Ar mērķi un vēlmi “Lai zaļo Latvija!”

11.maijā Babītes pagastā tika oficiāli slēgtas 2001.gada Meža dienas

2001.gada Meža dienu karogu piektdien, 11.maijā, Babītes pagastā, Tīreļu ciema Cielavās, nolaiž zemkopības ministrs Atis Slakteris

Foto: Andris Kļaviņš

Aizvadīto piektdien, 11. maijā, Babītes pagasta Tīreļu ciema Cielavās tika gaidīti talcinieki, lai apstādītu 1,5 hektāru izcirtumu. Reizē tas bija iecerēts arī kā Meža dienu noslēguma pasākums.

Vispirms — zemkopības ministrs Atis Slakteris:

— Meža dienas bija ļoti veiksmīgas, iestādītie koki ir apliecinājums mūsu labajai gribai un labajiem darbiem. Koki ir stādīti visur: mežos, attālajās atceres vietās. Kokus ir stādījuši studenti, mežinieki, valstsvīri, pašvaldību darbinieki. Man pašam bija tāds emocionāls brīdis, kad braucu no Malienas pagasta zemnieku saimniecības “Palejas” un biju labā noskaņojumā, ka Latvijā nav mutes un nagu sērgas. Turpat blakus, tajā pašā pagastā, vietējā pašvaldība kopā ar skolēniem stādīja bērzus. Un arī es pats šajā gadā esmu iestādījis tik daudz koku kā pēdējos desmit gados kopā. Tāpēc novēlu, lai visiem labi sokas, un ceru, ka šīs krāšņās Meža dienas, kādas bija šogad, nākamgad būs vēl varenākas.

Tīreļu mežniecība ir viena no piecām, kas rūpējas par Rīgas pilsētai piederošo mežu apsaimniekošanu. Sveicot Meža dienu noslēguma dienā, Rīgas domes Meža pārvaldes vadītājs Uldis Gavrilovs uzsvēra, ka Rīgas domei pieder lielas meža platības. Šogad stādīti daudzi un dažādi koki, no kopējās platības 53 hektāros iestādīti bērzi. Viss paliks mūsu bērniem un mazbērniem.

Valsts meža dienesta vadītāja Baiba Rotberga īpaši sveica valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” un kā lielākajam mežu īpašniekam dāvāja meža kopšanas instrumentu — mačeti.

Bet ar visās šajās Meža dienās veikto iepazīstināja a/s “Latvijas valsts meži” biroja vadītājs Tomass Kotovičs:

— Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” apsaimnieko 1,5 miljonus hektāru mums visiem piederošā meža Latvijas valstī. Gribu atskaitīties jums, tas ir, sabiedrībai, par to, ko esam darījuši šajā mežā. Mēs Meža dienu darbu uztveram divās dimensijās. Viena ir ļoti nozīmīga — meža stādīšana, atjaunojot izcirstās platības. Pateicoties labajai sezonai, jo bija samērā vēss un mitrs laiks, tā ir bijusi ļoti veiksmīga. Cerams, ka koku ieaugšanas procents būs ļoti augsts un varēsim Meža dienestam nodot kārtīgi apstādītas platības. Līdz šīs nedēļas sākumam bija iestādīti 95 procenti no plānotā jeb vairāk nekā 5600 hektāri. Pēdējie stādījumi tiks pabeigti līdz maija vidum. Kopumā Meža dienu laikā ir iestādīti 154,8 hektāri plānotās platības. Šajās talkās kopā ar “Latvijas valsts mežu” speciālistiem piedalījās skolu jaunatne, pašvaldību pārstāvji, mednieku kolektīvi utt. Tas ir labi, ka varam kopā strādāt un arī redzēt rezultātu.

Foto: Andris Kļaviņš

Otrkārt, informācijas tehnoloģiju gadsimtā arvien svarīgāka kļūst informācija. Un meža popularizēšana ir darbs, ko vajadzētu darīt mums visiem kopā, — Zemkopības ministrijai, meža dienestiem, privātajiem mežu īpašniekiem, strādāt ar skolām, jaunatni, mācīt, kas ir mežs. Pats svarīgākais — nākamajām paaudzēm paliks daudz labāks mežs nekā tas, ko pašlaik apsaimniekojam.

Bērzs no visām koku sugām ir ceturtajā vietā Latvijā. Bērza mežu izkopšanā lielu darbu iegulda akciju sabiedrība “Latvijas finieris”. Uzņēmuma pārstāvis Normunds Apfelbaums atzina, ka vēsturiski tās ir trešās Meža dienas, kurās uzņēmums aktīvi piedalās. Bērzi iestādīti vairāk nekā 30 hektāros neizmantoto lauksaimniecības zemju un kopumā apmežoti 150 hektāri. Pavisam “Latvijas finieris” valsts un arī privātajos mežos plāno iestādīt bērzus 300 hektāru platībā. Šajos pasākumos iesaistīta liela daļa Latvijas sabiedrības un skolu jaunatne, apmēram 600 dalībnieku. Atceroties, kā aizsākusies “Latvijas finiera” akcija bērzu audžu atjaunošanā, īpaši tika uzteikts Uldis Gavrilovs, kas deviņdesmito gadu sākumā, tiekoties ar uzņēmuma vadītāju Juri Biķi, ierosinājis uzņēmumam iesaistīties mežu atjaunošanā. Patlaban aizsāktais stādu audzēšanas un stādīšanas bums pārņēmis jau visu Latviju.

Savukārt 7. Saeimas deputāts Andris Bērziņš , vēlot veiksmi darbā, pastāstīja, ka par godu Meža dienām tiek rīkots bērnu zīmējumu konkurss, tādējādi rosinot bērnus jau no mazotnes mīlēt mežu.

Meža dienu tradīcijas aizsākušās 1928. gadā, tad kādu laiku pieklusušas un deviņdesmito gadu sākumā atkal atguvušas savu popularitāti. Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Arvīds Ozols vēlēja veiksmi visiem meža kopējiem.

Aktīvi meža atjaunošanas darbos piedalās Vides aizsardzības fonds. Tā direktors Valdis Kaprālis klātesošajiem teica:

— Vides aizsardzības fonds atbalsta vides aizsardzības pasākumus Latvijā un ir pievērsies arī meža atjaunošanai. Viens no veiksmīgākajiem īstenotajiem projektiem ir Latgalē, Andrupenes pagastā, kur sadarbībā ar akciju sabiedrību “Latvijas finieris” un Nodarbinātības valsts dienestu izaudzēts izcils stādāmais materiāls, apmežoti vairāki desmiti hektāru lauksaimniecībā neizmantojamās platības. Vislabākais ir tas, ka viss šis reģions ieguvis zināmu potenciālu, jo kaimiņu pagasti izrāda lielu interesi par šiem stādījumiem un bērzi tiek stādīti ne tikai Andrupenē, bet arī apkārtējos pagastos.

Kā zināms, situācija laukos ekonomiskā ziņā nav pārāk laba, bet šajā jomā ir viens pluss, jo esam radījuši jaunas potenciālas darba vietas, radot iespēju cilvēkiem nodarboties ar meža stādīšanu un meža teritoriju kopšanu. Piemēram, šajos pagastos bezdarbnieki iesaistīti meža kopšanā. Vides aizsardzība, ekonomika, nodarbinātība — tas viss ir savstarpēji saistīts. Varu apgalvot, ka neviens no Vides aizsardzības fonda projektiem nav tik sterils, ka skartu tikai vidi. Ja savedam kārtībā kādu meža nogabalu, rekultivējam vecus karjerus vai arī atkritumu izgāztuves vai sakārtojam ūdenssaimniecības sistēmas, mēs šajās teritorijās radām labvēlīgu augsni, lai varētu attīstīties mazais uzņēmējs, uzlabotos ekonomiskā situācija. Apsveicama atsaucība, kāda tā bijusi iepriekšējos gados un ir šogad. Tagad jau jūtams, ka meža atjaunošanai un kopšanai tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība.

Bez tam pie mums izaug ļoti vērtīgi bērzi, kādu nav citās Eiropas valstīs, tāpēc bērzu stādīšanas talka ir vainagojums šāgada Meža dienām un labs aizsākums arī turpmākajam periodam. Ceru, ka tāpat kā mūsu zaļie bērzi zaļos un plauks visa Latvija.

... Un klātesošie sāk stādīšanu. Cits pēc cita mazie bērziņi ieņem savas vietas izcirtumā. Pāris stundās darbs jau paveikts, kopumā iestādīti trīs tūkstoši kociņu, un talcinieki pulcējas pie ugunskura, lai kopīgi atpūstos un dalītos pieredzē.

Mežzinātnieks Pēteris Zālītis min, ka saimnieciskā izmanība pašlaik atkarīga no tās preces, ko izaudzējam. Ko darīt, lai cērtamā vecumā bērza audze būtu gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi augstvērtīga un tajā būtu vairāk elitāro bērzu? Šajā virzienā patlaban nopietni strādā Latvijas mežzinātnieki. Tagad esam krietni bagātāki nekā pirms piecpadsmit un divdesmit gadiem, jo tiek veikti ilglaicīgi sistemātiski novērojumi. Sagatavotas mācību takas, kurās var iepazīties ar bērzu kopšanas metodēm. Šādi mācību laukumi ierīkoti Gulbenē, Ogrē un citur Latvijā. Bērzu jaunaudžu sistemātiska novērošana visā valstī notiek apmēram 150 objektos. Ja sareizina objektu skaitu ar pārmērījumu skaitu, iznāk ap 1500. Šie visi objekti atrodas valsts mežos visā Latvijā.

... Gandarījums par paveikto var būt ne tikai šo Meža dienu noslēguma dalībniekiem, bet ikvienam, kas šopavasar piedalījies meža atjaunošanā.

Ingrīda Rumbēna, “LV” nozares redaktore

Meža dienu noslēgumā 11.maijā: zemkopības ministrs Atis Slakteris…	…Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Arvīds Ozols;	Valsts mežu dienesta direktore Baiba Rotberga…
	…Valsts akciju sabiedrības “Latvijas meži” biroja vadītājs Tomass Kotovičs;	Latvijas Vides aizsardzības fonda direktors Valdis Kapralis
Jaunie Latvijas meži: tie būs viņu — jaunās paaudzes meži		Rīgas pilsētas Mēžu pārvaldes direktors Uldis Gavrilovs
		Mežzinātnieks Pēteris Zālītis

Foto: Andris Kļaviņš