Ministru kabineta noteikumi Nr.1645

Rīgā 2009.gada 22.decembrī (prot. Nr.89 186.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumos Nr.495 "Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" normu piemērošanas kārtība"

Izdarīt Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumos Nr.495 "Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 98.nr.; 2007, 205.nr.; 2009, 57.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

"2. Piemērojot likuma 1.panta pirmo daļu, nodokļa objektu iedalījumu ēkās un inženierbūvēs nosaka atbilstoši normatīvajos aktos apstiprinātai būvju klasifikācijai."

2. Svītrot 5.punktu.

3. Papildināt noteikumus ar 5.¹ punktu šādā redakcijā:

"5.¹ Piemērojot likuma 1.panta otrās daļas 3.¹ punktu, atbrīvojums no nekustamā īpašuma nodokļa nav attiecināms uz inženierbūvēs esošām telpu grupām."

4. Papildināt noteikumus ar 7.¹, 7.², 7.³ un 7.⁴ punktu šādā redakcijā:

"7.¹ Piemērojot likuma 1.panta otrās daļas 3.³ punktu, par vietējiem cauruļvadiem un kabeļiem uzskatāmi tie, kuri atzarojas no maģistrālajiem cauruļvadiem un līnijām (kabeļiem) vai atrodas vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

7.² Pie vietējas nozīmes ūdens piegādes cauruļvadiem pieskaitāmi ūdens ieguves urbumi un grodu akas, ūdenstorņi, ūdensapgādes cauruļvadi, siltumapgādes cauruļvadi un ūdens gradētavas.

7.³ Pie vietējas nozīmes notekūdeņu cauruļvadiem pieskaitāmi kanalizācijas tīklu cauruļvadi, notekūdeņu kolektori un notekūdeņu attīrīšanas būves.

7.⁴ Pie vietējas nozīmes elektropārvades un sakaru kabeļiem pieskaitāmi vietējie virszemes vai apakšzemes elektrokabeļi un sakaru kabeļi, sakaru kabeļu kanalizācijas cauruļvadi, kā arī vietējie televīzijas kabeļi un ar tiem saistītās koplietošanas antenas."

5. Izteikt 13.punktu šādā redakcijā:

"13. Likuma 1.panta otrās daļas 9.punkta izpratnē par vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju un daudzdzīvokļu māju palīgēkām uzskatāmas garāžas, šķūnīši, pagrabi un citas dzīvojamo māju palīgēkas."

6. Papildināt 16.punktu aiz vārda "angāri" ar vārdiem "skābbarības torņi, nojumes kažokzvēru sprostu izvietošanai, kūtsmēslu un vircas krātuves, kautuves".

7. Aizstāt 19.punktā vārdu "dabas" ar vārdu "vides".

8. Izteikt 23.punktu šādā redakcijā:

"23. Piemērojot likuma 2.panta piekto daļu, par zemes un ēkas lietotāju uzskata:

23.1. personu, kurai ar valsts vai pašvaldības institūcijas lēmumu valstij vai pašvaldībai piederoša zeme un ēkas ir nodotas valdījumā;

23.2. ja valsts vai pašvaldības īpašumā esoša zeme nav nodota valdījumā vai iznomāta, – personu, kuras īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir ēka, kas atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes;

23.3. par valstij vai pašvaldībai piederošo, privatizācijai nodoto vai privatizēto daudzdzīvokļu māju (tās daļu) un zemi, uz kuras šī māja atrodas, – daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotāju."

9. Papildināt noteikumus ar 23.¹ un 23.² punktu šādā redakcijā:

"23.¹ Piemērojot likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktu:

23.¹ 1. par vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju uzskata individuālo dzīvojamo māju, vasarnīcu un dārza māju, dvīņu, rindu un atsevišķu divdzīvokļu māju;

23.¹ 2. ja nekustamā īpašuma sastāvā ir vairāki nekustamā īpašuma nodokļa objekti, nekustamā īpašuma nodokļa likme tiek noteikta atsevišķi katram nekustamā īpašuma nodokļa objektam;

23.¹ 3. dzīvokļa īpašuma sastāvā esošu ēkas daļu (atsevišķais īpašums kopā ar attiecīgo kopīpašumā esošās mājas daļas domājamo daļu) uzskata par atsevišķu nodokļa objektu;

23.¹ 4. dzīvokļu īpašumos nesadalītām mājām vai ēkām (to daļām), kurām ir veikta būves kadastrālā uzmērīšana, nekustamā īpašuma nodokļa likmi nosaka atsevišķi katrai telpu grupai;

23.¹ 5. dzīvokļu īpašumos nesadalītām mājām vai ēkām (to daļām), kurām nav veikta būves kadastrālā uzmērīšana, nekustamā īpašuma nodokļa likmi nosaka, ņemot vērā katram kopīpašniekam piederošo ēkas domājamo daļu kadastrālo vērtību;

23.¹ 6. dzīvokļu īpašumos nesadalītām mājām vai ēkām (to daļām), kurās ir veikta būves kadastrālā uzmērīšana un kurās atrodas telpu grupas, kas tiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai, koplietošanas telpu grupai piemēro attiecīgās likmes proporcionāli koplietošanas telpu platībai, ko izmanto saimnieciskās darbības veikšanai, un koplietošanas telpu platībai, kas netiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai;

23.¹ 7. likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto likmi piemēro arī daudzdzīvokļu mājās esošajām mākslinieku darbnīcām, kuras likuma izpratnē pēc funkcionālās izmantošanas tiek pielīdzinātas dzīvošanai izmantotām telpu grupām.

23.² Piemērojot likuma 3.panta 3.¹ daļu:

23.² 1. minimālais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums piemērojams neatkarīgi no tā, vai nodokli aprēķina par pilnu vai nepilnu taksācijas gadu;

23.² 2. ja par taksācijas gadu kopējā aprēķinātā nodokļa summa pēc atvieglojumu piemērošanas ir mazāka par pieciem latiem, trūcīgām un maznodrošinātām personām pašvaldība aprēķina nodokli, nepiemērojot minimālo nodokļa maksājumu – pieci lati;

23.² 3. starpību starp likumā noteiktajā kārtībā aprēķināto nodokļa summu un minimālo nodokļa maksājumu – pieci lati – uzskaita un ņem vērā, aprēķinot taksācijas gadā nodokli par citiem nodokļa objektiem un sadala proporcionāli aprēķinātajām nekustamā īpašuma nodokļa summām par visiem nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja nekustamā īpašuma nodokļa objektiem."

10. Svītrot 31.¹ punktu.

11. Aizstāt 33.2.apakšpunktā vārdus "netiek izmantota" ar vārdiem "vai dzīvokļa īpašums netiek izmantots".

12. Izteikt 34.punktu šādā redakcijā:

"34. Nodokļa maksātājam ir pienākums likuma 7.panta 2.¹ daļā noteiktajos termiņos informēt pašvaldību par saimnieciskās darbības uzsākšanu nekustamajā īpašumā, par kuru piešķirts nodokļa atvieglojums saskaņā ar šā likuma 5.panta otro daļu."

13. Papildināt noteikumus ar 34.¹ punktu šādā redakcijā:

"34.¹ Ja nodokļa maksātājs ir pārkāpis šo noteikumu 34.punktu, pašvaldība aprēķina nekustamā īpašuma nodokli nepamatoti piešķirto atvieglojumu apmērā, papildus aprēķinātajam nodoklim nosakot samaksas termiņus saskaņā ar likuma 6.panta trešo daļu tajā taksācijas gadā, par kuru veikts nekustamā īpašuma nodokļa papildu aprēķins."

14. Aizstāt 38.punktā vārdu "(pielikums)" ar skaitli un vārdu "(1.pielikums)".

15.  Izteikt 40.punktu šādā redakcijā:

"40. Piemērojot likuma 6.panta pirmo daļu, pašvaldība par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru paziņo, nosūtot daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājam maksāšanas paziņojumu:

40.1. par valstij vai pašvaldībai piederošu, privatizācijai nodotu vai privatizētu daudzdzīvokļu māju un valstij vai pašvaldībai piekritīgo, piederošo, privatizācijai nodoto vai privatizēto zemi, uz kuras šī māja atrodas;

40.2. par dzīvokļa īpašumu, ja nodokļa maksātājs ir rakstiski pilnvarojis daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotāju viņa vietā veikt nodokļa maksājumus un ar tiem saistītās darbības."

16. Aizstāt 44.1.2.apakšpunktā vārdu "būves" ar vārdu "inženierbūves".

17. Aizstāt 44.2.1.2.apakšpunktā vārdu "būves" ar vārdu "inženierbūves".

18.  Aizstāt 44.2.2.apakšpunktā vārdu "būve" ar vārdu "inženierbūve".

19.  Papildināt noteikumus ar 44.¹, 44.² un 44.³ punktu šādā redakcijā:

"44.¹ Piemērojot likuma 7.panta pirmo daļu, gadījumos, ja valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu atsavina vai privatizē, nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums rodas ar nākamo mēnesi pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību iegūšanas.

44.² Piemērojot likuma 7.panta 2.¹ un 2.² daļu:

44.² 1. nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs iesniedz pašvaldībā paziņojumu par objektiem, kurus neapliek ar nekustamā īpašuma nodokli (2.pielikums);

44.² 2. nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs var atkārtoti neinformēt pašvaldību, ja nav mainījušies apstākļi, par kuriem nodokļa maksātājs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iepriekš paziņojis pašvaldībai;

44.² 3. paziņojumu par objektiem, kurus neapliek ar nekustamā īpašuma nodokli, pašvaldībai nesniedz:

44.² 3.1. fiziskās personas – par viņu īpašumā vai tiesiskā valdījumā esošām inženierbūvēm, kuras netiek izmantotas saimnieciskajā darbībā;

44.² 3.2. valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības – par viņu īpašumā vai tiesiskā valdījumā esošām inženierbūvēm;

44.² 3.3. lietotājs vai nomnieks – par valsts un pašvaldību īpašumā vai tiesiskā valdījumā esošām inženierbūvēm;

44.²4. ja nodokļu maksātājs informāciju par likuma 1.panta otrajā daļā minēto apstākļu iestāšanos pašvaldībai iesniedz pēc likuma 7.panta 2.¹ daļā noteiktā termiņa, to izmanto nodokļa aprēķinā ar nākamo taksācijas gadu pēc informācijas iesniegšanas vai attiecībā uz likuma 2.panta piektajā daļā minētajiem nodokļa maksātājiem – ar nākamo mēnesi pēc informācijas iesniegšanas.

44.³ Piemērojot likuma 7.panta trešo daļu, ja nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs atsavina vai dāvina nekustamo īpašumu valstij vai pašvaldībai, nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums beidzas ar nākamo mēnesi pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību izbeigšanās."

20.  Papildināt noteikumus ar 46.¹ punktu šādā redakcijā:

"46.¹ Piemērojot likuma 9.panta otro daļu, parāda summa – 150 latu – ir attiecināma uz katru nodokļa maksāšanas paziņojumu."

21. Papildināt noteikumus ar 47.¹ punktu šādā redakcijā:

"47.¹ Par ēkas lietotāju likuma pārejas noteikumu 3.¹ punkta izpratnē uzskatāma persona, kura faktiski izmanto ēku (tās daļu) bez dokumentu noformēšanas."

22. Svītrot 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55., 56., 57., 58., 59. un 60.punktu.

23. Papildināt noteikumus ar 60.² punktu šādā redakcijā:

"60.² Inženierbūvēm, kā arī tām ēkām, kas atbilstoši normatīvajos aktos apstiprinātai būvju klasifikācijai un normatīvajos aktos noteiktai būvju tipu pārejas tabulai ar 2010.gada 1.martu no inženierbūvēm pārklasificējas par ēkām, nekustamā īpašuma nodokli 2010.gadā aprēķina pēc būves kadastrālās vērtības uz 2010.gada 1.martu, bet, ja būve reģistrēta pēc 2010.gada 1.marta – pēc būves kadastrālās vērtības tās reģistrācijas dienā."

24. Aizstāt pielikumā vārdu "Pielikums" ar skaitli un vārdu "1.pielikums".

25.  Papildināt noteikumus ar 2.pielikumu šādā redakcijā:

"2.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 20.jūnija
noteikumiem Nr.495

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Finanšu ministrs E.Repše