Ar atbildību par vienotu un drošu Eiropu

10.–12.maijā Bratislavā notika NATO kandidātvalstu premjeru konference

Slovākija, Bratislava, 2001.gada 11.maijs: Albānijas vicepremjere Makbula Čečo, Bulgārijas premjerministrs Ivans Kostovs, Horvātijas premjerministrs Ivica Rakans, Igaunijas premjerministrs Marts Lārs, Slovākijas premjerministrs Mikulašs Dzurinda, Maķedonijas vicepremjers Zorans Krštevskis, Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš, Lietuvas premjerministrs Rolands Pakss un Rumānijas premjerministrs Adrians Nastaze Foto: A.F.I./epa

Kāda izskatīsies Eiropa nākotnē? Kādu vietu nākotnes Eiropā ieņems Eiropas Savienība (ES) un NATO? Un kāda būs jauno Eiropas demokrātiju loma šīs vienotās un brīvās Eiropas veidošanā? Lai rastu atbildi uz šiem jautājumiem, pagājušās nedēļas nogalē Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā uz starptautisku konferenci “Eiropas jaunās demokrātijas: vadība un atbildība” bija pulcējušies NATO kandidātvalstu valdību vadītāji. Konferencē piedalījās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Bulgārijas, Rumānijas, Horvātijas, Slovēnijas, Slovākijas valdību vadītāji, Albānijas un Maķedonijas premjerministru vietnieki. Diskutēt par Eiropas nākotni bija ieradies arī Slovākijas prezidents Rūdolfs Šusters, Čehijas prezidents Vāclavs Havels, viesu pulkā bija ārvalstu vēstnieki, kā arī liels skaits citu augsta līmeņa amatpersonu no Eiropas valstīm, ASV, Krievijas un Turcijas. Konference jau guvusi ļoti plašu atzinību Eiropas politiķu vidū un vērtējama kā viens no šī gada nozīmīgākajiem politiskajiem notikumiem Viduseiropā un Austrumeiropā.

Konferences dalībnieki vairākkārt uzsvēra šī laika un notikumu lielo vēsturisko nozīmi un pauda vispārēju optimismu par Eiropas nākotnes vīziju. “Mēs ticam, ka nozīmīgās politiskās pārmaiņas, kas skārušas Eiropu kopš 1989. gada, ir devušas mums vēsturisku iespēju atkal atjaunot Eiropas kopību un būvēt nedalāmu Eiropu, Eiropu, kura būs vienota un brīva, stabila un miermīlīga, demokrātiska un pārtikusi,” teikts Bratislavā pieņemtajā valdību vadītāju kopīgajā ziņojumā.

Divu dienu konferences darbs risinājās piecās sesijās, kurās tika diskutēts par vienotas un brīvas Eiropas nākotnes vīziju, par ES un NATO savstarpējo savietojamību un sadarbību, par miera noregulējumu un nākotnes attīstību Dienvidaustrumeiropā, par korupcijas un organizētās noziedzības draudiem patlaban un nākotnes Eiropā, par pilsoniskās sabiedrības lomu demokrātijas un drošības veicināšanā vietējā un starptautiskā mērogā.

Nenoliedzami, centrālais jautājums, kas dominēja visas konferences laikā, bija gaidāmā NATO paplašināšanās, par kuru pēc pusotra gada, nākamgad novembrī, tiks lemts NATO valdību vadītāju tikšanās laikā nu jau NATO dalībvalsts — Čehijas — galvaspilsētā Prāgā. Slovākijas, Rumānijas un citu kandidātvalstu premjerministri pauda lielas cerības saistībā ar gaidāmo Prāgas tikšanos un norādīja uz šo lēmumu milzīgo nozīmi Eiropas nākotnes attīstībā. “Mēs ticam, ka NATO Prāgas tikšanās piedāvās mums iespēju spert nozīmīgu soli ceļā uz šī vēsturiskā projekta, kuru aizsāka jau kustības “Solidarnosc” līderi, realizāciju,” teikts kopīgajā ziņojumā.

Kandidātvalstu premjerministri norādīja uz lielo nepieciešamību uzņemt šīs jaunās demokrātijas eiroatlantiskajā drošības aliansē. Konferences kulminācija bija konferences viesa Čehijas prezidenta Vāclava Havela aptuveni stundu garā uzruna, kurā viņš izklāstīja savu redzējumu par Eiropas nākotni. V. Havels norādīja, ka pirms diviem gadiem NATO, uzņemot trīs jaunas dalībvalstis — Čehiju, Poliju un Ungāriju — , apliecināja, ka Rietumi ir apzinājušies jauno situāciju pēc aukstā kara beigām un pierādījuši, ka dzelzs priekškars nav patiesā Eiropas austrumu robeža un iesāktā Eiropas apvienošana būtu jāturpina nākamgad Prāgā. Čehijas prezidents aktīvi iestājās arī par to, lai Baltijas valstis tiktu uzņemtas NATO pēc iespējas drīz. “Mēs visi zinām, ka Baltijas valstis bija neatkarīgas pirms kara un Padomju Savienība tās anektēja, balstoties uz noziedzīgo Molotova — Ribentropa paktu. Es neredzu iemesla, kādēļ šīm trim valstīm varētu tikt liegta dalība aliansē. Šo valstu atraidīšana nozīmētu atgriešanos pie vēsturiskā Molotova — Ribentropa pakta,” atzina V. Havels.

Baltijas valstu izredzes visai optimistiski vērtēja arī pazīstamais amerikāņu politologs Zbigņevs Bzežinskis. Viņš norādīja, ka Prāgā zaļā gaisma dalībai NATO varētu tikt dota vismaz trim, bet iespējams, ka arī vairākām kandidātvalstīm, tai skaitā arī vismaz vienai Baltijas valstij.

Atbalstu NATO turpmākai paplašināšanai pauda arī ASV prezidents Džordžs Bušs. Konferences atklāšanas priekšvakarā vizītē Bratislavā bija ieradies ASV valsts sekretāra vietnieks politiskajos jautājumos Marks Grosmens, kurš tikās ar Slovākijas premjeru Mikulašu Dzurindu un nolasīja arī Dž. Buša vēstījumu konferences dalībniekiem, kurā teikts: “NATO jābūt atvērtai visām Eiropas demokrātijām, kas gatavas uzņemties NATO saistības un sniegt savu ieguldījumu Eiropas drošībā. Neviena Eiropas valsts netiks izslēgta no NATO paplašināšanas vēsturisku vai ģeogrāfisku apsvērumu dēļ.”

Konferences laikā Krievijas vēstniecība Bratislavā izplatīja paziņojumu, kurā Krievija kārtējo reizi pauda noraidošu attieksmi pret NATO paplašināšanos austrumu virzienā. “Mēs uzskatām NATO paplašināšanos par nopietnu kļūdu,” teikts vēstniecības izplatītajā paziņojumā.

Tomēr, neraugoties uz dažādajām prognozēm, jautājums par to, cik jaunu dalībvalstu NATO būs gatava uzņemt nākamā gada nogalē, vēl aizvien nav skaidrs. Bratislavā dzirdētais apliecināja, ka NATO kandidātvalstis ir gatavas ne tikai patērēt NATO sniegtās drošības garantijas, bet arī pašas dot nozīmīgu ieguldījumu Eiroatlantiskās drošības telpas stiprināšanā.

Bratislavas konference bija turpinājums politiskajam procesam, kas aizsākās pagājušā gada maijā, kad NATO kandidātvalstis tikās Viļņā un vienojās turpināt uzsākto ceļu jau oktobrī tikšanās laikā Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā.

Artis Nīgals, “LV” speciālkorespondents, pēc Bratislavas konferences “Eiropas jaunās demokrātijas: vadība un atbildība”

Plašāka informācija par konferenci “Eiropas jaunās demokrātijas: vadība un atbildība” tiek gatavota publicēšanai kādā no turpmākajiem “Latvijas Vēstneša” laidieniem. — Red.