Pēc Polijas pieredzes, drošība kopā ar NATO ir lētāka

Pagājušajā nedēļā darba vizītē Latvijā uzturējās Polijas aizsardzības ministrs Broņislavs Komorovskis

Foto: Arnis Blumbergs, “LV

Piektdien, 11.maijā, Saeimas namā: Polijas aizsardzības ministrs Broņislavs Komorovskis un Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume 11.maijā tikās ar Polijas Republikas aizsardzības ministru Broņislavu Komorovski.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Polijas sadarbības iespējas aizsardzības jomā, kā arī Latvijas virzību uz iestāšanos NATO.

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka attiecības ar Poliju Latvijai ir ļoti nozīmīgas. Gan parlamentu, gan valdību līmenī tās vērtējamas kā sekmīgas. Tā kā Polija par Ziemeļatlantijas līgumorganizācijas dalībnieci kļuva tās pēdējā paplašināšanas kārtā, mūsu valstij ir būtiska Polijas pieredze un atbalsts. J.Straume informēja, ka aizsardzība ir viena no Latvijas prioritātēm — par to liecina arī nesen pieņemtais Valsts aizsardzības finansēšanas likums, kas paredz palielināt aizsardzības finansējumu, 2003.gadā sasniedzot 2 procentus no iekšzemes kopprodukta. Par šo likumu balsoja piecas no sešām Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām, un tas apliecina Latvijas parlamentāriešu atbalstu Latvijas virzībai uz iestāšanos NATO. Savukārt socioloģiskie pētījumi rāda, ka mūsu valsts dalību Ziemeļatlantijas aliansē atbalsta vairāk nekā 60% iedzīvotāju. “Latvija ir noskaņota optimistiski, un pašlaik notiek intensīvs darbs pie Rīcības plāna dalībai NATO īstenošanas,” teica Saeimas priekšsēdētājs.

Polijas aizsardzības ministrs apliecināja, ka parlamentam ir nenovērtējama loma valsts aizsardzības politikas veidošanā, it īpaši valsts un sabiedrības sagatavošanā dalībai NATO, kā arī attiecību uzturēšanā ar alianses dalībvalstu pārstāvjiem, kuriem būs jāpieņem lēmums par šīs organizācijas paplašināšanu. Ministrs informēja, ka Polijā jau 1993.gadā partiju vidū bijusi vienprātība par Valsts integrāciju NATO un pēc iestāšanās aliansē šī situācija nav mainījusies. B.Komorovskis uzsvēra, ka nākamā paplašināšanas kārta būtiski atšķirsies no iepriekšējās — noteicošā būs kandidātvalstu sagatavotība, lai kļūtu par alianses dalībvalstīm.

Svarīga nozīme NATO integrācijas procesā būs arī Latvijas attiecībām ar tās lielo kaimiņvalsti Krieviju. Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka ir būtiski, lai visas trīs Baltijas valstis vienlaikus tiktu uzaicinātas iestāties NATO. “Tas vairos stabilitāti reģionā, bez tam, visas trīs valstis uzņemot vienlaikus, katras atsevišķas Baltijas valsts divpusējo attiecību ar Krieviju pasliktināšanās risks ir mazāks,” teica J.Straume.

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā

Arī Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvji tikās ar Polijas aizsardzības ministru.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja Polijas pieredzi, gatavojoties integrācijai Ziemeļatlantijas aliansē un esot tās dalībvalstij, kā arī abu valstu parlamentu, valdību un bruņoto spēku struktūru sadarbību, lai sekmētu mūsu valsts virzību uz NATO.

Polijas aizsardzības ministrs pastāstīja par Polijas parlamenta būtisko ieguldījumu, veicinot viņa valsts uzņemšanu transatlantiskajā drošības organizācijā. B.Komorovskis pauda apņēmību dalīties ar mūsu valsti pieredzē, kas iegūta, gan gatavojoties dalībai NATO, gan esot pilntiesīgai alianses dalībvalstij. Ministrs informēja par Polijas bruņoto spēku struktūru reorganizāciju, lai tās veidotu atbilstoši NATO prasībām.

B.Komorovskis pauda Polijas stingro atbalstu Latvijas integrācijai NATO un mudināja Latvijas parlamentāriešus veidot divpusējus kontaktus ar skeptiskāk noskaņoto Ziemeļatlantijas līgumorganizācijas valstu parlamentiem, lai pārliecinātu tās par Latvijas dalības NATO pozitīvajiem aspektiem.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums pateicās par Polijas atbalstu Latvijas centieniem iekļauties Ziemeļatlantijas aliansē un pauda gandarījumu par abu valstu militāro struktūru sadarbību, īstenojot kopīgus projektus militārajā jomā.

Preses konferencē 11.maijā Latvijas Aizsardzības ministrijā: Polijas Republikas aizsardzības ministrs Broņislavs Komorovskis, Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pagājušajā nedēļā darba vizītē Latvijā bija Polijas aizsardzības ministrs Broņislavs Komorovskis ( Bronislaw Komorowski) . Viņš tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi, Latvijas aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāju Dzintaru Kudumu, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieri, Zemessardzes pulkvedi Raimondu Graubi, kā arī ar citām Aizsardzības ministrijas un NBS amatpersonām.

Latvijas un Polijas aizsardzības ministri pārrunāja jautājumus, kas skar NATO paplašināšanas politiskos un militāros aspektus, kopējo Eiropas drošības un aizsardzības politiku, reģionālās drošības jautājumus un Latvijas un Polijas divpusējo sadarbību aizsardzības jomā. Būtisks sarunu aspekts bija ministra B.Komorovska informācija par Polijas kā jaunas NATO dalībvalsts pieredzi.

Sestdien, 12. maijā, Polijas aizsardzības ministrs ar Latvijas NBS Gaisa spēku helikopteru ieradās Daugavpilī un nolika ziedus pie poļu karavīru pieminekļa, godinot savus tautiešus, kas 1920. gadā kopā ar Latvijas armijas karavīriem atbrīvoja Daugavpili.

Vizītes laikā Aizsardzības ministrijā notika preses konference, kurā piedalījās Latvijas aizsardzības ministrs, Polijas aizsardzības ministrs un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

Ģ. V. Kristovskis:

— Mēs pārrunājām NATO dalības jautājumus un pieredzi, kas Polijai uzkrājusies gan integrācijas procesā NATO, gan arī kā NATO dalībvalstij. Polijas aizsardzības ministrs izteica virkni vērtīgu priekšlikumu, kuri Latvijas Aizsardzības ministrijai būs ļoti noderīgi, risinot konkrētus uzdevumus mūsu valsts virzībā uz NATO. Mēs arī pārrunājām Baltijas valstu kopējās virzības uz NATO nepieciešamību un apstākļus, kas nosaka šo nepieciešamību. Runājām arī par ļoti būtisku jautājumu— Polijas un Latvijas divpusējām attiecībām, Polijas sadarbību ar Latvijas bruņotajiem spēkiem un iespējamo šīs sadarbības paplašināšanu. Gribu atzīmēt, ka jau šogad gandrīz divas reizes pieaudzis Latvijas un Polijas sadarbības apjoms militārajā jomā. Sarunu laikā mēs sapratām, ka mums vēl ir iespējas šo sadarbību paplašināt un nostiprināt. Gribu arī teikt, ka Polijas ministrs ir lielisks politiķis un cilvēks. Ministrs ir pieredzējis Polijas atmodas procesa dalībnieks, turklāt viņam ir dzimtas saknes Latvijas zemē. Es domāju, šī vizīte būtiski nostiprinās mūsu savstarpējās attiecības un uzticību starp Latviju un Poliju.

B. Komorovskis:

— Es gribu sirsnīgi pateikties par ielūgumu apmeklēt Latviju. Mēs ar ministru Kristovski gan bieži satiekamies dažādos starptautiskajos forumos, taču šāda vizīte ļauj tieši iepazīties ar Latvijas bruņoto spēku attīstību un jūsu valsts virzību uz NATO. Polija ir labvēlīga Ziemeļatlantijas savienības paplašināšanai un cenšas darīt visu iespējamo šī procesa sekmēšanai. Mēs atbalstām Latvijas un visu trīs Baltijas valstu vēlmi atrasties šajā organizācijā. Mēs to redzam ne tikai kā ilgstošu drošības garantiju Latvijas tautai pēc neatkarības atgūšanas, bet arī kā iespēju drošības un pārliecības par to paplašināšanai un arī ekonomisko un tirgus attiecību paplašināšanai. Tas, bez šaubām, ir arī Polijas interesēs. Polija ir ieinteresēta dalīties ar jums savā pieredzē gan par pozitīvo, gan par negatīvo, ko esam uzkrājuši kopš brīža, kad sākām gatavoties iestājai NATO. Polija ir gatava palīdzēt Latvijai visos jūsu centienos virzībā uz NATO un cer sagaidīt lielāku aktivitāti “kopējā soļa izlīdzināšanā” starp Baltijas valstīm. Mēs esam gatavi savu iespēju robežās palīdzēt Latvijai arī tehniskā ziņā. Taču mūsu attiecības balstās ne vien uz labiem sakariem ar NATO valstīm. Mēs gribam, lai labas būtu arī Latvijas un Polijas divpusējās attiecības kopumā. Mēs gribam, lai tās būtu ne vien deklarācijas, bet tiešām redzama sadarbība.

R. Graube:

— Polijas ministra vizītes laikā tika pārrunātas arī mūsu sadarbības praktiskās iespējas. Gan tehniskā palīdzība, gan arī sadarbība militārajā izglītībā. Es gribu šo ministra vizīti saistīt ar nesen notikušo Polijas sauszemes karaspēka komandiera vizīti Latvijā, kuras laikā jau sāktas sarunas par mūsu tehniskās sadarbības paplašināšanu, kā arī sadarbību virsnieku sagatavošanā. Tagad ministri pieņēma virkni lēmumu šo sadarbības ieceru konkretizēšanai. Drīzumā tiks izveidota ekspertu grupa, kas konkretizēs tehniskās sadarbības iespējas un plānus virsnieku apmācībā. Veidojot šo sadarbību, mēs varam vilkt paralēles gan mūsu valstu pagātnē, gan arī nākotnē, jo mūsu bruņoto spēku nākotnes mērķis ir būt tur, kur šodien ir Polija. Un mēs no Polijas varam daudz mācīties.

“Latvijas Vēstneša” jautājums:

— Kāda ir Polijas pieredze NATO dalības finansiālajos aspektos? Latvijā un arī citās NATO kandidātvalstīs ir visai izplatīts viedoklis, ka dalība NATO esot pārāk dārga. Kas, analizējot Polijas pieredzi, ir dārgāk — nodrošināt savu drošību kā neitrālai valstij vai NATO sastāvā?

B. Komorovskis:

— Vispirms es gribu uzsvērt, ka NATO atšķirībā no Varšavas bloka, kurā Polija kādreiz atradās, nekas netiek darīts vai kādai valstij uzspiests ar varu. Neviens nespiež NATO dalībvalstis ieguldīt konkrētas naudas summas bruņošanās vajadzībām. Taču, ja attiecīgā dalībvalsts vēlas saņemt drošības garantijas, tad NATO sagaida, ka konkrētā valsts dos arī savu ieguldījumu šīs organizācijas kopīgajā drošībā. Atšķirībā no Varšavas bloka,NATO arī nepastāv iespēja kādai dalībvalstij bankrotēt pārāk lielu militāro izdevumu dēļ, kā tas notika ar visu Varšavas bloku un īpaši ar Padomju Savienību. Šajā laikā, kad pasaulē mazinājies saspīlējums un beigusies bruņošanās sacensība, Polija jau ilgāku laiku var saglabāt visai lielu finansiālo ieguldījumu aizsardzībā, un tas mūsu valstij nerada nekādas grūtības, ekonomikā saglabājas stabils līmenis. Aizsardzības vajadzībām Polija atvēl 1,98 procentus no iekšzemes kopprodukta gadā. Neitrālajām valstīm savai aizsardzībai jāizdod relatīvi daudz lielāka daļa no iekšzemes kopprodukta, mēs to redzam, piemēram, no Zviedrijas, Šveices, Somijas prakses. Pēc iestāšanās NATO Polija kopā ar citām NATO valstīm arī dala atbildību par savas teritorijas aizsardzību. Ja Polija nebūtu NATO dalībvalsts, mums vieniem pašiem vajadzētu nodrošināt savas valsts aizsardzību. Ir pilnīgi skaidrs, ka tas mums izmaksātu daudz vairāk.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors