• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2009. gada 28. decembra rīkojums Nr. 921 "Par atteikumu nodot privatizācijai valsts akciju sabiedrības "Biķernieku kompleksā sporta bāze" kapitāla daļas". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.12.2009., Nr. 205 https://www.vestnesis.lv/ta/id/203020-par-atteikumu-nodot-privatizacijai-valsts-akciju-sabiedribas-bikernieku-kompleksa-sporta-baze-kapitala-dalas

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.922

Par atteikumu nodot privatizācijai daļu no apbūvēta zemesgabala (zemes vienības kadastra apzīmējums 8882 008 0729) Rojas novada Rojas pagastā, "Rojas ostā"

Vēl šajā numurā

30.12.2009., Nr. 205

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 921

Pieņemts: 28.12.2009.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ministru kabineta rīkojums Nr.921

Rīgā 2009.gada 28.decembrī (prot. Nr.89 168.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts akciju sabiedrības "Biķernieku kompleksā sporta bāze" kapitāla daļas

1. Ministru kabinets (adrese – Rīga, Brīvības bulvāris 36, LV-1520) ir izskatījis Jāņa Poruka iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.3.30).

2. Jānis Poruks ierosina privatizēt valsts akciju sabiedrības "Biķernieku kompleksā sporta bāze" kapitāla daļas.

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valsts akciju sabiedrība "Biķernieku kompleksā sporta bāze" (turpmāk – kapitālsabiedrība) ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā 1991.gada 7.oktobrī ar Nr.000303047, pārreģistrēta komercreģistrā 2004.gada 17.novembrī ar vienoto reģistrācijas Nr.40003030473. Kapitālsabiedrības pamatkapitāls ir 904970 latu, vienas kapitāla daļas nominālvērtība – 1 lats. Valstij pieder 100 % kapitālsabiedrības pamatkapitāla jeb 904970 akciju. Kapitālsabiedrības valsts kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija;

3.2. saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 6.punktu publiska persona komercdarbību var veikt nozarē, kurā atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams nodrošināt augstāku kvalitātes standartu;

3.3. saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 19.panta trešo daļu kapitāla daļu turētāja pārstāvim valsts vai pašvaldības kontrolētajā kapitālsabiedrībā jāveicina likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošana;

3.4. Sporta politikas pamatnostādnēs 2004.–2009.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 15.septembra rīkojumu Nr.632 "Par Sporta politikas pamatnostādnēm 2004.–2009.gadam") ir norādīta būtiska problēma, kura nopietni apdraud sporta nozares attīstību, proti, nepietiekams sporta būvju skaits valstī. Arī Nacionālajā sporta attīstības programmā 2006.–2012.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838 "Par Nacionālo sporta attīstības programmu 2006.–2012.gadam") ir norādīts, ka nepieciešams attīstīt sporta bāzes;

3.5. saskaņā ar Sporta likuma 1.panta 1.punktu sporta bāze ir speciāla sportam būvēta vai piemērota būve, kā arī vide (piemēram, laukumi, celiņi sporta nodarbībām, veselības takas). Saskaņā ar Sporta likuma 12.panta pirmo daļu sporta bāzes tiek veidotas un uzturētas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar sportu, un valsts vai pašvaldību īpašumā esošās sporta bāzes izmanto, lai sniegtu iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus sportā. Saskaņā ar Sporta likuma 12.panta otro daļu Ministru kabinets sporta bāzei var piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu likumā "Par nacionālās sporta bāzes statusu" noteiktajā kārtībā;

3.6. saskaņā ar likuma "Par nacionālās sporta bāzes statusu" pārejas noteikumu 2.punktu sporta bāze, kura nacionālās sporta bāzes statusu ieguvusi līdz 2009.gada 31.jūlijam saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 3.novembra lēmumu "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu" (turpmāk – Augstākās Padomes lēmums) un kura pēc 2009.gada 31.jūlija darbojas kā sporta bāze, nacionālās sporta bāzes statusu saglabā līdz 2010.gada 31.decembrim. Saskaņā ar Augstākās Padomes lēmuma 1.punkta 7.apakšpunktu kapitālsabiedrībai ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss, lai saglabātu vienu no galvenajām Latvijas Republikas sporta bāzēm un nodrošinātu iespēju rīkot starptautiskas sporta sacensības, kā arī lai radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai Eiropas čempionātiem un citām starptautiskām sacensībām. Savukārt likuma "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" 6.panta 7.punkts nosaka, ka nacionālās sporta bāzes statuss tiek piešķirts Biķernieku kompleksajai sporta bāzei. Minētajā likumā norādīta arī sporta bāzes adrese – Rīga, S.Eizenšteina iela 2. Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa rīkojumā Nr.254 "Par nacionālās sporta bāzes "Biķernieku kompleksā sporta bāze" Rīgā, S.Eizenšteina ielā 2, sastāvu" saskaņā ar likuma "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" 6. un 7.pantu noteikts, ka nacionālā sporta bāze Rīgā, S.Eizenšteina ielā 2, sastāv no ēkas (būves) (būves kadastra apzīmējums 0100 592 0160), zemesgabala 1051076 m2 platībā (zemes kadastra Nr. 0100 092 2135), zemesgabala 6022 m2 platībā (zemes kadastra Nr. 0100 122 2080), zemesgabala 47189 m2 platībā (zemes kadastra Nr. 0100 122 0320) (turpmāk – nacionālā sporta bāze);

3.7. saskaņā ar:

3.7.1. Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr.31346  I daļas 1.iedaļas 1.1.ierakstu un II daļas 1.iedaļas 1.1.ierakstu uz kapitālsabiedrības vārda zemesgrāmatā ierakstītas 114 ēkas un būves Rīgā, S.Eizenšteina ielā 2;

3.7.2. Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas 2006.gada 14.februāra kadastra izziņu Nr.10B-1.1./13347, Nr.10B-1.1./13348 un
Nr.10B-1.1./13346, Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas zemesgrāmatu nodalījuma Nr.31346 I daļas 1.iedaļas 2.1.ierakstu un Valsts zemes dienesta datu publicēšanas portāla datiem 114 ēkas (būves) saistītas ar zemesgabalu Rīgā, S.Eizenšteina ielā 2, un atrodas uz trim valstij piederošām un divām privātpersonai piederošām zemes vienībām;

3.7.3. Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr.1199 ierakstu zemesgabala (kadastra Nr. 0100 122 0281) īpašuma tiesības nostiprinātas Guntim Rāvim (2/5), Igoram Skokam (2/5) un sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Resursi" (1/5);

3.7.4. Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr.100000008081 ierakstu zemesgabala (kadastra Nr. 0100 122 0320) īpašuma tiesības nostiprinātas uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā;

3.7.5. Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr.100000176388 ierakstu zemesgabala (kadastra Nr. 0100 122 0329) īpašuma tiesības nostiprinātas Guntim Rāvim (2/5), Igoram Skokam (2/5) un sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Resursi" (1/5);

3.7.6. Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr.17926 ierakstu zemesgabala (kadastra Nr. 0100 092 2135) īpašuma tiesības nostiprinātas uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā;

3.7.7. Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr.100000008077 ierakstu zemesgabala (kadastra Nr. 0100 122 2080) īpašuma tiesības nostiprinātas uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā;

3.8. Augstākās Padomes lēmumā ir ierakstīts konkrētās kapitālsabiedrības nosaukums (firma), nevis nosaukts konkrēts nekustamais īpašums. Saskaņā ar Sporta likuma 1.panta 1.punktu un 12.pantu, kā arī ievērojot Augstākās Padomes lēmuma 1.punktu, nacionālās sporta bāzes statuss tiek piešķirts starptautisko sporta federāciju prasībām atbilstošām Latvijas Republikas sporta bāzēm neatkarīgi no tā, kā īpašumā tās atrodas. Minētais lēmums tiek pieņemts, lai saglabātu Latvijas Republikas galvenās sporta bāzes un nodrošinātu iespēju rīkot starptautiskas sporta sacensības, un radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai pasaules un Eiropas čempionātiem un citām starptautiskajām sacensībām. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 17.pantam ar sistēmisko un teleoloģisko metodi interpretējot minētās tiesību normas, secināms, ka likumdevēja griba bija nacionālās sporta bāzes statusu piešķirt sporta bāzei kā konkrētam nekustamajam īpašumam (to kopumam), jo tā ir vide, ēkas un būves, bez kurām sporta bāze nevarētu pastāvēt. Ievērojot to, ka likumdevējs Augstākās Padomes lēmumā ir minējis konkrētas kapitālsabiedrības nosaukumu, kā arī to, ka likuma "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" 6.panta 7.punktā minēta konkrēta adrese, kura sakrīt ar kapitālsabiedrības juridisko un faktisko adresi, saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa rīkojumu Nr.254 "Par nacionālās sporta bāzes "Biķernieku kompleksā sporta bāze" Rīgā, S.Eizenšteina ielā 2, sastāvu", atbilstoši Administratīvā procesa likuma 17.pantam interpretējot minētās tiesību normas un piemērojot sistēmisko interpretācijas metodi, secināms, ka likumdevējs ir vēlējies aizsargāt kapitālsabiedrību, jo tai pieder un tā pārvalda un apsaimnieko nacionālo sporta bāzi;

3.9. kapitālsabiedrība, pārvaldot un apsaimniekojot nacionālo sporta bāzi, nodrošina tās uzturēšanu un attīstību atbilstoši prasībām, kādas izvirza tai piešķirtais nacionālās sporta bāzes statuss. Kapitālsabiedrība atbilstoši sabiedrības interesēm nodrošina augstāku kvalitātes standartu sporta jomā saskaņā ar galveno darbības kvalitātes vērtēšanas kritēriju – apstākļu nodrošināšana starptautiska mēroga sporta sacensību rīkošanai. Biedrība "Latvijas Automobiļu federācija", kura ir Starptautiskās Automobiļu federācijas (F.I.A) un Starptautiskās Auto tūrisma asociācijas (AIT) biedrs, ir nacionālās sporta bāzes trasei izsniegusi autotrases licenci un licenci autošosejas sacensībām. Savukārt biedrība "Latvijas Motosporta federācija" ir izsniegusi trasei mototrases licenci;

3.10. kapitālsabiedrība, pārvaldot nacionālo sporta bāzi, nodrošina:

3.10.1. Latvijas popularizēšanu, jo tiek organizētas starptautiska līmeņa sacensības autosportā, motosportā un velosportā;

3.10.2. Latvijā vienīgās autošosejas un motošosejas slēgtās trases un starptautiskiem standartiem atbilstošas sporta bāzes uzturēšanu, attīstību un licencēšanu;

3.10.3. neierobežotu iespēju iedzīvotājiem nodarboties ar skriešanu, velosportu un slēpošanu;

3.10.4. jauno sportistu izaugsmes iespējas kartingā;

3.11. saskaņā ar Sporta likuma 10.panta ceturto daļu sporta federācijai ir tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā (attiecīgajos sporta veidos) vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā, ja šī federācija ir atzīta Sporta likumā noteiktajā kārtībā. Autosportā atzītās sporta federācijas statuss ir piešķirts biedrībai "Latvijas Automobiļu federācija". Savukārt motosporta veidos atzītās sporta federācijas statuss ir piešķirts biedrībai "Latvijas Motosporta federācija". Minētās sporta federācijas ir informējušas Satiksmes ministriju (kā kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāju) un Izglītības un zinātnes ministriju (kura saskaņā ar Sporta likuma 5.panta pirmo daļu pilda valsts pārvaldes funkcijas sporta nozarē), ka neatbalsta kapitālsabiedrības (kapitālsabiedrības kapitāla daļu) privatizāciju;

3.12. saskaņā ar likuma "Par nacionālās sporta bāzes statusu" pārejas noteikumu 5.punktu valsts vai pašvaldības īpašumā esošās nacionālās sporta bāzes, kurām šāds statuss piešķirts līdz 2009.gada 31.jūlijam saskaņā ar Augstākās Padomes lēmumu, var atsavināt, ņemot vērā Latvijas Nacionālās sporta padomes atzinumu. Latvijas Nacionālās sporta padomes 2009.gada 17.jūlija sēdē (prot. Nr.2) tika pieņemts lēmums neatbalstīt kapitālsabiedrības (kapitālsabiedrības kapitāla daļu) nodošanu privatizācijai;

3.13. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu privatizācijas ierosinātājam Jānim Porukam tika nosūtīta vēstule ar lūgumu līdz 2009.gada 19.novembrim iesniegt Satiksmes ministrijai viedokli par Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par atteikumu nodot privatizācijai valsts akciju sabiedrības "Biķernieku kompleksā sporta bāze" kapitāla daļas". Atbilde netika saņemta.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu Ministru kabinets, lemjot par valsts īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbības veikšanai.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības šā valsts īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumu. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 6.punktu un otro daļu publiska persona komercdarbību var veikt nozarē, kurā atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams nodrošināt augstāku kvalitātes standartu.

5. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā minētajiem valsts pārvaldes principiem valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko sabiedrība iegūst, atsakot Jāņa Poruka privatizācijas ierosinājumu, ir lielāks nekā minētā privatizācijas ierosinātāja tiesisko interešu ierobežojums, jo, privatizējot kapitālsabiedrības kapitāla daļas, netiktu saglabāta valsts kontrole pār nacionālās sporta bāzes turpmāku pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, tādējādi apdraudot nacionālās sporta bāzes izmantošanu un pieejamību visām sabiedrības grupām.

6. Līdz ar to secināms, ka kapitālsabiedrības privatizācija neatbilst valsts un sabiedrības interesēm un, atsakot nodot privatizācijai kapitālsabiedrības kapitāla daļas, tiktu ievērots samērīguma princips, sasniegts valsts un sabiedrības interesēm atbilstošs mērķis, kā arī saglabāta valsts kontrole pār nacionālās sporta bāzes turpmāku pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, nodrošinot nacionālās sporta bāzes pārvaldīšanā un apsaimniekošanā augstas kvalitātes standartu un iespēju nacionālo sporta bāzi arī turpmāk izmantot valsts sporta politikas īstenošanai.

7. Ievērojot minētos apsvērumus, Ministru kabinets nolemj atteikt nodot privatizācijai valstij piederošās kapitālsabiedrības kapitāla daļas.

8. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Satiksmes ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!