Latvija sagaida Slovēnijas prezidentu

Šodien, 1. martā, Rīgā trīs dienu valsts vizītē ierodas Slovēnijas Republikas prezidents Milans Kučans un Štefka Kučanas kundze

Svinīgā sagaidīšanas ceremonija notiks rīt, 2. martā, pulksten desmitos Rīgas pils pagalmā, kur augsto viesi sagaidīs Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Paredzēts, ka viesi pēc svinīgās sagaidīšanas ceremonijas parakstīsies Goda viesu grāmatā. Pils Zelta zālē notiks abu valstu prezidentu, kā arī Imanta Freiberga kunga un Štefkas Kučanes kundzes saruna, bet pēc tās — abu valstu prezidentu un delegāciju saruna Rīgas pils Ģerboņu zālē. Pēc tam paredzēta Latvijas un Slovēnijas prezidentu preses konference.

Rīt pusdienlaikā Slovēnijas Republikas prezidents Milans Kučans noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa. Pēc tam augstais viesis ieradīsies Saeimas namā un uzrunās Latvijas parlamenta deputātus. Slovēnijas prezidentam būs saruna ar mūsu Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi. Pēcpusdienā augstais viesis ieradīsies Rīgas domē, kur tiksies ar domes priekšsēdētāju Andri Bērziņu. Pēc tam paredzēta Milana Kučana ekskursija pa Vecrīgu. Vēlāk Slovēnijas prezidents savā rezidencē viesnīcā "Radisson SAS" tiksies ar Latvijas Republikas Ministru prezidentu Andri Šķēli. Vakarā Rīgas Latviešu biedrības namā notiks dineja, ko par godu augstajam viesim rīko Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Imants Freiberga kungs.

Piektdien, vizītes beidzamajā dienā, Slovēnijas prezidents iepazīsies ar Latvijas Okupācijas muzeju un izbrauks uz Turaidas pils ansambli.

Slovēnijas prezidenta kundzei vizītes laikā būs arī atsevišķa programma: Štefka Kučanas kundze rīt aplūkos Melngalvju namu un iepazīsies ar Valsts mākslas muzeja ekspozīciju.

Piektdien pēcpusdienā Milans Kučans un Štefka Kučanes kundze no Rīgas izlidos uz Ļubļanu.

Vakar, 29.februārī, Slovēnijas prezidenta valsts vizītes priekšvakarā, Latvijas Republikas Valsts prezidenta kanceleja un preses dienests bija uzaicinājuši žurnālistus, lai plašāk informētu par šo svarīgo notikumu. Ar žurnālistiem tikās Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars, prezidentes padomnieks Andris Razāns un preses sekretāre Aiva Rozenberga.

A.Razāns žurnālistiem pastāstīja, ka šī vizīte gatavota jau vairākus gadus, kopš mūsu valsts vēstnieks Slovēnijā Mārtiņš Virsis, iesniedzot savu akreditācijas vēstuli, Milanam Kučanam nodeva arī Latvijas Valsts prezidenta ielūgumu apmeklēt mūsu valsti. "Latvija var būt gandarīta par Slovēnijas prezidenta Milana Kučana vizīti, jo Slovēnija ir viena no tām diemžēl nedaudzajām Balkānu reģiona valstīm, kas sekmē šī reģiona stabilitāti," teica Latvijas Valsts prezidentes padomnieks. A.Razāns uzsvēra Slovēnijas iekšpolitisko stabilitāti — valdība Slovēnijā nav mainījusies kopš 1997.gada. Padomnieks akcentēja arī Slovēnijas straujo ekonomisko izaugsmi. "No visām Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm Slovēnija ir viena no vissagatavotākajām, kas nopietni var cerēt pievienoties ES jau šīs organizācijas paplašināšanas pirmajā kārtā," tālāk teica A.Razāns, raksturojot Slovēniju kā Latvijas sabiedroto mūsu stratēģiskajā virzībā uz Eiropas Savienību. Gatavošanos pievienoties ES A.Razāns nosauca par divvirzienu ceļu, kurā ir vienlīdz svarīga gan pozitīva pašu kandidātvalstu sabiedriskā doma, gan arī pozitīva ES dalībvalstu sabiedrības attieksme pret paplašināšanas ideju un jaunu dalībvalstu uzņemšanu. "Slovēnija ir labs piemērs, kā neliela valsts relatīvi īsā laikā var gūt atzīstamu progresu," teica A.Razāns, uzsverot, ka ceļš uz Eiropas Savienību būs galvenais temats abu valstu prezidentu rītdienas sarunās. Prezidentes padomnieks pauda arī viedokli, ka ES paplašināšanas procesā Latvija un Slovēnija ir līdzīgā situācijā. Slovēnija gan iestāšanās sarunas sāka agrāk nekā Latvija un ir šīs sarunas beigusi jau desmit sadaļās, taču juridiski, pēc A.Razāna domām, atšķirības starp mūsu valstu pozīcijām neesot. "Latvija uzskata Slovēniju par savu sabiedroto ceļā uz ES," teica prezidentes padomnieks, uzsverot, cik nozīmīgi Latvijai sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā ir panākt, lai šīs sarunas balstītos nevis uz ģeopolitiskajiem faktoriem, bet gan uz katras konkrētās kandidātvalsts gatavību pievienoties savienībai. Pēc A.Razāna vārdiem, Slovēnijas viedoklis par ES jauno modeli būs nozīmīgs arī Latvijai, veidojot mūsu pozīciju šajā jautājumā.

Slovēnija ir Latvijas sabiedrotā arī mūsu valsts virzībā uz NATO. A.Razāns uzsvēra, ka nav vairs aiz kalniem nākamā NATO valstu vadītāju apspriede, kurā, ļoti iespējams, Ziemeļatlantijas savienībā tiks uzaicinātas jaunas dalībvalstis. Šajā kontekstā Slovēnija var iegūt īpašu nozīmi kā stabilitātes faktors Balkānos.

Latvijas un Slovēnijas prezidentu rītdienas sarunas skars arī divpusējās attiecības, ieskaitot pagaidām nelielo savstarpējās tirdzniecības apjomu (tirdzniecība ar Slovēnija Latvijas ārējās tirdzniecības kopapjomā veido tikai 0,2 procentus). Abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjoma palielināšana Latvijai varētu būt īpaši nozīmīga sakarā ar Krievijas ekonomiskās krīzes radītajām problēmām un šīs krīzes rezultātā gūto pieredzi. Taču, lai padziļinātu sadarbību, ir svarīgi paplašināt līgumtiesisko bāzi, vispirms noslēdzot līgumus par investīciju veicināšanu un aizsardzību, kā arī par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem.

Slovēnijas Republikas delegācijā, kas pavada prezidentu Milanu Kučanu viņa valsts vizītē Latvijā, ir Slovēnijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Dragoļuba Benčina, ekonomisko attiecību un attīstības ministrs Dr.Marjans Senjurs, Ārlietu ministrijas viceministrs Dr. Ernests Petričs un vairāki prezidenta padomnieki, kā arī Slovēnijas Tirdzniecības kameras viceprezidente Marta Kosa.

Slovēnijas Republika ir neliela Balkānu valsts, kas savu neatkarību ieguvusi 1991.gadā pēc Dienvidslāvijas Federācijas sabrukšanas.

Slovēnija ir mazāka par Latviju gan teritorijas (20 273 kvadrātkilometri), gan arī iedzīvotāju skaita (1,976 miljoni) ziņā. Slovēnijas galvaspilsētā Ļubļanā dzīvo 330 tūkstoši cilvēku.

Iedzīvotāju mūža vidējais ilgums Slovēnijā ir 78 gadi sievietēm un 68 gadi vīriešiem. Vairāk nekā puse slovēņu (64 procenti) dzīvo pilsētās, un pilsētnieku īpatsvars ik gadu pieaug caurmērā par 1,8 procentiem. Savukārt laucinieku īpatsvars ik gadu samazinās vidēji par 2,1 procentu.

Nepilnā gadu desmitā kopš valstiskās neatkarības iegūšanas Slovēnija ir guvusi vērā ņemamus ekonomiskos un sociālos panākumus, par ko vislabāk liecina augstais nacionālā kopprodukta līmenis — vidēji uz katru iedzīvotāju 9857 ASV dolāri. Slovēnijas galvenās eksportpreces ir metālrūpniecības ražojumi, tekstilpreces un ķimikālijas. Slovēnijas aktīvākās ārējās tirdzniecības partneres ir Vācija, Itālija, Austrija un Horvātija. Liela un strauji pieaugoša nozīme Slovēnijas ekonomikā ir tūrismam.

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Slovēniju nodibinātas 1991.gada 3.septembrī. Slovēnijas intereses mūsu valstī pārstāv ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Dragoļuba Benčina, kuras rezidence ir Stokholmā.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Milans Kučans dzimis 1941. gada 14. janvārī Križevcos, mazā ciemā pie Slovēnijas robežas ar Ungāriju, uzaudzis skolotāja ģimenē, izteikti protestantiskā gaisotnē.

Savu politisko karjeru sācis tūdaļ pēc augstskolas beigšanas. Pirmo praktisko pieredzi ieguvis dažādos Dienvidslāvijas federālās valdības dienestos Belgradā. Taču šajā laikā jauno politiķi neapmierinājis atklātības, kā arī politisko un ekonomisku reformu trūkums. 1986. gadā, kļūstot par Slovēnijas Komunistiskās partijas vadītāju, paudis savu reformista attieksmi un uzticību demokrātijas principiem. Jau vienā no savām pirmajām publiskajām runām augstajā amatā deklarējis savu vēlmi aizsākt politisku dialogu, apsolīja saviem līdzpilsoņiem darīt visu iespējamo, lai paplašinātu cilvēku politiskās tiesības un padziļinātu viņu pilsonisko pašcieņu. Pēc diviem gadiem, kad pilnībā uzplaucis Slovēnijas politiskais pavasaris, ārzemju žurnālisti rakstījuši par Slovēniju kā par politiskās brīvības salu "politiskajos austrumos". M.Kučans sekmējis partijas un valsts funkciju atdalīšanu pēc politiskā plurālisma principiem, skaļi protestējis pret nāciju nevienlīdzību Dienvidslāvijā — parādību, kas vēlāk noveda pie asiņainā kara Dienvidslāvijā. Jūtot, ka Dienvidslāvija kļūst par paaugstinātas bīstamības zonu, apdraudot mieru un drošību arī citās Eiropas valstīs, M.Kučans sācis meklēt iespējas Dienvidslāvijas sadalīšanai miermīlīgā ceļā, atbilstoši nāciju pašnoteikšanās tiesību principiem. M.Kučans uzskatījis, ka lielākās briesmas Dienvidslāvijas nācijām draud no centieniem par katru cenu saglabāt valsts teritoriālo un politisko integritāti. Iestājies arī par albāņu minoritātes tiesībām un Kosovas autonomiju.

Kopš 1945. gada pirmajās daudzpartiju vēlēšanās 1990. gadā ticis ievēlēts par Slovēnijas prezidentu. Slovēnija tobrīd vēl formāli atradusies Dienvidslāvijas sastāvā, un M.Kučans izmantojis savu augsto statusu, lai līdzsvarotu starpnāciju attiecības Dienvidslāvijā un panāktu dažādu politisko spēku vienprātību. 1992. gadā, neatkarīgās Slovēnijas Republikas pirmajās vēlēšanās, balotējoties kā neatkarīgais kandidāts, jau pirmajā kārtā ievēlēts par prezidentu.

Otro reizi par Slovēnijas Republikas prezidentu ievēlēts 1997. gada novembrī. Arī šajās vēlēšanās balotējies kā neatkarīgais kandidāts un jau pirmajā vēlēšanu kārtā uzvarējis septiņus savus konkurentus, iegūstot 55,54 procentus balsu, un 1997. gada 23. decembrī sācies M.Kučana otrās prezidentūras piecu gadu periods. Lielākā daļa vēlētāju atbalstījuši M.Kučana valsts sociālās atjaunošanas un konsolidēšanas centienus. Vēlētāju vairākums atbalstījis arī M.Kučana uzticību sociālā taisnīguma, brīvā tirgus ekonomikas un tiesiskās drošības principiem. Vēlētāju vairākums, atkārtoti balsojot par M.Kučanu, atbalstījuši arī Slovēnijas Neatkarības deklarācijā formulētos principus: par demokrātisku Slovēniju — sociālās labklājības valsti, kurā valda likuma spēks, kā arī par Slovēnijas pievienošanos Eiropas un atlantiskajiem integrācijas procesiem. Slovēnijas sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka M.Kučans kopš 80. gadu beigām nemainīgi bijis vispopulārākais Slovēnijas politiķis.

Ir precējies, divas meitas. Meita Anna 1992. gadā Hārvarda Universitātē ieguvusi maģistra grādu arhitektūrā un pēc četriem gadiem Ļubļanas universitātē — filozofijas zinātņu doktora grādu. Otrai meitai Špelai ir spāņu valodas speciālistes zinātniskais grāds.