Par Latvijas prezidentūru Baltijas asamblejā un Baltijas Ministru padomē

2010.gada 1.janvārī Latvija no Lietuvas ir pārņēmusi rotējošo prezidentūru Baltijas valstu trīspusējās sadarbības formātos – Baltijas asamblejā un Baltijas Ministru padomē (BMP), kas ilgs līdz 31.decembrim.

Baltijas valstu sadarbības uzmanības centrā šajā laikā būs ekonomiskā stabilizācija un konkurētspējas veicināšana reģionā, drošības jautājumi, t.sk. enerģētikas un vides aspekti, kā arī Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības pilnveidošana. Minētās Latvijas prezidentūras prioritātes tika formulētas sadarbībā ar nozaru ministrijām un apspriestas Baltijas padomes 15.sesijā 2009.gada novembrī Viļņā.

Latvijas prezidentūras laikā BMP darbu turpinās aizsardzības, enerģētikas, iekšlietu, vides, transporta un sakaru jomu vecāko amatpersonu komitejas.

2010.gadā Latvija arī pildīs Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB-8) ārlietu ministriju sadarbības koordinatora funkcijas. Gada laikā plānots organizēt NB-8 ārlietu ministru, valsts sekretāru, politisko direktoru u.c. līmeņa sanāksmes par aktuālajiem reģionālās un starptautiskās darba kārtības jautājumiem.

1994.gadā izveidotā Baltijas Ministru padome ietver Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdību sadarbības līmeņus (valdību vadītāji, ārlietu ministri, kā arī nozaru vecāko amatpersonu komitejas). BMP prezidentūras koordinējošās funkcijas veic ārlietu ministrijas. Savukārt 1991.gadā izveidotā Baltijas asambleja ir trīspusējās parlamentārās sadarbības ietvars, ko koordinē Baltijas asamblejas sekretariāts.

Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB-8) sadarbības koordinatora lomu tās pirmsākumos tūlīt pēc Baltijas valstu neatkarības atgūšanas uzņēmās attiecīgajā gadā Ziemeļu Ministru padomē prezidējošā valsts. Baltijas valstis NB-8 ārlietu ministriju sadarbības koordinēšanā iesaistījās 2008.gadā.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments