Stenogramma 16. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Bet tagad sāksim 16. un 17.jūnija kārtējo Saeimas sēdi. Pirms izskatām darba kārtību, ir saņemti ļoti daudzi priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu Ārlietu komisija lūdz iekļaut 16.jūnija Saeimas sēdes darba kārtības trešajā sadaļā likumprojektu "Par 1954.gada 28.septembra konvenciju par bezvalstnieku statusu" un izskatīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Ir iebildumi. Jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo priekšlikumu — iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par 1954.gada 28.septembra konvenciju par bezvalstnieku statusu" un izskatīt to otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 24, atturas — 54. Priekšlikums noraidīts.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas šā gada 16., 17.jūnija sēdes izsludinātajā darba kārtībā grozījumu un iekļaut trešajā sadaļā aiz darba kārtības 15.punkta Juridiskās komisijas atbalstīto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā "Autortiesību likums" . Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas šā gada 16., 17.jūnija sēdes izsludinātajā darba kārtībā grozījumu un iekļaut otrajā sadaļā kā 12.punktu lēmuma projektu "Par Arņa Dundura apstiprināšanu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi" . Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 16.jūnija sēdē izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" un lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" izskatīšanai pirmajā lasījumā aiz darba kārtības 15.punkta kā 16.punktu. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija lūdz iekļaut trešajā sadaļā šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījums Komercķīlas likumā" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies! Mēs to iekļaujam automātiski darba kārtības beigās. Ņemiet to vērā, kolēģi! Vai ir iebildumi, kolēģi, ka mēs šo likumprojektu iekļaujam pirms darba kārtības 28.punkta? Nav iebildumu.

Pieci Saeimas deputāti lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par deputātes Ingrīdas Ūdres atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Latvijas valdības un "Tilts Communication" līguma izpildes analīzei un SIA "Lattelekom" tarifu politikas un Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju rīcības atbilstības likuma "Par telekomunikācijām" prasībām izvērtēšanai" . Vai ir iebildumi, ja iekļaujam šo lēmuma projektu sadaļā "Amatpersonu ievēlēšana un apstiprināšana" kā pēdējo šīs sadaļas jautājumu? Nav iebildumu.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut trešajā sadaļā aiz darba kārtības 15.punkta Juridiskās komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu "Grozījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" . Alternatīvs Saeimas deputātu Kalniņa, Ādamsona, Baldzēna, Bojāra, Burvja iesniegtajam likumprojektam "Grozījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā". Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts iekļauts.

Ārlietu komisija saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86.panta trešās daļas nosacījumiem lūdz iekļaut likumprojektu "Grozījums likumā "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu"" Saeimas sēdes darba kārtības trešajā sadaļā izskatīšanai pirmajā lasījumā. Pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Ārlietu komisijas priekšlikumu — iekļaut likumprojektu "Grozījums likumā "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu"" šīsdienas sēdes darba kārtībā trešajā sadaļā. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 8, atturas — 67. Priekšlikums noraidīts.

Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā otrajā sadaļā pēc darba kārtības 11.jautājuma lēmuma projektu "Par deputāta Jura Dobeļa atsaukšanu no Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas" un "Par deputāta Jura Dobeļa ievēlēšanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā" . Deputāti piekrīt. Paldies!

Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par likumprojekta "Valsts valodas likums" sagatavošanu trešajam lasījumam" . Pievienots lēmuma projekts. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Ir iebildumi? Es nedzirdu iebildumus. Nav iebildumu. Iekļaujam to sadaļā "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana" kā pēdējo jautājumu. Nav iebildumu? Paldies!

Vai ir vēl kādi priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā? Vairāk priekšlikumu nav. Sākam izskatīt 16., 17.jūnija sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Saimnieciskās komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Saeimas Kārtības rullī" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījums Saeimas Kārtības rullī" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 14, atturas — 6. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Koncesiju likums" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Reklāmas likums" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Antonam Seikstam!

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es nevainoju Prezidiju, bet es brīnos, kā tie, kas sagatavoja šo projektu, nav ņēmuši vērā, ka šis projekts visciešākā veidā saistīts ar Radio un televīzijas likumu, saistīts ar Preses likumu, un nav nodots blakus komisijai — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Es ļoti lūdzu Saeimas atbalstu, ka mēs nepretendējam uz atbildīgās komisijas statusu. Mēs lūdzam, lai šis projekts būtu arī mūsu komisijai.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir iebildumi par to, ka likumprojekts "Reklāmas likums" tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Konkurences likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Tiesneša, Seiles, Razminoviča, Vītoliņa, Mūrnieces un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija vakar savā sēdē izskatīja šo piedāvāto grozījumu Krimināllikumā, un gribētu atzīmēt, ka apspriedes gaitā piedalījās, šajā apspriedē arī piedalījās Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras, Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas vadītāji. Viennozīmīgi un vienbalsīgi Aizsardzības un iekšlietu komisija nāca pie secinājuma, ka Zemes komisija līdz galam nav izpratusi jau tikko kā stājušos spēkā Krimināllikuma attiecīgā panta daļu. Un nekas netraucēja jau šodien īstenot to, ko piedāvā Zemes komisija.

Otrs. Kolēģi, Krimināllikums stājies spēkā ir tikai šī gada 1.aprīlī, un nebūtu prāta darbs, ka, tikko kā likums ir stājies spēkā, mēs sāktu uzreiz grozīt spēles noteikumus. Tuvākajā laikā tiek plānots Augstākās tiesas plēnums, kurš arī skaidros atsevišķus Krimināllikuma pantus, kā tos varētu piemērot.

Nākošais. Mēs komisijas sēdē kopā ar Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras un Valsts policijas pārstāvjiem nonācām pie kopsaucēja, ka ir jādod iespēja Krimināllikumam strādāt vismaz kādu pusgadu. Pēc pusgada apkopot šos te rezultātus, un šī gada beigās mēs varētu runāt par to, ka varētu atvērt Krimināllikumu, lai precizētu vienu vai otru normu. Šī iemesla dēļ Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā es aicinu nenodot šos grozījumus Krimināllikumā komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāte Anna Seile runās par.

A.Seile ( TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Izdarot grozījumus Krimināllikumā, šajā pantā grozījumi netika izdarīti. Tad nebija vēl atklājusies tā situācija, kāda ir konstatēta tagad, kad valsts budžetam iet garām ārkārtīgi daudz līdzekļu, kurus varētu piedzīt tiesā par nelikumīgu mežu ciršanu lietojumā nodotās zemēs.

Pēdējā laikā visas tiesas lietas ir noraidītas ar negatīvu rezultātu un sodi vairs par nelikumīgu ciršanu lietojumā piešķirtās zemēs netiek piespriesti. Tātad viens ir, ka ir šie budžeta zaudējumi.

Otra lieta. Pašu juristu starpā nav pilnīgi skaidras vienošanās, kā skaidrot šo spēkā esošā likuma pantu. Tajā runāts, ka sodu neuzliek uz tām zemēm, kuras ir svešās zemes. Un nav šo vārdu "svešās zemes" tāda precīza skaidrojuma. Tāpēc, lai precizētu šo situāciju, Zemes komisijas locekļi, kuras sastāvā ir visu frakciju deputāti, ir ierosinājuši, ka sodu nevar uzlikt tikai par tām zemēm, kuras ir cirtēja īpašums, bet lietojumā nodotās zemēs, tajā skaitā arī iznomātās zemēs, ja šādi ciršanas pārkāpumi tiek izdarīti, šajos gadījumos sodi būtu piemērojami meža likumdošanas noteiktajā kārtībā.

Tāpēc es lūdzu šo likumu nodot komisijai, juristiem rūpīgi iedziļināties to izvērtēšanā, un es pat ierosinu kā otro komisiju nozīmēt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Par pirmo atzīstot, ka to būtu vajadzīgs nodot varbūt nevis Aizsardzības un iekšlietu komisijai, bet Juridiskajai komisijai.

Mani arī pārsteidza tas, ka kāda no komisijām jau pirms likumprojekta nodošanas šeit, Saeimas sēdē, jau ir pieņēmusi savu lēmumu. Un es, ļoti cienot Ādamsona kunga viedokli, gan būtu gribējusi, lai kāds no šo iesniedzēju pārstāvjiem vai Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājs būtu uzaicināts uz to sēdi, jo acīmredzot šeit nav bijusi pilnīga skaidrība.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par, viens — pret. Runājot par, Seiles kundze ierosināja iekļaut komisijas sarakstā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, kas jau ir iekļauts atzinumā. Otrs ierosinājums bija noteikt Juridisko komisiju kā atbildīgo komisiju. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es aicinu nemainīt likuma izskatīšanas procedūru, kura bija pieņemta parlamentā visu šo laiku. To, kas skar Krimināllikumu, Kriminālprocesa likumu. Visu laiku par tiem atbildīgā ir bijusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Un nevajadzētu mainīt spēles noteikumus! Nākošais. Atverot šo likumu, diemžēl būs simtiem priekšlikumu, kurus mēs nevarēsim izskatīt normālā laikā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai Seiles kundze uztur šo priekšlikumu par Juridisko komisiju? Ieslēgt lūdzu mikrofonu deputātei Seilei!

A.Seile (TB/LNNK). Lai savu viedokli izsaka arī Juridiskās komisijas priekšsēdētājs!

Sēdes vadītājs. Tā kā neviens vairāk pieteicies runāt nav, mums ir jālemj par šo priekšlikumu — noteikt kā atbildīgo Juridisko komisiju. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu! Balsosim par to, lai noteiktu Juridisko komisiju kā atbildīgo komisiju. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 4, atturas — 51. Priekšlikums noraidīts.

Vai ir iebildumi pret Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Tā kā Ādamsona kungs uzstāj uz balsošanu, tad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 3, atturas — 14. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Razminoviča, Pīka, Rugātes, Bojāra, Paula un citu deputātu iesniegto likumprojektu"Grozījumi Radio un televīzijas likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas deputāts Mariss Andersons.

M.Andersons (LC). Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Pārlūkojot šos grozījumus, faktiski mēs atgriežamies 5.Saeimā, kur 2,5 gadu garumā tika izstrādāts šis likums "Radio un televīzijas likums". Faktiski visi šie grozījumi ir vērsti uz to, lai mūsu likums tiktu mainīts pēc būtības. Gribu atgādināt, ka šī pozīcija 5.Saeimā zaudēja. Tātad tagad ir mēģinājums panākt revanšu.

Es paskaidrošu, kas ir par būtiskiem momentiem. Starp citu, mūsu Nacionālās radio un televīzijas padomes pieņemto likumu Eiropas eksperti ir atzinuši kā labāko Austrumeiropā. Tieši šajā nozarē. Te ir būtiska nozīme tam, ka pastāvošais likums paredz šīs nozares vienotu vadību. Grozījumi, kas iesniegti, savukārt sašķels pēc būtības šo sistēmu, padarīs to gan neefektīvāku, gan arī smagnējāku, gan arī faktiski tā būs sava veida cenzūras pastiprināšanās, un, nomainot profesionāļus tomēr ar cilvēkiem, paplašinot šo loku ar cilvēkiem, kuri nav šīs jomas profesionāļi. Tas ir galvenais.

Turklāt es gribu teikt, ka saziņā ar Eiropas pārrobežu konvenciju tik tiešām šis likums ir jāatver, tas jāatver, lai vispirms saskaņotu atsevišķus jēdzienus un definīcijas, un arī šajā situācijā, tad lūgtum, varētu arī pievērsties grozījumiem, kurus es uzskatu par nelietderīgiem.

Pats galvenais. Ja iesniedzēju mērķis bija iespējamāk ietekmēt rudenī vecās Radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšanu, tik un tā šie grozījumi vairs neko nemainīs. Es aicinu nenodot komisijai šos grozījumus!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis pret. Vai Rihards Pīks vēlas runāt? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Radio un televīzijas likumā" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 19, atturas — 11. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts "Par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneses Ilonas Valdmanes atbrīvošanu no amata" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Tieslietu ministrijā ir saņemts Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneses Ilonas Valdmanes iesniegums, kurā viņa lūdz atbrīvot sevi no amata saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 82.panta 1.punktu un saskaņā ar Darba likuma kodeksa 31.pantu pēc pašas vēlēšanās. Tieslietu ministrija atbalsta šo iesniegumu, un arī Juridiskā komisija atbalsta to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Atbrīvot Ilonu Valdmani no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās" . Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Agra Krūmiņa apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Saskaņā ar likuma "Par Valsts kontroli" 10.pantu un Saeimas Kārtības ruļļa 31.pantu valsts kontrolieris ir ierosinājis Saeimu apstiprināt Agri Krūmiņu par Valsts kontroles padomes locekli. Juridiskā komisija izskatīja šo jautājumu, uzklausīja valsts kontrolieri, uzklausīja kandidātu un pieņēma pozitīvu lēmumu — atbalstīt lēmuma projekta pieņemšanu par Agra Krūmiņa apstiprināšanu Valsts kontroles padomes locekļa amatā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Agri Krūmiņu par Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes locekli". Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 25, atturas — 20. Lēmuma projekts nav pieņemts.

Tālāk — lēmuma projekts "Par Ramonas Nadeždas Jansones apstiprināšanu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Juridiskā komisija saņēmusi Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāja parakstītu iesniegumu, kurā viņš min, ka 1989.gada 13.jūlijā Ramona Nadežda Jansone tika ievēlēta par Augstākās tiesas tiesnesi uz laiku — uz desmit gadiem. Saskaņā ar likumu šis termiņš ir beidzies, un ir pienācis laiks pieņemt lēmumu par minētās tiesneses apstiprināšanu amatā. Augstākā tiesa devusi pozitīvu atzinumu, pozitīvu raksturojumu, arī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmums ir pozitīvs, un Juridiskā komisija atbalsta šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Ramonu Nadeždu Jansoni par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi". Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 8. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par dažu apgabaltiesu tiesnešu apstiprināšanu" .

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Juridiskā komisija ir saņēmusi no Tieslietu ministrijas materiālus ar ieteikumu apstiprināt Anitu Poļakovu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Anitu Poļakovu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi" . Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 6. Lēmums pieņemts. Tālāk lūdzu!

Dz.Rasnačs. Tieslietu ministrija iesaka, un Juridiskā komisija atbalsta lēmuma projektu "Par Normunda Salenieka apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša amata".

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Normundu Salenieku par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša amata" . Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 9. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Arņa Dundura apstiprināšanu par Kurzemes apgabala tiesas tiesnesi". Lūdzu, Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Atvainojiet! Vispirms izskatāms 11.darba kārtības punkts. Lēmuma projekts "Par dažu tiesu tiesnešu iecelšanu". Lūdzu, Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Tieslietu ministrija iesaka, un Juridiskā komisija atbalsta lēmuma projektu "Par Irinas Beitānes iecelšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi".

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Iecelt Irinu Beitāni par Preiļu rajona tiesas tiesnesi" . Lūdzu rezultātu!

Par — 80, pret — nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Dz.Rasnačs. Tieslietu ministrija iesaka, un Juridiskā komisija atbalsta lēmuma projektu "Par Līgas Blūmiņas iecelšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi".

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par  lēmuma projektu "Iecelt Līgu Blūmiņu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi" . Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 1, atturas — 6. Lēmums pieņemts.

Dz.Rasnačs. Tieslietu ministrija iesaka, un Juridiskā komisija atbalsta lēmuma projektu "Par Jāņa Grīnberga iecelšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi".

Sēdes vadītājs. Vai Jānis Lagzdiņš vēlas debatēt par šo jautājumu? Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Iecelt Jāni Grīnbergu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi" . Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 1, atturas — 6. Lēmums pieņemts.

Dz.Rasnačs. Tieslietu ministrija iesaka, un Juridiskā komisija atbalsta lēmuma projektu "Par Anitas Simsones iecelšanu par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi".

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Iecelt Anitu Simsoni par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi" . Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

Dz.Rasnačs. Visbeidzot Tieslietu ministrija iesaka, un Juridiskā komisija atbalsta "Ivetas Strucinskas iecelšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi".

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Iecelt Ivetu Strucinsku par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi" . Lūdzu rezultātu!Par — 80, pret — nav, atturas — 5.Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Arņa Dundura apstiprināšanu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs. Juridiskajā komisijā ir saņemti materiāli no Tieslietu ministrijas un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas. Šis ir lēmuma projekts, kuru mēs gaidām jau trīs gadus, tātad runa ir par civillietu izskatīšanu arī Ventspilī, un šajā gadījumā ir atbilstošs pretendents, tātad piedāvāts apstiprināt amatā. Atbalsta kolēģija, iesaka ministrija, un Juridiskā komisija atbalsta apstiprināt Arni Dunduru par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Ventspils tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Arni Dunduru par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Ventspils tiesas tiesneša amata". Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 1, atturas — 6. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts — atsaukt deputāti Ingrīdu Ūdri no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Latvijas valdības un "Tilts Communication" līguma izpildes analīzei un SIA"Lattelekom" tarifu politikas un Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju rīcības atbilstības likuma "Par telekomunikācijām" prasībām izvērtēšanai. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — 1, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts — "Par deputāta Jura Dobeļa atsaukšanu no Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas" . Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par Saeimas lēmuma projektu "Par deputāta Jura Dobeļa atsaukšanu no Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas". Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — 3, atturas — 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts — "Par deputāta Jura Dobeļa ievēlēšanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā". Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par šo lēmumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 17, atturas — 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas lēmuma projekts "Par likumprojekta "Valsts valodas likums" sagatavošanu trešajam lasījumam" . Tas ir patstāvīgais priekšlikums. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Urbanovičam.

J.Urbanovičs (PCTVL). Mums ir iebildumi.

Sēdes vadītājs. Tā kā viens deputāts ir cēlis iebildumus, šīsdienas sēdes darba kārtībā mēs šo jautājumu nevaram iekļaut. Vai ir priekšlikumi? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Andrejam Požarnovam.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Mēs jau pirmīt skatījām jautājumu par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu dienas kārtībā. Nevienam iebildumu tad nebija. Līdz ar to tad tas ir iekļauts dienas kārtībā. Es uzskatu, ka ir jābalso par šo lēmuma projektu pēc būtības. Pretējā gadījumā, ja ne, tad es atbalstu tā iekļaušanu nākošās sēdes darba kārtībā.

Sēdes vadītājs. Es precizēju, Požarnova kungs. Tika iekļauts dienas kārtībā kā Prezidija ziņojums. Līdz ar to visa šī procedūra, ko mēs ievērojam, ir pareiza.

A.Požarnovs. Tad ir priekšlikums — iekļaut nākamās sēdes darba kārtībā.

Sēdes vadītājs. Ir priekšlikums — ieslēgt nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Modrim Lujānam.

M.Lujāns (PCTVL). Cienītie kolēģi! Es aicinātu nosūtīt to uz Saimniecisko komisiju.

Sēdes vadītājs. Tātad pirmais priekšlikums bija iekļaut šo lēmuma projektu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šā lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 17, atturas — 1. Lēmuma projekts iekļauts nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai"" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Otrais un pēdējais lasījums. 1. — redakcionālas dabas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu klusumu, kolēģi! Izskatām likumprojektu. Par pirmo — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu.

J.Dobelis. 2. — līdzīgs Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu .

J.Dobelis. 3. — deputāta Muciņa priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu kategoriski ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Dobelis. 4. — deputāta Muciņa priekšlikums — daļēji ir pieņemts, apvienots un iestrādāts 5. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 4. un 5. priekšlikumu.

J.Dobelis. 6. un pēdējais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Dobelis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot otrā, pēdējā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta "Grozījums likumā "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likums pieņemts

Nākamais — likumprojekts "Par zemes gabala nodošanu Zviedrijas Karalistes valdībai" , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš, "Latvijas ceļa" frakcija.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Likumprojekta dokuments nr. 744 — "Par zemes gabala nodošanu Zviedrijas Karalistes valdībai". Uz trešo lasījumu neviens priekšlikums nav iesniegts. Es aicinātu deputātus šo svarīgo likumu ar starptautisku nozīmi pieņemt trešajā un galējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Par zemes gabala nodošanu Zviedrijas Karalistes valdībai" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — 1, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Dokumenta numurs nr. 751 — "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"". Iesniegts ir viens atbildīgās komisijas priekšlikums, kas precizē likumprojekta tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par atbildīgās komisijas priekšlikumu — aizstāt 3. panta 4. daļā vārdus "ierakstāma zeme" ar vārdiem "var ierakstīt zeme". Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 12. Priekšlikums atbalstīts.

Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"" , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šis likums ir vienotā paketē ar iepriekšējo. Dokumenta nr. 752. Ir sagatavoti priekšlikumi. 1. — Juridiskā biroja priekšlikums.Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 2. — tieslietu ministres Labuckas priekšlikums. Komisija ir izstrādājusi precizēto trešo priekšlikumu un atbalstījusi atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 2. un 3. priekšlikumu.

L.Muciņš. 4. — Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli sakārto pārejas noteikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Saskaņā ar izmaiņām darba kārtībā, nākamais ir  likumprojekts "Autortiesību likums" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu "Autortiesību likums" un atzina, ka tas ir sagatavots pietiekoši kvalitatīvi, lai to varētu izskatīt pirmajā la- sījumā.

Jau pagājušajā reizē, nododot to komisijām, mums šeit izveidojās nelielas debates par to, kādas ir jaunā likumprojekta atšķirības no iepriekšējā, no spēkā esošā likumprojekta, un es vēlreiz vēlētos pasvītrot, ka gan Eiropā, gan arī Latvijas iekšējā likumdošanā notiek nepārtrauktas autortiesību likumdošanas izmaiņas. Mēs gan saskaņojām savus likumus ar Eiropas Savienības direktīvām, kā arī pakāpeniski pievienojamies visām trijām galvenajām svarīgākajām starptautiskajām konvencijām autortiesību jomā. Tajā pašā laikā datoru attīstība, protams, rada arvien jaunus autortiesību subjektus un objektus, kuru autortiesības ir nepieciešams aizsargāt. Jaunais likumprojekts ir vērsts uz šo te starptautisko dokumentu pilnīgāku iestrādāšanu likuma autortiesību likumdošanas kontekstā un konkrēti šajā autortiesību šajā likumā.

Es aicinātu deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā, lai attiecīgi eksperti varētu strādāt tālāk ar šo likumu un iesniegt priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim parlikumprojekta "Autortiesību likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

L.Muciņš. 28. augusts.

Sēdes vadītājs. 28. augusts — priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam. Paldies. Atvainojiet, lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Ābiķim. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir saņēmusi diezgan daudz ieteikumus šī likuma sakarā no radošajām savienībām, es personīgi vēlētos, lai noteiktu nedaudz tālāku datumu — 8. septembri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? 8. septembris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Pāvels Maksimovs.

P.Maksimovs (PCTVL). Dokuments nr.690. Tautsaimniecības komisija atbalstīja pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", kur paredz kustamo lietu tiesiskā statusa pilnveidošanu un ierosina atbalstīt un pieņemt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

P.Maksimovs. 10.jūlijs.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 10.jūlijs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam. Varbūt nāciet tribīnē. Ir ieslēgts! Lūdzu!

L.Muciņš (LC). Lūdzu 28.augustu, jo tas ir saistīts ar Komercķīlu likumu un iet vienotā paketē.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 26.augusts. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.782, tas ir alternatīvais likumprojekts, ko Juridiskā komisija, saņemot ministriju atzinumus, izstrādāja saistībā ar iepriekš iesniegto Saeimas deputātu Kalniņa, Ādamsona, Baldzēna, Bojāra, Burvja un citu iesniegto likumprojektu. Šis likumprojekts sastāv tikai no nedaudz vārdiem, taču tas palīdzēs sakārtot un risināt lauksaimniecības tehnikas apdrošināšanu, kas šodien tiek risināta šajā likumā saistībā ar komplekso lauksaimniecības tehnikas apdrošināšanas līgumu, kurā var ar vienu polisi vienoti apdrošināt piecus transporta līdzekļus, no kuriem viens var būt vieglā automašīna.

Sakarā ar to, ka bez zemnieku saimniecībām ir arī lauksaimniecības statūtsabiedrības, tad tika iesniegts priekšlikums — papildināt šo komplekso apdrošināšanas līgumu ar vārdiem "arī lauksaimniecības statūtsabiedrības". Tāds priekšlikums tika atbalstīts gan no Finansu ministrijas puses, gan arī no apdrošināšanas uzraudzības institūciju puses. Tajā pašā laikā, protams, iepriekš minētajā likumprojektā, ko bija iesnieguši deputāti, bija daži nepieņemami momenti, kādēļ mēs arī izstrādājām alternatīvo likumprojektu. Es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, kas palīdzēs mūsu lauksaimniecības tehnikas izmantotājiem darboties šajā apdrošināšanas laukā ar vienotu komplekso apdrošinājumu līgumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — 3, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

L.Muciņš. 28.augusts.

Sēdes vadītājs. 28.augusts. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījums Komercķīlas likumā" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta reģistra nr.252. Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.689. Šis likumprojekts skatāms kompleksā un paketē ar likumprojektu "Grozījumi ceļa satiksmes noteikumos". Mums jau nepilnu gadu darbojas šis Komercķīlas, likums un tajā ir paredzēta kustamās mantas ieķīlāšana, lai nodrošinātu ņemamos kredītus. Taču izveidojusies piedāvātā situācija, kura paredzēja šo komercķīlu ieķīlāt gan Uzņēmumu reģistrā, gan tajā pašā laikā klientam bija jādodas uz Ceļu satiksmes drošības departamentu, faktiski dzīvē šis princips sevi neattaisnoja, jo nedarbojās šis princips, kad komercķīlai jābūt reģistrētai par visām kustamām mantām vienā vietā, tātad Uzņēmumu reģistrā. Šeit tiek piedāvāti grozījumi Komercķīlas likumā, kuri sakārto šo problēmu un tajā pašā laikā ieķīlātājam atvieglo šo vieglo vai citu automašīnu ieķīlāšanu, lai viņam nevajadzētu papildus doties arī uz Ceļu satiksmes drošības departamentu, bet visas darbības notiktu vienā vietā Uzņēmumu reģistrā. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu saistībā ar jūsu iepriekš izdarīto balsojumu Ceļu satiksmes likumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums Komercķīlas likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

L.Muciņš. 26.augusts.

Sēdes vadītājs. 26.augusts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" , trešais lasījums. Budžetu un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis (LC). Strādājam ar dokumentu nr.762. Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izskatīt grozījumus likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Kā pirmais mums ir jāizskata finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums — izslēgt 9.panta piekto daļu, jo iepriekš pieņemtajam likuma grozījumam nav finansiāla nodrošinājuma. Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, kaut arī, domām daloties, to nav atbalstījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām es gribētu aicināt ziņotāju ziņot komisijas viedokli un pēc tam, gadījumā ja citādāks ir viedoklis, tad pieteikties atkārtoti debatēs un paust savu viedokli, jo komisija ir noraidījusi finansu ministra Godmaņa kunga priekšlikumu. Un konkrēti par šo priekšlikumu es gribētu akcentēt mazdrusciņ pirmsvēsturi.

Tātad šis jautājums manā skatījumā ir diezgan korekts, proti, ja gadījumā politiski represētajām personām, kuras ir pensijas vecumā, dzēš privatizācijas sertifikātus par vienu gadu vienu sertifikātu. Protams, ir ļoti saspringta situācija ar valsts budžetu, un pašreizējā situācijā ir problēmas ar naudas līdzekļiem, lai šos sertifikātus izmaksātu. Taču, ja mēs skatāmies tālāk, likumprojektā ir priekšlikums, ko savā laikā sagatavoja mūsu frakcija par to, ka tiek izveidots speciāls fonds, kurā tiek ieskaitīti visi šie sertifikāti, un Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veidā šie sertifikāti tiek dzēsti. Līdz ar to tie tiek dzēsti atbilstoši reālajām finansiālajām iespējām. Šo sertifikātu dzēšanu var izstiept ilgākā laikā. Un tādēļ, ja tiek pieņemts šāda veida priekšlikums, tad neiestājās pretruna par to, kad tiek pieņemts priekšlikums, kuram nav finansiāla seguma. Bez tam Koalīcijas padomē tika skatīts šāds jautājums, un Finansu ministrija uzstājās par to, ka ir jāizņem no šī likuma šī norma, jo nav naudas, un Finansu ministrija sagatavos savu priekšlikumu un savu variantu. Tādā gadījumā varētu, pieņemsim, apšaubīt, ka šis priekšlikums ir slikts un ka valdībai ir citādāks un labāks priekšlikums. Es saprotu, ka Finansu ministrija sagatavoja, komisijā skatīja, bet diemžēl komisija nav iekļāvusi šajā tabulā nevienu citu priekšlikumu, un pašreizējā tabulā ir tādi priekšlikumi, kādi tie ir, un tādēļ es aicinu tomēr neatbalstīt finansu ministra Godmaņa kunga priekšlikumu un balsot tā, kā ir lēmusi komisija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis — finansu ministrs.

I.Godmanis (finansu ministrs). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Atļaujiet teikt pāris vārdus sakarā ar manu priekšlikumu. Es to paudu arī komisijas sēdē, un es atkārtošu to, ko es teicu komisijas sēdē.

Patiesībā sakot, šis nav naudas jautājums vien, tāpēc ka faktiski ir runa minimālā variantā apmēram par 6 miljoniem latu tādā veidā, kā patlaban tiek likts priekšā, ja paplašina loku, tas varētu aiziet līdz 23 miljoniem.

Problēma, ko es gribētu, pirms jūs balsojiet tādu vai citādu variantu, jums vienkārši pievērst uzmanību trijiem aspektiem.

Pirmais aspekts. Šis ir pirmais brīdis, kad mēs atveram privatizācijas sertifikātus naudā. Līdz šim vienīgos sertifikātus, ko naudā maksāja, tie bija kompensācijas sertifikāti, kurus arī mēs apmaksāsim. Tagad mēs izdarām vienu soli, kurā mēs, lūk, šos valdības izlaistos vērtspapīrus, kaut gan klasiski tos par vērtspapīriem nosaukt precīzi es nevaru, mēs pirmo reizi tos tagad pārvēršam naudā.

Pirmais, un to es teicu arī komisijā, vai mums ir pārliecība, ka mēs varēsim novilkt svītru pēc šīs šo te ļoti cienījamo cilvēku grupas, kas ir pelnījuši, protams, atbalstu, vai tas būs pēdējais brīdis, kad mēs vērsim vaļā šos vārtus? Jo es ļoti labi stādos priekšā, ka pēc represētiem varētu sekot invalīdi, daudzbērnu ģimenes, un mēs varētu paplašināt šo loku bezgalīgi. Neatkarīgi no tā, cik valdība labi strādā un kā tiek galā ar budžetu, neatkarīgi no tā, ja mēs paplašinām šos maksājumus, praktiski finansiāli paredzēt rezultātu mēs nevaram neviens, arī tie, kas šeit sēž zālē. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Tas ir saistīts ar problēmām šiem cilvēkiem pašiem. Iedomāsimies situāciju, mēs to komisijā arī teicām, un es arī komisijā teicu savu viedokli, tajā skaitā arī ekonomikas ministre, tas nav tik vienkārši, kā jūs uzskatāt, ka Ministru kabinets noteiks kārtību. Jo, pirmkārt, cilvēkiem vienai daļai nāksies pirkt atpakaļ sertifikātus. Kur viņi to varēs izdarīt, ja viņi atradīsies, teiksim, laukos un tā tālāk, no starpniekiem, no Krājbankas iespējams. Un tomēr šī procedūra galīgi nebūs vienkārša.

Otrs. Neviens viņu vietā neveiks visas šīs procedūras, kamēr viņi no sertifikātiem nonāks līdz naudai. Tātad, kā redzat, mēs uzliekam uz šo cilvēku pleciem pietiekoši lielu smagumu. Tas mans priekšlikums bija komisijā drusku savādāks. Ja tie, kas ir deputāti ar pieredzi un kas darbojas politikā ilgāku laiku, atceras, ka pirmos divus vai trīs gadus mēs rīkojāmies sekojoši, ka mēs maksājām represētiem cilvēkiem naudu, faktiski skaidru naudu reizi gadā. Es precīzi nevaru pateikt, cik šī summa bija liela, ja nemaldos, gāja runa toreiz — vēl mums nebija Latvijas rubļi, tā bija tajā laikā PSRS nauda, man šķiet, ka summa bija līdz 3000. Personīgi man šķiet, ka mēs esam samērā bīstamā momentā, apmēram līdzīgā tajā, kad mēs izlaidām privatizācijas sertifikātus. Tajā laikā, kad mēs privatizācijas sertifikātus emitējām Augstākā padomē, es mēģināju teikt, ka tas varbūt nav vienīgais pareizais ceļš, un tas notika apmēram gadu, kad es mēģināju pierādīt, ka to darīt nevajadzētu, ka vajadzētu atrast citas formas. Diemžēl es toreiz zaudēju. Tagad mēs ejam uz otru bīstamu momentu. Mēs veram vaļā vērtspapīrus, kur valdība un valsts vienmēr ir solījusi, ka tos varēs pārvērst īpašumā, bet ne naudā. Es saprotu, ka ir neapšaubāmi ļoti grūti politiķiem izšķirties, jo ir politiskās partijas devušas solījumus. Es personīgi domāju tā, es varu uzņemt kritiku, ko teica Požarnova kungs, ka mēs neesam izstrādājuši alternatīvu priekšlikumu, tajā pašā laikā es aicinātu tomēr uz citu variantu. Es aicinātu izmainīt pabalstu likumdošanā normu — kaut vai līdzīgā naudā, kaut vai līdzīgā summā šiem represētiem, līdzīgā summā šo naudu saņemt caur pabalstu sistēmu un nevis caur sertifikātu atprečošanu.

Tad, pirmkārt, mēs neatvērtu sertifikātus vaļā, otrkārt, mēs neliktu uz šo cilvēku pleciem administrācijas smagumus. Es pieļauju, ka daudzas politiskās partijas šeit ir pieņēmušas savus lēmumus, bet es uzskatu par savu pienākumu tomēr jums pateikt to, ar kādām sekām finansiāli valstij tas var draudēt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

I.Kalniņš (TB/LNNK). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamā Saeima! Šis patiešām nav viendabīgs jautājums, kā teica finansu ministra kungs. Šis ir jautājums ar vairākiem aspektiem. Šajā brīdī atbalstīt finansu ministra priekšlikumu, proti, svītrot šos pantus, nozīmē vienkārši pasludināt, ka tādu cilvēku pie mums nav. Tas ir viens aspekts.

Runājot par fiskālo aspektu jeb par atbalsta sistēmu, tad ir pilnīgi vienalga, šī nauda, vienalga, būs vajadzīga, vai nu piešķirot to no pabalstu sistēmas, vai atmaksājot šos sertifikātus. Tas ir otrs.

Ir visiem skaidrs, ka valstī pašlaik ir finansiālas grūtības, un šajā brīdī nav iespējams varbūt šo summu sameklēt. Bet parlaments otrajā lasījumā ir nobalsojis par tādu mehānismu, kas atļauj nevis šogad, bet varbūt nākošgad vai aiznākošgad, kad šī nauda būs, šos sertifikātus, par šiem sertifikātiem arī šiem cilvēkiem samaksāt.

Treškārt. Šie nedaudzie santīmi, kas nav ne četri, ne pieci, ne seši miljoni, šie nedaudzie santīmi ir vienīgais, ko vispār Latvijas valsts var šiem cilvēkiem samaksāt. Kādreiz. Vienīgais. Es aicinu parlamentu uzturēt spēkā otrā lasījuma redakciju!

Un beidzot. Mans augsti godājamais draugs Apiņa kungs, kad jūs nākat šeit, tribīnē, kā ziņotājs no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, jums šeit ir jāaizstāv Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklis. Runāt par savu viedokli kā parlamentārais sekretārs jūs varat, atsevišķi piesakoties debatēs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Es gribēju aicināt, cienījamie kolēģi, finansu ministru Godmaņa kungu noņemt savu priekšlikumu, bet viņš uzstājās nupat un izteica savu viedokli, un skaidrs, ka viņš to vairs nedarīs — nenoņems savu priekšlikumu. Jo, Godmaņa kungs, neskatoties uz to, ka budžetā ir trūcīgi ar naudu, šoreiz šim niecīgajam pabalstam nauda ir jāatrod, jo runa ir par viena sertifikāta apmaksu par katru gadu cilvēkiem, kuri bijuši piespiedu nometinājumā. Tas ir ļoti, ļoti niecīgs, pats minimālākais atbalsts, kas šobrīd trūcīgos budžeta apstākļos tomēr ir jādod. Un runa te nevar būt un atsauksme par to, kas sekos pēc tam. Vai sekos attiecīgie Saeimas lēmumi pabalstīt invalīdus, kurus vajadzētu pabalstīt, un tā tālāk, un tā joprojām. Un ziniet, es tomēr, būdams valdības koalīcijas pārstāvis, es valdību gribētu aicināt no tribīnes. Žēl, ka nav Krištopana kunga, bet lielā mērā tas attiecas uz Godmaņa kungu — ķerties tomēr pie ļoti nopietnas lietas — pie kārtības ieviešanas daudzās lietās. Kā rezultātā no valsts budžeta aiziet diezgan lielas naudas. Privātie uzņēmēji, viņi dara ko grib. Un lai dara, ko grib. Cik grib, tik maksā saviem cilvēkiem. Tās ir viņu iespējas un gribēšana. Es atvainojos, kā var valsts uzņēmumos maksāt tādas fantastiskas algas, kādas normāliem cilvēkiem pat sapņos nerādās! Nosauksim "Latvijas kuģniecību". Mēs zinām, ka gada laikā bijušais kuģniecības vadītājs Avotiņa kungs ir saņēmis pāri par 300 tūkstošiem latu algā. Tas taču ir fantastiski, neiespējami faktiski. Bet fakts. Paklausieties, kam jāatbild par šādu cūcību? Un tagad interesanti būtu dzirdēt, cik pašreizējais prezidents "Latvijas kuģniecībā" saņem? Droši vien tikpat mēnesī — 26 tūkstošus vai varbūt pat vēl vairāk. Kam ir jāskatās pēc šīs kārtības? Vai šeit neienāks nauda? Vai nav jāizbeidz vienkārši šī valsts, tautas naudas izšķērdēšana? Tas ir vienkārši nepieļaujami. Man trūkst vārdu. Man, žurnālistam, trūkst vārdu, lai es pateiktu, lai izteiktu savu sašutumu. Un tad mēs knapināmies un negribam dot represētajiem, apmaksāt šos paredzētos 28 latus par vienu nometinājumā, smagajos, drausmīgajos apstākļos, pavadīto mūža gadu. Lūk, kam es aicinu šobrīd, runājot par šīm lietām, pievērst valdības uzmanību. Un jums, Godmaņa kungs, arī. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, Tautas partijas frakcijas deputāts.

M.Vītols (TP). Godātie Saeimas deputāti! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs tiešām ieklausīties un iedziļināties šajā jautājumā. Šis nav tik daudz jautājums par budžetu. Šis nav tik daudz jautājums par mūsu valsts privatizācijas gaitu. Šis ir jautājums par valsts attieksmi pret šiem vecajiem cilvēkiem, kuri ir cietuši no padomju režīma. Šis ir jautājums par valsts attieksmi pret politiski represētām personām. 14.jūnijā daudzi no Saeimas deputātiem piedalījās atceres pasākumos, piemiņas pasākumos izsūtītajiem, uz Sibīriju izvestajiem cilvēkiem, no kuriem daudzi gāja bojā. Šis ir mazākais, ko mēs varam izdarīt dzīvi palikušo labā. Šis nav naudas jautājums. Šī kompensācija ir ļoti neliela. Ja mēs atbalstīsim šo priekšlikumu, tas dos iespēju dzēst vienu sertifikātu politiski represētām personām par katru izsūtījumā pavadīto gadu. Vidēji katrs no šiem cilvēkiem varētu saņemt no 140 līdz 160 latiem. Tas ir mazākais, es atkārtoju, ko mēs varam izdarīt šo cilvēku labā.

Runājot par to, ka cilvēki jau savus sertifikātus ir izmantojuši. Es gribētu vēl atsaukties tieši uz pretējo. Daudzi no politiski represētām personām nav izmantojuši savus sertifikātus, jo ir cerējuši un gaidījuši, ka valdība pildīs savus solījumus. Šis likums ir pieņemts divos lasījumos iepriekšējā Saeimā. Šo solījumu deva visas šobrīd Saeimā, lielākā daļa Saeimā pārstāvēto partiju vēlēšanu laikā. Cilvēki ir ticējuši, ir gaidījuši, ka partijas un valsts savus solījumus pildīs. Un nav šos sertifikātus pārdevuši. Daļa un liela daļa no tiem, kas ir pārdevuši šos sertifikātus, zinot, ka šāds likums Saeimā tiek izskatīts, ir atpirkuši tos atpakaļ, lai viņiem būtu iespēja šo nelielo naudiņu saņemt.

Es aicinu Saeimu šajā balsojumā būt konsekventiem. Konsekventiem ne vien tajās dienās, kad mēs esam kopā ar šiem represētajiem cilvēkiem un pieminam šīs sāpes un ciešanas, bet arī būt konsekventiem šodien, balsojot par šo nelielo naudas summu, ko mēs varam mazākais izdarīt šo cilvēku labā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Es izmantošu to iespēju, ka es varu runāt ne tikai kā ziņotājs, bet arī kā deputāts. Un sākšu ar to, ka es personīgi... Imant, es tev ļoti lūdzu, piedod man par šo nelielo starpgadījumu, es vairāk tā centīšos nedarīt. Es ceru, ka mūsu savstarpējās attiecības no tā nepasliktināsies. Katrā ziņā, godātie kolēģi, es ne tikai kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs, bet arī, kā teica Māris Vītols, ievērojot konsekvenci, aicinu jūs balsot par šo priekšlikumu. Ir jau šausmīgi labi šodien no Saeimas tribīnes runāt ar populistiskiem lozungiem, runāt ar argumentiem, kurus viegli uztver cilvēki. Es tomēr citēšu Tabūna kungu. Viņš teica šādus vārdus: "Ķerties pie ļoti nopietnas lietas, ieviest kārtību daudzās lietās, jo daudzās lietās nav kārtības." Bija pilnīgi skaidrs, ka tiešām žurnālista kungam trūka vārdu, jo viņš pateica vienus un tos pašus vārdus daudzas reizes un tādā veidā savu sašutumu pauda pietiekami skaļi. Es gribu teikt, ka ir jau labi mēģināt aizstāvēt tikai populistiskus lozungus. Šajā gadījumā es aicinu jūs ieklausīties finansu ministra argumentos. Un tie bija nopietni. Tāpat es jūs aicinu ieklausīties tajos argumentos, ko viņš teica, ka mēs tiešām palīdzēsim šīm represētajām personām, bet tam nav jāizmanto sertifikācijas sistēma. Nevajag nojaukt sistēmu kā tādu. Kā deputāts aicinu jūs balsot pret. Ja neviens nav pieteicies, es gribētu turpināt kā...

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis. Komisijas vārdā— komisija nav atbalstījusi finansu ministra Godmaņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 51, atturas — 6. Priekšlikums nav pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, desmit Saeimas deputāti ir iesnieguši Prezidijam ierosinājumu: "Turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz darba kārtības jautājumam "Valsts prezidenta vēlēšanas"". Pirms šī jautājuma izsludināt pārtraukumu līdz 17.jūnijam pulksten 9.00. Vai ir iebildumi? Ir iebildumi. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 10, atturas — 19. Lēmums pieņemts.

Lūdzu 2.priekšlikums.

P.Apinis. 2. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko, protams, pati komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Apinis. 3. ir finansu ministra Ivara Godmaņa priekšlikums, ko deputāti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam.

P.Apinis. 4. ir Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas priekšlikums par to, ka sertifikātiem kā maksāšanas līdzeklim Latvijas iedzīvotājiem, kuri tos nav izmantojuši līdz 1999. gada 31.decembrim, pagarināt izmantošanas termiņu līdz 2002.gada 31.decembrim.

Es vienkārši vēlos norādīt cienījamiem deputātiem, ka šis priekšlikums par trijiem gadiem pagarina mūsu jau tā pašreiz sarežģīto situāciju ar sertifikātiem un pagarina reformas gaitu par trijiem gadiem.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas deputāts.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Apiņa kungam, protams, ir taisnība. Tiek pagarināti uz trijiem gadiem iepriekšējie termiņi. Bet es atgādināšu varbūt Apiņa kungam to, ko viņš nepamanīja par iepriekšējiem sešiem gadiem. Valsts bija vainīga par to, ka šos sertifikātus cilvēki nebija spējīgi izmantot. Varbūt tad valstij arī jāuzņemas atbildība par to Finansu ministrijas personā.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Vai komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst? Es saprotu, ka nevēlaties. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. priekšlikumu — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 15, atturas — 46. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk lūdzu!

P.Apinis. 5.priekšlikums ir deputātu Urbanoviča, Sokolovska, Rastopirkina, Golubova un Plinera priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (PCTVL). Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Es gribētu likt priekšā izskatīt nevis šo, bet nākošo — 6.priekšlikumu, jo tas ir platāks un mūsu šaurais priekšlikums tajā ir iekšā. Savukārt, ja mēs nobalsosim par šo mūsu priekšlikumu, par ko ir ļoti lielas izredzes, tādā gadījumā nebūs balsojami visi pārējie. Tas gan būs aplam! Es nevaru noņemt, Panteļējeva kungs! Mums ir dažādas uzticamības pakāpes ar jums.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis. (LC). Godātie kolēģi! Komisija aicina neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5.priekšlikumu — deputātu Urbanoviča, Sokolovska, Rastopirkina, Golubova un Plinera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 26, atturas — 49. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk lūdzu!

P.Apinis. Godātie kolēģi! 6.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — aizstāt 18.panta vienpadsmitajā daļā vārdus "līdz 1999.gada 31.decembrim" ar vārdiem "līdz 2000.gada 31.decembrim". Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6.priekšlikumu — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 11, atturas — 35. Priekšlikums pieņemts.

P.Apinis. Es domāju, ka līdz ar to pārējie priekšlikumi nav balsojami — 7. un 8.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk lūdzu!

P.Apinis. 9.priekšlikums— Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums — izteikt 19.panta 1. un 2.punktu jaunā redakcijā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDA). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! 9. un 10.mūsu frakcijas priekšlikums savā starpā principā ir saistīti, tāpēc runāšu uzreiz par abiem. Valsts savā laikā bija noteikusi ekonomisko virzību tautsaimniecībā uz totālu privatizāciju, pie tam noteica to likumdevēja personā. Kaut gan visu laiku gāja runa par to, ka cilvēki sastrādājuši to, kas tiks privatizēts, saņems kādu daļu no sava mūža darba atalgojuma. Daudzi to nevarēja sagaidīt, un tāpēc, nesagaidīdami brīdi, lai varētu saņemt to, ko nopelnījuši, ir šos nevērtīgos "papīrčikus" vai nu nodevuši saviem radiem, draugiem, tieši tā — "papīrčikus", kamēr tie nav apmaksāti, tie ir pliki papīri. Godīgi sakot, šos papīrus vienīgi nodrošina valsts godavārds. Cilvēki nesagaidīja un nodeva radiem un mantiniekiem. Daudzus šos cilvēkus valsts aparāts apzinīgi nostādīja situācijā, ka šos sertifikātus no viņiem varēja izkrāpt par tirgus cenu.

Tirgus cena, kā jūs zināt, bija Ls 2,50 labākajā gadījumā. Mākslīgi šī cena tika pazemināta. Vēlāk ar šiem pašiem cilvēkiem no privāto struktūru viedokļa veica veiksmīgus, kā viņi uzskata, spekulatīvus darījumus ar šiem sertifikātiem. Faktiski izmantojot valsts noteikto nominālvērtību, un kārtējo reizi tādā veidā tika apzagta gan valsts, gan tauta.

Ka savā laikā teica valsts kontrolieris Raitis Černajs: "Nozagts tiek likumīgi!" Protams, mēs varam atcerēties arī to, kā teikts Bībelē par avīm un cirpējiem un noraidīt šos divus priekšlikumus — 9. un 10.priekšlikumu. Bet, ja mēs šeit patiešām pārstāvam savu tautu, tad tautas un valsts interesēs vajadzētu atbalstīt šos priekšlikumus, atbalstot nevis veiksmīgus finansiālos spekulantus, bet tos cilvēkus, kas ir sastrādājuši to, ko mēs privatizējam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDA). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Likumā nepārdomājot vai tīšuprāt netika nodalīts, kas ir personīgais sertifikāts, kas ir mantotais vai mantiniekam piederošais personīgais sertifikāts un kas ir pirktais sertifikāts. Tas netika norādīts. Tad personīgie un mantotie personīgie, tā maksa ir par vienu sertifikātu 28 lati.

Pirktais — sākot no 30 santīmiem līdz 1,5 latiem vai lielākais tik tiešām kādi 2 lati. Tātad parastais cilvēks par saviem 100 sertifikātiem, kuri viņam pieder, ko tad viņš var privatizēt? Ja paskatāmies uz šo brīdi, tad patiesībā nekas nav privatizēts vai arī neko viņš nevarēja privatizēt. Palaisti brīvajā tirgū sertifikāti tika iepirkti lielā daudzumā un par lētu naudu —30 — 50 santīmiem. Nopērkot 100 000 sertifikātus, samaksājot labākajā gadījumā 50 000 latu, patiesībā tika privatizētas vērtības 2,5 miljonu apmērā. Kas tad ir noticis? Ir notikusi spekulācija. Tādā veidā, kā jau šeit pieminēja Černaja kungu, viņš atzina, ka tie 200 un vairāk uzņēmumu tika privatizēti par kapeikām. Kaut arī sertifikātu izmantošanas termiņš ir pienācis pie finiša, mums ir jāieved kārtība, lai tik tiešām sertifikātus izmantotu tā, kā tie bija domāti un tā kā tika solīts. Es lūdzu atbalstīt šo izmaiņu!

Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš.

I.Kalniņš (TB/LNNK). Godājamā Saeima! Runājot par visiem šiem priekšlikumiem, kur ieteikta tāda vai citāda termiņa pagarināšana tādiem vai citādiem sertifikātiem, jāņem vērā viena lieta. Visa sertifikātu sistēma ir pietiekoši sarežģīta sistēma, ar savu menedžmentu, ar savu administrēšanu un tā tālāk. Ja mēs, teiksim, voluntāri viena tipa sertifikātus pagarinām vai nepagarinām, tas atsaucas uz visu sertifikātu sistēmu kopumā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir rūpīgi izskatījusi visus šos priekšlikumus, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā bija ieradušies arī Ministru kabineta pārstāvji, tajā skaitā finansu ministrs. Mēs pieņēmām lēmumu — neatbalstīt šos pagarinājumus — gluži tā vienkāršā iemesla dēļ, ka visi šie jautājumi pašlaik tiek diskutēti Ministru kabinetā. Bez pietiekoši nopietnas analīzes nav iespējams izdarīt šīs korekcijas.

Mani nedaudz izbrīna šis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums pats par sevi. Bet parlamentārā prakse ir tāda, ka, vienkārši neiedziļinoties jautājumā, deputāti un arī komisijas šajā gadījumā iesniedza tāda tipa priekšlikumus, kuri kaut kādu iemeslu dēļ, vai tas ir disciplīnās trūkums, vai tā ir tā bezvēsts prombūtne balsošanas laikā, tiek pieņemti. Es lūdzu uzticēties šajā gadījumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis. Tagad 9.priekšlikums. 9.priekšlikums ir Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, kuru neatbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9.priekšlikumu — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 15, atturas — 51. Priekšlikums nav pieņemts.

P.Apinis. Līdz ar to nav skatāms 10.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies!

P.Apinis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs. 11.priekšlikums....

P.Apinis. Es ļoti atvainojos! Tātad 11.priekšlikums — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kuru, protams, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDA). Es nesaprotu, Apiņa kungs, vai jūs 10.priekšlikumam pārlēcāt pāri?

Sēdes vadītājs. 10.priekšlikums nav balsojams pēc būtības. Debates pašlaik ir par 11.priekšlikumu — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Debatēs vairāk neviens runāt nevēlas. Komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Es jūs aicinu balsot par 12.priekšlikumu — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 11. un 12.priekšlikumu, par atbildīgās komisijas viedokli nav.

P.Apinis. Līdz ar to tagad gan mēs esam izskatījuši visus 12 Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ienākušos priekšlikumus. Līdz ar to mēs varētu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Pirms balsojam par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā, Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu: "Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 136.pantu ierosinām likumprojektu " Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" nodot atpakaļ atbildīgajai komisijai juridiskai precizēšanai."

Viens var runāt par, viens pret šo priekšlikumu. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo piecu deputātu ierosinājumu — nodot atpakaļ atbildīgajai komisijai juridiskai precizēšanai likumprojektu "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"". Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 63, atturas — 5. Priekšlikums noraidīts. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par —89. pret —2, atturas — 6. Likums pieņemts.

P.Apinis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu priekšlikumu — iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputāta Aināra Šlesera ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā Latvijas valdības un "Tilts Communication" līguma izpildes analīzei un SIA "Lattelekom" tarifu politikas un Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju rīcības atbilstības likuma "Par telekomunikācijām" prasībām izvērtēšanai" .

Vai ir iebildumi, ja iekļaujam šo kā pēdējo darba kārtības jautājumu pirms 28.darba kārtības jautājuma? Nav iebildumu. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Emigrācijas likums" , trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.765. 1. priekšlikums — Juridiskais birojs iesniedzis, un tas ir redakcionālas dabas. Es lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš. Būtiskais priekšlikums ir otrais, ko ir iesnieguši deputāti Mitrofanovs, Sokolovskis un Cilevičs. Un lietas būtība ir šāda, ka viņi ierosina vārdus "atteikumu emigrācijā" aizvietot ar vārdu "atlikšanu". Komisijā tas netapa pieņemts tādēļ, ka mēs uzskatām, ka tam procesam kādreiz ir jābeidzās, un otrkārt, konceptuāli mēs šo jautājumu esam atrisinājuši 12. priekšlikumā, kur mēs dodam tiesības subjektam, kam ir atteikts emigrācijā, šo lietu pārskatīt pie lietas apstākļu izmaiņām. Tā kā es lūdzu atbalstīt komisijas viedokli 2.priekšlikumā!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Atbalstīts atbildīgās komisijas priekšlikums.

J.G.Vidiņš. 3. priekšlikums — arī no šiem pašiem deputātiem, un arī tas nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.G.Vidiņš. 4. priekšlikums — arī no šiem deputātiem, un viņi lūdz saīsināt termiņu, kādā veidā lieta būtu pārskatāma, no 6 līdz 3 mēnešiem. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.G.Vidiņš. 5. priekšlikums ir tas, par ko es runāju jau otrajā priekšlikumā, un komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komi- sijai.

J.G.Vidiņš. 6. priekšlikums no šiem pašiem deputātiem. Arī komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.G.Vidiņš. 7. priekšlikumu no šiem deputātiem, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.G.Vidiņš. 8. priekšlikumu, arī no šiem deputātiem, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.G.Vidiņš. 9. priekšlikums — Juridiskais birojs. Redakcionālas dabas, un komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

J.G.Vidiņš. 10. priekšlikums. Deputāti Mitrofanovs, Sokolovskis un Cilēvičs. Un tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajais ko- misijai.

J.G.Vidiņš. 11. priekšlikums no Saeimas Juridiskā biroja ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš. Un 12. priekšlikums, es jau jums to sākumā runāju, un komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš. 13. priekšlikums — Saeimas Juridiskais birojs. Redakcionālas dabas, un atbalstām to.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!

J.G.Vidiņš. 14. priekšlikums. No iepriekšminētajiem deputātiem. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai ko- misijai.

J.G.Vidiņš. 15. priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš. Atbildīgās komisijas 16. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas 16. priekšlikumam.

J.G.Vidiņš. Un 17. priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. Visi priekšlikumi ir izskatīti, un es lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta "Emigrācijas likums" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 35, atturas — 17. Likums nav pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

J.G.Vidiņš. 26. augusts.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 26. augusts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts Likums par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm , trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Aicinu paņemt dokumentu nr. 767. 1. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 2. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 3. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 4. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 5. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 6. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 7. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 8. — Juridiskā biroja priekšlikums ir at-balstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 9. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 10. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 11. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalsīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 12. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 13. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

Dz.Ābiķis. 14. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 15. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 16. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. Tāpat atbalstīts ir 17. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 18. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 19. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 20. — Juridiskā biroja priešlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

Dz.Ābiķis. 21. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 22. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 23. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir abalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 24. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta

Dz.Ābiķis. 25. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 26. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalsīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 27. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai ko- misijai.

Dz.Ābiķis. 28. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 29. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 30. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 31. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir abalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 32. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 33. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 34. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 35. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 36. — atbildīgās komisijas priekšlikms — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt

Dz.Ābiķis. 37. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 38. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 39. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

Dz.Ābiķis. 40. — zemkopības ministra priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vārds Zemkopības ministrijas parlamentārajam sekretāram Arnim Mugurēvičam.

A.Mugurēvičs (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es vēlētos pievērst jūsu uzmanību Zemkopības ministrijas priekšlikumam. Šis priekšlikums ir izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Savienības noteikumu par lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un nosaukumu aizsardzības nosacījumiem. Jo lauksaimniecības un pārtikas produktiem ir specifiskas prasības ģeogrāfisko norāžu un nosaukumu lietošanā. Tādēļ būtu nepieciešami detalizētāki noteikumi. Un ir nepieciešams izstrādāt prasības par lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un nosaukumu veidošanas principiem. Jo attiecīgo Eiropas Savienības noteikumu prasībās 12. pantā ir paredzēts, ka šīs prasības var piemērot arī trešajām valstīm. Tātad arī Latvijai. Līdz ar to es aicinu atbalstīt zemkopības ministra priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP) . Cienījamie kolēģi! Komisija rūpīgi kopā ar Patentu valdes un citiem speciālistiem izskatīja šo priekšlikumu un nolēma to noraidīt, jo tas rada kārtējos šķēršļus uzņēmējdarbības attīstībai. Gribu paskaidrot, ka likuma 9. nodaļa — ģeogrāfiskās izcelsmes norādes — ir izveidota, balstoties uz šo norāžu civiltiesiskās aizsardzības principu, bez administratīvas aizsardzības mehānisma, piemēram, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu valsts reģistra veidā. Šo norāžu aizsardzība pret nepatiesu vai maldinošu lietošanu tiek panākta pēc ieinteresēto personu — attiecīgā reģiona ražotāju, to apvienību vai patērētāju aizsardzības institūciju — prasības tiesā. Analogus noteikumus satur, piemēram, Vācijas un Šveices attiecīgie likumi. Strīda gadījumā, vadoties pēc 42. panta vispārējiem kritērijiem, specifiskās prasības saskaņā ar ieinteresēto personu pierādījumiem nosaka tiesa. Šādam aizsardzības mehānismam nav raksturīga, es atkārtoju, nav raksturīga administratīvu instanču iejaukšanās.

Gribu paskaidrot, ka tajā pašā laikā 40. panta otrā daļa satur atvērtu noteikumu, saskaņā ar kuru Latvija var slēgt daudzpusējus vai divpusējus starpvalstu līgumus par noteiktu ģeogrāfiskas izcelsmes norāžu sarakstu. Tā ir pasaulē vispopulārākā šādu apzīmējumu aizsardzības prakse. Šis noteikums arī atļauj Latvijai iesaistīties, piemēram, Eiropas Savienības attiecīgo nolikumu izpildē, saskaņā ar kuriem aizsargā Eiropas Savienības institūcijās reģistrētās ģeogrāfiskās norādes.

Es vēlreiz atkārtoju. Konsultējoties ar speciālistiem, komisija nonāca pie secinājumiem, ka Zemkopības ministrijas priekšlikums ir kārtējie šķēršļi uzņēmējdarbības attīstīšanai Latvijā. Aicinu balsot pret!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 40. — zemkopības ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 34, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 41. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 42. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 43. — zemkopības ministra priekšlikums — ir noraidīts un nav balsojams, jo mēs neatbalstījām iepriekšējo — Zemkopības ministrijas priekšlikumu. Un šie pārejas noteikumi ir saistīti ar šo neatbalstīto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Likums par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 1, atturas — 2. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies kolēģiem par atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Stirāns, Jaunās partijas frakcija.

I.Stirāns (JP). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Autopārvadājumu likumā", dokumenti nr.691, 741. Šis likumprojekts reglamentē kravas pārvadājumus, iekšzemes kravas pārvadājumus, nosakot, ka ar licencēšanu nodarbojas Satiksmes ministrija, kā arī starptautiskos kravu pārvadājumus, kur licencēšana jeb atļauju izsniegšana būs Ministru kabineta kompetence. Bez tam svarīga nianse ir tā, ka autoostu reģistrāciju pēc šī likumprojekta veiks satiksmes ministrs.

Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu, un, cienījamie deputāti, lūgtu arī jūs atbalstīt pirmajā lasījumā doto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

I.Stirāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 8. jūlijs.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 8. jūlijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu"" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Mēs strādājam ar darba dokumentu nr. 657 — Ministru kabineta iesniegtais un atbildīgās komisijas atbalstītais grozījums likumā "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu".

Uzreiz gan jāteic, ka šeit nav nekas ierobežojošs, likumprojekts ir iesniegts nolūkā sakārtot Latvijas likumdošanu atbilstoši Eiropas Savienības attiecīgajām direktīvām, kas runā par informāciju, kas skar darba daudzumu cigaretēs un citos smēķēšanai izmantojamos priekšmetos. Aicinu komisijas vārdā jūs atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — 1, atturas — 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šī gada 10.jūliju.

Sēdes vadītājs. 10.jūlijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Robežsardzes likumā" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Uz otro lasījumu neviena priekšlikuma nav. Lūdzu atbalstīt likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi Robežsardzes likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

J.Dobelis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 23. augustam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 23. augusts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Rīgas brīvostas likums" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs, cienījamās dāmas, godātie kungi! Šobrīd jūsu priekšā ir darba dokuments nr. 616, sešu deputātu iesniegtais grozījums likumā "Rīgas brīvostas likums". Atbildīgā komisija šo likumprojektu ir atbalstījusi, kaut gan ir saskatījusi un ir saņēmusi arī vairākas iebildes no Finansu ministrijas, no valsts ministres Počas, ir ņēmusi vērā, bet domāju, ka nav vērts šobrīd gaidīt jaunu likumprojektu, kurš varētu nākt no Ministru kabineta, bet ir izveidota darba grupa, kura laikā, kad būs pārtraukums starp sesijām, strādās, lai kopā ar Ministru kabinetu, ar Rīgas ostas pārvaldi strādātu pie šī likumprojekta pilnveidošanas. Un tāpēc es aicinātu arī jūs atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es kā komisijas priekšsēdētāja vietniece gribu labot vienu kļūdu, kuru izraisīja mūsu komisijas izvirzītais referents Leiškalna kungs. Šis nav nekādi Brīvostas likuma grozījums. Šis ir jauns likums, izstrādāts par Rīgas brīvostas likumu. Protams, ka ir vēl cits likums spēkā par Rīgas tirdzniecības brīvostu, un zināmā mērā šeit arī ir nesapratne, ka nav izveidots alternatīvs likums, kurā būtu apvienoti abu šo likumu principi, un tad tas tiktu juridiski sakārtots. Manuprāt, uz pirmo lasījumu jau bija jāsagatavo šis alternatīvais likums, un tāpēc es domāju, ka katram deputātam tā ļoti rūpīgi vajag izsvērt, jo mēs esam likumdevēji, kas ir labāk, vai izstrādāt uzreiz šādu likumu, kur būtu atrisināta šī problēma, vai nobalsot par jaunu likumu un tad Rīgas teritorijā būs divas brīvostas.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Protams, no tīrās juridiskās tehnikas viedokļa būtu ļoti labi, ja mēs varētu vēl ilgi, ilgi spriest, kas ir labāk, tikai varbūt jūs esat pamanījuši to, ka šī juridiskās tehnikas filigrānā ievērošana ir novedusi tautsaimniecību pie tāda ļoti labila stāvokļa. Tas pats jautājums šobrīd notiek arī Rīgas ostā. Nezināmu apsvērumu pēc viens uzņēmums tika veidots kā brīvosta, rezultātā šis uzņēmums pašlaik strādā sliktāk, kaut gan ir ārpus konkurences, ārpus konkurences Rīgas ostā, kas grauj visu Rīgas ostas attīstības modeli. Un tāpēc steidzami ir jāievirza šis likumprojekts, darba grupa tieši tāpēc ir izveidota, un Tautsaimniecības komisija ļoti palīdzēs, es tā ceru, Kārlis Leiškalns ir pietiekoši kritisks cilvēks tautsaimniecības jomā, un manā skatījumā nav vērts atlicināt laiku, jo stiept gumiju var ilgi, bet rezultāti pēc tam ļoti dārgi maksā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC) . Augsti godātie deputāti! Seiles kundzei te nu gan bija taisnība, jo šis ir pilnīgi jauns likumprojekts, kurš mēģina novērst neizpratni Rīgas ostā, kur Rīgas ostas teritorijā ir divējādi tiesiski regulējumi, kā jūs to varat redzēt savās anotācijās. Un tik tiešām komisija sprieda arī par iespēju veidot alternatīvu likumu, bet komisijas vairākums atbalstīja darba grupas strādāšanu, kā rezultātā šī likuma pārejas noteikumi atstāj spēkā darba grupas izstrādāto, komisijas neapšaubāmo un parlamentā akceptēto likumprojektu pēc trešā lasījuma. Tā ka ir domāts par visām lietām, komisijai bija izvēle starp alternatīvu likumprojektu, kas būtu jāizstrādā uzreiz un jāiesniedz pirmajā lasījumā, bet tam nebija laika. Seiles kundze, jūs labi ziniet, ka parlaments dodas, nu, ja ne brīvdienās, tad pārtraukumā starp sesijām, ilgi nenotiks sēdes, pirmo lasījumu mēs nevarēsim izskatīt, tāpēc mēs izlēmām šo, kā jūs sakiet, no juridiskā tehnikas viedokļa sarežģītāko variantu, bet tas vismaz ir risinājums, nevis problēmas iesaldējums. Tā ka aicinu deputātu kungus un deputātu dāmas nobalsot par šī likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Rīgas brīvostas likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 1, atturas — 8. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Es jau minēju, ka ir pietiekami ilgs priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un es domāju, ka 10. augusts būtu labs datums, lai mēs varētu sagatavot jau otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. 10.augusts. Paldies! Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1998.un 1999.gadā"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Budžeta un finansu (nodokļu) komisija apkopojusi priekšlikumus likumprojektam "Grozījums likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1998.un 1999.gadā"". Pirmais ir redakcionālas dabas grozījums, ko ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

P.Apinis. 2. — Saeimas Juridiskā biroja iestrādāts grozījums, ko atbalsta komisija.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

P.Apinis. 3.un 4. ir kompleksi skatāms Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 3.un 4.priekšlikumu.

P.Apinis. 5. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir iestrādāts Budžeta un finansu komisijas priekšlikumā, protams, Saeimas Budžeta un finansu komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 5.un 6.priekšlikumu.

P.Apinis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Varam balsot par likumprojektu "Grozījums likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1998.un 1999.gadā"" izskatīšanai otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1998.un 1999.gadā"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas ter-miņiem.

P.Apinis. Priekšlikumus iesniegt līdz 21.jūnijam.

Sēdes vadītājs. 21.jūnijs. Paldies. Iebildumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Valsts fondēto pensiju likums" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.759, likumprojekts "Valsts fondēto pensiju likums", otrais lasījums. Izskatām saņemtos priekšlikumus. 1. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 2. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 3. ir deputāta Kiršteina, un 4. ir Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Apiņa priekšlikums, kuri ir līdzīgi, un abi ir iestrādāti 5. — Budžeta un finansu komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 3., 4. un 5. priekšlikumu.

M.Vītols. 6. ir Finansu ministrijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. Nav atbalstīts 7. — finansu ministra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

M.Vītols. Nav atbalstīts arī 8. — finansu ministra priekšlikums — par 7.panta pirmās daļas 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgo komisiju.

M.Vītols. 9. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. Komisijas atbalsta arī 10. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

M.Vītols. Arī 11. — deputāta Kiršteina priekšlikumu — komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. Nav atbalstīts 12. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

M.Vītols. Atbalstīts ir 13. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. 14. priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta 14.priekšlikumu.

M.Vītols. Ir atbalstīts arī 15. — finansu ministra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 16. ir atbalstīts — Juridiskā biroja priekš-likums.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

M.Vītols. 17.un 18.priekšlikums ir iestrādāts 19. — Budžeta un finansu komisijas priekšlikumā, kas ir at- balstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 17., 18. un 19.priekšlikumu.

M.Vītols. 20. ir finansu ministra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta šo priekš- likumu.

M.Vītols. 21. — Budžeta un finansu komisijas — priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. Budžeta un finansu komisija atbalsta arī 22. — ekonomikas ministres Ingrīdas Ūdres priekš- likumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

M.Vītols. 23. — finansu ministra priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. Nav atbalstīts 24. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgai komisijai.

M.Vītols. 25. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

M.Vītols. Budžeta komisija atbalsta 26. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. Atbalstīts ir 27. — atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam.

M.Vītols. 28. — finansu ministra priekšlikums — ir iestrādāts atbildīgās komisijas 29.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 28. un 29.priekšlikumu.

M.Vītols. 30.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta šo priekš- likumu.

M.Vītols. 31. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 32. deputāta — Kiršteina priekšlikums — un 33. — deputāta Apiņa priekšlikums — ir iestrādāts 34. — Budžeta un finansu komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 32., 33. un 34. priekšlikumu.

M.Vītols. Budžeta un finansu komisija atbalsta 35. — deputāta Kiršteina priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, aicinu nobalsot par šī likuma pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Valsts fondēto pensiju likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 20.augustam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 20.augusts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām"", otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols, Tautas partijas frakcija.

M.Vītols (TP). Godātie kolēģi! Izskatām grozījumus likumprojektā "Par ieguldījumu sabiedrībām" otrajā lasījumā. Budžeta un finansu komisija priekšlikumus nav saņēmusi, lūdzu nobalsot un atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts ir pieņemts otrajā lasījumā.

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 20.augustam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 20.augusts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" , otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Astrīda Mūrniece, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

A.Mūrniece (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.763. Sākumā ir ienācis priekšlikums — mainīt ievaddaļas redakciju, jūs varat izlasīt, tas ir izdarīts likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", un ir precizētajā variantā, tātad tas ir jau izdarīts.

1. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — papildināt 7.panta pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā: ja darba devēja vainas dēļ darba negadījuma rezultātā darbinieks ir guvis smagu miesas bojājumu, izmaksāt darbiniekam vienreizēju pabalstu vienas mēnešalgas apmērā.

Atbildīgā komisija šo priekšlikumu atbalsta, jo tas ir priekšlikums, kas ir vienlaicīgi orientēts uz cilvēku veselībai atbilstošu darba apstākļu radīšanu, un, otrkārt, tas rada iespējas ieekonomēt līdzekļus tajos gadījumos, kad nevajadzēs izmaksāt papildu pabalstus.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret— 7, atturas — 28. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Mūrniece. 2. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt likumprojekta 1.pantu. Atbildīgā komisija atbalsta.,

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Mūrniece. 3. ir Labklājības ministrijas priekšlikums, attiecas uz 2.panta izteikšanu šādā redakcijā, kuru jūs varat izlasīt jums izsniegtajos dokumentos, un atbildīgā komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. — Labklājības ministrijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 5, atturas — 19. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Mūrniece. 4. ir Labklājības ministrijas priekšlikums — noteikt, ka likums stājas spēkā ar 2000.gada 1.janvāri. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Mūrniece. Tātad lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 4, atturas — 19. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

A.Mūrniece. Paldies, kolēģi! Un priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 22.augustam.

Sēdes vadītājs. 22.augusts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" , pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sadarbībā ar Juridisko komisiju un Saeimas Juridisko biroju, ņemot vērā valdības divus iesniegtos grozījumus likumā "Par dzīvojamo telpu īri" un "Latvijas ceļa" frakcijas deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"", un ņemot vērā tās idejas, kuras ir iestrādātas frakcijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" likumprojektā, ir izstrādājusi alternatīvu likumprojektu, kurš ir nodots jūsu izvērtēšanai. Es aicinātu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Vai likumprojekta iesniedzēji, tātad Ministru kabineta vārdā, atsauc likumprojektus "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"", likumprojektus ar reģistrācijas numuriem 222 un nr.254? Atsaukti nav. Tātad jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"", reģistrācijas nr.222, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — nav. Pret — 42, atturas — 47. Likumprojekts nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"", reģistrācijas nr.254, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — nav, pret — 36, atturas — 51. Likumprojekts nav pieņemts.

Vai deputāti Lībane, Kezika, Panteļējevs un Zīle atsauc likumprojektu? Lūdzu, deputāte Kristiāna Lībane.

K.Lībane (LC). Paldies! Es tiešām gribētu atsaukt, jo lielākā daļa no tā, kas pēc būtības mums rūp, ir iestrādāta jau alternatīvajā likumprojektā. Mēs noņemam par labu alternatīvajam likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par alternatīvā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 1, atturas — 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Es aicinātu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 28.augustu.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 28.augusts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts   "Ievēlēt deputātu Aināru Šleseru Parlamentārās izmeklēšanas komisijā Latvijas valdības un "Tilts Communication" līguma izpildes analīzei un SIA "Lattelekom" tarifu politikas un Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju rīcības atbilstības likuma "Par telekomunikācijām" prasībām" izvērtēšanai" . Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Saskaņā ar mūsu iepriekš lemto tagad būs pārtraukums līdz rītdienai — 17.jūnijam pulksten 9.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Nav reģistrējušies šādi deputāti: Aleksandrs Kiršteins, Vaira Paegle, Raimonds Pauls, Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis, Ģirts Kristovskis, Vladimirs Makarovs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Tūlīt, sākoties pārtraukumam, pulksten 16.30 būs Saeimas Prezidija sēde, uz kuru tiek aicināti 35 deputātu vārdā, kuri šodien iesnieguši jautājumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu, pārstāvji.

Bet vēl viens steidzams paziņojums. Šodien sveicam mūsu kolēģi Aleksandru Golubovu 40 gadu jubilejā. (Aplausi.)

Pārtraukums līdz rītdienai, 17.jūnijam, pulksten 9.