Ministru kabineta noteikumi Nr.1644
Rīgā 2009.gada 22.decembrī (prot. Nr.89 185.§)
Kārtība, kādā pieprasa un izlieto budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" līdzekļus
Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 12.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā ministrijas, citas centrālās valsts iestādes un pašvaldības sagatavo atsevišķā budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" paredzēto līdzekļu pieprasījumu, šā pieprasījuma izskatīšanas kārtību, līdzekļu piešķiršanas kritērijus, piešķirto līdzekļu izlietojuma, uzskaites, kontroles un pārskatu sniegšanas kārtību, kā arī īpašus nosacījumus pašvaldībām.
2. Pieprasījums šo noteikumu izpratnē ir tiesību akta projekts, ko normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz un izskata Ministru kabinetā.
3. Līdzekļus piešķir valsts pamatbudžeta apropriācijās neparedzētiem izdevumiem katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, citiem neparedzētiem gadījumiem un valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem.
4. Pašvaldībām līdzekļus piešķir valsts pamatbudžeta apropriācijās neparedzētiem izdevumiem katastrofu, dabas stihiju un ugunsgrēku seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajiem neparedzētiem gadījumiem.
5. Līdzekļus pieprasa ministrija vai cita centrālā valsts iestāde (turpmāk – ministrija), kurai valsts pamatbudžetā paredzēta apropriācija. Ministrijām, to padotības iestādēm, komersantiem un citām juridiskajām personām konkrētiem pasākumiem nepieciešamos līdzekļus pieprasa attiecīgās nozares ministrija. Pašvaldībai nepieciešamos līdzekļus pieprasa Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.
6. Ārkārtas gadījumos, ja situācijas stabilizēšanai nepieciešams valsts budžeta līdzekļus piešķirt nekavējoties, pirms pieprasījumu ir iespējams izskatīt Ministru kabinetā, lēmumu par līdzekļu piešķiršanu var pieņemt arī finanšu ministrs.
II. Līdzekļu pieprasīšana, pieprasījuma izskatīšana un līdzekļu piešķiršana
7. Ministrija pieprasījumā vai tam pievienotajā dokumentā norāda līdzekļu izlietošanas mērķi, līdzekļu izlietotāja pilnu nosaukumu, līdzekļu nepieciešamības finansiālo pamatojumu, un informāciju par apropriācijas izmaiņām likuma par valsts budžetu attiecīgajam gadam pielikumā "Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām" (turpmāk – veidlapa APRO) (1.pielikums).
8. Pašvaldība, iesniedzot pieprasījumu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, norāda šo noteikumu 7.punktā minēto informāciju.
9. Pašvaldība nodrošina līdzfinansējumu pieprasījumā minētajam objektam radīto zaudējumu novēršanai ne mazāk kā 30 procentu apmērā no objektam radīto zaudējumu apmēra, izņemot gadījumu, ja objekts ir sociālās aprūpes centrs, dienas aprūpes centrs, sociālā māja vai internātskola. Ja objekts ir apdrošināts, pašvaldības līdzfinansējumā ietilpst objekta apdrošināšanas prēmija attiecīgajam gadam. Lielu stihisku nelaimju gadījumā, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz divus procentus no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citiem līdzekļu piešķiršanas nosacījumiem pašvaldībām.
10. Pašvaldību iesniegtos pieprasījumus par finanšu līdzekļu piešķiršanu īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem izskata tikai tad, ja radīto zaudējumu kompensēšanai nepieciešamā kopējā summa ir lielāka par 1000 latiem, ja tiesību aktos nav noteikts citādi.
11. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai ir tiesības pieprasīt un saņemt no pašvaldības jebkuru papildu informāciju, ja tā nepieciešama konkrētā pieprasījuma izskatīšanai.
12. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija divu nedēļu laikā pēc visu nepieciešamo un precizēto dokumentu saņemšanas izvērtē pašvaldības iesniegtos dokumentus un pieņem lēmumu par pieprasījuma sagatavošanu un virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā.
13. Ja ministrijā (pašvaldībai – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā) pieņemts pozitīvs lēmums par pieprasījuma turpmāko virzību, pieprasījuma finansiālajam pamatojumam pievieno arī pašvaldības, komersanta vai citas juridiskās personas iesniegto dokumentu kopijas.
14. Finansiālajā pamatojumā iekļauj pieprasīto līdzekļu aprēķinu (veicamo darbu un pasākumu izmaksu kalkulāciju saskaņā ar budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām) vai dokumentus, kas apliecina notikušo faktu un ar to saistītos izdevumus. Aprēķinā norāda veicamo darbu, pakalpojumu vai pasākumu aprakstu, nepieciešamo materiālu daudzumu, vidējo tirgus cenu, atalgojuma aprēķinu un paredzamo nodokļu samaksu atbilstoši normatīvajiem aktiem. Stihisku nelaimju un katastrofu gadījumos iesniedz radīto zaudējumu novērtējumu un apmēru apliecinošus dokumentus.
15. Veidlapu APRO aizpilda atbilstoši likuma par valsts budžetu attiecīgajam gadam pielikuma "Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām" struktūrai, norādot funkciju atbilstoši līdzekļu izlietotājas ministrijas pamatfunkcijai saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši funkcionālajām kategorijām. Veidlapas APRO datus ministrijas ievada vienotajā valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmā atbilstoši Finanšu ministrijas noteiktajai kārtībai.
16. Finanšu ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izskata saskaņošanai iesniegto pieprasījumu un tam pievienotos dokumentus un informāciju, kā arī pārbauda un izvērtē finansiālo pamatojumu, ievērojot šo noteikumu 2. un 3.punktā minētos nosacījumus un līdzekļu efektīvas izmantošanas plānošanu.
17. Atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajam lēmumam, ja nepieciešams, ministrija iesniedz Finanšu ministrijā precizētu veidlapas APRO projektu un precizētu pieprasīto līdzekļu finansiālā pamatojuma aprēķinu. Finanšu ministrija, ņemot vērā Ministru kabineta lēmumu un ministrijas iesniegto precizēto veidlapas APRO projektu, sagatavo rīkojuma projektu, kam pievienots pielikums par apropriācijas palielināšanu.
18. Finanšu ministrs par piešķirto summu palielina ministrijām apropriāciju programmā "Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums" un atbilstoši samazina budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" apropriāciju.
19. Finanšu ministrija nosūta ministrijai rīkojuma kopiju.
20. Ministrija apstiprina finansēšanas plānu un iesniedz to Valsts kasē.
21. Ministrija atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai apstiprina programmas "Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums" izdevumu tāmi.
22. Līdzekļu saņēmēju un līdzekļu izlietotāju konti līdzekļu saņemšanai atrodas Valsts kasē.
III. Līdzekļu izlietošana, uzskaite un kontrole
23. Līdzekļu izlietotājs nodrošina piešķirto līdzekļu izlietojumu atbilstoši rīkojumā noteiktajam mērķim un apropriācijai un ir atbildīgs par to.
24. Ministrija kontrolē pašvaldībai, komersantam vai citai juridiskajai personai piešķirto līdzekļu izlietojumu. Ja pašvaldībai zaudējumu kompensēšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi netiek pilnībā izlietoti, pašvaldība tos pārskaita uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas norādīto valsts budžeta kontu.
25. Līdzekļu izlietotājs saņemtos līdzekļus un to izlietojumu atspoguļo grāmatvedības uzskaitē, kā arī nodrošina ieņēmumu un izdevumu analītisko uzskaiti saskaņā ar budžeta izdevumu klasifikācijas kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām un apstiprinātajiem plāna rādītājiem.
26. Ministrija informāciju par saņemto līdzekļu izlietojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem iekļauj ministrijas gada pārskatā.
IV. Pārskatu sniegšanas kārtība
27. Ministrija vienlaikus ar normatīvajos aktos noteikto informāciju par valsts budžeta izpildes analīzi par trim mēnešiem, pusgadu, deviņiem mēnešiem un gadu iesniedz Finanšu ministrijā šādus dokumentus:
27.1. kopsavilkuma pārskatu par ministrijas pamatbudžeta programmas "Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums" izpildi (2.pielikums) par trim mēnešiem, pusgadu, deviņiem mēnešiem un gadu;
27.2. Valsts kases norēķinu centrā apstiprinātu pārskatu "Kopsavilkums no 1.janvāra līdz 31.martam par kases izdevumiem un ieņēmumiem, Ls" par trim mēnešiem, "Kopsavilkums no 1.janvāra līdz 30.jūnijam par kases izdevumiem un ieņēmumiem, Ls" par pusgadu, "Kopsavilkums no 1.janvāra līdz 30.septembrim par kases izdevumiem un ieņēmumiem, Ls" par deviņiem mēnešiem un "Kopsavilkums no 1.janvāra līdz 31.decembrim par kases izdevumiem un ieņēmumiem, Ls" par gadu sadalījumā pa budžeta izdevumu klasifikācijas kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.
28. Pašvaldība kā līdzekļu izlietotāja līdz pārskata periodam sekojošā mēneša desmitajam datumam iesniedz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā šo noteikumu 27.2.apakšpunktā minēto informāciju.
29. Finanšu ministrija atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 12.pantam sagatavo iesniegšanai Saeimā triju mēnešu, pusgada, deviņu mēnešu un gada kopsavilkuma pārskatu par likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktās apropriācijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem veikto pārdali no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" (3.pielikums) sadalījumā pa ministrijām par katru Finanšu ministrijas rīkojumu.
V. Noslēguma jautājumi
30. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumus Nr.62 "Kārtība, kādā pieprasa un izlieto Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" apstiprinātos līdzekļus" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 22.nr.).
31. Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.
Ministru prezidents V.Dombrovskis
Finanšu ministrs E.Repše
1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1644
Finanšu ministrs E.Repše
2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1644
Finanšu ministrs E.Repše
3.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1644
Finanšu ministrs E.Repše
