Rīgas domes priekšsēdētājs:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 14.maijā

Intervija Latvijas Radio 14. maija raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars.

— Paredzams, ka šonedēļ saistībā ar Rīgas domi daudz tiks runāts par diviem tematiem — par turpmākajām frakciju politiskajām attiecībām un joprojām par represēto pieminekļa novietošanu Torņkalnā. Vai kas jauns, jūsuprāt, iezīmējies aizvadītās nedēļas nogales partijas sarunās par turpmāko sadarbību?

G.Bojārs: — Jā, notiek nepārtrauktas konsultācijas, notiek viedokļu saskaņošana, process noris, es domāju, ka tuvākās nedēļas vai divu nedēļu laikā vismaz attiecībās ar LSDSP un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijām notiks pilnīga viedokļu precizēšana, kas varētu noslēgties ar līguma parakstīšanu.

— Ja es nemaldos, tad tieši šodien ir tikšanās LSDSP un tēvzemiešiem.

G.Bojārs: — Jā, arī šodien, tās notiek gandrīz katru dienu, tā ka šis process iet savu attīstības gaitu.

— Tuvākajā laikā nekādu galēju lēmumu tātad nebūs, bet nav skaidrs, uz ko tas viss ved, respektīvi, ir iespējams, ka LSDSP būs divi līgumi, — gan ar PCTVL, gan ar tēvzemiešiem?

G.Bojārs: — Mums ir daudz vairāk līgumu gan ar PCTVL, gan ar mazās pārstāvniecības partijām un arī ar “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK mums jau ir zināmi iepriekšējie dokumenti, kas izpaužas līguma formā. Es domāju, ka šis līgums ar tēvzemiešiem varētu tikt noslēgts ar koalīcijas līguma parakstīšanu. Ar PCTVL visas līgumsaistības tiks pildītas, mēs netaisāmies norobežoties no tik lielas vēlētāju daļas izteiktās atziņas, mēs to respektējam, un nekādi līgumi lauzti netiks.

— Bet tajā pašā laikā uzskatīt, ka PCTVL būs koalīcijā, arī nevarēs?

G.Bojārs: — Nevarēs. Kā jau visu laiku atkārtoju, es neuzskatu, ka Rīgas domē var tik stingri noteikt koalīcijas vai opozīcijas robežas. Opozīcija sevi diemžēl jau ir noteikusi, tātad visas pārējās partijas ir ieinteresētas aktīvi iesaistīties Rīgas domes darbā.

— No visa tā izejot — būs vai nebūs Ārgaļa kungs jūsu vietnieks?

G.Bojārs: — Es domāju, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK partijai un frakcijai pašai ir jānozīmē savs pārstāvis vietnieka amatam. Es negribētu šajā procesā iejaukties.

— Politizēts tiek vēl viens pavisam cits fakts — Valsts valodas centrs laikraksta “Vesti segodņa” akciju “Atdosim Rīgas ielām izkārtnes krievu valodā” uzskata par ceļu uz divvalodību valstī, bet Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs — par politisku jautājumu. Kāda ir pilsētas mēra nostāja?

G.Bojārs: — Manai nostājai ir jābūt pietiekami precīzai, es domāju, Latvijā eksistē likumi, un tie ir jāpilda visiem, arī Rīgas domei un Rīgas domē pārstāvētiem deputātiem. Rīgas domē pat neviens deputāts vai kādas partijas bloks nav spējīgs mainīt šos likumus, un tie ir jāpilda.

— Un līdz ar to izkārtnes krievu valodā tuvākajā laikā Rīgas ielās neparādīsies?

G.Bojārs: — Nē.

— Vai rīt dome lems par represēto pieminekļa galīgo atrašanās vietu?

G.Bojārs: — Rīt nelems dome, rīt lems Attīstības komiteja. Rīt ir paredzēta galīgā lēmuma pieņemšana, pēc manā rīcībā esošās informācijas, sabiedrības vairākumam un arī pieminekļa autoriem, arī komitejai pārsvarā ir viedoklis, ka piemineklim jāatrodas Torņkalna stacijā. Pamatojums šeit varētu būt tāds, ka Esplanāde ir vieta, kur cilvēki atpūšas, bet šis piemineklis izraisa sāpīgas atmiņas un asociācijas. Protams, šie visi notikumi jātur svētā atmiņā, bet vai piemineklim ir jābūt šajā vietā — Esplanādē, kur cilvēki iziet ar bērniem, vairāk grib gūt pozitīvās emocijas. Līdz ar to šis viedoklis tomēr sveras par labu Torņkalna stacijai.

— Un jūs joprojām arī uzskatāt, ka jau šovasar tas tur tiks uzstādīts?

G.Bojārs: — Tas ir mūsu mērķis.

— Kā jau bija gaidāms, šī iespēja izraisījusi paniku mazdārziņu apvienībā pie stacijas Torņkalnā. Es zinu, ka tapa, bet vai dome jau saņēmusi viņu parakstīto protesta vēstuli?

G.Bojārs: — Manā rīcībā vēl šādas vēstules nav, iespējams, ka domes sekretariātā tā ir ienākusi. Saistībā ar represēto pieminekli mums gan protesti, gan viedokļi ienākuši ārkārtīgi lielā daudzumā. Mums tomēr ir jāizšķiras par labu kādam lēmumam.

— Varbūt šobrīd var vismaz kaut kādā veidā šos mazdārziņu īpašniekus mierināt, vai ir maz skaidrs, cik lielu mazdārziņu teritoriju šī jaunā iecere var skart, varbūt tos vispār tur likvidēs, un kad šāds lēmums var tikt pieņemts, vai šosezon viņi var strādāt mierīgi?

G.Bojārs: — Katrā ziņā, ja mēs izvietojam pieminekli Torņkalna stacijas apkārtnē, tad pagūt labiekārtot šo vidi mēs acīmredzot nevarēsim. Konceptuāli jebkurā gadījumā agrāk vai vēlāk būs jāizšķiras, vai šādi mazdārziņi var atrasties perspektīvi tik pievilcīgā Rīgas rajonā. Šeit ir paredzamas pietiekami plašas sabiedrības diskusijas, bet tās aizņems pietiekami ilgu laiku.

— Bet jebkurā gadījumā nekas cits tai lielajā teritorijā līdz pat Daugavai atrasties arī nevarēs, jo visa tā teritorija piemiņas parkam būtu par lielu, tikai daļu no dārziņiem aizņemtu pieminekli aptverošais loks. Kādreiz runāja, ka, iespējams, tālākā stūrī būs izklaides parks, bet šobrīd šī iecere tik un tā atkrīt.

G.Bojārs: — Šobrīd šī iecere atkrīt, katrā ziņā šis rajons Rīgai ir ārkārtīgi svarīgs perspektīvā. Es nedomāju, ka tur atradīsies debesskrāpis vai kādas ofisu ēkas, vēl jo vairāk — apbūve, kas paredzēta privātmājām, tur ir diezgan lieli sarežģījumi ar grunti. Bet ir absolūti nepieciešams šo apkārtni labiekārtot. Mazdārziņi acīmredzot nebūtu īstais veids, kā šo labiekārtošanu veikt. Katrā ziņā ar cilvēkiem, kam mazdārziņi pieder, būs jāapietas pietiekami solīdi un korekti.

— Un es saprotu, ka šovasar tomēr viņiem nekas nedraud, viņi mierīgi savu iestādīto un iesēto ražu varēs novākt rudenī.

Bet — kas galu galā ir ar pārskaitāmajām naudām Brīvības pieminekļa restaurācijai? Travertīns ir atvests, darbi rit, bet neesot ko samaksāt restauratoriem.

G.Bojārs: — Tā nu gluži nebūs. Tikai pagājušās nedēļas beigās mēs beidzot saņēmām visu projektu dokumentāciju, jo saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu Rīgas dome rezervētos līdzekļus, ko bija paredzēts novirzīt Brīvības pieminekļa restaurācijai, nevarēja izmaksāt tādēļ, ka nebija šī projekta dokumentācijas.

— Šobrīd viss ir kārtībā?

G.Bojārs: — Šobrīd viss būtu kārtībā, un, es domāju, jāiet lieliem soļiem uz priekšu.

— Es pats kādā ierakstā sarunā ar restauratoriem dzirdēju šo domu, ka neviens no domes neesot interesējies par to, vai restauratoriem ir iespējams iekļauties laikā līdz 25.jūnijam.

G.Bojārs: — Saprotiet, Rīgas domes atbildības šeit it kā nebūtu, jo dome var piešķirt līdzekļus, tikai pamatojoties uz zināma veida dokumentāciju, šīs dokumentācijas mums nebija. Tagad, kad tā iesniegta, ir jāmēģina runāt gan ar restauratoriem, gan ar projektētājiem, gan ar visām pārējām atbildīgajām personām, lai laikā varētu šo pieminekli sakārtot.

— No publikācijām par jūsu un Finansu departamenta direktora Raimonda Krūmiņa attiecībām var rasties aizdomas, ka jums briest lēmums mainīt šī departamenta vadītāju. Ir vai nav?

G.Bojārs: — Šobrīd man nekāds lēmums nav nobriedis. Pirmkārt, saistībā ar šo Krūmiņa kunga komandējumu deputāti bija izteikuši zināmas aizdomas, Krūmiņa kungs gatavo detalizētu atskaiti, viņš atskaitīsies attiecīgajām komitejām — Transporta, Attīstības un arī Finansu komitejai — par savu braucienu, par to, ko viņš panācis šī brauciena laikā, vai kādas sarunas vestas. Tātad tā nebūs vienkārša atskaite par komandējumu, bet ziņojums par projektu tālāko attīstību. Saistībā ar šīm izmaksātajām prēmijām es esmu devis rīkojumu Krūmiņa kungam trīs dienu laikā sagatavot lēmuma projektu un vainīgo personu sodīt par šī rīkojuma nekorektu izpildi.

— Skaidrs, tātad šonedēļ būs kādas jaunas vēsmas. Atbildi šonedēļ, ja es nemaldos, gaida “Silja Line” par savu piedāvājumu pirkt prāmi. Vai jums ir skaidrs, ko darīt?

G.Bojārs: — Nu, “Silja Line” patiesībā gaida pietiekami precīzas intereses izteikšanu, ostas pārvaldnieks Loginova kungs aizbrauks un šo kuģi apskatīsies vienas dienas vizītē. Šeit ir jābūt pietiekami plaši motivētam lēmumam, es vienpersoniski nekādā ziņā negribētu uzņemties atbildību, jāpiesaista speciālisti un jāuzklausa viņu viedoklis par šo turpmāko biznesu. Mēs jau varam nopirkt vēl vienu pieminekli, stāvēs skaists kuģis Rīgā, un nekas nenotiks. Līdzekļi ir pietiekami lieli, un tas ir darba process.

— Kā esat apmierināts ar šo dubulto situāciju pašvaldības policijā — pēc tiesas lēmuma par Liepiņa kunga atjaunošanu amatā?

G.Bojārs: — Es nedrīkstu nekādā ziņā izteikt apmierinātību vai neapmierinātību ar tiesas lēmumu. Šobrīd ir tiesas lēmums viņu atjaunot darbā, bet tai pašā laikā ir pamats lūgt prokuratūrai — un to es arī darīšu — izvērtēt Finansu departamenta revīzijas daļas atzinumus par situāciju pašvaldību policijā. Ir atklājušies jauni fakti saistībā ar Liepiņa kunga darbību, un tuvākajā laikā, kamēr tiks veikta izmeklēšana, mums ir juridiskas iespējas atstādināt viņu no pienākumu pildīšanas. Šobrīd domes juristi strādā pie tā, kā to juridiski pareizi izdarīt.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā