Par ministrijas paveiktajiem darbiem 2009.gadā

 Aizvadītajā gadā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) turpināja sekmīgi īstenot normatīvajos aktos noteiktās funkcijas valsts attīstības un reģionālās attīstības plānošanas un koordinācijas jomā, pašvaldību attīstības un telpiskās plānošanas jomā. Valdībai lemjot par Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta reorganizāciju, 1.jūnijā RAPLM pārņēma e-pārvaldes politikas un informācijas sabiedrības politikas plānošanas funkciju.

2009.gadā ministrija veiksmīgi pabeidza administratīvi teritoriālo reformu, atbalstot jaunizveidotās novadu pašvaldības gan finansiāli, gan metodiski vadot jauno pašvaldību darba sākšanu.

Vienlaikus tika pabeigta vairāku nozīmīgu uzdevumu izpilde, tai skaitā izstrādāta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, izstrādāti priekšlikumi un uzsākta diskusija par valsts pārvaldes optimizāciju, piedāvājot vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu pārvaldes pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem, kā arī izstrādāts Latvijas stratēģiskais attīstības plāns 2010.–2013.gadam, elektronisko identifikācijas karšu koncepcija un telpiskās plānošanas sistēmas attīstības koncepcija.

 1. Valsts attīstības plānošana

Stipra, lepna, dižena Latvija 2030.gadā

2009.gada laikā ir pabeigts darbs pie Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam, kuru 2010.gada sākumā plānots izskatīt Nacionālās attīstības padomē, Ministru kabinetā un pēc tam Saeimā.

Stratēģijā ir definēta valsts attīstības vīzija, mērķi un uzdevumi ilgtermiņā, paredzot, ka Latvija 2030.gadā būs plaukstoša, aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts. Ikviens cilvēks varēs justies drošs, lepns un piederīgs Latvijai, šeit ikviens varēs īstenot savus mērķus.

Stratēģijā izmantotā kapitālu pieeja ir viens no veidiem, lai rastu atbildi uz jautājumu, kā vislabāk izmantot un lietot mūsu rīcībā esošo nacionālo bagātību –cilvēka, kultūras, ekonomisko, sociālo un dabas, tai skaitā vietas, kapitālus, kurus gribam nenoplicinātus un pavairotus nodot nākamajām paaudzēm.

Stratēģija nosaka septiņas prioritātes Latvijas attīstībai ilgtermiņā: kultūras telpas attīstība, ieguldījumi cilvēkkapitālā, paradigmas maiņa izglītībā, inovatīva un ekoefektīva ekonomika, daba kā nākotnes kapitāls, inovatīva pārvaldība un sabiedrības līdzdalība, kā arī iezīmē telpiskās attīstības perspektīvu.

Katras prioritātes ietvaros ir definēts viens vai vairāki mērķi, noteikti rīcības virzieni, kā arī uzrādīti indikatori progresa uzraudzībai.

2010.gada janvārī plānots sasaukt Nacionālās attīstības padomes sēdi, kura lems par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam projektu. Pēc padomes lēmuma stratēģija tiks sagatavota iesniegšanai Ministru kabinetā.

Pēc apstiprināšanas Saeimā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija kļūs par valsts galveno plānošanas instrumentu ar likuma spēku. Visi tuvākas un tālākas nākotnes stratēģiskās plānošanas un attīstības dokumenti tiks veidoti saskaņā ar šīs stratēģijas noteiktajiem virzieniem un prioritātēm.

Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.–2013.gadam

Ņemot vērā, ka pēdējā gadā tika izstrādāti vairāk nekā 30 plāni un programmas, kas vērstas tikai uz starptautiskās finanšu palīdzības saņemšanu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija izstrādāja rīcības plānu, kas ietver ekonomikas aktivitāšu veicināšanu.

Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns (LSAP) 2010.–2013.gadam, ievērojot Latvijas Nacionālajā attīstības plānā noteikto valsts izaugsmes mērķi – dzīves kvalitāte, nosaka pašreizējai situācijai aktuālas prioritātes un rīcības virzienus, kā arī to ietvaros sasniedzamos rezultatīvos rādītājus.

Plānā noteiktās prioritātes, rīcības virzieni, uzdevumi, pasākumi un sasniedzamie rezultāti tiks īstenoti, veicot atbildīgo institūciju sagatavotajos attīstības plānošanas dokumentos, piemēram, Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānā, Latvijas ekonomikas atveseļošanas plānā, Sociālās drošības tīkla stratēģijā un citos, un tiesību aktos paredzētās darbības.

Izvirzītais virsmērķis ir saglabāt dzīves kvalitāti Latvijas iedzīvotājiem, savukārt mērķis – kāpināt valsts konkurētspēju. Plāns nosaka vidēja termiņa rīcības virzienus trīs prioritāšu ietvaros: ekonomikas izaugsme, sociālā drošība un publiskās pārvaldes efektivitāte un pakalpojumi.

Lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, paredzēts sekmēt makroekonomisko stabilitāti un uzņēmējdarbības vides konkurētspēju, izglītības un pētniecības ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, preču un pakalpojumu eksportu un vietējās produkcijas patēriņu Latvijas tirgū, kā arī mazināt sociālekonomiskās attīstības atšķirības starp reģioniem.

Sociālās drošības sekmēšanai plānots nodrošināt sociālo atbalstu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, veselības pakalpojumu pieejamību, kā arī paaugstināt izglītības efektivitāti un kvalitāti. Tāpat šīs prioritātes ietvaros paredzēts gādāt par iekšējo drošību, nodrošināt kultūras pakalpojumus un sabiedrības līdzdalību kultūras aktivitātēs, kā arī īstenot pasākumus vides aizsardzībai un klimata pārmaiņu mazināšanai.

Savukārt, lai uzlabotu publiskās pārvaldes efektivitāti un pakalpojumus, plānots izveidot mazu, profesionālu publisko pārvaldi. LSAP paredz īstenot strukturālās reformas ministrijās un to pakļautībā esošās iestādēs, ieviest vienas pieturas aģentūras principu, nodrošinot e-pārvaldes darbību, vienkāršot administratīvās procedūras, mazinot administratīvo slogu iedzīvotājiem un komersantiem, nodrošināt koordinētu valsts attīstības plānošanas procesu publiskajā pārvaldē.

Plāna īstenošanai paredzēts, ka, sagatavojot institūciju darbības stratēģijas nākamajam plānošanas ciklam, tiks ievēroti plānā noteiktie vidējā termiņa rīcības virzieni un sasniedzamie rezultāti. Tāpat plānam būtu jākalpo par pamatu valsts budžeta izstrādē.

 2. Valsts pārvaldes attīstība un pakalpojumi iedzīvotājiem

Radīti priekšnosacījumi vienota valsts pakalpojumu saņemšanas tīkla darbībai

Lai radītu priekšnosacījumus ātrai, efektīvai un saskaņotai valsts pārvaldes iestāžu darbībai, kas nodrošinātu ērtu un kvalitatīvu valsts sniegto pakalpojumu saņemšanu iedzīvotājiem, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir sākusi darbu pie valsts pārvaldes iestāžu strukturālās reformas, koncentrējot pakalpojumu sniegšanu reģionos.

RAPLM, apkopojot datus par esošo situāciju, secināja, ka līdz šim veiktās strukturālās reformas ministrijās un atsevišķās valsts pārvaldes iestādēs neuzlabo pakalpojumu saņemšanas iespējas iedzīvotājiem.

RAPLM uzskata, ka pēc iespējas ātrāk jāsāk veidot vienotu pakalpojumu saņemšanas tīklu visā valsts teritorijā, veidojot vienas pieturas aģentūras.

Vienas pieturas aģentūras izveides rezultātā iedzīvotājiem būtu iespējams saņemt daudzveidīgus valsts iestāžu un pašvaldību sniegtos pakalpojumus, koncentrējot pakalpojumu sniegšanu vienuviet.

Plānots, ka vienas pieturas aģentūrās, kas tiktu veidotas uz pašvaldību administrācijas bāzes, tiktu ieviesta e-pārvalde, lai iedzīvotājiem nodrošinātu pieeju visiem valsts pārvaldes pakalpojumiem vienuviet.

RAPLM sagatavoja un šā gada decembrī valdību iepazīstināja ar situāciju valsts un pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem.

Patlaban dažādu valsts pārvaldes iestāžu reģionālās struktūrvienības Latvijas teritorijā ir izvietotas atšķirīgi. Turklāt šīm struktūrvienībām ir noteiktas arī atšķirīgas apkalpes teritorijas – dažām iestādēm tās atbilst bijušajām rajonu teritorijām, dažām – plānošanas reģionu teritorijām.

Līdz ar to viena noteikta pakalpojuma saņemšanai iedzīvotāji ir spiesti pārvietoties plānošanas reģiona teritorijas robežās, apmeklējot vairākas iestādes. Tāpat, lai saņemtu pašvaldību pakalpojumus, nereti ir nepieciešamas valsts institūciju izsniegtas izziņas, kā rezultātā iedzīvotāji un uzņēmēji ir spiesti apmeklēt dažādas iestādes.

Vienas pieturas aģentūras principu sākotnēji piedāvāts ieviest 29 nacionālas nozīmes attīstības centros – astoņās republikas pilsētās un reģionālas nozīmes attīstības centros 21 novada pilsētā, kur iedzīvotājiem būs iespējams saņemt valsts un pašvaldību sniegtos pakalpojumus gan elektroniski, gan klātienē.

Vienas pieturas aģentūras ieviešanas ietvaros RAPLM plāno izvērtēt iespēju iestāžu reģionālo struktūrvienību pakalpojumus nodot privātajam sektoram vai citai valsts pārvaldes iestādei, lai nepieciešamos pakalpojumus iedzīvotājiem nodrošinātu nevis vairākas iestādes, bet gan viena iestāde.

Lai sagatavotu konkrētus priekšlikumus vienas pieturas aģentūras principa ieviešanai un nodrošinātu valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem reģionos, visām nozaru ministrijām RAPLM līdz 2010.gada 15.janvārim jāiesniedz informācija par ministriju padotības iestāžu reģionālām struktūrvienībām un to sniegtajiem pakalpojumiem.

Tāpat jau patlaban tiek apkopoti dati par nozaru ministriju un to pakļautībā esošo iestāžu pakalpojumiem, kuri nav nepieciešami un tāpēc ir izslēdzami no normatīvajiem aktiem, atsakoties no pakalpojumu sniegšanas. Vienlaikus tiek izvērtēti iespējamie riski gadījumā, ja pakalpojumu sniegšana tiku pārtraukta.

RAPLM apkopo pakalpojumus, kuru sniegšana ir deleģējama nevalstiskajam vai privātajam sektoram, nosakot pakalpojumu sniegšanas kvalitātes un pieejamības nosacījumus, kā arī pakalpojumus, kuru sniegšanā nepieciešams saglabāt valsts iestāžu teritoriālās struktūrvienības.

Vienas pieturas aģentūras priekšlikumu izstrādē ir iesaistījušies arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji un Latvijas Universitātes eksperti, kuri jau līdz šim ir pauduši atbalstu vienas pieturas aģentūras principa ieviešanai un iesaistīsies valsts pakalpojumu vērtēšanā.

 3. E-pārvaldes politikas īstenošana

Tiks ieviests jauns personu apliecinošs dokuments – elektroniskā identifikācijas karte

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir izstrādājusi priekšlikumu ieviest jaunu personu apliecinošu dokumentu – elektronisko identifikācijas karti (eID).

RAPLM izstrādātā koncepcija paredz ieviest identifikācijas kartes, kuras atbilstu Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas standartiem. Vienlaikus eID karti varēs izmantot elektroniskajā vidē, lai saņemtu elektroniskos pakalpojumus un lietotu elektronisko parakstu saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām. Tāpat eID karte kalpos par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu Eiropas Savienības teritorijā.

Lai ieviestu eID karti, RAPLM piedāvā ieviest partnerības. Tādējādi maksimāli samazināti projekta realizācijas finansiālie un tehnoloģiskie riski. Ministrijas risinājums nodrošinās klientam ērtāku apkalpošanu vienuviet – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP).

PMLP nodrošinās eID karšu izsniegšanu, savukārt privātais partneris nodrošinās uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja funkcijas. Tāpat paredzēts, ka privātais partneris nodrošinātu nepersonalizēto karšu izgatavošanu, sertifikātu ģenerēšanu, konfigurāciju, atsaukšanas sarakstu uzturēšanu, laika zīmogošanu, kā arī veiks ar eID ieviešanu saistīto pakalpojumu attīstību, popularizēšanu, integrāciju un uzturēšanu, un uzturētu lietotāju atbalsta centru.

RAPLM piedāvātais risinājums paredz, ka privātā partnera piesaistes gadījumā piecu gadu laikā valsts budžetā tiktu iekasēti vairāk nekā 2,8 miljoni latu.

Plānots, ka eID karšu koncepcija tiktu īstenota 2010.gadā no darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.prioritātes “Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana” 3.2.2.pasākuma” IKT infrastruktūra un pakalpojumi” 3.2.2.1.aktivitātes “Publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu un informācijas sistēmu attīstība” 3.2.2.1.1.apakšaktivitātes “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” programmai piešķirtajiem līdzekļiem. Savukārt turpmākajos gados no kārtējā gada valsts budžeta līdzekļiem.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) jau paudusi atbalstu RAPLM izstrādātajai koncepcijai par jauna personu apliecinoša dokumenta ieviešanu, kā arī akcentējusi, ka identifikācijas kartē iekļautā papildu funkcionalitāte – personas autentifikācija un droša elektroniskā paraksta radīšana – ir viens no visbūtiskākajiem jautājumiem efektīvas un resursus ekonomējošas pārvaldes, tajā skaitā e-pārvaldes, ieviešanai Latvijā.

“Tieši šajā laikā, kad resursu, procesu un izmaksu ekonomija ir izvirzīta kā valsts galvenā prioritāte ekonomiskās krīzes pārvarēšanai, ir nepieciešams nekavējošs darbs pie koncepcijas projektā izvirzītās eID funkcionalitātes turpmākas izstrādes un ieviešanas,” uzsver LIKTA pārstāvji.

LIKTA tāpat atzina, ka eID kartes nodrošinās daudz plašāku un inovācijām bagātāku eID sniegto iespēju izmantošanu, kā arī to izplatību komercsektorā un turpmāko attīstību. “Personas autentifikācija, saņemot elektroniskos pakalpojumus, vai droša elektroniskā paraksta radīto iespēju uzturēšana nav raksturīga tiešajām valsts pārvaldes funkcijām un tās iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. It īpaši laikā, kad nav pietiekamu resursu valstiski svarīgu funkciju nodrošināšanai, nav lietderīgi uzņemties jaunu, valstij neraksturīgu pakalpojumu sniegšanu,” pauda LIKTA.

 4. Telpiskās plānošanas sistēmas attīstība

Lai vienkāršotu pastāvošo teritorijas plānošanas sistēmu, noteiktu risināmos uzdevumus katrā plānošanas līmenī un paredzētu iespēju jūras telpiskajai plānošanai, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) 2009.gada laikā ir izstrādājusi vairākus normatīvos aktus telpiskās plānošanas jomā.

Kā viens no būtiskiem sasniegumiem 2009.gadā minams fakts, ka šobrīd praktiski visām bijušajām pašvaldībām šobrīd ir spēkā esošs teritorijas plānojums. Arī jaunizveidoto novadu domes ir izpildījušas Teritorijas plānošanas likuma prasības un pārapstiprinājušas to administratīvajā teritorijā ietilpstošo teritoriālo vienību teritoriju plānojumus.

RAPLM šā gada laikā sagatavoja arī ziņojumu par aizsargjoslu sadalīšanu, kurā ieteikts sadalīt dabas, vides aizsargjoslas un tehniskās, projektējamās aizsargjoslas atsevišķi.

Tāpat sagatavoti priekšlikumi par Aizsargjoslu likumā ietverto normu integrēšanu citos normatīvajos aktos, kā arī uzsākta Piekrastes teritorijas telpiskās attīstības stratēģijas izstrāde.

Izstrādāta teritorijas plānošanas sistēmas attīstības koncepcija

Atzīstot pašreizējo Latvijas teritorijas plānošanas sistēmas darbību kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas par neefektīvu salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) telpiskās plānošanas sistēmām, kas darbojas, piemēram, Nīderlandē, Lielbritānijā, Igaunijā un Dānijā, RAPLM 2009.gadā izstrādāja Teritorijas plānošanas sistēmas attīstības koncepciju.

Koncepcijas izstrādes mērķis ir noteikt valsts politiku teritorijas plānošanas sistēmas pilnveidošanai valstī pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas, kā arī noteikt katrā plānošanas līmenī risināmos uzdevumus, lai tie nepārklātos. Papildus terminam “telpiskā attīstība” koncepcijā tiek dots skaidrojums par kopīgo un atšķirīgo no termina “teritorijas attīstības plānošana”.

Veikti grozījumi Reģionālās attīstības likumā

Lai sakārtotu teritorijas attīstības plānošanas sistēmu, sasaistot sociālekonomiskās attīstības plānošanas, telpiskās attīstības plānošanas un budžeta plānošanas procesus, RAPLM izstrādājusi grozījumus Reģionālās attīstības likumā.

Likums papildināts ar teritorijas attīstības plānošanas dokumenta skaidrojumu, kā arī nosaka nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, to saturu un principus savstarpējās saskaņotības nodrošināšanai.

Likuma grozījumi uzdod vietējām pašvaldībām un plānošanas reģioniem līdz 2013.gada 1.janvārim nodrošināt attīstības plānošanas dokumentu atbilstību reģionālās attīstības likumam.

Izstrādāta Zemes pārvaldības likuma koncepcija

Lai veicinātu zemes kā unikāla dabas resursa racionālu izmantošanu un aizsardzību, RAPLM izstrādātā koncepcija Zemes pārvaldības likuma izstrādei paredz risinājumus zemes izmantošanas, aizsardzības, pārvaldības un informācijas jautājumu sakārtošanai, kā arī nosaka atbildību par zemes izmantošanas pārkāpumiem.

Koncepcijā zeme tiek apskatīta ne tikai kā īpašuma tiesību objekts, kuru pērk un pārdod, bet arī kā dabas sastāvdaļa, kas ir būtiska cilvēces dzīves un eksistences nodrošināšanai. Koncepcijā iekļauti tādi jautājumi kā zemes izmantošanas principi, lietotāju tiesības un pienākumi, zemes izmantošana sabiedrības vajadzībām, valsts un pašvaldību kompetence zemes pārvaldībā, kā arī priekšlikumi augsnes aizsardzības nodrošināšanai, zemes pārraudzības sistēmas izveidošanai un citi ar zemes izmantošanu saistīti jautājumi. Zemes pārvaldības likuma izstrāde un ieviešana radīs priekšnoteikumus zemes ilgtspējīgai izmantošanai.

5. Pašvaldību attīstība un pārraudzība

Pabeigta administratīvi teritoriālā reforma

Pašvaldību darbības jomā 2009.gads iezīmēja jaunu posmu – mainījusies līdz šim pastāvējusī pašvaldību sistēma Latvijā. Īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, ir ne tikai samazinājies vietējo pašvaldību skaits no 522 vietējām pašvaldībām, kuras darbojās līdz šā gada 1.jūlijam, uz 118 vietējām pašvaldībām pēc 1.jūlija, bet arī reorganizētas jeb beigušas pastāvēt 26 rajonu padomes, kas līdzšinējā pašvaldību sistēmā bija otrā līmeņa pašvaldības.

Sekmīgai administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai gan Ministru kabinets, gan Saeima ir pieņēmusi virkni normatīvo aktu, kas regulē novadu pašvaldību darbību pēc administratīvi teritoriālās reformas un nosaka to kompetenci. Intensīvs darbs norit arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM), izstrādājot dažādus metodiskos materiālus un ieteikumus, atbildot uz pašvaldību pārstāvju jautājumiem, kā arī dodoties uz reģioniem pie jaunievēlēto novadu vadītājiem un darbiniekiem, lai palīdzētu un izskaidrotu svarīgākos veicamos darbus, sākot novada pašvaldības darbību.

Tā kā kopš pagājušā gada otrās puses pasaulē un līdz ar to arī Latvijā vērojama strauja ekonomikas lejupslīde, kas nenoliedzami ietekmē gan valsts, gan pašvaldību budžetu ieņēmumus un ne tikai ierobežo ieguldījumus attīstībā, bet arī skar pašvaldību iespējas pilnvērtīgi veikt savas funkcijas, RAPLM piedāvāja krīzes laikā pārskatīt pašvaldību funkcijas, samērojot to izpildi ar pašvaldībām pieejamo finansējumu.

Par grozījumiem 11 tiesību aktos, kas ļautu samērot pašvaldību rīcībā esošos finanšu līdzekļus ar tiesību aktos pašvaldībām noteiktajām funkcijām, uzdevumiem un pienākumiem, 15.decembrī lēma Ministru kabinets. RAPLM uzskata, ka grozījumi normatīvajos aktos attiecīgās jomās atvieglos pašvaldību darbu, taču ir jāturpina normatīvo aktu pārskatīšana, pēc iespējas atsakoties no dažādu birokrātisku procedūru noteikšanas. Piedāvātie grozījumi tiesiskajā regulējumā jāizstrādā līdz 2010.gada 1.februārim.

Rajonu padomes vēl darbojas līdz šā gada beigām

Noslēdzoties administratīvi teritoriālajai reformai, kuras rezultātā tika izveidoti 109 novadi un deviņas republikas pilsētas: Rīga, Jūrmala, Valmiera, Liepāja, Ventspils, Rēzekne, Daugavpils, Jēkabpils un Jelgava, novadu pašvaldībām līdz šā gada beigām bija jāpārņem rajonu pašvaldību funkcijas, institūcijas, manta un finanšu līdzekļi, kā arī tiesības un saistības.

Rajona padomes pilnvaras izbeidzas 2009.gada 1.jūlijā. Rajonu reorganizācijas process 2009.gada 30.decembrī noslēgsies 24 no 26 rajonu pašvaldībām saskaņā ar rajonu padomju izstrādātajiem rajonu reorganizācijas plāniem, kuru izpildi uzrauga Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM). Savukārt Ventspils un Gulbenes rajona teritorijās novads ir izveidots bijušās rajona pašvaldības robežās, un šīs rajonu pašvaldības savu darbību beidza līdz ar novada darbības uzsākšanos šā gada 1.jūlijā.

Ņemot vērā, ka daļa pašvaldību, sastādot reorganizācijas plānus, nespēja vienoties par atsevišķu funkciju un tiesību sadali starp novadu pašvaldībām, par sešu rajonu – Limbažu, Aizkraukles, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Cēsu – reorganizāciju lēma Ministra kabinets.

Lai nodrošinātu pašvaldību darba nepārtrauktību un pēctecību, reorganizācijas gaitā vietējās pašvaldības un plānošanas reģioni pārņēma attiecīgā rajona pašvaldības funkcijas, institūcijas, mantu, finanšu līdzekļus, tiesības un saistības.

6. Investīcijas pašvaldību attīstībai

Viena no reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna prioritātēm 2009.gadā bija nodrošināt valsts atbalstu pašvaldībām infrastruktūras sakārtošanai un kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem. Kopumā 2009.gadā pašvaldībām piešķirti vairāk nekā 19 miljoni latu.

“Neskatoties uz ekonomisko lejupslīdi un valsts budžeta izdevumu vairākkārtēju samazināšanu, ir izdevies pašvaldībām nodrošināt pietiekami nozīmīgu atbalstu. Ieguldījumi infrastruktūrā ir pareizais veids, kā sekmēt uzņēmējdarbības aktivitāti reģionos un iedzīvotājiem nodrošināt gan tik nepieciešamās darba vietas, gan mūsdienīgu pašvaldības pakalpojumu pieejamību,” akcentē ministrs.

Novadu infrastruktūras attīstībai piešķirti 4,11 miljoni latu

2009.gadā, izveidojot 109 novadus un deviņas republikas pilsētas, noslēdzās vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma. Turpinot atbalstu jaunizveidotajiem novadiem, RAPLM dažādu pašvaldībām nozīmīgu infrastruktūras objektu sakārtošanai un autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai piešķīra 4,11 miljonus latu.

Vienreizējās dotācijas apmērs vienam novada pagastam vai pilsētai ir 200 000 latu.

Dotācijas 3,15 miljonu latu apmērā tika izmaksātas no šim mērķim paredzētās RAPLM budžeta programmas, papildus 1 miljonu latu Babītes, Pāvilostas, Raunas, Nīcas, Olaines, Ozolnieku, Mālpils, Durbes un Beverīnas novadiem piešķirot no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Tāpat, ņemot vērā valsts budžetā veiktos izdevumu samazinājumus, RAPLM piedāvāja pašvaldībām, kurām ir Valsts kasē ņemts aizņēmums, to dzēst. Kopumā šogad dzēsti 13 pašvaldību aizņēmumi 1,94 miljonu latu apmērā. Izstrādājot valsts budžetu 2010.gadam, iekļauta norma dzēst sešu pašvaldību Valsts kasē ņemto aizņēmumu neatmaksāto daļu 965 885 latus.

No 2005.gada līdz šā gada beigām novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai tika piešķirti 95,95 miljoni latu. Nākamā gada valsts budžetā novadu infrastruktūras attīstībai paredzēti 1,575 miljoni latu, tādējādi visām pašvaldībām, kas vienojušās par novadu izveidi, likumā noteiktās dotācijas būs izmaksātas.

Pašvaldību investīciju projektu īstenošanai piešķirti 14 miljoni

Pašvaldību infrastruktūras attīstībai, pabeidzot iepriekšējos gados iesāktos projektus, 2009.gadā no valsts investīciju programmas piešķirtas mērķdotācijas 12,17 miljoni latu. Tās saņēma 27 pašvaldības.

Papildus šīm dotācijām Daugavpils, Rēzeknes, Liepājas, Cēsu, Jēkabpils, Talsu, Balvu, Alūksnes un Cesvaines pašvaldībām tika piešķirti kopumā 1,67 miljoni latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jo pēc šā gada valsts budžeta grozījumiem sākotnēji paredzētais atbalsts investīciju projektiem tika samazināts vai arī finansējums tika atteikts.

Galvenais nosacījums mērķdotāciju piešķiršanai bija iesākto pašvaldību investīciju projektu aktivitāšu pabeigšana.

Izglītības reformas seku novēršanai RAPLM pašvaldībām piešķir 1,23 miljonus latu

Lai izmaksātu atlaišanas pabalstus pedagogiem, kuri darbu zaudējuši izglītības iestāžu reorganizācijas vai slēgšanas rezultātā, kā arī lai nodrošinātu skolēnu pārvadājumus, pašvaldībām pēc RAPLM iniciatīvas šogad piešķirti 1,23 miljoni latu.

RAPLM apkopotā informācija liecināja, ka 25 pašvaldībās tika slēgtas 47 skolas un atbrīvoti 680 pedagogi. 749 pedagogi atbrīvoti atbilstoši noteiktajam skolēnu skaitam uz vienu pedagoģisko likmi, bet 25 pašvaldībās tika reorganizētas 45 skolas un atbrīvoti 290 pedagogi.

Saskaņā ar Darba likumā noteikto, uzteicot darba līgumu gadījumos, ja tiek samazināts darbinieku skaits vai tiek likvidēts darba devējs, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu. Kopumā pašvaldībām atlaišanas pabalstu izmaksai pedagogiem piešķirti 987 864 lati.

Lai nodrošinātu transporta izdevumu kompensāciju pašvaldībām par skolēnu pārvadājumiem, RAPLM novadu pašvaldībām šogad izmaksāja 239 501 latu.

Finansējums tika nodrošināts tām pašvaldībām skolēnu nogādāšanai skolās no apdzīvotajām vietām, kur skolas ir slēgtas vai reorganizētas izglītības reformas rezultātā.

Dabas stihiju seku novēršanai un citu pašvaldībām nepieciešamu pasākumu īstenošanai piešķir 210 942 latus

Pašvaldībām no valsts budžeta pēc RAPLM iniciatīvas šogad piešķirti vēl 210 942 lati gan dabas stihiju seku novēršanai, gan citu pasākumu īstenošanai.

Vētru un dabas stihiju radīto postījumu novēršanai RAPLM pašvaldībām kopumā piešķīra 147 325 latus.

Piešķirtie līdzekļi bija nepieciešami Līvānu, Gulbenes, Saldus un Bauskas novada pašvaldībām, lai novērstu lietus un vētras laikā radītos postījumus, nopostot jumtu segumus pašvaldību ēkām un objektiem, Mēmeles stāvkrastu pie Bauskas pils, kā arī sporta stadionus un ielu segumu. Savukārt ugunsgrēka radīto postījumu novēršanai līdzekļus saņēma Lauces pagasta, Kuldīgas un Lubānas novada pašvaldības.

Līdzekļi tika piešķirti arī Rīgas pašvaldībai, lai novērstu šā gada janvāra sākumā masu nekārtību laikā Vecrīgā nodarīto zaudējumu kompensēšanai.

Zilākalna pagasta padomei RAPLM piešķīra 41 495 latus, lai pašvaldība nodrošinātu pašvaldības vērtēto ieņēmumu koriģēšanas rezultātā nepieciešamo dotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda.

Tāpat pašvaldībām 22 122 latu apmērā segti izdevumi, kas saistīti ar 2008.gadā mirušo cilvēku apbedīšanu, kuru personas nav noskaidrotas.

 7. Eiropas Savienības fondu investīcijas pašvaldībās un reģionos

Šogad noslēgtie līgumi 197,16 miljonu latu apmērā par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu pašvaldībās ir labs pamats reģionu attīstībai un konkurētspējas veicināšanai nākotnē – tā, izvērtējot 2009.gadā paveikto, akcentē reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

Ministrs uzskata, ka investīcijas reģionos ir reāls tautsaimniecības atveseļošanu veicinošs pasākums. “Eiropas fondu līdzekļi infrastruktūras attīstībai sekmēs ekonomisko aktivitāti, saglabājot darba vietas un vairojot ieņēmumus pašvaldību budžetos. Ieguvēji būs gan iedzīvotāji, kuriem būs pieejami kvalitatīvāki pakalpojumi, gan reģionos strādājošie uzņēmēji,” norāda E.Zalāns.

Sekmējot pilsētu infrastruktūras attīstību, atbilstoši to attīstības prioritātēm RAPLM šogad noslēgusi 43 līgumus ar 16 pilsētām par 105,08 miljoniem latu. Kopumā šajā aktivitātē ir pieejami 209 miljoni latu.

Pilsētu projekti ir vērsti uz dažāda veida – satiksmes, uzņēmējdarbības, izglītības, kultūras un cita veida – infrastruktūras attīstību, kas sniedz pozitīvu efektu ne tikai konkrētās pilsētas, bet arī apkārtējo teritoriju izaugsmei.

Nākamā gada pirmajā ceturksnī novadu pašvaldībām būs pieejami papildu 9,5 miljoni latu publiskās un uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai. RAPLM priekšlikumu izveidot jaunu ES fondu aktivitāti “Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai” oktobrī atbalstījusi uzraudzības komiteja.

Lai veicinātu vienlīdzīgas nodarbinātības iespējas, attīstot pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūru, RAPLM parakstījusi ar pašvaldībām 26 līgumus par 17,99 miljoniem latu.

Aktivitātē “Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros” pašvaldības finansējumu izmantos izglītības iestāžu renovācijai, būvniecībai, infrastruktūras attīstībai, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanai.

Savukārt, lai nodrošinātu bērnu, invalīdu un pensijas vecuma personu sociālās aprūpes un sociālo prasmju attīstību, kā arī izglītošanas un brīvā laika pavadīšanas iespējas, RAPLM ar 16 pašvaldībām, to iestādēm, biedrībām un nodibinājumiem noslēgusi līgumus par 1,89 miljoniem latu.

Aktivitātes “Atbalsts alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības attīstībai” ietvaros pašvaldības izveidos, piemēram, brīvā laika pavadīšanas centrus bērniem, alternatīvās aprūpes pakalpojumu centru, sākumskolas vecuma bērnu rotaļu un attīstības centru, kā arī dienas centrus bērniem.

2009.gadā RAPLM nodrošināja līdzdalību piecu ES teritoriālās sadarbību programmu konkursos pieteiktu projektu novērtēšanā. Sadarbībā ar citu dalībvalstu atbildīgajām institūcijām apstiprināti 75 projekti ar Latvijas partneru dalību par kopēju summu 72,22 miljoni latu.

Apstiprinātie projekti veicinās Eiropas teritoriju dinamisku un ilgtspējīgu attīstību, starpreģionu pieredzes apmaiņu, tādējādi sniedzot praktisku ieguldījumu ES reģionālās politikas īstenošanā.

Lai veicinātu vienmērīgu un ilgtspējīgu Latvijas pierobežas reģionu sociāli ekonomisko attīstību, RAPLM Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta programmas “Pārrobežu sadarbība” ietvaros pašvaldībām apakšprojektu īstenošanai piešķīra 1,08 miljonus latu.

Īstenojot pašvaldību iecerētos projektus, tiks pozitīvi ietekmēta sadarbības tīkla izveidošana un attīstība starp Latvijas un kaimiņvalstu pierobežu reģioniem. Programmas mērķis ir sniegt atbalstu turpmākajai reģionu ekonomiskā potenciāla izmantošanai Lietuvas, Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas pierobežā.