Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 17. jūnija sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija) . Laikam šis ir arī viens no pēdējiem "Frakciju viedokļiem", jo tuvojas vasaras pārtraukums, kura laikā nenotiks Saeimas plenārsēdes. Patiešām šodien Latvija pārdzīvo diezgan svarīgu brīdi, tiek vēlēts prezidents, ar kuru ieiesim jaunajā 21. gadsimtā. Un mūsu frakcijā arī bija ilgstošas pārrunas un pārdomas par to, kādu kandidātu atbalstīt, jo savā veidā visi šie kandidāti bija pietiekami simpātiski, bet no otras puses — jārēķinās ar to, ka mums obligāti jāpanāk, lai šie prezidenta kandidāti arī iespējami tuvu atbalstītu vai maksimāli mēģinātu risināt tās problēmas, ko mūsu partijas, frakcijas izvirzījušas savās priekšvēlēšanu platformās. Tādēļ mēs tomēr palikām pie pozīcijas, ka mums šinī gadījumā ir jāatbalsta Raimonda Paula kungs.

Protams, viņam ir daudz problēmu, viņam arī tajā skaitā ... ja viņš kļūs par prezidentu, būs jāpilnveidojas it sevišķi politiskās darbības jomā, bet šis cilvēks ir tomēr ar pietiekami stabilu mugurkaulu, kas var arī pieņemt pietiekami radikālus mērus, kas bieži vien varbūt ir trūcis Ulmaņa kungam. Man liekas diezgan vēsturisks notikums var notikt tuvāko dienu laikā...vai šodien vai rīt, ka beidzot Latvijā beigsies Ulmaņa ēra. Savā laikā Ulmaņa ēra Latvijā šo gadsimtu sāka, tā arī gandrīz var teikt, ka šo gadsimtu beigsim ar Ulmaņa ēru, būs jauna ēra ar jaunu prezidentu, ar jaunu dinamiku, un es ceru, ka tiešām šī kandidatūra būs vislabākā, visoptimālākā 21. gadsimtam.

Paralēli tam, protams, notika darbs arī komisijās, un es domāju, ka šī vasara būs pietiekami saspringta — gan tikšanās ar cilvēkiem, gan jaunu likumprojektu izstrādē, jo Latvija atrodas krustcelēs — daudz samilzušu problēmu, beidzas privatizācija. Viens no jautājumiem arī pēdējā plenārsēdē bija par privatizācijas sertifikātiem, to termiņš tomēr tika beidzot pagarināts, un var uzskatīt, ka arī ar mūsu frakcijas atbalstu šī iniciatīva tika parlamentā pieņemta, jo daudzi Latvijas iedzīvotāji aizvien tur rokās vēl privatizācijas sertifikātus, kuri nav realizēti, cilvēki gaida gan "Latvenergo", gan Kuģniecības, gan "Latvijas gāzes", gan daudzu citu objektu iespējamo privatizāciju. Tā ir viena no problēmām.

Tāpat arī, kādu ceļu Latvija ies tālāk. Tas arī ir 21.gadsimta jautājums. Visas šīs problēmas būs jārisina. Ārā ir labs laiks, tuvojas Jāņi un Līgo, man gribas bez politikas arī apsveikt visus Latvijas iedzīvotājus ar tuvojošamies Jāņiem, lai jums būtu mājās siers, alus, lai ārā būtu labs laiks, lai jums jauka šī vasara un lai jūs ar smaidiem sagaidītu rudeni, kad parlaments ķersies atkal pie darba, un lai jūs uzskatītu, ka šis prezidents, ko mēs būsim ievēlējuši, ir arī jūsu prezidents.

A.Požarnovs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija) . Protams, šodien vissvarīgākais jautājums ir Valsts prezidenta vēlēšanas. Kā mūsu apvienība jau bija deklarējusi iepriekš, mēs atbalstījām — un no visas sirds un dvēseles — mēs atbalstījām savu kandidātu Jāni Priedkalnu. Mēs vēl arvien uzskatām, ka viņš bija viens no labākajiem izvirzītajiem kandidātiem un, protams, mums ir ļoti žēl, ka viņš šobrīd netika ievēlēts.

Bet, komentējot šo vēlēšanu norisi, mēs bijām iepriekš pieņēmuši, ka gadījumā, ja mūsu kandidāts netiks ievēlēts, tad mēs labāk atbalstītu jaunu izvirzītu kandidātu, kas nebūtu piederīgs ne pie vienas no politiskajām partijām, jo tādā gadījumā, ja nepolitisku prezidentu ievēlētu, tad viņam savukārt nebūtu jāatmaksā, varētu nebūt saistību pret to politisko partiju, no kuras viņš ir nācis un tām, kas viņu ir atbalstījušas.

Līdz ar to, ka trešajā kārtā, varētu teikt, izkrita mūsu kandidāts, mēs pieņēmām lēmumu nepiedalīties turpmākajā balsojumā. Sakarā ar ko tika pieņemts šāds lēmums. Proti, ja gadījumā mūsu frakcija piedalītos ceturtās kārtas balsojumā, tad bija paredzams, ka varētu zināmā mērā notikt balsu pārbīdīšanās par labu vienam vai otram kandidātam. Ja piedalītos gan mūsu, gan sociāldemokrātu frakcija, kuriem jau vairs nebija sava kandidāta, mums, nobalsojot par kādu mums vēlamo kandidātu, tik un tā varētu pārmest, ka mēs esam nobalsojuši par Anatoliju Gorbunovu, jo pēc tam tā skaitļošana neparādās vairs tik precīzi un tad, ja gadījumā tiešām kādā vienā atsevišķā frakcijā, pieņemsim, kas nav mūsu, kāds no deputātiem ir materiāli ieinteresēts nobalsot, pēc tam tik un tā mums var pārmest. Tāpēc mēs pieņēmām lēmumu, ka spēlēsim tīrām kārtīm, un tāpēc mēs pieņēmām lēmumu, ka mēs vairs nepiedalāmies balsojumā. Līdz ar to tādā veidā tika arī pārējās frakcijas zināmā mērā piespiestas ievērot tīrus spēles noteikumus. Un līdz ar to arī visas turpmākās vēlēšanas notika atbilstoši prognozēm un, kā jau iepriekš tika minēts, Raimonds Pauls ir palicis pašreiz kā pēdējais kandidāts, par kuru tūlīt notiks balsojums.

Vēl gribu pieminēt to, ka pieņemts lēmums pēc plenārsēdes beigām izskatīt vēl vienu lēmuma projektu — Saeima varētu nobalsot par to, ka uzlikt par pienākumu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai izskatīt un sagatavot tabulu Valsts valodu likumam, lai līdz 2.jūlijam to varētu iesniegt Prezidijam un 8.jūlijā skatīt.

Bez tam es gribu pieminēt vēl to, ka šobrīd jau tiek gatavots dokuments, lai gadījumā, ja šodien Valsts prezidenta vēlēšanas beigsies neveiksmīgi, tad varētu jau rīt atgriezties pie šī jautājuma un pulksten 10 jau, sākot izvirzīt jaunus kandidātus, sākt šo jautājumu skatīt par jaunu.

Nobeigumā gribētu pieminēt šādu lietu. Šodien mums ir milzīgas politiskās kaislības. Taču varētu teikt, ka ir aizmirsti politiski represēto pārdzīvojumi un viss tas, kas notika mums Latvijā četrdesmitajos gados, jo tieši šodien tika zaudēta Latvijas valsts neatkarība, tieši 1940.gada 17.jūnijā Latvijā ienāca Padomju savienības karaspēks, kā rezultātā Latvija nonāca okupācijā, un tādēļ man ir ļoti liels prieks, ka šodien Saeima ar klusuma brīdi godināja visus politiski represētos, visus gulāga un Sibīrijas nometnēs nošautos un nomocītos.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija). Es gribētu uzsvērt to, ka šodien Saeimā ir smaga darba diena un politiķi nepārtraukti konsultējas savā starpā un apmainās ar tādiem diezgan asiem pārmetumiem, jo pašreiz ir mēģinājums iebalsot vienu no partiju izvirzītajiem kandidātiem. Sociāldemokrāti savu nostāju ir skaidri deklarējuši — mēs uzskatām, ka šodien diez vai izdosies iebalsot arī pašus labākos no šo partiju kandidātiem un arī ievēlēt kādu tātad par Valsts prezidentu. Neviena partija neuzskata par nepieciešamu atbalstīt citu partiju politiskos lēmumus, tajā skaitā kongresu lēmumus, priekšvēlēšanu programmu lēmumus un solījumus vēlētājiem, jo katrai partijai ir savi solījumi vēlētājiem. Tāpēc ļoti grūti atrast šo kompromisa formulu, kura varētu dot iespēju īstenot kādas atsevišķas partijas prasību ievēlēt tās kandidātu. Mēs uzskatām, ka daudz labāk būtu ievēlēt tādu kandidātu, kurš būtu bezpartijisks, līdz ar to vairāk vai mazāk neitrāls un objektīvs. Protams, tas nenozīmē, ka būtu jābūt kādai pretimnākšanai vai kādai mīlestībai, vai simpātijām pret tām partijām, kas viņu varētu virzīt. Es domāju, ka tam ir jābūt cilvēkam, kas būtu ar augstu reputāciju Latvijas sabiedrībā, inteliģences un zinātnes aprindās. Tāpēc mēs paredzam, ka varētu būt arī tāds iznākums šodien šīm lielajām Saeimas vēlēšanu batālijām, pretendējot uz Valsts prezidenta krēslu un posteni, un godu, ka varētu arī netikt ievēlēts kāds no šiem partiju kandidātiem. Protams, tas netraucētu šodien partijām vienoties, un ja tās spētu vienoties par kādu no šiem kandidātiem, tad viņš, protams, tiktu ievēlēts. Bet pagaidām tādu rezultātu ir grūti vērot vai pamanīt.

Es kā sociāldemokrāts gribētu uzsvērt vienīgi to, ka šodien Saeima katrā ziņā veidos mazliet demokrātiskāku, mazliet labāku valsts varu Latvijā, un Valsts prezidents ir viens no pašiem spēcīgākajiem trīs valstsvīriem vai valsts dāmām, varētu tā teikt, un tas nozīmētu ļoti daudz, ka tautas viedoklis tiktu saklausīts un ievērots, un atbalstīts. Sociāldemokrātiem tādas cerības ir, un mēs vēlam Saeimas deputātiem izdarīt šo izvēli, atbilstoši savai pārliecībai.

K.Lībane (savienības "Latvijas ceļš" frakcija) . Man ir jāapbēdina visi tie, kas vēlējās par Valsts prezidentu redzēt Anatoliju Gorbunovu. Diemžēl patiesība izrādījusies tāda, ka Saeimas deputāti daudz mazāk ir ieklausījušies tajā, ko grib lielum lielā daļa vēlētāju, par ko liecina dažādas aptaujas un politiskie reitingi, un diemžēl Anatolijs Gorbunovs saņēma pat mazāku balsu skaitu nekā bija plānots. "Latvijas ceļš" nebija gatavojies un simtprocentīgi pārliecināts par uzvaru, nebūt nē, tālu ne. Bet mēs tomēr cerējām, ka daudz vairāk deputātu ieklausīsies sabiedrības un Latvijas pilsoņu viedoklī, nekā tas notika.

Otra lieta, kas ir būtisks secinājums, manuprāt, visiem politikas vērotājiem, komentētājiem un dažādiem baumu izplatītājiem ir tas, ka kā rīta migla ir izkūpējušas visas ļaunās tenkas par to, cik "Latvijas ceļš" ir pirktspējīgs un kādā veidā mēs it kā panākšot savu kandidātu ievēlēšanu. Savā ziņā tas, ka pirmā kārta būs grūta un partijas balsos tikai pašas par saviem kandidātiem, jau bija prognozējams. Šobrīd notiks balsošana par pēdējo kandidātu, Raimondu Paulu, kas līdz šim ir saņēmis vislielāko balsu skaitu, bet "Latvijas ceļš" nav saņēmis pilnvarojumu no savas partijas balsot par kādu citu, izņemot Anatoliju Gorbunovu. Tā kā par Anatoliju Gorbunovu balsot vairs nav iespējams, mēs negrasāmies balsot ne par vienu citu kandidātu. Acīmredzot notikumu tālākā secība būs tāda, ka visi tie paši deputāti atgriezīsies šajā pašā zālē rīt no rīta, ja vien, protams, Raimonds Pauls netiks šovakar ievēlēts bez "Latvijas ceļa" atbalsta, un mēs turpināsim jau ar droši vien lielā mērā citiem kandidātiem.

Es nezinu "Latvijas ceļa" ārkārtas konferences rezultātu, kāds tas būs. Partijas biedri sanāks kopā šovakar, lems, spriedīs, diskutēs. Vienu gan es gribu teikt — "Latvijas ceļš" iestāsies par to, ka uz Valsts prezidenta amatu ir jākandidē un par prezidentu ir jākļūst cilvēkam ar nozīmīgu, politisku, augsta līmeņa valsts amatpersonas pieredzi. Mēs esam kategoriski pret vārda "neitralitāte" veltu vazāšanu, jo ir pilnīgi skaidrs, atrodoties Saeimas namā, ka ir tikai daži cilvēki, kas patiesi tic vārda "neitralitāte" viennozīmīgumam.

Diemžēl ir pārāk daudz deputātu, kas ar vārdu "neitralitāte" saprot — viegli manipulējams, maz pieredzējis, ar mazu dzīves vai darba pieredzi Latvijā, bez valsts amatpersonas darba pieredzes. Mēs izvirzīsim cilvēku, kas atbildīs pavisam citiem kritērijiem, mums būs politisks kandidāts, un mēs aicināsim pārējās partijas taisīt godīgu politiku, mēs aicināsim pārējās partijas uz politisku vienošanos, šeit pilnībā pievienojoties "Tēvzemei un Brīvībai", kas izplatīja paziņojumu, ka viņuprāt, ir nepieciešama vairāku partiju vienošanās.

Saeimas preses dienests