Ar atbalstu Latvijai un Baltijas valstīm

Vakar, 14.maijā, Rīgā uzturējās ASV NATO komitejas pārstāvji

Vakar, 14.maijā, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Amerikas Savienoto Valstu NATO komitejas pārstāvjiem Rendiju Šeunemanu ( Randy Scheunemann ) un Džūliju Fenliju ( Julie Finley ).

Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas virzību uz iestāšanos NATO, kā arī Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības.

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka integrācija Ziemeļatlantijas līgumorganizācijā ir viens no galvenajiem Latvijas ārpolitiskajiem mērķiem. Valsts aizsardzībai un ar to saistītajiem jautājumiem, it īpaši pēdējos gados, tiek pievērsta sevišķa uzmanība. Par to liecina arī nesen Saeimā pieņemtais Valsts aizsardzības finansēšanas likums, kurā noteikts, ka nākamgad valsts aizsardzībai tiks atvēlēti 1,74% no iekšzemes kopprodukta, bet jau 2003.gadā šis finansējums sasniegs 2% līmeni. “Par šo likumu nobalsoja 74 deputāti, un tas nozīmē, ka Latvijas virzību uz NATO atbalstīja ne tikai valdību veidojošās partijas, bet arī daļa opozīcijas,” sacīja Saeimas priekšsēdētājs. Arī sabiedriskās domas pētījumi liecina, ka gandrīz 60% valsts iedzīvotāju ir par Latvijas iekļaušanos Ziemeļatlantijas aliansē. Daudz tiek darīts arī sabiedrības integrācijas programmas īstenošanā. Turklāt izvēršot aktīvu darbu sabiedrības informēšanā, iedzīvotāju atbalsts Latvijas dalībai NATO varētu pieaugt.

ASV NATO komitejas locekļi informēja, ka komitejas darbības mērķis ir ASV sabiedrībā veicināt diskusiju par Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanas jautājumiem, kā arī palīdzēt NATO kandidātvalstīm veidot informatīvo politiku un aktivitātes ASV.

Dž.Fenlija pastāstīja, ka vēl 1996.gadā daudziem ASV iedzīvotājiem nebija informācijas par NATO paplašināšanas procesa norisi, tāpēc komiteja aktīvi darbojās sabiedrības informēšanā. “Mūsu komiteja nepieņems konkrētos lēmumus par kandidātvalstu uzaicināšanu iestāties NATO; izšķirošie lēmumi būs jāpieņem NATO dalībvalstīm. Mēs atbalstām alianses paplašināšanu kopumā,” teica NATO komitejas pārstāvji.

Dž.Fenlija un R.Šeunemans atzinīgi novērtēja Latvijas paveikto ceļā uz integrāciju Ziemeļatlantijas aliansē. Viņi uzsvēra, ka augstu novērtēts Latvijas lēmums palielināt finansējumu aizsardzības jomai un tas varētu kalpot kā papildu arguments diskusijā par Latvijas uzņemšanu šajā drošības organizācijā.

Pārrunāti arī jautājumi, kas skar Latvijas un Krievijas attiecības. ASV komitejas pārstāvji akcentēja, ka Krievijai nedrīkstētu būt veto tiesībām uz kādu no alianses pieņemtajiem lēmumiem. Savukārt Saeimas priekšsēdētājs sacīja, ka gadījumā, ja Baltijas valstis tiks uzņemtas NATO, neizbēgami sekos Krievijas reakcija — tā tas bija arī pēc NATO iepriekšējās paplašināšanas kārtas, kad par NATO dalībvalstīm kļuva Polija, Čehija un Ungārija. Tomēr Latvija ir ieinteresēta uzturēt labas kaimiņattiecības ar Krieviju, un par to zināmu uzlabošanos liecina gan abu valstu prezidentu tikšanās, gan aktīvāki parlamentārie kontakti, gan starpvaldību komisijas darba atsākšana.

Arī Saeimas deputāti Dzintars Kudums, Guntars Krasts un Romualds Ražuks tikās ar Amerikas Savienoto Valstu NATO komitejas pārstāvjiem Rendiju Šeunemanu un Džūliju Fenliju.

Latvijas parlamentārieši un NATO komitejas pārstāvji pārrunāja NATO paplašināšanas iespējamo scenāriju un Baltijas valstu virzību uz integrāciju Ziemeļatlantijas līgumorganizācijā.

ASV eksperti pauda atbalstu Latvijas un pārējo Baltijas valstu centieniem kļūt par Ziemeļatlantijas alianses pilntiesīgām dalībniecēm.

Viesus interesēja Latvijas parlamentā pārstāvēto politisko spēku attieksme pret Latvijas iestāšanos NATO, kā arī sabiedrības nostāja šajā jautājumā. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts pastāstīja, ka piecas no Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām atbalsta mūsu valsts dalību Ziemeļatlantijas aliansē, ko pierāda parlamenta paveiktais likumdošanas jomā, kas nodrošina stabilu aizsardzības budžeta pieaugumu, sasniedzot 2 procentus no iekšzemes kopprodukta 2003.gadā. Savukārt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums akcentēja visu trīs Baltijas valstu uzaicināšanas nozīmīgumu, saistot to ar attiecību veidošanu ar Krieviju.

ASV NATO komitejas pārstāvji arī vēlējās uzzināt deputātu viedokli par mūsu valsts iekšpolitisko situāciju neseno pašvaldību vēlēšanu rezultātu kontekstā. Latvijas parlamentārieši sociāldemokrātu un apvienības “ Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” panākumus skaidroja ar pārejas uz tirgus ekonomiku ietekmi uz vēlētāju sociālo stāvokli, jo parlaments un valdība dažkārt spiesti pieņemt nepopulārus lēmumus, lai īstenotu nepieciešamās reformas.

Tāpat ASV NATO komitejas pārstāvji tikās arī ar Saeimas deputātiem Imantu Burvi un Oļegu Deņisovu.

Tikšanās sākumā R.Šeunemans apliecināja ASV NATO komitejas atbalstu Latvijas un pārējo Baltijas valstu integrācijai NATO un uzsvēra, ka lēmumu par šīs organizācijas paplašināšanu pieņems dalībvalstu alianse. Viesis atzina, ka valsts aizsardzības politikas veidošanā liela nozīme ir tieši parlamentam, kurā svarīgs ir gan pozīcijas, gan opozīcijas viedoklis.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) frakcijas deputāts O.Deņisovs viesus informēja, ka PCTVL kategoriski neiebilst pret Latvijas integrāciju NATO un neuzskata šo procesu par valsts prioritāti. O.Deņisovs pauda PCTVL viedokli, ka vispirms jāatrisina valsts sociāli ekonomiskie jautājumi un tikai pēc tam varētu notikt iekļaušanās starptautiskajās organizācijās, konkrēti NATO.

Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas deputāts I.Burvis tikšanās laikā uzsvēra, ka jārada apstākļi, kas mazinātu sabiedrības sociālo spriedzi, kas arī būtu valsts iekšējās drošības garantija. Tikai pēc tam varētu būt runa par iestāšanos vai integrāciju kādā starptautiskā organizācijā. I.Burvis arī atzina, ka virzība uz NATO liek mobilizēties sociāli ekonomisko problēmu risināšanai.

ASV NATO komitejas pārstāve Dž.Fenlija interesējās par iespējamo referendumu jautājumā par Latvijas integrāciju NATO. O.Deņisovs, paužot PCTVL viedokli, teica, ka referendums ir nepieciešams, taču tas nebūs visas sabiedrības viedoklis, jo tajā nepiedalīsies nepilsoņi. Savukārt I.Burvis ir pārliecināts: ja sabiedrība būs pret, tad arī nekādas virzības uz NATO nebūs.

R.Šeunemans izteica pārliecību, ka nākamajā NATO paplašināšanas kārtā Latvija noteikti tiks uzaicināta iestāties aliansē.

Saeimas preses dienests