Izglītības un zinātnes ministrija: Par Eiropas pētniecības telpas attīstību ilgtermiņā

 Svarīgi veicināt Latvijas zinātnes un pētniecības jomu un speciālistu iesaistīšanos starptautiskajos zinātnes un pētniecības procesos, šādi izmantojot arī priekšrocības un iespējas, ko paver mūsu dalība Eiropas Savienībā (ES). Tādējādi tiktu gan stiprināta Latvijas starptautiskā atpazīstamība un pavērtas lielākas iespējas mūsu zinātniekiem iesaistīties starptautiskajos projektos, gan popularizēti Latvijas sasniegumi, sekmēta jaunu rezultātu gūšana un nodrošināta valsts izaugsme kopumā – uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, tiekoties ar Eiropas Pētniecības telpas padomes (European Research Area Board – ERAB) pārstāvi profesori Žanetu Ozoliņu. ERAB nākusi klajā ar pirmo ziņojumu “Preparing Europe for a New Renaissance. A Strategic View of the European Research Area”.

Šīs tikšanās mērķis bija pārrunāt Eiropas pētniecības telpas attīstību ilgtermiņā, tajā skaitā Latvijas zinātnes un pētniecības attīstības kontekstā. Sarunas laikā īpaši tika akcentēta nepieciešamība lielākai Latvijas interešu pārstāvniecībai un lobijam starptautiski, jo īpaši Eiropā, tādējādi paverot plašākas iespējas mūsu speciālistiem iesaistīties starptautiskos projektos, stiprināt Latvijas zinātnes pozīcijas gan pašu mājās, gan starptautiski, kā arī maksimāli izmantot ES piedāvātās iespējas. Tas būtu panākams, gan aktīvāk piedaloties dažādās starptautiskās konferencēs, zinātnieku sadarbības tīmekļos un kopīgos projektos, gan izmantojot Latvijas vēstniecības, jo īpaši ES dalībvalstīs, kā arī ārvalstu vēstniecības un partnerus Latvijā. Turklāt šīs aktivitātes ir attiecināmas kā uz humanitārajām un sociālajām zinātnēm, tā uz dabaszinātnēm un inženierzinātnēm.

Ž.Ozoliņa akcentēja, ka Eiropas līmenī zinātne un pētniecība ieņem arvien nozīmīgāku lomu, par to liecina, piemēram, tas, ka jaunajā Eiropas Komisijā saskaņā ar ERAB priekšlikumu plānots izveidot īpašu amatu – Komisijas priekšsēdētāja padomnieks zinātnes jautājumos. Tas viennozīmīgi sniedz arī būtiskus argumentus par īpašo zinātnes lomu un ieguldījumu nepieciešamību tajā.

ERAB pārstāve piebilda: lai sasniegtu pēc iespējas augstākus zinātnes rezultātus un tos atbilstoši izmantotu, svarīgi veicināt starpdisciplināru pētījumu veikšanu, piemēram, dabaszinātņu vai inženierzinātņu pētījumos ietverot uz sabiedrību vērstu komponenti jeb novērtējumu, proti, kādus ieguvumus šo pētījumu rezultāti dos sabiedrībai; stiprināt sasaisti starp izglītību, zinātni un industriju; konsolidēt finanšu, institucionālos u.c. resursus. Kā tika uzsvērts tikšanās laikā, šie aspekti saskan ar Latvijas jaunajām pētījumu prioritātēm un Valsts pētījumu programmām, gan īpaši akcentējot starpdisciplinaritāti, gan arī jaunatnes ieinteresēšanu par zinātni.

ERAB ziņojumā definēti seši pamatprincipi, kas tiks izvērsti un plašāk diskutēti, lai līdz 2030.gadam nodrošinātu pilnīgu un sekmīgu Eiropas Pētniecības telpas darbību:

• Eiropas pētniecības telpas vienotības stiprināšana, lai sekmētu brīvu ideju un cilvēku kustību dinamiskā un atvērtā sabiedrībā;

• Eiropas pētniecības telpas kalpošana sabiedrības vajadzībām un tā saukto lielo izaicinājumu risināšana, piemēram, klimata pārmaiņas, enerģijas piegāde, ūdens resursi, veselības aprūpe, ilgtspējīga labklājība u.c.;

• Eiropas pētniecības telpas, kas balstīta uz kopīgu atbildību starp zinātni, nozaru politikām un sabiedrību, darbības stiprināšana;

• Eiropas pētniecības telpas atvērtības veicināšana sadarbībai starp publisko un privāto sektoru, lai stiprinātu pētniecību un ekonomiku;

• Eiropas pētniecības telpa, kas tiecas un sasniedz izcilību;

• Eiropas pētniecības telpas (Eiropas kontinenta) saliedētības veicināšana, lai sekmētu pētnieku un zinātnieku iesaisti zināšanu sabiedrības procesos.

ERAB izveidota 2008.gadā pēc ES zinātnes un pētniecības komisāra Janeža Potočnika iniciatīvas, lai sniegtu neatkarīgu un autoritatīvu padomu Eiropas Komisijai zinātnes un pētniecības jomā, lai veicinātu Eiropas pētniecības telpas attīstību, izcilību un efektivitāti. Ž.Ozoliņa šajā padomē darbojas kopā ar vēl 21 izcilu Eiropas zinātnes, akadēmisko aprindu un uzņēmējdarbības jomas pārstāvi.

Sarunā piedalījās Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs, akadēmiķis Elmārs Grēns, Saeimas deputāte profesore Baiba Rivža, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) valdes priekšsēdētājs Aigars Atvars un LJZA Zinātnes politikas darba grupas vadītājs Jānis Jaško, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji. Tikšanās dalībnieki vienojās turpināt sadarbību, lai veicinātu Latvijas zinātnes un pētniecības starptautisko pozīciju stiprināšanu.

Agnese Korbe, ministres padomniece