Mīlestības slavinājumam rozes un sveču liesmas

10.maijā Maijas svētkos tika svinēta Turaidas Rozes 400.dzimšanas diena

Ceturtdien, 10.maijā, Turaidas Rozes 400. dzimšanas dienas svinībās: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Somijas prezidente Tarja Kārina Halonena Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Meitenīti, ko Turaidas rakstvedis Greifs pēc zviedru karaspēka uzbrukuma atrada kaujas laukā kā dažus mēnešus vecu, bada novārdzinātu zīdainīti, nokristīja par Maiju, jo tas bija ziedu mēnesis. Viņa auga daiļa un piemīlīga, iemantodama Rozes vārdu. Bet cauri gadsimtiem viņa ļaužu prātos un sirdīs dzīvo ar savu mīlestību, kas bija stiprāka par viltu, ļaunumu un nāvi.

Jau dziļos padomju laikos, kad Turaidas muzejrezervāts tikko veidojās un Baznīckalns ar veco liepu un Maijas kapu bija brikšņiem aizaudzis, ļaudis meklēja ceļu uz šo svēto vietu, bet pēdējos gadu desmitos te mūžīgu mīlestību zvērējuši simtiem jaunlaulāto. Ik gadus notiek Turaidas Rozei veltīti rožu un rudens ziedu svētki. Tagad pirmo reizi — Maijas dzimšanas diena.

Svētkus pagodināja Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga kopā ar augsto viešņu — Somijas Valsts prezidenti Tarju Kārinu Halonenu.

Ieradās Maijas no malu malām, un katra saņēma sarkanu rozi. Un katra Maija Baznīckalna nogāzē varēja iestādīt pa baltai rozei. Kad baltā ievziedu diena gāja uz vakaru, ceļu uz Rozes kapu izgaismoja 400 sveču liesmiņas un leģendu par Turaidas Rozi krāsās, skaņās un kustību dailē izdzīvoja Siguldas “Gundega” kopā ar Rīgas dziedoņiem un muzikantiem.

Visu dienu Turaidas pakalnos ziedēja ievas, pils pagalmos strādāja rotkaļi un dažādu amatu pratēji. Torņa galerijā varēja apskatīt Maijas jubilejai darinātās sudraba rotas, bet atjaunotajā pārvaldnieka mājā — Jāņa Anmaņa akvareļu izstādi. Te notika arī divu jaunu grāmatu atvēršanas svētki. Tautā tika laists kultūrvēsturisks izdevums “Leģenda par Maiju — Turaidas Rozi” latviešu, krievu, angļu un vācu valodā ar krāšņām Jāņa Anmaņa ilustrācijām un Turaidas muzejrezervāta sagatavotais ilustrētais buklets “Stāsts par Turaidas Rozi”. Te var izlasīt arī Turaidas pils pārvaldnieka Šildhelma sievas Hedvigas ziņojumu par slepkavību pie Gūtmaņa alas un ar 1620.gada 15.decembri datēto tiesas protokolu, kas Rīgas pils pārbūves laikā tika atrasti 19.gadsimta vidū un deva liecību, ka Turaidas Rozes leģendai pamatā bijis kāds patiess notikums. Skaistā leģenda gadu ritumā iedvesmoja daudzus dzejniekus un stāstniekus, bet vislielāko popularitāti ieguva 1927.gadā, kad Dailes teātris Eduarda Smiļģa režijā sāka izrādīt Raiņa lugu “Mīla stiprāka par nāvi”. Rainis teikas patiesumu neapšaubīja un bija pārliecināts, ka Maija ar savu varonīgo nāvi ir ieņēmusi spilgtu, noteiktu vietu mūsu kultūras vēsturē, tikai uz laiku aizmirstu, kad mēs paši sevi bijām aizmirsuši: “Maijas personā ikdienas cilvēks paceļas līdz varonībai, rādīdams, ka tautas pamatā ir visi augstie garīgie spēki, tikai bieži latentā apslēptā stāvoklī. Ar šādu personu savā vēsturē mēs varētu lepoties.”

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Augstās viešņas Turaidas parkā ar dziesmu sagaidīja “Senlejiņas” bērni

Ziedi, kas nesti Turaidas Rozei, ilgi nenovīst. Somijas prezidente Tarja Kārina Halonena un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, noliekot ziedus pie Turaidas Rozes kapa

Somijas prezidente Tarja Halonena dalās iespaidos ar Turaidas muzejrezervāta direktori Annu Jurkāni

Pie rotkaļa Vitauta Straupes savu laimes naudiņu lej arī Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Augstos viesus sagaidot, svētkus pavadot …

Siguldiešus Ievu un Egilu Kvālus kāzu dienā tieši pirms trīsdesmit gadiem šurp atveda viņu skolotāji Ilga un Antons Skutāni, kas leģendai ticēja arī toreiz, kad tā bija pusaizmirsta. Kopš tā laika viņi te atnāk ik gadus, tagad jau kopā ar bērniem un mazbērniem

Līdz ar citām vārdamāsām baltu rozi Turaidas Rozes godam stāda arī rīdziniece Maija Kalnkaziņa kopā ar savu dzīvesbiedru Agni. Viņa saka tā: “Vārdu izvēlējās mamma. Un es par to saku paldies, jo nevienu sliktu Maiju dzīvē neesmu sastapusi.”