Tieslietu ministre Ingrīda Labucka:

Runa nacionālajā konferencē “Sabiedrības integrācija Latvijā: aspekti, viedokļi, perspektīva” Rīgā, Valsts kancelejas Sarkanajā zālē, 2001. gada 11.maijā

Ļoti cienītā Valsts prezidentes kundze! Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks par visu klātesošo atsaucību, ka atradāt iespēju piedalīties šajā konferencē, un ceru, ka būsit aktīvi līdzdarbojoties, uzdodot jautājumus un diskutējot par aktuālajiem sabiedrības integrācijas jautājumiem.

Ievadā īsumā pakavēšos pie paveiktā aizvadītajā laika periodā.

Jau pagājis gandrīz gads, kopš sabiedrības integrācijas jautājumi tika apspriesti lielākā forumā ar plašāku sabiedrības pārstāvniecību.

Ir noslēdzies zināms posms, jo darbu ir beigusi vadības grupa, kura kopš 1998.gada izstrādāja pamatdokumentus — valsts programmas koncepciju, īso variantu un, visbeidzot, pilnu programmu, kuru Ministru kabinets apstiprināja šā gada 6.februārī.

Jāatzīst, ka ap programmas apstiprināšanu un atbildīgās institūcijas par tās izpildi noteikšanu virmoja pietiekami daudz politisku kaislību, kas neapšaubāmi aizkavēja programmas īstenošanas sākšanu.

Valdības līmenī ir izveidota Sabiedrības integrācijas padome, kuru vada tieslietu ministre. Tās sastāvā ir izglītības un zinātnes, labklājības un kultūras ministri.

Šobrīd atbildīgā institūcija par valsts programmas izpildi — Tieslietu ministrija — ir izveidojusi Sabiedrības integrācijas departamentu.

Esmu izveidojusi Konsultatīvo padomi sabiedrības integrācijas jautājumos. Padome tika veidota kā konsultatīva institūcija tieslietu ministram, iesaistot tās darbā vairākas sabiedrībā pazīstamas un atzītas personas, kuras pārstāv dažādu sabiedrības grupējumu intereses, piemēram, invalīdu, mazākumtautību, pašvaldību. Kopš padomes izveidošanas pagājušā gada novembrī tās sēdes notika katru mēnesi. Esam atkārtoti diskutējuši par visām valsts programmas sadaļām.

Diemžēl jāsecina, ka šo triju gadu laikā — no programmas izstrādāšanas līdz pieņemšanai — atsevišķi tās punkti ir zaudējuši aktualitāti. Valsts programmu nepieciešams papildināt ar jauniem akcentiem. Jāteic, ka konsultatīvās padomes sēdēs izteiktie viedokļi ir rosinājuši uz pārdomām un konkrētu rīcību.

Runājot par paveikto, jāatzīst, ka darīts ir daudz, bet joprojām desmitiem problēmu tomēr nav izdevies atrisināt. Par to liecina vairāki fakti, piemēram, masu medijos pietiekami netiek oponēts nekorektajam viedoklim, ka sabiedrības integrācijas process tiek uztverts kā asimilācija. Jā, iespējams, ka no valsts ir nepieciešams lielāks finansiāls atbalstīts minoritāšu skolām, asociācijām, kultūras un citām biedrībām. Kā pozitīvu piemēru varu minēt ikgadējo festivālu ‘’Latvijas vainags’’, kura norise tiek atbalstīta no valsts un pašvaldību budžeta.

Ārvalstu palīdzības programmu ietvaros realizēti vairāki projekti sabiedrības integrācijas jomā. Joprojām ārvalstu donori ļoti lielu uzmanību pievērš visām sabiedrības integrācijas jomām, piesaistot gan finansu līdzekļus, gan sniedzot konsultācijas.

Godātie klātesošie!

Uzskatu, ka laiks organizēt nacionālu konferenci bija pienācis tieši tagad, lai atrisinātu vairākus konceptuālus jautājumus. Plašākai sabiedrībai un — uzdrīkstēšos apgalvot — arī daudziem no klātesošajiem ir virkne neatbildētu jautājumu par sabiedrības integrācijas procesa perspektīvu Latvijā. Uz šīsdienas diskusijām lieku lielas cerības un minēšu tikai pašus būtiskākos jautājumus, par kuriem, manuprāt, visām sabiedrības grupām jāgūst vienota izpratne. Ko tad īsti mēs šobrīd saprotam ar jēdzienu “sabiedrības integrācija”? Ko un kā vēlamies iesaistīt šajā procesā?

Faktiski sabiedrības integrācijas process Latvijā notiek jau desmit gadus. Tas izgājis vairākas attīstības pakāpes. Šajā procesā esam mēs visi — bērni, jaunieši, invalīdi, bezdarbnieki, pensionāri. Latvijas pilsoņi, jaunpilsoņi, nepilsoņi. Jaunā paaudze pēdējo desmit gadu laikā strauji mainījusies un pielāgojusies dzīvot un pastāvēt tirgus ekonomikas diktētās konkurences apstākļos. Savukārt lielākā daļa vidējās un vecākās paaudzes ir atraduši savu ceļu, nonākdami dilemmas — būt vai nebūt — priekšā un, ja “būt”, tad kādā kvalitātē. Kā būt pārējiem, kas palikuši malā, nav spējuši pielāgoties, jūtas atstumti?

Valsts programma ir pieņemta, bet vai katram indivīdam ir ierādīta viņa vieta un loma integrācijas procesā? Kā zināms, integrācija tiek traktēta kā sabiedrības vienošana, saliedēšana, dažādu grupu interešu saskaņošana. Un atkal rodas jautājums — kas būs kodols, ap ko vienoties un saliedēties? Kādas vērtības liksim Latvijas pilsoniskās sabiedrības pamatā, saistot tās ar mūsu valsts attīstības perspektīvu?

Latvijas sabiedrība atrodas divos integrācijas procesos vienlaikus. No vienas puses — sabiedrības integrācijas process valsts iekšienē, no otras puses — Latvijas integrācija Eiropas Savienībā. Raugoties no otrā aspekta, kādai jābūt pilsoniskai sabiedrībai Latvijā, lai tā varētu pieņemt Eiropas valstīs pastāvošās gadsimtu gaitā kultivētās vērtības?

Trešais virziens — Latvijas virzība uz iestāšanos NATO. Šajā aspektā būtu jāizvērtē Latvijas bruņoto spēku kvalitatīvais sastāvs, vispirms raugoties no jauniesaucamo sagatavotības — gan zināšanu, prasmju un iemaņu, gan fiziskās sagatavotības — viedokļa. Kā liecina Obligātā militārā dienesta iesaukšanas centra statistikas dati, no visiem 2000.gadā jauniesauktajiem 12,3 % bija 5–8 klašu izglītība, 43,8% — pamatskolas, 13,7% — arodizglītība, vidējā izglītība bija 29,8%, bet augstākā — tikai 0,3% jauniesaukto.

Uzskatu, ka šajā kontekstā lielāka uzmanība jāveltī reģionālajai integrācijai. Kas gan labāk par konkrēto pašvaldību pārzina savu iedzīvotāju ekonomisko situāciju, spēj ietekmēt bezdarba samazināšanu un veicināt visu skolas vecuma bērnu izglītību.

Mūsu valsts programmā ir definētas sabiedrības integrācijas kopējās prioritātes, bet katram Latvijas reģionam specifiskais, ievērojot vēsturiskos, sociāli ekonomiskos, ģeogrāfiskos un citus priekšnosacījumus, būtu jāiekļauj atsevišķā programmā ar atbilstošu rīcības plānu tās izpildei.

Latvijā ir vairākas pašvaldības, kurās jau ir savas integrācijas programmas, spilgtākie piemēri — Ventspils, Liepāja, Daugavpils. Vairākās pašvaldībās jau strādā koordinatori sabiedrības integrācijas problēmu risināšanai. Kas notiek pārējās Latvijas pilsētās un pagastos? Uzskatu, ka būtu aktivizējams koordinācijas darbs no Tieslietu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kas sekmētu integrācijas problēmu risināšanu, īpaši ekonomiski mazāk aktīvajos reģionos. Valsts programmas ietvaros arī šajā jomā paredzēts īstenot vairākus projektus. Esam gatavi strādāt ar Pašvaldību savienību un ieinteresētajām pašvaldībām, piesaistot Nevalstisko organizāciju centru, lai iedrošinātu un palīdzētu tām pašvaldībām, kas vēlas šajā jomā strādāt, bet kam vēl pietrūkst pieredzes, piemēram, projektu izstrādāšanā.

Domājot par saliedētas sabiedrības veidošanu Latvijā, īpaši jāatbalsta jaunatnes iniciatīva un centieni šajā jomā, jo šodienas skolēni un studenti veidos Latvijas nākotnes sabiedrību. Aicinu visus klātesošos, kuri pārstāv izglītības sfēru, pārdomāt, kā atbilstoši mūsdienu apstākļiem veidot mācību programmas Latvijas pilsoņu audzināšanai un nepilsoņu sagatavošanai naturalizācijai.

Kā liecina tikko pabeigtās jaunpilsoņu aptaujas dati, kuri plašākai sabiedrībai tiks prezentēti šā gada 28. maijā, tā sauktie jaunpilsoņi, proti, pilsoņi, kas Latvijas pilsonību ieguvuši naturalizācijas kārtībā, ir aktīvi cilvēki, kas jūtas piederīgi pie Latvijas sabiedrības, viņi atbalsta sabiedrības integrācijas programmas nepieciešamību valsts līmenī. Tātad mums, atbildīgajiem par valsts programmas īstenošanu, šai progresīvajai iedzīvotāju daļai jāveltī īpaša uzmanība, kas sekmētu viņu lojalitāti Latvijas valstij.

Ekselences! Godātie ārvalstu vēstniecību pārstāvji!

Esam aicinājuši jūs uz nacionālo konferenci, lai jūsu klātbūtnē dalītos problēmās un kopā diskutētu par perspektīvajiem risinājumiem saliedētas sabiedrības veidošanai Latvijā.

Ceru, ka, izvērtējot konferences laikā diskutēto, jūs varēsit sniegt ieteikumus un finansiālu atbalstu valdībai vai atsevišķām ministrijām konkrētu problēmu risināšanā.

Nenoliedzami ārvalstu donoru atbalsts programmas īstenošanas sākšanai ir augstu novērtēts.

Izmantojot gadījumu, vēlos informēt, ka Tieslietu ministrija un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir sagatavojušas priekšlikumus Sabiedrības integrācijas fonda likumprojekta izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā, un mēs plānojam, ka pie labvēlīgiem nosacījumiem no šī gada 1.jūlija Sabiedrības integrācijas fonds varētu sākt savu darbību.

Godātie kolēģi un domubiedri!

Kā allaž, gribētu uzsvērt, ka šodien apspriežamās problēmas ir mums visiem kopīgi risināmas, jo, kā zināms, integrācijas procesā ir iesaistītas visas sabiedrības grupas. Esam atvērti dialogam ar dažādām nevalstiskajām organizācijām, pašvaldībām, ārvalstu vēstniecībām, citiem interesentiem.

Vēlu konferences diskusijām radošu gaisotni, viedokļu dažādību, kas palīdzētu atrast konstruktīvus risinājumus mūsu kopīgo ieceru īstenošanai.