomēr gribam cilvēkus kaut kādā veidā dalīt pēc etniskās piederības. Man personīgi ir vienalga, pie kādas grupas cilvēks pieder. Man ir svarīgi, lai viņš būtu, jā, valsts patriots un gudrs cilvēks un darbotos pirmām kārtām šīs valsts interesēs.

Līdz ar to es lūdzu vismaz no tādiem piemēriem gan ārēji, gan arī iekšēji atturēties.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jakovam Plineram.

 

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Kad par šo jautājumu, par PCTVL frakcijas priekšlikumu, runāja godājamais deputāts matemātikas doktors Šadurska kungs, es gandrīz raudāju no uztraukuma (No zāles dep. V.A.Krauklis: “No aizkustinājuma!”) un lūdzu Dievu, lai viņš runātu to, ko viņš runāja, lēni un skaļi. Un viņš tā arī norunāja.

Bet lietas būtība ir – ko mēs piedāvājam? Izslēgt no 56.panta trešo daļu, kura regulē valodas lietošanu valsts augstskolās. Ja jums būtu drosme par to nobalsot, tad mūsu augstskolas būtu šinī virzienā brīvākas, neatkarīgākas, mūsu augstāko izglītību varētu dārgāk pārdot un valsts iegūtu nodokļus, profesori – papildu darbu. Pie mums daudz vairāk nekā šodien brauktu ārzemju studenti. Mums tad nebūtu vajadzīgs Latvijas Institūts, tāpēc ka viņi šeit pavadītu piecus gadus, viņu jaunības gadus, mīlestības gadus, un viņi aizbrauktu ar labu noskaņojumu pret Latviju, un viņi… tas Latvijai būtu tas labākais piemērs.

Par to laikam jau runāja Buzajeva kungs. Jūs, balsojot “pret”, izrādāt neuzticību daudzām valsts augstākajām mācību iestādēm. Privātām ir tādas tiesības – mācīt tajā valodā, kuru tās uzskata par vajadzīgu. Tātad jūs ar savu balsojumu izrādāt neuzticību daudziem augstskolu rektoriem. Es nedomāju, ka šie rektori – Knēts Rīgas Tehniskajā universitātē vai Auziņa kungs Latvijas Universitātē, vai Barševska kungs Daugavpils Universitātē –, kuri publiski izteicās, ka augstskolām būtu izdevīgi, ja būtu atļauja mācīt arī krievu valodā studentus, – es nedomāju, ka viņi ir sliktāki latvieši nekā jūs.

Jūs domājat par Latvijas likteni un par valsts valodu. Un tieši šie nosauktie rektori par to nedomā? Jūs domājat, ka viņi ir muļķīgāki par jums? Draņķīgāki par jums? Es domāju, ka viņi daudz labāk nekā absolūtais vairākums deputātu, kuri sēž šinī zālē, pārzina augstāko izglītību, zina, kādā stāvoklī ir mūsu augstskolas, saprot, kas valstij ir izdevīgi un kas – ne. Attiecīgi es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Tas taču nenozīmē, ka uzreiz visas augstskolas mainīs apmācības valodu un tā tālāk. Bet viņiem būs tiesības mācīt arī citas valodas, ne tikai Eiropas Savienības oficiālās valodas.

Paldies jums par uzmanību.

Domājiet ar galvu, lūdzu, ne ar kaut ko citu! Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

 

I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Es runāšu bez retoriskām figūrām, bet par lietas būtību.

2005.gadā, kad man bija gods vadīt Izglītības un zinātnes ministriju, notika pagrieziens uz izglītības sistēmas lingvistisko atvērtību. Tieši tad tika pieņemts 56.panta 3.punkts, kurš noteica, ka līdztekus valsts valodai daļa studiju kursa apjoma var būt arī Eiropas Savienības valodās. Un, ja mēs šo pantu izlasām līdz galam, tad redzam, ka, pretēji Pabrika kunga apgalvojumam, ir atļauts veselus studiju kursus docēt Eiropas Savienības valodās; nav nekādu šķēršļu, kas liegtu mācīt gan mūsu, gan ārvalstu studentus kādā no Eiropas Savienības valodām. Un arī es pati to daru jau desmit gadus – mans profesores stāžs ir ilgāks nekā Pabrika kungam, un arī pašlaik es lasu vairākus kursus angļu valodā. Starp klausītājiem ir gan Latvijas studenti, gan arī ārvalstu studenti.

Tātad Latvijas izglītības sistēma pilnībā ir atvērta izglītības eksportam tiem studentiem, kuri šo kursu ir gatavi apgūt kādā no Eiropas Savienības valodām.

Tad, kad tika izstrādāts šis likuma grozījums, darba grupā bija arī Latvijas augstskolu rektori un šai normai tika pausts vienbalsīgs atbalsts, jo šī norma tik tiešām nodrošina to, ka mēs saglabājam savu identitāti un vienlaikus arī esam atvērti Eiropai.

Tātad šajā ziņā nav nekādu šķēršļu. Ja mēs nemākam izmantot likumā sniegtās iespējas, tad tā tādā gadījumā ir augstskolu administrācijas vaina un arī to Latvijas mācībspēku vaina, kuri gluži vienkārši nav spējīgi savas zināšanas sniegt šajās valodās.

Tālāk. Par it kā pausto rektoru attieksmi. Mēs zinām, cik grūtā situācijā ir Latvijas augstskolas, un, protams, var parādīties vēlme ķerties pie salmiņa. Un viens no iespējamiem salmiņiem tik tiešām ir norādes uz it kā neliberālo Latvijas augstskolu likuma normu, tiek izteiktas cerības, ka, lūk, šajā valodu spektrā ietverot arī krievu valodu, augstskolas tiks izrautas no ekonomiskajām grūtībām.

Skaidrs, ka šā likuma ideja ir legalizēt krievu valodas lietojumu Latvijas augstskolās. Daudz solītā ekonomiskā efekta nebūs. Pašreiz Latvijā ir ne vairāk kā 300 studentu no bijušajām Austrumu bloka valstīm, kas ir izteikuši vēlēšanos studēt krievu valodā. Lielākā daļa tomēr vēlas būt atvērti ne tikai Austrumu pusei, bet arī Rietumu pusei un ir gatavi izmantot Latvijas piedāvātās iespējas studēt angļu valodā. Paskatīsimies kaut vai Rīgas Juridisko augstskolu, kas ir ļoti veiksmīga studentu piesaistīšanā tieši no bijušajām padomju bloka valstīm. Visi studē angļu valodā un nesaskata ne mazākos šķēršļus šādai zināšanu ieguvei.

Un vēl varu atgādināt, ka, piemēram, tādās valstīs kā Ukraina, Tadžikistāna pašlaik arī tiek domāts par pilnīgu atteikšanos no krievu valodas augstākajā izglītībā. Tas nu ir fakts!

Un ko tad mēs īsti varam secināt?

Pirmais. Tik tiešām pastāv tendence īslaicīgas ekonomiskas problēmas risināt, uz visiem laikiem izjaucot Latvijā stabilizēto valodas politikas sistēmu un pakļaujot ļoti lielam riskam latviešu valodu valsts valodas statusā. Jo sekas šādam lēmumam, kas, jūsuprāt, varbūt skar tikai vienu jomu – augstāko izglītību, būs tālejošas. Tās ies izglītības sistēmā pa vertikāli. Jo kā jūs domājat: ārvalstniekiem jūs ļausiet studēt krievu valodā, bet Latvijas krievu minoritātes pārstāvjiem ne?

Un, tā kā atbilde uz šo jautājumu noteikti būs: “Jā, bet, protams, ja cilvēki izteiks vēlēšanos”, tad, protams, samazināsies motivācija apgūt valsts valodu. Pašlaik tieši augstākās izglītības ieguve ir viena no spēcīgākajām motivācijām.

Un galu galā jādomā arī par to, kas notiks citās jomās. Kas notiks zinātnē? Kas notiks informācijas jomā? Un tātad šis priekšlikums, protams, ir pilnībā noraidāms, jo tas Latviju pakļauj izolācijai un turklāt, kā to spoži parādīja Kārlis Šadurskis, būtībā sasniedz pilnīgi citus mērķus. Tātad – pilnīgi noteikti noraidīt! Un noraidīt Augstskolu likumā arī turpmākos ieteikumus par jebkādu mācībvalodu liberalizāciju ārpus latviešu valodas un Eiropas Savienības valodām!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

 

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es nākšu pretī kādu soli “Saskaņas Centram” un PCTVL frakcijas deputātiem, teikdams... un tas būs negaidīti priekš jums... Pilnībā atbalstu arī profesores Druvietes sacīto. Mēs varam atļaut mācīt Latvijas augstskolās krievu valodā, lai nopelnītu šos, kā saka, zinātnes eksporta ienākumus, bet ar vienu nosacījumu (mēs visi kautrējamies pateikt kaut ko, bet es pateikšu): šo programmu drīkst katrs rektors pieņemt un var pieņemt jebkurus studentus no ārvalstīm, taču likumprojektā skaidri jāpasaka, ka nevar pieņemt šajās programmās studēt Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus. Un Latvijas pilsoņiem... Un, kas vēlas, lai brauc no visas pasaules un klausās Latvijas Universitātē par ievērojamu mācību maksu lekcijas krievu valodā!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Artim Pabrikam, otro reizi.

 

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies Druvietes kundzei par papildinājumu, bet diemžēl tīri stratēģiski es jūsu argumentiem piekrist nevaru, jo, lai arī mēs visi to zinām un to spējam interpretēt arī tādā veidā, kā likumā tas rakstīts, – ka mēs varam atsevišķus kursus pasniegt Eiropas Savienības valodās –, taču, lai mēs veidotu mūsu augstāko izglītību kā konkurētspējīgu izglītību, mums ir svarīgi spēt piedāvāt nevis atsevišķus kursus, bet atsevišķas programmas, jo tikai programmas padara mūs par konkurētspējīgiem. (Un arī jums kā bijušajai ministrei tas būtu bijis jāzina.) Un tas ir tas, ko mēs dzirdam tad, kad runājam gan ar tiem cilvēkiem, kas nodarbojas augstskolu biznesā, gan arī ar tiem cilvēkiem, kas patiesībā šo sistēmu pārzina. Programmas piedāvāt angļu valodā nevaram. To šī likumdošana neļauj. Mēs nevaram iegūt maģistra grādu šajā valstī, mācoties, piemēram, tikai angļu valodā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

 

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Savu iepriekšējo uzrunu es, iespējams, esmu balstījis uz maldīgu tēzi, ka iesniedzēji saprot, ko viņi ir iesnieguši. Bet pēc deputātu Buhvalova, Buzajeva un Plinera kunga uzrunām es sapratu, ka, iespējams, es esmu alojies.

Kolēģi! Šobrīd Izglītības likuma 9.panta pirmā daļa noteic, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītība ir valsts valodā. Turpmākās daļas nosaka izņēmumus: viena – attiecībā uz pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpi, un otrā daļā ir atsauce uz regulējumu, kas ir noteikts citos likumos. Viens no šiem citiem likumiem ir šobrīd spēkā esošais Augstskolu likums, kurā ir minēti izņēmumi attiecībā uz Eiropas valodām un attiecībā uz tām programmām, kuru sasniegšanai ir nepieciešams citu valodu lietojums. Tieši šo speciālo normu PCTVL frakcija ierosina izslēgt, līdz ar to viss visās valsts augstskolās turpmāk varētu notikt tikai un vienīgi valsts valodā. Kā es saprotu, tas ir pilnīgi pretēji PCTVL runasvīru deklarētajiem mērķiem. Un iepretī viņu teiktajam tas nopietni maina situāciju.

Piemēram, nāksies atlaist visus viesprofesorus, kas līdz 20 procentiem apjoma katrā programmā var lasīt kursus Eiropas valodās. Arī man diemžēl nāksies atteikties no saviem kursiem; es lasu Gadījuma procesu kursu un Lietišķās matemātikas kursu angļu valodā.

Turklāt, oponējot Pabrika kungam, jāteic, ka norma, kas paredz, ka starpvalstu līgumos…

Sēdes vadītājs.

Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies, Šadurska kungs!

K.Šadurskis.

Desmit sekundes, lūdzu!

…norma, kas paredz starptautiskās sadarbības ietvaros programmas pilnībā lasīt Eiropas valodās, arī tiktu atcelta. Piemēram, Rīgas Tehniskajā universitātē Finanšu inženierijas kursus…

Sēdes vadītājs.

Šadurska kungs, jūsu laiks ir beidzies pavisam.

K.Šadurskis.

…tiek plānots pasniegt angļu valodā no nākamā gada.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

 

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Varētu arī nerunāt, ja tā domātu tikai tā sauktais – ja Līdakas kunga terminoloģiju lietojam – kreisais zvēru un putnu dārzs. (No zāles dep. J.Pliners: “Vai par to nevajag izteikt piezīmi?”) Bet diemžēl tā domā arī vairāku augstskolu vadība. Tur jau tā bēda, cienījamie kolēģi, un attiecībā uz to es jūs gribu darīt uzmanīgus. Tā domā arī dažādu augstskolu vadība. Viņi saka: “Tā mēs varētu izvērst biznesu.” To viņi teikuši Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, un šīs komisijas deputāti to man var apliecināt. Un tas jau ir nopietni. Tas ir nopietni! Īpaši par to runāja... droši vien lasījāt... ne visai senā pagātnē īpaši par to uzstājās Daugavpils Augstskolas rektors. Un ne tikai viņš! Tādēļ tas ir ļoti nopietni. Šādā veidā grib dabūt krievu valodu Latvijas augstskolās. Runāsim skaidrā latviešu valodā!

Attiecībā uz “plineriešiem” es gribu sacīt: jā, padomju laikā – jūs jau, Buhvalova kungs, atgādinājāt – sabrauca šeit (No zāles dep. J.Dobelis: “Brauks vēl!”), brauca, plūda iekšā un rāpoja šeit iekšā… sabrauca šeit iekšā pāri miljonam cilvēku; 700 tūkstoši palika, kaut kādā veidā pamanījās neaizbraukt projām. Un neaizbrauks projām arī tie, kuri… vismaz viena daļa to, kuri nokļūs šādā veidā – biznesu veicinot – Latvijā. Atbrauks un paliks visādos viltīgos veidos. Draugi mīļie, tā jau ir tā Krievijas realizētā specpolitika… specpolitika jeb maigā, kā viņi saka, revolūcija, bet faktiski – maigā okupācija (No zāles dep. V.Agešins: “Nedrīkst lietot šo vārdu!”) Baltijas valstīs! Tā ir tā maigā okupācija! Tādā veidā viņi grib... dara, velta tam miljonus. Un mums ir jābūt sevišķi uzmanīgiem arī šoreiz, jo caur šo likumu... jo Augstākās izglītības likumā un vēl arī citos likumos mēģinās un mēģina dabūt cauri šīs lietas. Tas ir ļoti nopietni. Šī maigā Krievijas revolūcija, šī okupācija turpināsies, un mums jābūt ļoti uzmanīgiem, draugi mīļie!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Tabūna kungs, man jums jāaizrāda, ka savas runas sākumā jūs pārkāpāt Saeimas deputātu ētikas kodeksa 7.punktu.

Vārds deputātei Inai Druvietei, otro reizi.

 

I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Piedodiet, ka man, atbildot Pabrika kungam, ir jāuzrunā arī tie, iespējams, daudzie Latvijas augstskolu pārstāvji, kas tieši tāpat uzskata, ka likums nepieļauj veselu studiju kursu programmu realizāciju Eiropas Savienības valodās.

Tas nav tiesa! To drīkst darīt. Un kā apliecinājumu varu minēt faktu, ka es pati lasu lekcijas divās tādās programmās. Viena ir Baltijas jūras reģiona maģistra studiju programma, kas pilnībā ir angļu valodā un nodrošina arī kopīgo grādu, un otra ir antropoloģijas studiju programma, kas arī ir angļu valodā. Tā ka to drīkst. Tātad, lūdzu, visi turpmāk pieņemiet zināšanai: tas ir atļauts. Un tātad nav pilnībā jāsagrauj Latvijas valodas politikas sistēma, pieprasot īpašas privilēģijas krievu valodai un turklāt, kā tas skaidri zināms, neiegūstot no tā nekādu ekonomisko efektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dukšinskim.

 

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Labdien, godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi deputāti! Es gribu nedaudz ieviest tomēr skaidrību.

Jā, redakcionāli doma bija skaidra, kā te mums stāstīja PCTVL frakcijas deputāti. Viņu doma, sapratne. Bet redakcionāli, ja mēs tiešām pieņemam šo variantu, var sanākt tā, kā Kārlis Šadurskis minēja. Tas īsti nebūtu laikam tā, kā bija domāts no viņu partijas puses.

Bet, ja runājam par šo jautājumu, par izglītības eksportu un valodu lietojumu augstākajā izglītībā, tad jāteic, ka šī tēma nav vienkārša. Pirms kāda laika – laikam šīs Saeimas sākumā – man bija iespēja būt Polijā vienā starptautiskā konferencē Kriņicā, kur piedalījās diezgan nopietni ekonomisti no visas pasaules – gan Āzijas, gan Amerikas, gan Eiropas. Un mēs ar vienu no augstākās izglītības iestāžu rektoriem vadījām darba grupu. Un viens no jautājumiem nez kāpēc bija šāds: kāpēc Latvija baidās no izglītības eksporta? Kas notiek?

Ne tikai valodu sfēra izglītības eksportu stimulē. Lieta tā, ka vēl joprojām Izglītības un zinātnes ministrijā nav izveidota stratēģija un normāla koncepcija, tā, kā tas ir, pieņemsim, Lietuvā, kaimiņos, vai arī citās valstīs; nav programmas, kā tiešām pie mums stimulēt izglītības eksportu. Ja mēs pieļaujam… Es saprotu nacionāli noskaņotos deputātus, kuri grib, lai tiešām izglītības sfērā, it īpaši valsts izglītības sfērā, augstākā būtu tikai valsts valoda vai arī Eiropas Savienības valstu valodas, lai mēs norobežotos no krievu valodas. Zināmā mērā varbūt var piekrist, jo tiešām izglītība, vidējā izglītība, valstī tiek iegūta valsts valodā. Un šeit var zust… ir tādas bažas, ka var zust motivācija. Un kā mēs varēsim nodalīt šos visus, kā mācīsies tad šie skolēni? Bet, no otras puses, es gribu arī minēt, ka tomēr liberalizācija ir nepieciešama ne tikai Rietumu, bet arī Austrumu virzienā. Un daudzas valstis parāda to, ka nekas jau slikts un traks nav noticis. Problēma ir citā aspektā. Tie paši igauņi, kuru likumdošanā nav īpaši atrunātas normas un kaut kādas tādas bremzējošas barjeras sakarā ar valodu lietošanu… Nekas jau tur nenotika, nepalielinās strauji studentu skaits no Baltkrievijas vai no Krievijas, vai no Ukrainas, vai no Gruzijas. Nav tā noticis, absolūti ne! Lieta pavisam citā apstāklī. Ja mēs gribam eksportu, tad mums jādomā – ir gan izglītības kvalitātes jautājums, gan arī mācībspēku, svešvalodu jautājums, gan maksa par izglītību, kas pie mums Latvijā ir viena no augstākajām visā Eiropā, un tā tālāk… Kāpēc, pieņemsim, Dānijā ir izglītības eksports? Kāpēc ir Somijā izglītības eksports? Kāpēc ir Vācijā izglītības eksports? Pie viņiem augstākā izglītība ir bezmaksas. Cik mēs zinām, 2010.gadā Izglītības un zinātnes ministrija tikai desmit budžeta vietas piedāvā ārvalstu studentiem. Jā, nu tas arī ir kaut kāds pirmais solītis. Bet jautājumi ir pavisam citā aspektā. Tāpēc es domāju… Man ir šāds priekšlikums: šo jautājumu tādā redakcijā tomēr neatbalstīt, bet atgriezties pie šīs diskusijas un jautājumu konkrēti pieslīpēt un normālā, saprotamā formā ietvert arī likumprojektā par augstāko izglītību, kas pēc kāda laika tiks skatīts.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

 

Dz.Ābiķis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šobrīd tiek apstrīdēti daudzi mūsu valstī iepriekš pieņemti lēmumi ekonomikas jomā, un tiešām jāatzīst, ka ir pieļautas kļūdas gan tuvākā, gan nedaudz tālākā pagātnē – pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Bet jāatzīst tomēr ir tas, ka valodas politikas jomā Latvijā, es uzskatu, nav pieļautas lielas kļūdas. Varbūt vispār kļūdas Latvijas izglītības politikā, kas saistās ar valsts valodas stiprināšanu izglītības sfērā... manuprāt, kļūdas vispār nav pieļautas. Mūs apskauž mūsu kaimiņvalsts Igaunija. Mēs savukārt igauņus apskaužam citās jomās. Taču valodas politikas jomā igauņi mūs apskauž! Igaunijā cittautiešu īpatsvars ir mazāks nekā Latvijā. Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas cittautiešu bija aptuveni 47 procenti no visiem Latvijas iedzīvotājiem, šobrīd tie procenti ir samazinājušies līdz 41 procentam. Neskatoties uz šo ārkārtīgi lielo cittautiešu īpatsvaru, mēs esam, veiksmīgi īstenojot valodas politiku izglītībā, panākuši, ka šobrīd mūsu vidusskolu absolventi, arī tie, kas mācās mazākumtautību izglītības programmās, visi labi zina latviešu valodu. Mums nav problēmas šajā jomā. Mūsu valsts augstskolās un pašvaldību augstskolās valoda pamatā ir latviešu valoda, un mūsu augstskolu absolventi zina latviešu valodu ļoti labi.

Ko piedāvā šā priekšlikuma iesniedzēji? Šā priekšlikuma iesniedzēji ierosina atteikties no valodas regulējuma augstākajā izglītībā. Es nedomāju, ka viņus īpaši uztrauc Eiropas valodu regulējums; viņus uztrauc tas, ka šobrīd valsts dibinātajās augstskolās nav iespējas mācīties krievu valodā. Tiesa, kā šeit viens otrs runātājs minēja, ir arī augstskolu vadības, kas uzskata, ka būtu vēlams mācīt studentus arī krieviski tā iemesla dēļ, ka tad Latvijā varbūt ieplūdīs lielāks skaits studentu no bijušās Padomju Savienības republikām. Nu, pirmām kārtām no Krievijas un no Baltkrievijas.

Man liekas, ka tie ir diezgan lieli maldi, jo Latvijā šiem studentiem par izglītību krievu valodā būtu jāmaksā. Izglītība varbūt citās valstīs Rietumu virzienā šiem cilvēkiem ir pievilcīgāka arī izmaksu dēļ. Bet kas būtu tas vistraģiskākais šajā pieejā, ja tiktu atļauta krievu valodas lietošana augstskolās? Tas izjauktu visu šo valodas hierarhiju visās izglītības pakāpēs. Šobrīd ļoti daudzi vecāki sūta savus bērnus latviešu mācībvalodas skolās kaut vai tā iemesla dēļ, ka viņi zina, ka augstskolās pamatā mācības notiek latviešu valodā. Ja tiktu atļauta krievu valodas lietošana augstskolās, zustu šī vēlme apgūt labi latviešu valodu pamatizglītības un vidējās izglītības posmā. Ir vairāk nekā skaidrs: ja tiks pieļautas mācības krievu valodā ārvalstniekiem, tad jau nākamajā nedēļā pēc šo mācību sākšanās Eiropas Cilvēktiesību tiesā tiks masveidā iesniegtas sūdzības no mūsu pašu Latvijas pilsoņiem cittautiešiem (šeit es domāju pirmām kārtām krievu tautības cilvēkus), kuri prasīs: “Kā tad tā? Mūsu augstskolā krievam no Baltkrievijas vai no Krievijas ir iespējas mācīties krieviski, bet man, Latvijas krievam, nav tiesību ieiet šajā auditorijā un klausīties lekcijas krievu valodā?” Ir vairāk nekā skaidrs, ka šī lieta tiks apšaubīta. Un izzudīs, kā jau es teicu, visa šī valodas hierarhija visās izglītības pakāpēs un vēlme mācīties latviski, labi apgūt latviešu valodu.

Tā ka skaidrs, ka šis priekšlikums ir...

Sēdes vadītājs.

Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

Dz.Ābiķis.

... ir jānoraida.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Vai deputātam Porietim ir kas piebilstams komisijas vārdā?

J.Porietis.

Godātie deputāti! Ja kādam debašu karstumā aizmirsies, atgādināšu, ka komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.priekšlikumu (un tas ir arī vienīgais priekšlikums) – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 61, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Porietis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš…

Sēdes vadītājs.

Par otro lasījumu…

J.Porietis.

Uz otro lasījumu vairāk priekšlikumu nav saņemts. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 20, atturas – 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Porietis.

Iesniegšanas termiņš – šā gada 22.decembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Skaidrīte Pilāte.

 

S.Pilāte (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Skatīsim likumprojektu ar numuru 1581/Lp9 – “Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā”.

Likumprojekta būtība ir tā, ka tas skaidro 2009.gada 29.septembrī Ministru kabineta pieņemtos grozījumus Ministru kabineta rīkojumā Nr.509, kur noteikts, ka Veselības ekonomikas centrs veiks sadarbības iestādes funkcijas veselības jomā. Savukārt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā noteikts, ka sadarbības iestādes funkcijas veic valsts aģentūra vai Sabiedrības integrācijas fonds. Līdz ar to, grozot šo likumu, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumu, mēs nodrošināsim, ka Veselības ekonomikas centrs ir tiesīgs veikt sadarbības iestādes funkcijas.

Tāpēc atbildīgās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Pilāte.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 22.decembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

S.Pilāte.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

 

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija)

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1439/Lp9. Otrais lasījums.

Komisija saņēma trīs priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

2. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Un 3. – pašas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Lūdzu akceptēt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš.

Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam 2010.gada 4.janvāri.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

 

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Likumprojekta būtība ir šāda: no 2010.gada 1.janvāra, tātad ar nākamo fiskālo gadu, tiek likvidēts Saeimas izdevums “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”. Tas ļauj Saeimas budžetā ietaupīt apmēram 20 tūkstošus latu, un visa informācija turpmāk tiks sabiedrībai darīta zināma ar laikraksta “Latvijas Vēstnesis” vai elektronisko mediju starpniecību.

Godājamie kolēģi! Ārlietu komisija ir izskatījusi šo sagatavoto un valdošās koalīcijas frakciju vadītāju iesniegto dokumentu un vienbalsīgi atbalstījusi tā virzību skatīšanai Saeimas sēdē; pie viena komisija lūdz noteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! Aicinu nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

A.Bērziņš.

Godājamie kolēģi! Ja jums nebūtu iebildumu... Tā kā likumam ir jāstājas spēkā nākamā gada 1.janvārī, es aicinu jūs piekrist tam, ka bez atkārtotas izskatīšanas komisijā mēs par šo likumprojektu nobalsojam arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu? Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, ar ko groza nolīgumu par tirdzniecību, attīstību un sadarbību”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

 

S.Mirskis (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1592/Lp9 – “Par Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, ar ko groza nolīgumu par tirdzniecību, attīstību un sadarbību”.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un aicinu jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, ar ko groza nolīgumu par tirdzniecību, attīstību un sadarbību” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.janvāris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

 

S.Mirskis (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu “Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām” un aicina atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.janvāris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Par Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras statūtiem”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

 

S.Mirskis (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu “Par Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras statūtiem” un virzīja to skatīšanai pirmajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Starptautiskās Atjaunojamo energoresursu aģentūras statūtiem” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.janvāris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm””, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Igors Pimenovs.

 

I.Pimenovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Skatīsim likumprojektu Nr.1499/Lp9. Priekšlikumi otrajam lasījumam nav saņemti. Aicinu deputātus balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Pimenovs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2010.gada 5.janvāris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Pimenovs.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Porietis.

 

J.Porietis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Uz likumprojekta otro lasījumu ir saņemti deviņi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Porietis.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Porietis.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Porietis.

4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Porietis.

5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Porietis.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Porietis.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Porietis.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Porietis.

Un 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Porietis.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Porietis.

Paldies par vienprātīgo atbalstu. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 2010.gada 6.janvārim.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Roze.

 

M.Roze (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1580/Lp9 – “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”. Likumprojektu ir izstrādājusi Zemkopības ministrija. Tas ir izskatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 10.decembra sēdē.

Ir iesniegti seši priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Roze.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Roze.

3. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Roze.

4. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Roze.

5. – zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Roze.

6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Roze.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir atbalstīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Roze.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 4.janvāris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Roze.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pirms sākam skatīt nākamo darba kārtības punktu – un ir palikuši vēl trīs neizskatīti darba kārtības punkti –, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu ar priekšlikumu turpināt sēdi, līdz tiek izskatīti visi darba kārtības jautājumi. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Tātad sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Likumprojekts “Enerģijas gala patēriņa efektivitātes likums”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Madars Lasmanis.

 

M.Lasmanis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms otrā lasījuma ir izskatījusi likumprojektu “Enerģijas gala patēriņa efektivitātes likums”.

Esam saņēmuši četrdesmit deviņus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 38. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

M.Lasmanis.

39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

42. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

43. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

44. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

46. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

47. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

48. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

49. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Lasmanis.

Tie ir visi priekšlikumi, kas saņemti otrajam lasījumam.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Enerģijas gala patēriņa efektivitātes likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Lasmanis.

Komisijas vārdā ierosinu – 2010.gada 4.janvāris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

 

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” ir saistīts ar pašreiz veikto reformu Nacionālo bruņoto spēku un Aizsardzības ministrijas vadības struktūrās. Līdz ar to ir nepieciešamas izmaiņas šajā likumā.

Komisija ir savās divās sēdēs iepazinusies ar šo reformu pēc būtības, kā arī izskatījusi iesniegtos likuma grozījumus un lūdz Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2010.gada 15.janvāris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Un nākamais un pēdējais šodienas darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – Juris Dalbiņš.

 

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” ir saistīts ar jau iepriekš mūsu pieminēto Militārā dienesta likumu un tā grozījumiem un arī ir sakarā ar veikto reformu Nacionālajos bruņotajos spēkos un Aizsardzības ministrijas vadības struktūrās.

Komisija ir iepazinusies ar likumprojektu, ir izteikusi savu viedokli un konsultējusies ar Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, un lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2010.gada 15.janvāris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Līdz ar to visa sēdes darba kārtība izskatīta.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, noklausīsimies paziņojumus.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

 

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 12.50 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

 

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Mandātu un ētikas komisijas biedri, lūdzu jūs sapulcēties pēc piecām minūtēm komisijas telpās!

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

 

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

 

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

 

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Ilma Čepāne, Jānis Eglītis, Leopolds Ozoliņš, Dzintars Rasnačs un Aigars Štokenbergs.

Paldies par darbu.

Augsti godātie Prezidija locekļi! Pēc piecām minūtēm Sarkanajā zālē Prezidija sēde.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2009.gada 17.decembra sēdi pasludinu par slēgtu.