Izglītības un zinātnes ministrija: Par paveikto 2009.gadā un plānoto 2010.gadā

2009.gads ar sarežģītajiem un strauji veicamajiem uzdevumiem samazināta finansējuma apstākļos bija nopietns pārbaudījums, kas prasīja netradicionālu domāšanu un rīcību, stipru gribu apvienojumā ar tālredzīgiem lēmumiem. Vienlaikus 2009.gadā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošajām jomām īpašu uzmanību pievērsa Valsts prezidents gan abās pēc viņa iniciatīvas sasauktajās Ministru kabineta ārkārtas sēdēs, kad tika pieņemti lēmumi par strukturālajām reformām, gan Stratēģiskās analīzes komisijas rīkotajā Latvijas forumā, kas bija veltīts izglītības jautājumiem, un izglītības inovāciju forumā “Skola Latvijā”. Izglītības jautājumi bija aktuāli arī pēc valsts budžeta grozījumu veikšanas vasarā, kad kopīgi ar pašvaldībām IZM samazinātā finansējuma apstākļos rada vairākus būtiskus risinājumus, piemēram, 500 tūkstošus latu profesionālās ievirzes pedagogu atalgojumam. Tāpat izglītība aktualitāti nezaudēja, pastāvīgā dialogā ar partneriem vienojoties par 2010.gadā būtiskiem jautājumiem, kas atspoguļoti arī 2010.gada budžetā, piemēram, skolotāju atalgojums no 2010.gada 1.janvāra, bāzes finansējums zinātnei, resursi augstākajai izglītībai.

Jāuzsver, ka 2009.gadā IZM jomām, salīdzinot ar 2008.gadu, līdzekļi tika samazināti par gandrīz 200 miljoniem latu. Salīdzinot ar 2008.gada decembri, 2009.gadā IZM centrālā aparāta struktūrvienību skaits samazināts par 40%, strādājošo skaits par 30% un atlīdzība par 37%. Rūpīgi esam vērtējuši arī padotības iestāžu tīklu, lai nodrošinātu iedzīvotājiem pakalpojumus, vienotu skatījumu uz izglītības un valsts valodas nozares politikas jautājumiem un atteiktos no funkciju mikromenedžmenta, tāpēc 11 padotības iestādes tika apvienotas un izveidotas četras padotības iestādes (Valsts izglītības satura centrs, Valsts valodas aģentūra, Izglītības kvalitātes valsts dienests, Valsts izglītības attīstības aģentūra). Tāpat no 14 ar sportu saistītajām iestādēm darbu turpinās tikai divas: Murjāņu sporta ģimnāzija un valsts aģentūra “Latvijas Sporta muzejs”. Bet, lai nodrošinātu iespēju reorganizēto valsts sporta aģentūru audzēkņiem turpināt treniņus un sniegt atbalstu treneriem, sportistiem un sporta speciālistiem, IZM slēgs trīspusējus līgumus ar biedrību “Latvijas Sporta federāciju padome” un attiecīgo sporta federāciju, 2010.gadā piešķirot finansējumu no valsts budžeta.

Līdz ar Bērnu, ģimenes lietu un sabiedrības integrācijas ministrijas reorganizāciju IZM pēc vairāku gadu pārtraukuma kopš vasaras vidus atkal atbild par jaunatnes politiku. Jau augusta beigās valdība apstiprināja Jaunatnes politikas valsts programmu 2009.–2013.gadam.

Mērķtiecīgi, bet, nenoliedzami, arī vairākus gadus novēloti, turklāt būtiska finansējuma samazinājuma apstākļos sāktās saturiskās un institucionālās pārmaiņas ir pamats, lai turpinātu pilnveidot gan visu pakāpju izglītību, gan pārējās IZM jomas, lai nākotnē nodrošinātu tādu sistēmu, no kuras ieguvējs būtu ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Vispārējā izglītība

Viens no būtiskākajiem 2009.gadā sāktajiem darbiem IZM jomās ir finansēšanas modeļa “nauda seko skolēnam” ieviešana un skolu tīkla sakārtošana. Jūlijā klātienē IZM pārstāvji tikās ar gandrīz 90 pašvaldību un izglītības iestāžu vadītājiem visā Latvijā ar mērķi kopīgi rast risinājumus saistībā ar skolu tīkla sakārtošanu gan strukturālo reformu un jaunā finansēšanas modeļa “nauda seko skolēnam”, gan finansiālās un demogrāfiskās situācijas (pēdējo 10 gadu laikā skolēnu skaits samazinājies par apmēram 100 tūkstošiem), gan administratīvi teritoriālās reformas kontekstā.

Šobrīd iespējams secināt, ka gadu no gada atliktie, bet šajā vasarā sāktie darbi viesuši pozitīvas pārmaiņas. Jaunizveidotās pašvaldības, kas pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas spēja sākt skolu tīkla sakārtošanu atbilstoši bērnu skaitam, demogrāfiskajām tendencēm un jaunajam finansēšanas modelim, noteikti ir un būs ieguvējas gan izglītības kvalitātes kontekstā, gan var un varēs nodrošināt konkurētspējīgāku pedagogu atalgojumu. To apliecina arī tas, ka no 2010.gada 1.janvāra līdzekļi, kas “nauda sekos skolēnam” pedagogu atalgojumam, salīdzinot ar 2009.gada pēdējiem četriem mēnešiem, palielināsies no vidēji 460 latiem uz vidēji 650 latiem.

Pozitīvi vērtējams, ka 2009.gadā Liepājas 1.ģimnāzija un Balvu pilsētas ģimnāzija kļuvušas par valsts ģimnāzijām. Tas gan nodrošina kvalitāti mācību procesam, gan kopumā uzlabo mācību un metodisko darbu reģionā. Par izglītības kvalitāti un mūsu jauniešu zināšanām starptautiskā līmenī liecina arī viņu dalība, godalgotās vietas un uzvaras starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs. Valdība piešķīrusi vairāk nekā 15 tūkstošus latu 37 jauniešu un viņu pedagogu apbalvošanai. Turklāt novembra beigās publiskotais Eiropas Komisijas ziņojuma projekts par dalībvalstu sasniegumiem izglītībā “Progress Towards the Lisbon Objectives in Education and Training” liecina, ka Latvijai ir progress, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, un labi rādītāji, kas atsevišķās pozīcijās apsteidz ES vidējos sasniegumus. Pozīcijas, kurās, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, Latvijai ir progress, ir lasītprasmes uzlabošanās, izglītību un apmācību pametušo īpatsvara samazināšanās, vidējo izglītību ieguvušo īpatsvara palielināšanās, sieviešu īpatsvara palielināšanās augstākajā izglītībā matemātikas, zinātņu un tehnoloģijas jomās. Jomas, kurās Latvija apsteidz ES vidējos rādītājus, ir vāju sasniegumu samazināšanās lasītprasmē, matemātikā un zinātnēs, vidējo izglītību ieguvušo īpatsvars, līdzekļu īpatsvars no IKP izglītībai.

2009.gadā tika uzsākta un turpinās sadarbība un konsultācijas ar mācību priekšmetu skolotājiem un speciālistiem, lai pārskatītu un pilnveidotu mācību saturu atbilstoši izglītības mērķiem un skolēnu vajadzībām. Šāda sadarbība stiprina saikni starp IZM un tās mērķauditoriju.

Uzklausot izglītībā iesaistīto viedokli, šajā gadā tika turpināti pasākumi izglītības kvalitātes uzlabošanai un birokrātisko šķēršļu mazināšanai. Piemēram, ir atcelti vispārējās izglītības iestāžu pedagogu amata vienību saraksti; mainīta vispārējās un profesionālās izglītības programmu licences saņemšanas kārtība un grozījumu veikšana jau licencētajās programmās; mainītas prasības pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai; no 36 stundām uz 30 stundām samazināta slodze pirmsskolas pedagogiem; vienkāršota vispārējās izglītības programmu un iestāžu akreditācijas kārtība; vidusskolā pastiprinātas prasības skolēnu pārcelšanai no klases uz klasi; samazināts valsts pārbaudījumu skaits; mērķdotāciju sadalē pašvaldībām noteikta uzraudzības kārtība un iesaistīti sadarbības partneri, kas vairo šā procesa caurskatāmību.

Lai efektīvāk organizētu valsts pārbaudes darbu norisi, ieviestas vairākas novitātes tehnoloģiju izmantojumā. Piemēram, uzsākta IZM īstenotā projekta “Valsts pārbaudījumu informācijas sistēma” aktivitāte, kas būtiski uzlabos un paātrinās informācijas apmaiņas procesus starp visām valsts pārbaudījumu organizēšanā iesaistītajām pusēm. Šī sistēma paredz efektīvu un attālinātu skolēnu pieteikšanu visiem valsts pārbaudījumiem, to veicot no jebkuras vietas, kur pieejams interneta pieslēgums.

Sociālās drošības tīkla stratēģija

Pieņemot grozījumus valsts budžetā 2009.gadam, nekonsultējoties ar nozares ministriju, finansējums atalgojumam pedagogiem, kuri nodrošina piecus un sešus gadus veco bērnu sagatavošanu skolai, no 2009.gada 1.jūlija valsts budžetā netika paredzēts. Tāpat finansējuma pilnīgs samazinājums nepieļāva noteikt, ka bērnu sagatavošana skolai ir obligāta, kā tas bija iepriekšējos mācību gados. Taču, izvērtējot situāciju un iespējamos riskus, esam panākuši, ka 2009.gada 8.septembrī valdībā apstiprināta Sociālās drošības tīkla stratēģija, kas paredz, ka 2009./2010.mācību gadā no valsts budžeta līdzekļiem tomēr tiek finansēta bērnu sagatavošana skolai no piecu gadu vecuma, kopumā 2009.gada četriem mēnešiem pedagogu atalgojumam paredzot 4,1 miljonu latu. Līdz ar to atjaunots arī bērnu sagatavošanas skolai obligātums.

Sociālās drošības tīkla stratēģija paredz nodrošināt atalgojumu pedagogiem. Panākta arī vienošanās par pirmsskolas un sākumskolas (1.–6.klase) izglītības satura pārskatīšanu un pilnveidi, par sagatavošanās darbu veikšanu (pedagogu apmācība, mācību līdzekļu izstrāde u.c.), lai ar jauno mācību gadu atsevišķās izglītības iestādēs varētu īstenot pilotprojektu jeb aprobēt modeli, kad bērni skolas gaitas sāk no sešu gadu vecuma.

Kopumā Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumiem 2009.gada pēdējiem četriem mēnešiem bija 4,28 miljoni latu, bet 2010.gadam un 2011.gadam – 12,9 miljoni latu ik gadu.

 Profesionālā izglītība

Viss 2009.gads iezīmējies ar nopietniem priekšdarbiem, sadarbību ar skolām, nozaru asociācijām, plānošanas reģioniem, pašvaldībām u.c., lai vienotos par turpmāko valsts attīstībai un tautsaimniecības izaugsmei atbilstošo profesionālās izglītības iestāžu tīklu un apmācības sistēmu. Tā rezultātā decembrī Ministru kabinets apstiprināja dokumentu “Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010.–2015.gadam”, kas ir pamats turpmākai profesionālās izglītības sakārtošanai un attīstībai.

2009./2010.mācību gadā notika audzēkņu uzņemšana profesionālās izglītības iestādēs, optimāli nokomplektējot mācību grupas, tādējādi nodrošinot arī efektīvu resursu izmantošanu un paverot iespējas lielākam jauniešu skaitam apgūt profesiju. Visi profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi saņem ES struktūrfondu stipendijas. Arī valsts pārbaudes darbu kārtošanā profesionālajā izglītībā tiek izmantotas modernās tehnoloģijas – jau no decembra centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu teorētiskās daļas sešām kvalifikācijām audzēkņi kārto elektroniski. Nākotnē arī citām kvalifikācijām paredzēts nodrošināt iespēju teorētiskās daļas kārtot elektroniski.

Augstākā izglītība

Neskatoties uz samazināto finansējumu arī augstākajai izglītībai, gada sākumā, parakstot līgumus starp IZM un katru augstskolu par budžeta līdzekļu piešķiršanu, tika panākts, ka netiek samazināts studentu sociālais nodrošinājums, tajā skaitā stipendijas, kā arī nodrošināts, ka stipendijas piešķir, ņemot vērā gan studentu sekmību, gan sociālo nodrošinājumu. Turklāt, nodrošinot maģistrantiem un doktorantiem stipendijas no ES struktūrfondiem, iespējams palielināt stipendiju saņēmēju skaitu bakalaura līmeņa studentiem.

Samazinoties vienas studiju vietas izmaksām, augstskolas tiek orientētas uz programmu dublēšanās novēršanu, administratīvo tēriņu samazināšanu. Šis darbs turpinās, un arī 2010.gadā, slēdzot līgumus, vislielākā uzmanība tiks pievērsta tam, lai nodrošinātu studentu sociālās garantijas un lai neciestu studiju kvalitāte.

2009.gadā saglabāts studiju vietu skaits – vairāk nekā 26 tūkstoši vietu, no kurām 65% prioritāro jomu (dabas zinātnes, inženierzinātnes, vides zinātnes, veselības aprūpe), kā arī maģistra un doktora studiju vietas. Studentiem 2009.gadā bija iespējas saņemt studiju un studējošo kredītus, palielinot arī valsts izsniedzamā galvojuma apjomu. Studiju kredītiem piešķirti 18,95 miljoni latu (par 5,8 miljoniem jeb 40% vairāk nekā 2008.gadā), savukārt studējošo kredītiem piešķirti 10,69 miljoni latu (saglabāts 2008.gada līmenis), bet gada beigās no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirti 2,112 miljoni latu studiju kredītu procentmaksājumu veikšanai. Tāpat jūnijā tika papildināta studiju un studējošo kredītu galvošanas kārtība, kas atvieglo iespējas studentiem saņemt šos kredītus.

Lai veicinātu Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju un eksportspēju, lai pilnībā pabeigtu Boloņas procesā paredzēto pasākumu ieviešanu Latvijas augstākajā izglītībā, kā arī lai īstenotu Eiropas Komisijas Universitāšu modernizācijas plānā noteiktos pasākumus, jau 2008.gada vasarā valdībā apstiprināts un Saeimā iesniegts Augstākās izglītības likumprojekts, bet 2009.gadā IZM strādājusi ar Saeimu, un plānots, ka jau tuvākajā laikā likumprojekts tiks izskatīts 2.lasījumā.

Atsaucoties sabiedrībā pazīstamu cilvēku aicinājumam, izglītības un zinātnes ministra un ekonomikas ministra vadītā darba grupa izstrādājusi informatīvā ziņojuma projektu “Par nepieciešamajām strukturālajām pārmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai”. Darba grupa vienojās, ka sākotnēji piedāvātie trīs attīstības modeļi – 1) rezultātu pārvaldības modelis, 2) zinātnes universitātes modelis un 3) nozaru augstskolu modelis – cits citu papildina un atbilstošākais risinājums ir izveidot vienu kopīgu modeli. Šobrīd IZM viens no svarīgākajiem darbiem – sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un konsultējoties ar partneriem, izstrādāt konkrētā laika grafikā īstenojamu pasākumu plānu, kurā tiek iekļautas katra modeļa priekšrocības nepieciešamo pārmaiņu sasniegšanai. Plānu valdībā paredzēts iesniegt līdz 2010.gada 31.martam.

2009.gadā notikusi cieša sadarbība ar Zviedrijas pusi, lai pēc starpvalstu līguma spēka zaudēšanas 2010.gada 1.jūlijā nodrošinātu starptautisko atpazīstamību iemantojušās Rīgas Ekonomikas augstskolas darbību.

Zinātne

Valdībā apstiprinātas Zinātnes un tehnoloģiju attīstības pamatnostādnes 2009.–2013.gadam, to mērķis ir sekmēt zinātniskās darbības, intelektuālā potenciāla un infrastruktūras attīstību, veidojot universitātes par starptautiski konkurētspējīgiem centriem. Tāpat izstrādāti un Saeimai iesniegti grozījumi Zinātniskās darbības likumā, kas paredz jauninājumus saistībā ar zinātniskā personāla darba samaksas un darba laika uzskaites noteikšanu, kā arī intelektuālo, kustamo, nekustamo īpašumu u.c.

2009.gadā beidzās deviņu valsts pētījumu programmu īstenošana prioritāros zinātnes virzienos: biomedicīna un farmācija, enerģētika, informātika, letonika, materiālzinātne, meža zinātne, medicīnas zinātne un vides zinātne, kā arī agrobiotehnoloģijas. Šajās pētījumu programmās veiksmīgi apvienota zinātniskā, inovatīvā un izglītojošā komponente. Programmu pirmie rezultāti liecina, ka vairākās jomās, piemēram, materiālzinātnē, agrobiotehnoloģijā, enerģētikā, farmācijā, izstrādātas jaunas tehnoloģijas inovatīvu produktu izgatavošanai.

Lai nodrošinātu pētniecības pēctecību, sadarbībā ar partneriem, tajā skaitā tautsaimniecības pārstāvjiem, izstrādāti un valdībā apstiprināti prioritārie zinātnes virzieni fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2010.–2013.gadā: enerģija un vide; inovatīvie materiāli un tehnoloģijas; nacionālā identitāte; sabiedrības veselība; vietējo resursu ilgtspējīga izmantošana. Šajos prioritārajos virzienos nodrošināta jaunu valsts pētījumu programmu īstenošanas uzsākšana.

Pilnveidota zinātnes bāzes piešķiršanas kārtība, lai sakārtotu zinātnes bāzes finansējuma aprēķināšanu, paredzot finansējumu zinātnisko institūciju attīstībai, vienlaikus pastiprinot kvalitātes prasības finansējuma piešķiršanai un kā valsts atbildību akcentējot humanitārās un sociālās zinātnes (koeficients 1,3 līdzšinējā koeficienta 1 vietā), kā arī nodrošinot iespējas bāzes finansējumu izmantot ES struktūrfondu projektu īstenošanai.  

Šajā gadā stiprināta saikne ar jaunajiem zinātniekiem un septembrī parakstīts sadarbības memorands starp IZM un Latvijas Jauno zinātnieku apvienību, kā mērķis ir sekmēt efektīvu zinātnisko darbinieku un visas sabiedrības interesēm atbilstošas zinātnes un augstākās izglītības politikas veidošanu, nodrošinot Latvijas jauno zinātnieku aktīvāku iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos. Šis memorands ir kā loģiska kopīga darba procesa komponente, jo jaunie zinātnieki jau ilgāku laiku ir ļoti cieši iesaistījušies Latvijas zinātnei būtisku jautājumu risināšanā un lēmumu pieņemšanā.

IZM sadarbībā ar ES Zinātniskās un tehniskās pētniecības komiteju (CREST) un Eiropas Komisiju 2009.gada nogalē organizēja neatkarīgu Latvijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju sistēmas ekspertīzi ar mērķi iegūt rekomendācijas Latvijas zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju sistēmas uzlabošanai. Lai nodrošinātu ekspertīzes sekmīgu veikšanu, novembrī un decembrī Latvijā viesojās septiņi Eiropas Komisijas nominēti augsta līmeņa eksperti no Lielbritānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas un Lietuvas.

Valsts valoda

Lai mērķtiecīgi nodrošinātu latviešu valodas kā valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas ilgtspēju, tās lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju Latvijas un pasaules valodu tirgū, valdība atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informāciju par 2009. un 2010.gadā plānotajiem pasākumiem, kas veicami saskaņā ar Valsts valodas politikas programmu 2006.–2010.gadam. Programmas rezultātu sasniegšanai tiek veikti uzlabojumi gan valsts valodas juridiskā statusa stiprināšanā un valodas izglītības politikas pilnveidē, gan valsts valodas zinātniskajā izpētē, kopšanā un attīstīšanā.

Sports

Par vietēja mēroga un starptautiski nozīmīgāko Latvijas sporta dzīves notikumu un sasniegumu, kas ļāva Latvijai iegūt plašu atzinību, uzskatāms vasarā notikušais Eiropas Sieviešu basketbola čempionāts. Turklāt Starptautiskās basketbola federācijas Eiropas nodaļas (“FIBA Europe”) vadība pēc čempionāta paziņoja, ka Latvijā notikušais čempionāts bijis visu laiku labākais Eiropas čempionāts. Tāpat vasarā pirmo reizi Latvijā – Cēsīs – notika Eiropas čempionāts ratiņbasketbolā, bet pirmo reizi ne vien Latvijā, bet arī Baltijā norisinājās Pasaules motokrosa MX1 un MX2 čempionāts.

Aizvadītajā gadā mūsu sportisti ar panākumiem padalījušies gan vietējās, gan starptautiskās sacensībās. Tādēļ, neskatoties uz sarežģīto finansiālo situāciju valstī, Izglītības un zinātnes ministrijai izdevies rast gandrīz 260 tūkstošus latu, lai apbalvotu izcilos sportistus un viņu trenerus. Savukārt gada sākumā valdība atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto rīkojumu, piešķirot 100 000 latu atbalstam sportistiem, treneriem un apkalpojošajam personālam par sasniegumiem Pekinas paraolimpiskajās spēlēs.

Savukārt gada sākumā Ērgļos notika 14.Latvijas Jaunatnes ziemas olimpiāde, kurā startēja vairāk nekā 700 dalībnieku, bet vasarā Valmierā notika Latvijas Jaunatnes vasaras olimpiāde, kur startēja gandrīz divi tūkstoši dalībnieku.

Starptautiskie finanšu līdzekļi izglītībai un zinātnei

Īpaši nozīmīga vieta izglītībā un zinātnē ir ES struktūrfondu līdzekļiem, tie līdztekus valsts budžeta finansējumam 2009.gadā veidojuši ievērojamu finanšu īpatsvaru izglītības un zinātnes pilnveidē un attīstībā: šis finansējums tiks nodrošināts arī nākamajos gados. Pateicoties ES struktūrfondu līdzekļiem un valsts līdzfinansējumam, 2009.gadā nodrošinātas gan mērķstipendijas pedagogiem, stipendijas profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem, maģistrantūras un doktorantūras studentiem, gan dažādu izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide, gan cilvēkresursu piesaiste zinātnei u.c. Turklāt esam paveikuši daudz un turpinām ikdienā aktīvi strādāt saistībā ar ES struktūrfondiem, jo īpaši lai nodrošinātu labvēlīgus līdzfinansējuma nosacījumus.

Aplēses liecina, ka 2009.gadā Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošajās jomās jau apgūti gandrīz 40 miljoni latu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu – gan pašvaldību un augstskolu projektos, gan IZM un tās budžeta iestāžu īstenotajos projektos.

Nozīmīgākās ES struktūrfondu aktivitātes, kuru īstenošana sākta 2009.gadā: “Atbalsts maģistra studiju programmu īstenošanai” (9,15 miljoni latu); “Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai” (41,45 miljoni latu); “Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” (40,24 miljoni latu); “Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” (20 miljoni latu); “Sākotnējās profesionālās izglītības pievilcības veicināšana” (palielinot finansējumu no 10,5 miljoniem latu uz 25 miljoniem latu); “Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana” (22,5 miljoni latu); “Vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem” (3,7 miljoni latu).

Atbalsts izglītībai un zinātnei sniegts arī Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros. Piemēram, prioritātē “Cilvēkresursu attīstība un izglītība” 2009.gadā sākti septiņi projekti par apmēram diviem miljoniem latu, ar mērķi sekmēt cilvēkresursu attīstību, piemēram, sagatavojot jaunus studiju kursus vai programmas; izstrādājot mācību materiālus, apmācot akadēmisko personālu, uzlabojot materiāltehnisko bāzi studiju procesa nodrošināšanai, izstrādājot un ieviešot jaunu multimediju mācību palīglīdzekli pamatskolā, izveidojot neformālās vides izglītības programmu skolēniem un studentiem.

Starptautiskā sadarbība

Aizvadītajā gadā īpaša uzmanība tika veltīta arī Latvijas starptautiskās atpazīstamības stiprināšanai, īpaši augstākās izglītības un zinātnes eksportspējas veicināšanai, jo, esot starptautiskajā apritē un rosinot citu valstu interesi par Latviju, mēs spēsim mērķtiecīgi un efektīvi nodrošināt savu izaugsmi. Tādēļ svarīgi arī savus sasniegumus popularizēt starptautiskā līmenī. Piemēram, notiek sadarbība gan ar Latvijas vēstniecībām ārvalstīs, gan ar citu valstu vēstniecībām Latvijā.

Tāpat martā Bonnā (Vācija) UNESCO pasaules konferencē “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” (UNESCO World Conference on Education for Sustainable Development), kas veltīta izglītības un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, lielu starptautisku interesi un atzinību izpelnījās Latvijas sasniegtais saistībā ar izglītību ilgtspējīgai attīstībai. Turklāt Daugavpils Universitātes Ilgtspējīgas izglītības institūts bija viens no 35 ANO dekādes “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” labās prakses paraugiem, kas iekļauts konferences darba kārtībā un izstādē.

Latvija var būt paraugs un sadarbības partnere Āzijas valstīm, piemēram, Vjetnamai un Malaizijai, jo kopš 1999.gada esam uzkrājuši starptautiski vērā ņemamu praktisku pieredzi Boloņas procesa principu ieviešanā augstākajā izglītībā. Vjetnamas puse ir ieinteresēta Latvijas augstskolu filiāļu veidošanā savā valstī; Ķīna apliecinājusi interesi par līguma parakstīšanu saistībā ar izglītības dokumentu un studijās iegūto grādu atzīšanu; arī Šrilanka ir ieinteresēta sadarbībā ar Latviju augstākajā izglītībā un zinātnē; bet Japāna paudusi interesi sadarbībai starp abām valstīm par iespējām izvērst studentu un zinātnieku apmaiņu.

Apliecinājums Latvijas pozīciju stiprināšanai starptautiskajā telpā ir arī jūlijā parakstītais līgums starp Latvijas valdību un Eiropas Kosmosa aģentūru par sadarbību kosmosa jomā miermīlīgiem mērķiem. Tas sniedz nozīmīgu ieguldījumu mūsu attīstībā, Latvijai ir visi priekšnosacījumi, lai, starptautiski darbojoties ar kosmosa pētniecību saistītajās jomās, nodrošinātu nozīmīgu un lietderīgu ieguldījumu gan savā izglītībā un zinātnē, gan drošībā, vides aizsardzībā, lauksaimniecībā, gan ekonomikas, transporta, sakaru, komunikāciju u.c. nozarēs.

Domājot par Latvijas prezidentūru ES 2015.gadā un mūsu valsts starptautiskās pozīcijas stiprināšanu, valdība apstiprināja IZM priekšlikumu prezidentūras laikā Latvijā rīkot vienu no nozīmīgākajiem starptautiskajiem izglītības pasākumiem – ASEM (Asia–Europe Meeting) izglītības ministru sanāksmi.

Svarīgākie 2010.gada uzdevumi

Veidojot 2010.gada valsts budžeta projektu, IZM izvirzīja trīs konkrētus mērķus, kas ir pamatā arī nākamā gada darbam:

1) izmaksu efektivitātes paaugstināšana vispārējā un profesionālajā izglītībā vienlaikus ar kvalitātes un pieejamības nodrošināšanu. Vispārējā izglītībā tiks turpināts darbs pie finansēšanas principa “nauda seko skolēnam” analīzes un pilnveides; savukārt profesionālajā izglītībā tiks īstenota darbības optimizācijas programma, kas paredz skolām sadarbībā ar pašvaldībām izstrādāt skolas attīstības un investīciju stratēģiju, lai turpinātu darbu pie ES struktūrfondu projektu pieteikumu sagatavošanas un projektu īstenošanas;

2) eksportspējas paaugstināšana augstākajā izglītībā un zinātnē tautsaimniecības atveseļošanas īstenošanai. Balstoties uz informatīvo ziņojumu “Par nepieciešamajām strukturālajām pārmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai”, IZM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un ar partneriem izstrādā augstākās izglītības darbības optimizācijas programmu; savukārt zinātnē, pamatojoties uz nozaru ministriju apstiprinātajām zinātnisko institūciju darbības stratēģijām, IZM veiks zinātnisko institūciju telpiskās attīstības stratēģijas izvērtēšanu, nosakot vadošos valsts nozīmes pētniecības centrus;

3) nacionālo vērtību stiprināšana un popularizēšana. Īpašs akcents – X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kuru rīkošanai nākamā gada vasarā valdība piešķīrusi 1,5 miljonus latu, un šobrīd notiek sagatavošanās darbi. Savukārt UNESCO šos svētkus līdzās citiem pasaules kultūras šedevriem iekļāvis savā svinamo dienu kalendārā 2010.–2011.gadam, pievēršot tiem plašu starptautisku uzmanību.

IZM pateicas visiem sadarbības un sociālajiem partneriem, ar kuriem 2009.gadā bija iespēja kopīgi strādāt, meklēt un rast dažādu risinājumus. Kā aktīvākie minami Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, mācību priekšmetu pedagogu asociācijas, Latvijas Rektoru padome, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība, Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Darba devēju konfederācija, Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Nacionālā trīspusējās sadarbības padome, Latvijas Sporta federāciju padome, Latvijas Olimpiskā komiteja un vēl daudzi citi.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa