Rēzeknes pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.14

Rēzeknē 2009.gada 27 .novembrī (prot.Nr.15, 1.p.)

Par sociālo palīdzību Rēzeknes pilsētas pašvaldībā

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas Sociālo pakalpojumu un
sociālās palīdzības likuma 35.panta 3.,4. un 5.daļu

1. Vispārīgie nosacījumi

1.1. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

1.1.1. klients – persona vai ģimene, kas saņem sociālos pakalpojumus vai sociālo palīdzību;

1.1.2. pabalsts garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai – naudas vai mantiskais pabalsts, ko piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus un kuras atzītas par trūcīgām. Šis pabalsts nodrošina katram ģimenes loceklim garantēto minimālo ienākumu līmeni;

1.1.3. dzīvokļa pabalsts – ir pašvaldības sociālais pabalsts, kuru piešķir, lai sniegtu atbalstu cietā kurināmā iegādei, siltumenerģijas pakalpojumu apmaksai, komunālo pakalpojumu apmaksai;

1.1.4. pamatvajadzības – ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība;

1.1.5. sociālā palīdzība – naudas vai mantiskais pabalsts, kura piešķiršana balstās uz materiālo resursu novērtēšanu personām (ģimenēm), kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai;

1.1.6. sociālais darbinieks – persona, kurai ir noteikta izglītība un kura veic profesionālos pienākumus;

1.1.7. ģimene – šo noteikumu izpratnē ir persona vai personu grupa, ko saista laulība, radniecība vai citas personiskas attiecības un kas dzīvo vienā mājoklī (māja, dzīvoklis u.tml.);

1.1.8. ārkārtas situācija – stihiska nelaime vai iepriekš neparedzēti apstākļi, kuru dēļ klients nespēj apmierināt savas pamatvajadzības;

1.1.9. krīzes situācija – naudas līdzekļu trūkums pamatvajadzību apmierināšanai.

1.2. Šie noteikumi nosaka Rēzeknes pilsētas pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu veidus, saņemšanas kārtību, pabalstu apmēru, lēmumu apstrīdēšanas kārtību un to personu loku, kurām ir tiesības saņemt šajos noteikumos paredzētos pabalstus.

1.3. Pašvaldība izmaksā citus pabalstus pēc tam, kad ir apmierināts pamatots pašvaldības trūcīgo iedzīvotāju pieprasījums pēc pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un dzīvokļa pabalsta.

2. Sociālās palīdzības saņemšanas kārtība

2.1. Tiesības saņemt pašvaldības sociālo palīdzību ir Rēzeknes pilsētas pašvaldības trūcīgām ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām (turpmāk – palīdzības pieprasītājs), kuriem dzīvesvieta deklarēta pašvaldības teritorijā, lai apmierinātu to pamatvajadzības un veicinātu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā.

2.2. Lai saņemtu sociālo palīdzību, palīdzības pieprasītājs iesniedz Rēzeknes pilsētas domes Sociālās aprūpes pārvaldē (turpmāk tekstā – Pārvalde) rakstveida pamatotu iesniegumu un aizpilda iztikas līdzekļu deklarāciju (turpmāk – deklarācija) saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Pārvaldes sociālais darbinieks pārbauda informāciju par sociālās palīdzības pieprasītāju:

2.2.1. vienotā migrācijas informācijas sistēmā;

2.2.2. valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmā;

2.2.3. informāciju no transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra;

2.2.4. Nodarbinātības valsts aģentūras bezdarbnieku un reģistrēto vakanču informācijas sistēmā (jābūt bezdarbnieka statusam ne mazāk kā trīs mēnešus pirms sociālās palīdzības pieprasīšanas).

2.3. Deklarācijā palīdzības pieprasītājs norāda ziņas par sevi un pārējām personām, kuras deklarētas vienā mājoklī un kurām ar palīdzības pieprasītāju ir kopīgi izdevumi par uzturu un mājokli (šo noteikumu izpratnē – ģimene), kā arī par atsevišķi dzīvojošu apgādnieku vai ģimenes locekli:

2.3.1. ienākumi no algota darba, pensijas (ieskaitot piemaksu pie pensijas), valsts sociālie pabalsti, atlīdzības, stipendijas, kompensācijas, uzturlīdzekļi, studējošo kredīts, izņemot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 5.panta 2.daļā minētos ienākumus – par pēdējiem trim mēnešiem;

2.3.2. ienākumi no saimnieciskās darbības, autoratlīdzības un honorāra, nekustamās mantas nomas (īres) un atsavināšanas, kustamās mantas nomas un atsavināšanas – par pēdējiem 12 mēnešiem;

2.3.3. saņemtie dāvinājumi, mantojumi, dividendes un laimesti – par pēdējiem 12 mēnešiem;

2.3.4. atsevišķi dzīvojoša laulātā vai bērna vecāka sniegtais materiālais atbalsts ģimenei – par pēdējiem 12 mēnešiem;

2.3.5. citi ienākumi – par pēdējiem 12 mēnešiem.

2.4. Sociālais darbinieks novērtē ģimenes (personas) materiālo situāciju, pamatojoties uz iztikas līdzekļu deklarācijā norādītajām ziņām par ģimenes (personas) rīcībā esošajiem ienākumiem un īpašumiem, ko apliecina:

2.4.1. izziņa par ienākumiem no algota darba pēdējo trīs mēnešu laikā par katru nodarbināto personu;

2.4.2. dokuments par uzturlīdzekļu maksājumu apmēru par pēdējiem trīs mēnešiem, ja ģimenē kāds no vecākiem nepiedalās bērna audzināšanā. Ja uzturlīdzekļi netiek saņemti, jāiesniedz izziņa no tiesas par uzturlīdzekļu piedziņu;

2.4.3. izziņa par materiālās palīdzības saņemšanu, ja kāds no ģimenes locekļiem ir citas pašvaldības iedzīvotājs;

2.4.4. izziņa no mācību iestādes, ja kāds no ģimenes locekļiem mācās arodvidusskolā vai augstskolā, kurā redzams stipendijas apmērs, ir pilna vai nepilna laika studijas, kā arī izziņa par studiju vai studējošo kredītu;

2.4.5. personas, kuras ir dalībnieki komercsabiedrībās vai ir pašnodarbināta persona – deklarācija no Valsts ieņēmumu dienesta par ienākumiem no saimnieciskās darbības par pēdējiem 12 mēnešiem;

2.4.6. apliecinoši dokumenti par citiem ienākumiem, īpašumiem.

2.5. Personai, kas saņem sociālo palīdzību (turpmāk – klients), un katram pilngadīgajam pabalsta saņēmējam ir pienākums noslēgt vienošanos par līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā ar Pārvaldes sociālo darbinieku. Noslēdzot vienošanos, klients rakstiski apliecina gatavību pildīt līdzdarbības pienākumus un uzlabot savu sociālo situāciju.

2.6. Klienta līdzdarbības pienākumi:

2.6.1. sadarboties ar sociālo darbinieku un aktīvi iesaistīties savas sociālās problēmas risināšanā;

2.6.2. sniegt pilnīgas sociālās palīdzības saņemšanai nepieciešamās ziņas un nekavējoties ziņot par pārmaiņām apstākļos, kuri nosaka sociālās palīdzības saņemšanu;

2.6.3. atļaut sociālajam darbiniekam apmeklēt savu pastāvīgo dzīvesvietu;

2.6.4. uzrādīt pieprasītos dokumentus īpašuma un ienākumu novērtēšanai;

2.6.5. piedalīties Ģimenes atbalsta centra un citu organizāciju, institūciju motivāciju programmu apgūšanā;

2.6.6. pēc sociālā darbinieka izvērtēšanas un rakstiska norīkojuma saņemt psihologa un sociālā darbinieka bezmaksas pakalpojumus Ģimenes atbalsta centrā;

2.6.7. meklēt un izmantot ikkatru veidu, kā palielināt pelnītspēju, meklēt darbu;

2.6.8. ja ģimenē ir bezdarbnieks, viņa pienākums ir piedalīties Nodarbinātības valsts aģentūras Rēzeknes filiāles piedāvātajos aktīvās nodarbinātības pasākumos;

2.6.9. izmantot iespējas saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ja klientam vai kādam no viņa ģimenes locekļiem ir atkarības problēmas (atkarība no alkohola, psiho aktīvajām vielām, azartspēlēm);

2.6.10. izmantot iespēju gūt no valsts drošības sistēmas visus ienākumus, kas viņam pienākas;

2.6.11. ierasties Pārvaldē, lai novērtētu vienošanās par līdzdarbību izpildes gaitu;

2.6.12. saņemto palīdzību izmantot atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

2.7. Līdzdarbības pienākumu nepildīšanas gadījumā:

2.7.1. Pārvalde var pārtraukt vai atteikt sniegt sociālo palīdzību, sagatavojot motivētu rakstveida lēmumu;

2.7.2. ja vecāki vai citi likumīgie apgādnieki atsakās no līdzdarbības savas sociālās situācijas uzlabošanā, tad Pārvalde nodrošina bērna neaizskaramo pabalsta daļu no ģimenei aprēķinātā kopējā pabalsta apmēra.

2.8. Pārvaldes sociālais darbinieks pēc nepieciešamības pārbauda palīdzības pieprasītāja dzīves apstākļus un sastāda noteikta parauga dzīvesvietas apsekošanas aktu, ko paraksta abas puses.

2.9. Personas, kas paraksta deklarāciju, dod atļauju iepazīties ar savu kontu stāvokli, valsts sociālās apdrošināšanas maksājumiem, izmaksām no valsts sociālo pabalstu sistēmas, nodokļu maksājumiem un īpašuma stāvokli, kā arī kredītiestādēm sniegt ziņas par noguldījumiem un depozītiem. Deklarācijā sniegtās ziņas sociālais darbinieks pārbauda izlases kārtībā.

2.10. Ģimene vai persona atzīstama par trūcīgu vai maznodrošinātu, ja tās ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 50% no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī un ja:

2.10.1. tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi un vērtspapīri;

2.10.2. tai nav parādsaistību (izņemot hipotekāro kredītu vienīgā mājokļa iegādei un patēriņa kredīti kopsummā līdz 1000 Ls), kā arī tā nav izsniegusi aizdevumus;

2.10.3. tai nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai;

2.10.4. tā nav noslēgusi uztura līgumu;

2.10.5. tā neatrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.

2.11. Lai saņemtu pabalstus, ģimenei (personai) ienākumi jādeklarē:

2.11.1. ik pēc trim mēnešiem, ja ģimenē ir darbspējīga persona;

2.11.2. ik pēc sešiem mēnešiem, ja visi ģimenes locekļi nav darbspējīgi.

2.12. Pārvalde iekārto klienta lietu un tajā hronoloģiskā secībā iekļauj:

2.12.1. klienta iesniegumu;

2.12.2. iztikas līdzekļu deklarāciju, kā arī ienākumus un materiālo stāvokli pamatojošus dokumentus;

2.12.3. dzīvesvietas apsekošanas aktu;

2.12.4. vienošanos ar sociālo darbinieku par līdzdarbības pienākumu pildīšanu;

2.12.5. pārvaldes pieņemtos lēmumus par sociālās palīdzības piešķiršanu, pārtraukšanu vai atteikumu;

2.12.6. citus dokumentus, kas nepieciešami klienta materiālā stāvokļa izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai.

2.13. Klienta lieta glabājas Pārvaldē piecus gadus pēc sociālās palīdzības pabalsta izmaksas termiņa beigām.

3. Vienreizēju un ikmēneša pabalstu veidi

3.1. Pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu veidi:

3.1.1. pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai;

3.1.2. pabalsts pusdienu apmaksai skolēniem vispārizglītojošajās skolās;

3.1.3. pabalsts bērnudārza izdevumu segšanai;

3.1.4. pabalsts personām, kuras atgriezušās no ieslodzījuma;

3.1.5. pabalsts ārkārtas un krīzes situācijā;

3.1.6. Jaungada svētku pabalsts – dāvana;

3.1.7. dzīvokļa pabalsts siltumenerģijas pakalpojumu apmaksai;

3.1.8. dzīvokļa pabalsts cietā kurināmā iegādei;

3.1.9. dzīvokļa pabalsts daļējai parāda segšanai par īri.

4. Pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanas apmērs, aprēķināšanas un piešķiršanas kārtība

4.1. Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai tiek piešķirts personām un ģimenēm, kuras atbilst trūcīgas personas vai ģimenes statusam un kuru ienākumi ir zemāki par Ministru kabineta noteikto garantēto minimālo ienākumu.

4.2. Pabalstu piešķir un izmaksā ģimenei, kas sastāv no laulātajiem, personām, kurām ir kopējie izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, vai arī atsevišķi dzīvojošai personai, ja tā pilda likumdošanā noteiktos līdzdarbības pienākumus. Darbspējīgai personai, kura vēlas saņemt pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un nestrādā, pirms pabalsta pieprasīšanas jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā, izņemot šādus gadījumus:

4.2.1. persona ir invalīds, kas saņem invaliditātes pensiju vai sociālā nodrošinājuma pabalstu;

4.2.2. sieviete grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma laikā, viens no bērna vecākiem vai cita persona bērna kopšanas periodā;

4.2.3. viens no bērna invalīda vecākiem;

4.2.4. jaunieši līdz 20 gadu vecumam, ja tie iegūst vispārējo vidējo izglītību vai vidējo profesionālo izglītību dienas nodaļā.

4.3. Pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai ģimenei samazina par personai piešķirto daļu vai atsevišķi dzīvojošai personai nepiešķir, ja persona atteikusies no līdzdarbības pienākumu pildīšanas.

4.4. Pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai apmēru pašvaldība nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Pabalsta apmēru katru gadu saistībā ar gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu pārskata Ministru kabinets.

4.5. Piešķirto pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai daļēji vai pilnībā, pēc vienošanās ar klientu, pārvalde var aizstāt ar pabalstu natūrā, samaksājot bērnu ēdināšanas izdevumus skolā vai bērnu audzināšanas iestādē, kā arī veikt pārskaitījumus komunālo pakalpojumu apmaksai:

4.5.1. ja konstatē, ka pabalsta saņēmējs pārkāpis vienošanos par pabalsta izlietošanas mērķiem, tad izmaksas veidu maina, sākot ar nākamo izmaksas mēnesi;

4.5.2. pēc ģimenes ( personas) vēlēšanās.

5. Vienreizēju un ikmēneša pabalstu piešķiršanas kārtība un apmērs

5.1. Vienreizējie un ikmēneša pabalsti tiek piešķirti trūcīgām ģimenēm/personām:

5.1.1. pabalsts pusdienu apmaksai skolēniem vispārizglītojošajās skolās – 100% apmērā no maksas par pusdienām skolā skolēniem, kuri mācās no 1.klases līdz 9.klasei. Pabalsta summa tiek pārskaitīta ēdināšanas pakalpojumu sniedzējam skolā, ar kuru tiek noslēgts līgums;

5.1.2. pabalsts bērnudārza izdevumu segšanai – 100% apmērā no izdevumu maksas līdz 9 mēnešiem gadā. Pabalsta summa tiek pārskaitīta ēdināšanas pakalpojumu sniedzējam, ar kuru ir noslēgts līgums;

5.1.3. vienreizējais pabalsts personām, kuras atgriezušās no ieslodzījuma, ir 40 Ls, ja klients iesniedz izziņu no Ieslodzījumu lietu pārvaldes par atbrīvošanu;

5.1.4. materiālo pabalstu līdz 70 Ls gadā ārkārtas situācijā (plūdi, ugunsgrēks, zādzība u.c.) vai krīzes situācijā;

5.1.5. Jaungada svētku pabalsts ģimenēm, kurām ir bērni līdz 12 gadu vecumam – dāvanas vērtība ir 4,00 Ls. Jaungada svētku pabalstu – dāvanu piešķir, pamatojoties uz Pārvaldes vadītājas rīkojumu un klāt pievienoto personu sarakstu.

5.2. Bezmaksas vai par daļēju samaksu ēdināšanas pakalpojums tiek piešķirts krīzes gadījumā pēc izvērtēšanas uz termiņu līdz 6 mēnešiem gadā. Ēdināšanas pakalpojums tiek sniegts virtuvē Rēzeknē, J. Raiņa ielā 9b, Naktspatversmē saskaņā ar "Nolikumu par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu Naktspatversmes virtuvē".

Divas reizes gadā (Lieldienās un Ziemassvētkos) Naktspatversmē tiek rīkotas Sociālās akcijas – trūcīgo personu bezmaksas ēdināšana. Pārvalde ir tiesīga slēgt līgumus par bezmaksas ēdināšanu ar nevalstiskām un reliģiskām organizācijām.

5.5. Pabalsti pilngadību sasniegušajiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem:

5.5.1. pašvaldība sniedz atvieglojumus bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas, par kuriem Rēzeknes bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu ārpusģimenes aprūpē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

5.5.2. ikmēneša atlīdzība audžuģimenei tiek piešķirta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem un ikmēneša atlīdzība audžuģimenei Rēzeknes pilsētas pašvaldībā ir:

5.5.2.1. pabalsts bērnu uzturam – 45 Ls mēnesī;

5.5.2.2. pabalsts apģērba un mīkstā inventāra iegādei – 30 Ls mēnesī.

5.6. Piešķirtos sociālās palīdzības pabalstus klientiem pārskaita uz klienta kontu vai izmaksā skaidrā naudā.

5.7. Pārvalde izvērtē personas ienākumus un izsniedz izziņu par ģimenes ienākumu līmeni saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.909 "Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām".

6. Dzīvokļa pabalstu piešķiršanas kārtība un to apmēra noteikšana

6.1. Dzīvokļu pabalsts siltumenerģijas pakalpojumu apmaksai un cietā kurināmā iegādei vienu reizi gadā var saņemt:

6.1.1. trūcīgas ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas trūcīgas personas;

6.1.2. pensionāri un invalīdi.

6.2. Dzīvokļa pabalstu siltumenerģijas pakalpojumu apmaksai un cietā kurināmā iegādei trūcīgām ģimenēm piešķir, ja pilngadīgie un nestrādājošie ģimenes locekļi reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūras Rēzeknes filiālē un piedalās tās īstenotajos pasākumos.

6.3. Dzīvokļa pabalsts siltumenerģijas pakalpojumu apmaksai trūcīgām ģimenēm/personām tiek piešķirts:

6.3.1. ģimenēm vai personām bez bērniem, ja dzīvesvietu deklarējuši viens vai vairāk cilvēku, pabalsts ir 180 Ls gadā;

6.3.2. ģimenēm ar bērniem, ja dzīvesvietu deklarējuši divi vai vairāk cilvēku, pabalsts ir 200 Ls gadā;

6.3.3. daudzbērnu ģimenēm ar trim un vairāk bērniem pabalsts ir 240 Ls gadā.

6.4. Dzīvokļa pabalsts cietā kurināmā iegādei trūcīgām ģimenēm personām tiek piešķirts – 70 Ls gadā.

6.5. Dzīvokļa pabalsts daļējai parāda segšanai par īri trūcīgām ģimenēm/personām tiek piešķirts līdz 50 Ls gadā.

6.6. Dzīvokļa pabalstu cietā kurināmā iegādei piešķir pensionāriem un invalīdiem no tekošā gada 1.aprīļa līdz 31.decembrim, ja dzīvesvietu ir deklarējis viens pensionārs, invalīds vai ģimene, kurā ir tikai pensionāri un invalīdi, ja vidējie ienākumi par pēdējiem trim mēnešiem ir līdz 160 Ls mēnesī uz vienu ģimenes locekli, pabalsts ir 70 Ls gadā.

6.7. Dzīvokļa pabalstu siltumenerģijas pakalpojumu apmaksai piešķir no tekošā gada 1.janvāra līdz 31.decembrim, ja dzīvesvietu ir deklarējis viens pensionārs, invalīds vai ģimene, kurā ir tikai pensionāri un invalīdi:

6.7.1. ja vidējie ienākumi par pēdējiem trim mēnešiem ir līdz 120 Ls mēnesī uz vienu ģimenes locekli, pabalsts ir 140 Ls gadā;

6.7.2. ja vidējie ienākumi par pēdējiem trim mēnešiem ir no 121 Ls mēnesī līdz 160 Ls mēnesī uz vienu ģimenes locekli, pabalsts ir 130 Ls gadā.

6.8. Saskaņā ar Pārvaldes iesniegtajiem sarakstiem dzīvokļa pabalsts siltumenerģijas pakalpojumu apmaksai tiek pārskaitīts uzņēmumam, kurš sniedz siltumenerģijas pakalpojumus. Pārvalde noslēdz līgumu ar šo uzņēmumu.

7. Pabalsts trūcīgām ģimenēm un personām, kuriem tiek piešķirti sociālie dzīvokļi dzīvojamajā mājā Rūpnīcas ielā 6, Rēzeknē

7.1. Sociālā dzīvokļa īrnieks par īri, auksto ūdeni un kanalizāciju, par sadzīves atkritumu izvešanu maksā 50% no noteiktās mēneša maksas. Pārvalde sedz atlikušos 50% no noteiktās mēneša maksas. Pabalsts tiek pārskaitīts apsaimniekotājam un pakalpojumu sniedzējam.

7.2. Maksa par siltumenerģijas pakalpojumiem tiek piešķirta sociālā dzīvokļa īrniekam līdz 200 Ls gadā saskaņā ar rēķinu un par faktiski nodzīvoto laiku.

7.3. Lai saņemtu daļu no pabalsta par siltumenerģijas pakalpojumiem, personai tekošā gada 1.ceturkšņa beigās jāierodas Pārvaldē, jāuzraksta iesniegums par siltumenerģijas pakalpojumu pabalsta piešķiršanu par iepriekšējo ceturksni no 1.janvāra līdz apkures sezonas beigām un jāuzrāda pakalpojumu sniedzēja rēķini par šo periodu.

7.4. Lai saņemtu nākamo daļu no pabalsta par siltumenerģijas pakalpojumiem, tekošā gada 4.ceturkšņa beigās personai jāierodas Pārvaldē, jāuzraksta iesniegums par siltumenerģijas pakalpojumu pabalsta piešķiršanu par iepriekšējo ceturksni no oktobra mēneša līdz 31.decembrim un jāuzrāda pakalpojumu sniedzēja rēķini par šo periodu.

7.5. Personai katru mēnesi ir jāierodas Pārvaldē, jāuzraksta iesniegums par pabalsta piešķiršanu dzīvokļu īres maksas, maksas par auksto ūdeni, kanalizāciju un sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumu segšanu, kā arī jānoslēdz vienošanās par līdzdarbību.

7.6. Pēc klienta iesnieguma saņemšanas, 50% no dzīvokļu īres maksas, maksas par auksto ūdeni, kanalizāciju un sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumiem tiek segti no Pārvaldes sociālā budžeta līdzekļiem, un šie līdzekļi tiek pārskaitīti SIA "Rēzeknes namsaimnieks", SIA "Rēzeknes ūdens" un SIA "L&T".

7.7. Īrniekiem, kuri dzīvo sociālajos dzīvokļos, jāsadarbojas ar Pārvaldes sociālo darbinieku saskaņā ar "Kārtību, kādā sniedz sociālo palīdzību trūcīgām ģimenēm/personām, kurām izīrēti sociālie dzīvokļi".

8. Lēmumu pieņemšanas un apstrīdēšanas kārtība

8.1. Izvērtēt klienta materiālo stāvokli un pieņemt lēmumu, sastādot lēmuma projektu atbilstoši šiem noteikumiem, ir pilnvarota Pārvaldes pabalstu nodaļas vadītāja un sociālie darbinieki.

8.2. Lēmumu par sociālās palīdzības pabalsta piešķiršanu, pārtraukšanu vai atteikumu pabalstu nodaļas vadītāja, sociālais darbinieks pieņem viena mēneša laikā no dienas, kad izvērtēšanai iesniegti visi nepieciešamie dokumenti.

8.3. Lēmumu par pabalsta piešķiršanu, pārtraukšanu vai atteikumu Pārvalde izsniedz klientam pret parakstu vai izsūta pa pastu.

8.4. Lēmums stājas spēkā ar tā paziņošanas dienu.

8.5. Pārvaldes lēmumu var apstrīdēt Rēzeknes pilsētas domē, iesniedzot rakstveida iesniegumu Rēzeknes pilsētas domē, Atbrīvošanas alejā 93, Rēzeknē, LV–4601, lēmumā norādītajā termiņā.

8.6. Rēzeknes pilsētas domes lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, Atbrīvošanas alejā 88, Rēzeknē, LV–4601.

9. Noslēguma jautājumi

9.1. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē 2008.gada 10.oktobra Rēzeknes pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.17 "Par sociālo palīdzību Rēzeknes pilsētas pašvaldībā" un grozījumi tajos, 2008.gada 10.oktobra Rēzeknes pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.16 "Par sociālo palīdzību pensionāriem un invalīdiem Rēzeknes pilsētas pašvaldībā" un grozījumi tajos.

9.2. Saistošie noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks A.Rešetņikovs