Konvencija par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā – Konvencija par cilvēktiesībām un biomedicīnu

Ovjedo, 04.04.1997.

PREAMBULA

Eiropas Padomes dalībvalstis, citas valstis un Eiropas Kopiena, kas parakstījušas šo Konvenciju,

ņemot vērā Vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju, ar ko 1948. gada 10. decembrī nāca klajā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja;

ņemot vērā 1950. gada 4. novembra Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju;

ņemot vērā 1961. gada 18. oktobra Eiropas Sociālo hartu;

ņemot vērā 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoņtiesībām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām;

ņemot vērā 1981. gada 28. janvāra Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi;

ņemot vērā 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvenciju;

uzskatot, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku tās dalībvalstu vienotību un ka viens no līdzekļiem, kā to panākt, ir cilvēktiesību un pamatbrīvību nodrošināšana pašlaik un turpmāk;

apzinoties, ka bioloģija un medicīna attīstās arvien straujāk;

būdamas pārliecinātas, ka cilvēks jāciena gan kā indivīds, gan kā cilvēku dzimuma pārstāvis, un atzīstot, cik svarīga ir cilvēka cieņas nodrošināšana;

apzinoties, ka nepareiza bioloģijas un medicīnas zināšanu izmantošana var novest pie rīcības, kas apdraud cilvēka cieņu;

apliecinot, ka progresu bioloģijā un medicīnā vajadzētu izmantot gan šīs, gan nākamo paaudžu labā;

uzsverot, ka ir vajadzīga starptautiska sadarbība, lai no bioloģijas un medicīnas sasniegumiem labumu gūtu visa cilvēce;

                                                                                                       

atzīstot, cik svarīgi ir veicināt publiskas diskusijas par bioloģijas un medicīnas piemērošanas jautājumiem un par saņemtajām atbildēm uz šiem jautājumiem;

vēloties atgādināt visiem sabiedrības locekļiem viņu tiesības un pienākumus;

ņemot vērā Parlamentārās asamblejas darbu šajā jomā, tostarp arī Ieteikumu 1160 (1991) par bioētikas konvencijas izstrādāšanu;

nolemjot veikt pasākumus, kas nepieciešami ikviena cilvēka cieņas, pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzībai saistībā ar bioloģijas un medicīnas zināšanu izmantošanu,

ir vienojušās par turpmāk minēto.

I NODAĻA. Vispārīgi noteikumi

1. pants. Mērķis un objekts

Šīs Konvencijas Puses aizsargā visu cilvēku cieņu un identitāti un ikvienam bez jebkādas diskriminācijas garantē viņa integritātes respektēšanu un citas tiesības un pamatbrīvības saistībā ar bioloģijas un medicīnas zināšanu izmantošanu.

Katra Puse veic nepieciešamos pasākumus, lai Konvencijas noteikumus iestrādātu savos tiesību aktos.

2. pants. Indivīds kā prioritāte

Pirmajā vietā vienmēr jābūt indivīda interesēm un labklājībai, nevis vienīgi sabiedrības vai zinātnes interesēm.

3. pants. Taisnīga veselības aprūpes pieejamība

Ņemot vērā iedzīvotāju veselības vajadzības un pieejamos resursus, Puses veic attiecīgus pasākumus, lai savā jurisdikcijā nodrošinātu taisnīgu pieejamību atbilstošas kvalitātes veselības aprūpei.

4. pants. Profesionālās ētikas standarti

Jebkura darbība veselības nozarē, tostarp arī pētniecībā, jāveic atbilstoši profesionālajiem pienākumiem un profesionālās ētikas standartiem.

II NODAĻA. Piekrišana

5. pants. Vispārīgs noteikums

Jebkādu ar veselību saistītu darbību drīkst veikt tikai ar attiecīgās personas brīvprātīgu un apzinātu piekrišanu.

Šai personai iepriekš jāsaņem adekvāta informācija par šīs darbības mērķi un būtību, kā arī par tās sekām un risku.

Attiecīgā persona var jebkurā laikā brīvi atsaukt piekrišanu.

6. pants. To personu aizsardzība, kuras nav spējīgas dot piekrišanu

1. Izņemot 17. un 20. pantā minētos gadījumus, attiecībā uz personu, kas nav spējīga dot piekrišanu, ar veselību saistītu darbību drīkst veikt tikai tad, ja tā dod šai personai tiešu labumu.

2. Ja saskaņā ar tiesību aktiem nepilngadīga persona nevar dot piekrišanu ar veselību saistītas darbības veikšanai, tad šo darbību var veikt tikai ar nepilngadīgās personas pārstāvja vai likumā noteiktas iestādes, personas vai instances atļauju.

Nepilngadīgā viedoklim atbilstoši viņa vecumam un brieduma pakāpei jāpiešķir arvien lielāka nozīme lēmuma pieņemšanā.

3. Ja saskaņā ar tiesību aktiem pieaugušais nevar dot piekrišanu ar veselību saistītai darbībai savas garīgās atpalicības, slimības vai citu līdzīgu iemeslu dēļ, šo darbību var izdarīt tikai ar viņa pārstāvja vai likumā noteiktas iestādes, personas vai instances atļauju.

Iesaistītajai personai, cik vien iespējams, pašai jāpiedalās atļaujas došanas procedūrā.

4. Šā panta 2. un 3. punktā minētajam pārstāvim, iestādei, personai vai instancei jāsaņem informācija atbilstoši 5. pantā minētajiem nosacījumiem.

5. Šā panta 2. un 3. punktā minēto atļauju var atsaukt jebkurā laikā, ievērojot iesaistītās personas intereses.

7. pants. Ar psihiskiem traucējumiem slimojošu personu aizsardzība

Ievērojot tiesību aktos paredzētos aizsardzības pasākumus, tostarp pārraudzības, pārbaudes un pārsūdzības procedūras, personu, kam ir nopietni psihiski traucējumi, šo traucējumu ārstēšanai var pakļaut ar veselību saistītām darbībām bez šīs personas piekrišanas tikai tad, ja bez šādas ārstēšanas varētu rasties nopietns kaitējums šīs personas veselībai.

8. pants. Kritiska situācija

Ja kritiskas situācijas dēļ nav iespējams saņemt attiecīgu piekrišanu, konkrētās personas veselības labā var nekavējoties veikt jebkuru medicīniski nepieciešamu darbību.

9. pants. Iepriekš pausta griba

Ja medicīniskās darbības laikā pacients nav spējīgs paust savu gribu, jāņem vērā viņa iepriekš paustā griba attiecībā uz šo medicīnisko darbību.

III NODAĻA. Privātā dzīve un tiesības uz informāciju

10. pants. Privātā dzīve un tiesības uz informāciju

1. Ikvienam ir tiesības uz to, lai tiktu respektēta viņa privātā dzīve attiecībā uz informāciju par viņa veselību.

2. Katram ir tiesības uzzināt visu informāciju, kas uzkrāta saistībā ar viņa veselību. Tomēr jārespektē arī cilvēku vēlme šādu informāciju nesaņemt.

3. Izņēmuma gadījumos pacienta interesēs tiesību aktos var paredzēt ierobežojumus 2. punktā minētajām tiesībām.

IV NODAĻA. Cilvēka genoms

11. pants. Diskriminācijas aizliegums

 Ir aizliegta jebkāda personas diskriminācija tās ģenētiskā mantojuma dēļ.

12. pants. Prognozējoši ģenētiskie izmeklējumi

Izmeklējumus, ar kuriem var prognozēt ģenētisku slimību vai identificēt kādas slimības gēna nēsāšanu, kā arī noteikt ģenētisku predispozīciju vai uzņēmību pret kādu slimību, var veikt vienīgi veselības mērķu vārdā vai tādu zinātnisku pētījumu vārdā, kas saistīti ar veselības mērķiem, turklāt nodrošinot attiecīgas ģenētiskās konsultācijas.

13. pants. Iejaukšanās cilvēka genomā

Iejaukšanos, kas paredz modificēt cilvēka genomu, var veikt tikai preventīvos, diagnostiskos vai ārstnieciskos nolūkos un vienīgi tad, ja tās mērķis nav radīt pārmaiņas pēcnācēju genofondā.

14. pants. Dzimuma izvēles aizliegums

Nav pieļaujams medicīniskās apaugļošanas laikā izmantot tādas medicīnas tehnoloģijas, kas ļauj izvēlēties nākamā bērna dzimumu, izņemot gadījumus, kad jāizvairās no smagām ar dzimumu saistītām pārmantotām slimībām.

V NODAĻA. Zinātniski pētījumi

15. pants. Vispārīgs noteikums

Zinātniski pētījumi bioloģijā un medicīnā tiek veikti brīvi, ievērojot šīs Konvencijas noteikumus un citas tiesību normas, kas nodrošina cilvēka aizsardzību.

16. pants. Pētījumos iesaistīto personu aizsardzība

Pētījumus ar personu iesaisti var veikt tikai tad, ja ir ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi:

i) nav citas līdzvērtīgi efektīvas alternatīvas, ar ko varētu aizstāt pētījumus ar cilvēku iesaisti;

ii) personai radītais risks nav nesamērīgi liels salīdzinājumā ar potenciālo guvumu no pētījuma;

iii) pētījuma projekts ir apstiprināts kompetentā instancē pēc neatkarīga zinātniskās kvalitātes izvērtējuma, kas ietver arī pētījuma mērķu nozīmības vērtējumu un daudzpusīgu projekta ētiskuma vērtējumu;

iv) pētījumā iesaistītās personas ir informētas par savām tiesībām un tiesību aktos noteiktajiem aizsardzības pasākumiem;

v) 5. pantā paredzētā nepieciešamā piekrišana ir dota skaidri, konkrēti un ir dokumentēta. Šo piekrišanu var brīvi atsaukt jebkurā laikā.

17. pants. To personu aizsardzība, kuras nav spējīgas dot piekrišanu iesaistīties pētījumā

1. Iesaistīt pētījumā personu, kas nav spējīga dot 5. pantā paredzēto piekrišanu, drīkst tikai tad, ja tiek ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi:

i) ir ievēroti 16. panta i) –iv) apakšpunktā paredzētie nosacījumi;

ii) pētījuma rezultāti var dot reālu un tiešu labumu iesaistītās personas veselībai;

iii) nav iespējams veikt līdzvērtīgas efektivitātes pētījumus ar personām, kas ir spējīgas dot piekrišanu;

iv) konkrēti un rakstiski ir saņemta 6. pantā paredzētā atļauja;

v) iesaistītā persona neceļ iebildumus.

2. Ievērojot tiesību aktos noteiktos aizsardzības pasākumus, izņēmuma gadījumos, kad pētījums nevar dot tiešu labumu attiecīgās personas veselībai, pētījumu var atļaut veikt tad, ja tiek ievērots 1. punkta i), iii), iv) un v) apakšpunkts, kā arī šādi papildu nosacījumi:

i) būtiski uzlabojot zinātnisko izpratni par personas veselības stāvokli, slimību vai traucējumiem, pētījuma rezultāti potenciāli var nākt par labu iesaistītajai personai vai citām personām, kas pieder tai pašai vecuma grupai, kas cieš no tādas pašas slimības vai traucējumiem vai kam ir tādas pašas slimības izpausmes;

ii) pētījums saistīts ar minimālu risku un apgrūtinājumu iesaistītajai personai.

18. pants. Pētījumi ar embrijiem in vitro

1. Ja tiesību akti atļauj veikt pētījumus ar embrijiem in vitro, ir jānodrošina pietiekama embriju aizsardzība.

2. Cilvēka embriju radīšana pētniecības nolūkos ir aizliegta.

VI NODAĻA. Orgānu un audu ņemšana no dzīviem donoriem transplantācijas nolūkos

19. pants. Vispārīgs noteikums

1. Orgānu vai audu ņemšanu no dzīviem cilvēkiem transplantācijas nolūkos var veikt vienīgi tādēļ, lai nodrošinātu ārstniecisku guvumu recipientam, un tikai tad, ja nav pieejams attiecīgs miruša cilvēka orgāns vai audi un nav citas tikpat efektīvas ārstēšanas metodes.

2. Nepieciešamā piekrišana, kas paredzēta 5. pantā, jādod skaidri un konkrēti vai nu rakstiski, vai oficiālas instances priekšā.

20. pants. To personu aizsardzība, kas nav spējīgas dot piekrišanu orgānu izņemšanai

1. Orgānus vai audus nedrīkst izņemt personai, kas nav spējīga dot piekrišanu saskaņā ar 5. pantu.

2. Izņēmuma gadījumos un saskaņā ar tiesību aktos noteiktiem aizsardzības pasākumiem var atļaut ņemt reģenerēties spējīgus audus no personas, kas nav spējīga dot piekrišanu; tādā gadījumā ir jāievēro šādi nosacījumi:

i) nav pieejams atbilstošs donors, kas spēj dot piekrišanu;

ii) recipients ir donora brālis vai māsa;

iii) jābūt iespējai ar šo ziedojumu glābt recipienta dzīvību;

iv) 6. panta 2. un 3. punktā paredzētajai atļaujai jābūt dotai konkrēti un rakstiski saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem un jābūt kompetentās iestādes apstiprinātai;

v) potenciālais donors neceļ iebildumus.

VII NODAĻA. Aizliegums gūt peļņu un izmantot cilvēka ķermeņa daļas

21. pants. Aizliegums gūt peļņu

Cilvēka ķermenis vai tā daļas nedrīkst būt peļņas avots.

22. pants. Kādas izņemtas cilvēka ķermeņa daļas izmantošana

Ja ar veselību saistītas darbības laikā tiek izņemta kāda cilvēka ķermeņa daļa, to var glabāt un izmantot arī citam mērķim, ne tikai tam, kura dēļ tā tikusi izņemta, taču to var darīt tikai saskaņā ar attiecīgu informēšanas un piekrišanas procedūru.

VIII NODAĻA. Konvencijas noteikumu pārkāpumi

23. pants. Tiesību vai principu pārkāpumi

Puses nodrošina atbilstošu juridisko aizsardzību, lai uzreiz novērstu vai apturētu šajā Konvencijā noteikto tiesību un principu nelikumīgus pārkāpumus.

24. pants. Pārmērīga kaitējuma kompensācija

Personai, kurai medicīniskas iejaukšanās dēļ nodarīts pārmērīgs kaitējums, ir tiesības saņemt taisnīgu kompensāciju saskaņā ar tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem un procedūrām.

25. pants. Sankcijas

Ja šīs Konvencijas noteikumi tiek pārkāpti, Puses nodrošina attiecīgu sankciju piemērošanu.

IX NODAĻA. Šīs Konvencijas saistība ar citiem noteikumiem

26. pants. Tiesību ierobežojumi

1. Šajā Konvencijā paredzēto tiesību un aizsardzības pasākumu piemērošanu nedrīkst nekādi ierobežot, ja vien šādi ierobežojumi nav paredzēti tiesību aktos un nepieciešami demokrātiskas sabiedrības sabiedriskās drošības interesēs, lai novērstu noziegumus, aizsargātu sabiedrības veselību vai citu cilvēku tiesības un brīvības.

2. Iepriekšējā punktā minētos ierobežojumus nedrīkst attiecināt uz 11., 13., 14., 16., 17., 19., 20. un 21. pantu.

27. pants. Plašāka aizsardzība

Neviens no Konvencijas noteikumiem nav interpretējams kā tāds, kas ierobežotu vai citādi ietekmētu kādas Puses iespējas attiecībā uz bioloģijas un medicīnas zināšanu izmantošanu veikt plašākus aizsardzības pasākumus, nekā minēts šajā Konvencijā.

X NODAĻA. Sabiedriska apspriešana

28. pants. Sabiedriska apspriešana

Šīs Konvencijas Puses uzskata, ka būtiskie jautājumi, kas radušies saistībā ar bioloģijas un medicīnas sasniegumiem, sabiedrībai ir jāapspriež, jo īpaši to medicīniskie, sociālie, ekonomiskie, ētiskie un juridiskie aspekti, un ka par šo sasniegumu izmantošanu jāveic attiecīgas konsultācijas.

XI NODAĻA. Konvencijas interpretācija un ieviešanas pārbaude

29. pants. Konvencijas interpretācija

Eiropas Cilvēktiesību tiesa var, tieši neatsaucoties uz kādu konkrētu tiesā izskatāmu lietu, sniegt padomdevēja viedokli juridiskos jautājumos saistībā ar šīs Konvencijas interpretāciju, ja to lūdz

- kādas Puses valdība pēc citu Pušu informēšanas;

- saskaņā ar 32. pantu izveidotā komiteja, kuras dalībnieki var būt vienīgi šīs Konvencijas Pušu pārstāvji un kura pieņem lēmumu ar divām trešdaļām balsu.

30. pants. Ziņojumi par šīs Konvencijas ieviešanu

Saņemot pieprasījumu no Eiropas Padomes ģenerālsekretāra, attiecīgajai Pusei ir jāsniedz skaidrojums par to, kā tās tiesību akti nodrošina Konvencijas noteikumu efektīvu ieviešanu.

XII NODAĻA. Protokoli

31. pants. Protokoli

Saskaņā ar 32. pantu var slēgt protokolus, lai konkrētās jomās ieviestu šajā Konvencijā ietvertos principus.

Šos protokolus var parakstīt Konvencijas parakstītājas Puses. Tie ir jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina. Parakstītāja Puse nevar ratificēt, pieņemt vai apstiprināt protokolus, ja pirms tam vai vienlaikus nav ratificējusi, pieņēmusi vai apstiprinājusi šo Konvenciju.

XIII NODAĻA. Konvencijas grozījumi

32. pants. Konvencijas grozījumi

1. Uzdevumus, kas šajā un 29. pantā paredzēti "Komitejai", veic Bioētikas komiteja (CDBI) vai kāda cita komiteja, kuru norādījusi Ministru komiteja.

2. Neskarot 29. panta noteikumus, katrai Eiropas Padomes dalībvalstij, kā arī katrai Konvencijas Pusei, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts, Komitejā var būt pārstāvība un viena balss, kad Komiteja veic šajā Konvencijā noteiktos uzdevumus.

3. Katru 33. pantā minēto valsti vai valsti, kas aicināta pievienoties šai Konvencijai saskaņā ar 34. panta noteikumiem, bet kas nav šīs Konvencijas Puse, Komitejā var pārstāvēt novērotājs. Ja Eiropas Kopiena nav Puse, Komitejā to var pārstāvēt novērotājs.

4. Lai sekotu zinātnes attīstības procesiem, Komiteja izvērtē šo Konvenciju ne vēlāk kā piecus gadus pēc tās stāšanās spēkā un pēc tam – tik bieži, cik Komiteja nolemj.

5. Jebkuru šīs Konvencijas Puses iesniegtu priekšlikumu par Konvencijas grozījumiem, jebkuru priekšlikumu par protokolu vai protokola grozījumiem Komiteja vai Ministru komiteja paziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, kas to nosūta Eiropas Padomes dalībvalstīm, Eiropas Kopienai, katrai parakstītājai, katrai pusei, katrai valstij, kura aicināta parakstīt šo Konvenciju saskaņā ar 33. panta noteikumiem, un katrai valstij, kura aicināta tai pievienoties saskaņā ar 34. panta noteikumiem.

6. Komiteja izskata priekšlikumu ne agrāk kā divus mēnešus pēc tam, kad ģenerālsekretārs to nosūtījis saskaņā ar 5. punktu. Ar divām trešdaļām balsu pieņemto dokumentu Komiteja nodod apstiprināšanai Ministru komitejai. Pēc apstiprināšanas šo dokumentu nodod Pusēm ratificēšanai, pieņemšanai vai apstiprināšanai.

7. Katrs grozījums stājas spēkā attiecībā uz Pusēm, kas to pieņēmušas, mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājis mēnesis no datuma, kurā piecas Puses, tostarp vismaz četras Eiropas Padomes dalībvalstis, ir informējušas ģenerālsekretāru un pieņēmušas šo grozījumu.

Attiecībā uz Pusēm, kas grozījumu pieņem vēlāk, tas stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājis mēnesis no datuma, kurā attiecīgā Puse ir informējusi ģenerālsekretāru par tā pieņemšanu.

XIV NODAĻA. Beigu noteikumi

33. pants. Parakstīšana, ratifikācija un stāšanās spēkā

1. Šī Konvencija ir pieejama parakstīšanai Eiropas Padomes dalībvalstīm, valstīm, kas nav iestājušās Eiropas Padomē, bet ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā, kā arī Eiropas Kopienai.

2. Šī Konvencija jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

3. Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no datuma, kurā piecas valstis, tostarp vismaz četras Eiropas Padomes dalībvalstis, saskaņā ar šā panta 2. punkta noteikumiem ir izteikušas piekrišanu uzņemties šīs Konvencijas saistības.

4. Attiecībā uz katru parakstītāju pusi, kas vēlāk izsaka piekrišanu pievienoties Konvencijai, tā stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no datuma, kurā tā deponējusi savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu.

34. pants. Valstis, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis

1. Pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā Eiropas Padomes Ministru komiteja, apspriedusies ar Pusēm, var uzaicināt jebkuru valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts, pievienoties šai Konvencijai, pamatojoties uz lēmumu, ko pieņēmis Eiropas Padomes statūtu 20. panta d) punktā paredzētais vairākums, un ar vienprātīgu balsojumu, kurā piedalījušies to Konvencijai pievienojušos valstu pārstāvji, kuriem ir tiesības piedalīties Ministru komitejā.

2. Attiecībā uz jebkuru pievienojušos valsti šī Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no datuma, kurā šī valsts savu pievienošanās instrumentu deponējusi Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

35. pants. Teritorijas

1. Jebkura parakstītāja puse, parakstot Konvenciju vai deponējot ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu, var norādīt teritoriju vai teritorijas, uz kurām Konvencija attieksies. Jebkura cita valsts var nākt klajā ar tādu pašu deklarāciju, deponējot savu pievienošanās instrumentu.

2. Vēlāk jebkura Puse, adresējot deklarāciju Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, var attiecināt šo Konvenciju uz jebkuru citu teritoriju, kura tiek norādīta deklarācijā un par kuras starptautiskajām attiecībām šī Puse ir atbildīga, un kuras vārdā ir pilnvarota uzņemties saistības. Attiecībā uz šo teritoriju Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no datuma, kurā ģenerālsekretārs saņēmis šādu deklarāciju.

3. Jebkuru saskaņā ar diviem iepriekšējiem punktiem sagatavotu deklarāciju attiecībā uz jebkuru teritoriju, kas noteikta šādā deklarācijā, var atsaukt, nosūtot ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Atsaukums stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no datuma, kurā ģenerālsekretārs saņēmis šādu paziņojumu.

36. pants. Atrunas

1. Jebkura valsts un Eiropas Kopiena, parakstot šo Konvenciju vai deponējot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, var paredzēt atrunu attiecībā uz jebkuru Konvencijas noteikumu tiktāl, ciktāl kāds tās teritorijā spēkā esošs tiesību akts neatbilst konkrētajam noteikumam. Vispārīgas atrunas šis pants nepieļauj.

2. Jebkurā saskaņā ar šo pantu paredzētā atrunā jāietver attiecīgā tiesību akta īss izklāsts.

3. Jebkura Puse, kas Konvenciju attiecina uz 35. panta 2. punktā minētajā deklarācijā norādītu teritoriju, attiecībā uz šo teritoriju var paredzēt atrunas saskaņā ar iepriekšējo punktu noteikumiem.

4. Jebkura Puse, kas nākusi klajā ar šajā pantā minēto atrunu, var to atsaukt, adresējot deklarāciju Eiropas Padomes ģenerālsekretāram. Atsaukums stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājis mēnesis no datuma, kurā ģenerālsekretārs to saņēmis.

37. pants. Denonsēšana

1. Jebkura Puse jebkurā laikā var denonsēt šo Konvenciju, nosūtot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

2. Šāda denonsācija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no datuma, kurā ģenerālsekretārs saņēmis šo paziņojumu.

38. pants. Paziņojumi

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņo Padomes dalībvalstīm, Eiropas Kopienai, katram parakstītājam, katrai Pusei vai citai valstij, kas aicināta pievienoties šai Konvencijai, par

a) jebkuru parakstīšanu;

b) jebkura ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanu;

c) jebkuru datumu, kurā Konvencija stājas spēkā saskaņā ar 33. vai 34. pantu;

d) jebkuru grozījumu vai protokolu, kas pieņemts saskaņā ar 32. pantu, un datumu, kurā šāds grozījums vai protokols stājas spēkā;

e) jebkuru deklarāciju saskaņā ar 35. panta noteikumiem;

f) jebkuru atrunu un atrunas atsaukšanu saskaņā ar 36. panta noteikumiem;

g) jebkuru citu aktu, ziņojumu vai paziņojumu, kas attiecas uz šo Konvenciju.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo Konvenciju.

Konvencija sagatavota Ovjedo (Asturijā) 1997. gada 4. aprīlī angļu un franču valodā, teksti abās valodās ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, kas tiek deponēts Eiropas Padomes arhīvos. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūta apstiprinātas kopijas visām Eiropas Padomes dalībvalstīm, Eiropas Kopienai, valstīm, kas nav iestājušās Eiropas Padomē, bet ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā, un katrai valstij, kas uzaicināta pievienoties šai Konvencijai.