Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 5.janvārī

AM: Par jauno Zemessardzes likumprojektu

5.janvārī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas izstrādātais jaunais Latvijas Republikas Zemessardzes (ZS) likumprojekts.

Jauns Latvijas Republikas ZS likumprojekts izstrādāts, jo šobrīd spēkā esošais likums “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”, kurš ZS darbību reglamentē kopš 1993.gada, ir vairākas reizes labots un vairs nespēj pilnvērtīgi regulēt Zemessardzes darbību un zemessargu dienesta gaitu. Ir būtiski mainījušies ZS uzdevumi, tās vieta valsts aizsardzības sistēmā, pakļautība un struktūra.

Jaunais likumprojekts piedāvā jaunu ZS definīciju, kas labāk atbilst pašreizējai ZS lomai valsts aizsardzības sistēmā un tās uzdevumiem pēc Latvijas pievienošanās Ziemeļatlantijas līguma organizācijai.

Likumprojekts nosaka ZS definīciju, mērķus, uzdevumus, struktūru, vadību un komplektēšanas principus, zemessargu dienesta gaitu, sociālās garantijas, tiesības, atbildību un apbalvošanas nosacījumus.

Saskaņā ar likumprojektu ZS pilda dažādus valsts aizsardzības uzdevumus, piemēram, bruņoto spēku kaujas atbalstu un kaujas nodrošinājumu, kā arī sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanu. ZS piedalās arī starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos.

Ņemot vērā, ka zemessargu uzdevumi idejiski arvien vairāk tiek pietuvināti profesionālā dienesta karavīru uzdevumiem, likumprojekts ir izstrādāts tā, lai vienādos apstākļos zemessargu tiesības un sociālās garantijas būtu līdzvērtīgas profesionālā dienesta karavīru tiesībām un garantijām. Vienlaikus tiek ņemtas vērā pastāvošās atšķirības starp zemessargiem un karavīriem, ko nosaka dažādā dienesta gaita – zemessargi dienestu pilda pārsvarā no pamatdarba brīvajā laikā, taču profesionālā dienesta karavīriem tas ir pamatdarbs.

Likumprojekts skaidri definē zemessarga statusu, kas vienlaikus ļauj nodrošināt noteiktas sociālās garantijas atkarībā no zemessarga iesaistīšanās veida ZS uzdevumu izpildē.

Kompensāciju un atalgojuma sistēma ir maksimāli vienkāršota, iedalot zemessargu dienesta izpildi trīs daļās. Katrai no šīm dienesta uzdevumu izpildes grupām noteikts savs kompensācijas vai atalgojuma princips.

Tāpat kā kompensāciju un atalgojuma izmaksas gadījumā, jaunais likumprojekts paredz izveidot trīs sociālo garantiju grozus: sociālās garantijas, kas pienākas visiem zemessargiem par pamata dienesta uzdevumu izpildi; sociālās garantijas tiem zemessargiem, kuri uz papildu līguma pamata veic Nacionālo bruņoto spēku (NBS) objektu apsardzi; sociālās garantijas zemessargiem, kuri noslēguši līgumu par dalību starptautiskajā operācijā vai ātrās reaģēšanas spēkos.

Likumprojekts paredz noteikt zemessargiem dienesta pakāpes līdz kapteiņa pakāpei. Atbilstošu amatu trūkuma dēļ zemessargiem nav paredzēts piešķirt augstāko virsnieku pakāpes. Vienlaikus tas arī motivēs zemessargus ieņemt savai pakāpei atbilstošu amatu. Noteikumi nākamās dienesta pakāpes iegūšanai zemessargiem būs līdzīgi kā profesionālā dienesta karavīriem. Bijušie profesionālā dienesta karavīri, kā arī bijušie obligātā militārā dienesta karavīri saglabās esošās dienesta pakāpes.

Lai novērstu, ka zemessargi reizē ir arī rezervisti, likumprojekts un vienlaikus rosinātie grozījumi Militārā dienesta likumā paredz zemessargus dienesta laikā neiekļaut NBS rezervē. Līdzīgi jaunais likum­projekts nosaka, ka zemessargi stāsies rezerves uzskaitē kā rezerves karavīri 10 dienu laikā pēc izstāšanās vai izslēgšanas no ZS. Līdz ar to arī bijušie profesionālā dienesta karavīri, kamēr pildīs ZS dienestu, nebūs rezerves uzskaitē kā rezerves karavīri.

Likumprojekts nostiprina arī ZS veterāna statusu. ZS veterānu apakšvienības turpmāk plānots pārdēvēt par ZS veterānu apvienībām, kuras vada attiecīgās apvienības priekšnieks. Paredzētā veterānu apakšvienību struktūra labāk atbildīs ZS veterānu galvenajam uzdevumam – nodot tālāk savas zināšanas un pieredzi, lai uzturētu augstu morāli un patriotisku garu ZS, atbalstītu Jaunsardzes kustību un saglabātu vēsturiskās tradīcijas. Likumprojekts neparedz iespēju ZS veterāniem piešķirt dienesta ieročus.

Likumprojekts piedāvā līgumu ar zemessargu par dienestu ZS slēgt uz pieciem gadiem, kas atvieglos zemessarga izslēgšanu no ZS gadījumā, kad zemessargs ilgstoši neierodas uz mācībām vai ir izbraucis no valsts.

Likumprojektā izslēgts ZS noteiktais uzdevums veikt NBS rezerves karavīru un rezervistu reģistrāciju, uzskaiti un iesaukšanu uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām un iesaukšanu aktīvajā dienestā mobilizācijas izsludināšanas gadījumā. Līdz ar to tiek likvidēts Rezerves personāla uzskaites centrs, ļaujot samazināt ZS štābā dienošo profesionālā dienesta karavīru skaitu un ietaupot kompensācijām paredzētos līdzekļus par dienesta uzdevumu izpildi.

Latvijas Republikas Zemessardzes likumprojekts vēl jāpieņem Saeimā.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par makroekonomisko situāciju valstī 2009.gada trešajā ceturksnī

Ekonomikas ministrija 5.janvārī, iepazīstinot valdību ar makroekonomisko situāciju valstī 2009.gada trešajā ceturksnī, uzsvēra, ka pozitīvas attīstības tendences jau vērojamas vairākās tautsaimniecības nozarēs un ekonomisko aktivitāšu samazinājums Latvijā vairs nav tik straujš, kāds tas bija vērojams 2009.gada sākumā.

2009.gada otrajā pusē pozitīvas tendences jau vērojamas tādās nozarēs kā kokapstrāde (pēdējos piecos mēnešos ražošanas apjomi jau pārsniedz 2008.gada atbilstošo mēnešu līmeni) un ķīmiskā rūpniecība (salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, kopš augusta vērojams pieaugums, turklāt oktobrī, salīdzinot ar septembri, par vairāk nekā 20%). Tāpat ražošanas apjomi pieaug metālapstrādes, papīra ražošanas un poligrāfijas nozarēs, kā arī primārajās nozarēs (lauksaimniecība, mežsaimniecība, zvejniecība un ieguves rūpniecība) 2009.gada trešajā ceturksnī izlaides apjomi jau par 1% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni.

Izlaides samazinājums turpinās uz iekšējo pieprasījumu orientētās nozarēs. Lielākie kritumi ir vērojami tirdzniecības, būvniecības un sabiedrisko pakalpojumu nozarēs.

Pakāpeniski uzlabojoties ekonomiskajai situācijai vairumā Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu, nedaudz ir palielinājies ārējais pieprasījums un līdz ar to Latvijas eksporta apjomi, savukārt, sašaurinoties iekšējam pieprasījumam, sarukuši importa apjomi, kā rezultātā ir uzlabojusies eksporta – importa bilance, kas šā gada otrajā un trešajā ceturksnī ir tuvu nullei pretstatus negatīvajai bilancei (20,2% no IKP) 2007.gadā.

Informatīvajā ziņojumā “Par makroekonomisko situāciju valstī” detalizētāk aprakstīta Latvijas ārējā ekonomiskā vide, pašreizējās situācijas raksturojums reālajā, ārējā un finanšu sektorā, tendences darba tirgū, kā arī sniegta informācija par inflācijas procesiem valstī un ekonomiskās attīstības prognozes.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka, ņemot vērā IKP izmaiņas 2009.gada trīs ceturkšņos un operatīvo statistiku par gada pēdējiem mēnešiem, sagaidāms, ka ekonomisko aktivitāšu samazinājums 2009.gadā kopumā būs iepriekš prognozēto 18% apmērā. Nozaru griezumā 2009.gadā izlaides apjomi samazināsies visās tautsaimniecības pamatnozarēs.

Latvijas tautsaimniecības atveseļošanās turpmākajos gados būs lielā mērā atkarīga no tā, cik ātri atgūsies pasaules finanšu sistēma un galvenās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstis un cik veiksmīgi Latvija spēs konkurēt atvērtos preču un pakalpojumu tirgos.

Ņemot vērā, ka 2010.gadā ārējā pieprasījuma pieaugums vēl nebūs tik ievērojams un turpinās samazināties arī iekšējais pieprasījums, Ekonomikas ministrija prognozē, ka ekonomiskā izaugsme Latvijā var atsākties trešajā ceturksnī, kad IKP apjoms vairs nesamazināsies, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem). Taču, salīdzinājumā ar 2009.gada atbilstošiem ceturkšņiem, tā līmenis būs zemāks. Kopumā 2010.gadā ir sagaidāms ekonomikas kritums par 4%. Tomēr labvēlīgākā gadījumā IKP samazinājums nākamgad varētu būt tikai par 2% pie nosacījuma, ja Latvijas ārējos tirgos turpināsies līdz šim vērojamās pozitīvās attīstības tendences.

2010.gadā pieprasījuma pieaugums ārējos tirgos dos pozitīvus izaugsmes stimulus eksportspējīgām nozarēm, galvenokārt apstrādes rūpniecībai, kā arī transporta un sakaru nozarei.

Ekonomikas augšupeja var atsākties 2011.gadā, ja pasaules finanšu tirgi būs pilnībā stabilizējušies un atjaunosies kreditēšana, kas dos pozitīvu stimulu kā pašmāju uzņēmējiem, tā arī nodrošinās ārējā pieprasījuma pakāpenisku pieaugumu mūsu preču un pakalpojumu eksporta partnervalstīs. Tādēļ 2011.gadā sagaidāma uz eksportu orientēto nozaru straujāka attīstība.

Tajā pašā laikā, atjaunojoties iekšzemes pieprasījumam, paredzams, ka pozitīvas izaugsmes tendences būs vērojamas arī uz iekšējo tirgu vērstām nozarēm. 2011.gadā tiek prognozēts IKP pieaugums par 2%, salīdzinot ar 2010.gadu.

2011.gadā gaidāma arī pakāpeniska bezdarba mazināšanās, un tā līmenis var sarukt līdz 15–16% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par publisko iepirkumu un būvdarbu koncesiju līgumcenu robežām

5.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie MK noteikumi, kas paredz grozījumus noteikumos par līgumcenu robežām, noteikumos par publisko iepirkumu līgumcenu robežām, kā arī noteikumos par būvdarbu koncesiju līgumcenu robežām.

Likumā par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām, Publisko iepirkumu likumā, kā arī Publiskās un privātās partnerības likumā MK ir noteikts pilnvarojums vismaz reizi divos gados pārskatīt paredzamo līgumcenu robežas, lai tās atbilstu Eiropas Savienības (ES) starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežām. MK pārskata attiecīgās līgumcenu robežas mēneša laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) “ES Oficiālajā Vēstnesī” tās ir izziņojusi.

Tā kā 2009.gada decembrī “ES Oficiālajā Vēstnesī” publicēts Komisijas paziņojums, kurā ir noteiktas atbilstošās līgumcenu robežas valstu valūtās, arī MK atbalstītajos noteikumos ir iekļautas EK pārrēķinātās līgumcenu robežvērtības attiecībā uz pakalpojumu, preču un būvdarbu iepirkumu līgumcenām.

Līdz ar to sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem paredzētās iepirkuma procedūras būs jāpiemēro, ja iepirkuma paredzamā līgumcena piegāžu vai pakalpojumu līgumu gadījumā būs 272 100 lati (iepriekš 287 331 lats) vai lielāka, bet būvdarbu līgumu gadījumā 3 406 520 lati (iepriekš 3 591 633 lati) vai lielāka.

Pasūtītājiem iepirkuma procedūrās būs jāievēro nosacījumi par publisko iepirkumu paziņojumu publicēšanu “ES Oficiālajā Vēstnesī”, kā arī par garāku minimālo piedāvājumu iesniegšanas termiņu noteikšanu, ja iepirkuma paredzamā līgumcena piegāžu un pakalpojumu līgumu gadījumā būs 87 888 lati (iepriekš 92 755 lati) vai lielāka, bet būvdarbu līgumu gadījumā 3 406 520 lati (iepriekš 3 591 633 lati) vai lielāka.

Noteikumi par būvdarbu koncesiju līgumcenu robežām paredz, ka turpmāk publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanā būs jāievēro nosacījumi par paziņojumu par būvdarbu koncesijas līguma slēgšanas tiesību iegūšanas procedūras uzsākšanu paziņojumu publicēšanu “ES Oficiālajā Vēstnesī”, ja lielu būvdarbu koncesijas gadījumā līgumcena būs 3 591 633 lati (iepriekš 3 406 520 lati) vai lielāka. Šāda līgumcenas robeža noteikta arī gadījumos, kad privātais partneris neatbilst pasūtītāja definīcijai Publisko iepirkumu likuma izpratnē un ir paredzēts, ka būvdarbus veiks trešā persona.

ES starptautiskās saistības attiecībā uz līgumcenu robežām ir noteiktas Pasaules tirdzniecības organizācijas Nolīgumā par valsts līgumiem. EK reizi divos gados nosaka attiecīgās summas eiro valūtā, ņemot vērā eiro un nacionālo valūtu vidējo kursu attiecībā pret SDR (Special Drawing Rights – Speciālās aizņēmuma tiesības) pēdējo divu gadu laikā, un publicē šīs ziņas “ES Oficiālajā Vēstnesī”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Plānots, ka nākotnē par sabiedriskā transporta izmantošanu bez samaksas vai bez braukšanai derīgas biļetes vairs netiks piemēroti administratīvi sodi, turpmāk tos noteiks paši pārvadātāji, piemērojot līgumsodu.

Līdz ar to jāveic grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), ko 5.janvārī atbalstīja Ministru kabineta (MK) sēdē. Lai grozījumi stātos spēkā, tiem vēl jāgūst atbalsts Saeimā.

No LAPK plānots svītrot 136.pantu, kas pašlaik nosaka sodu apmērus par braukšanu sabiedriskajā transportā bez biļetes. Šādi grozījumi nepieciešami, lai personai par vienu un to pašu pārkāpumu netiktu piemēroti vairāki sodi (administratīvais sods un līgumsods), jo ar grozījumiem MK noteikumos Nr.843 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība” tiks noteikts līgumsoda maksimālais apmērs un piemērošanas kārtība.

Līdz šim sodi par braukšanu bez biļetes tika piemēroti administratīvi, taču prakse rāda, ka šāda sistēma ir neefektīva. Daudzos gadījumos braukšanas biļešu kontrole no kompetento valsts vai pašvaldību institūciju puses tiek veikta minimāli, jo šādu dienestu izveidei un uzturēšanai nepieciešami lieli finansiāli ieguldījumi.

Nododot biļešu kontroles funkciju privātpersonai, kas atbilstoši sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumam ir atbildīga par ieņēmumu gūšanu un kura būs tiesīga piemērot līgumsodu, tiks veicināta ienākumu gūšana un tādējādi samazināsies valsts un pašvaldību budžeta izdevumi, kompensējot zaudējumus pārvadātājiem.

Arī citās Eiropas Savienības valstīs (Austrijā, Beļģijā, Polijā u.c.) tiek praktizēta pieeja, ka sodu par braukšanu bez biļetes piemēro pats sabiedriskā transporta operators (pārvadātājs), bet ar normatīvo aktu ir noteikts piemērojamā soda apmērs.

Grozījumi LAPK tiek virzīti vienā paketē ar grozījumiem MK noteikumos Nr.843 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība” un grozījumiem MK noteikumos Nr.282 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par grozījumiem Tiesu administrācijas nolikumā

5.janvārī Ministru kabinets pieņēma grozījumus Tiesu administrācijas (TA) nolikumā, ko izstrādājuši Tieslietu ministrijas un TA speciālisti.

Noteikumi par kārtību, kādā nodokļi, valsts nodevas un citi obligātie maksājumi ieskaitāmi valsts budžetā, paredz, ka pārmaksātās vai nepareizi iekasētās valsts nodevas atmaksā 15 dienu laikā. Atmaksa tiek veikta pēc tās iestādes rakstiska atzinuma iesniegšanas, kura iekasējusi valsts nodevas, vai tiesas lēmuma iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestā.

Kā teikts TA nolikuma grozījumu anotācijā, šī kārtība par pārmaksātas nodevas atmaksu attiecas arī uz nodevām par darbību veikšanu tiesu iestādēs un nodevām par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Tas darāms gadījumos, ja nodeva iemaksāta nepareizajā TA administrētajā valsts budžeta kontā, kā arī ja persona ir iemaksājusi nodevu, bet tiesu iestādē prasības pieteikumu, pieteikumu vai nostiprinājuma lūgumu nav iesniegusi.

Pašlaik spēkā esošais regulējums neparedz pilnvaras TA sniegt atzinumu par nepareizi iemaksātās nodevas atmaksu. Līdz ar to situācijā, kad nodeva ir iemaksāta nepareizi, nav iestādes, kas sniegtu nepieciešamo atzinumu. Pēc grozījumu stāšanās spēkā TA šādas pilnvaras būs noteiktas.

Tāpat TA nolikumā ir saskaņota terminoloģija, nosakot, ka “tiesu vienotās informatīvās sistēma” aizstājama ar “tiesu informatīvās sistēma”, dzēšot informāciju par tiesas piesēdētājiem, kā arī nosakot, ka TA direktoram ir viens vietnieks.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par konkursa “Energoefektivitātes paaugstināšana augstākās izglītības iestāžu ēkās” nolikumu

5.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētā projektu atklāta konkursa “Energoefektivitātes paaugstināšana augstākās izglītības iestāžu ēkās” nolikums”. Normatīvais akts nosaka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta budžeta programmas (KPFI) finansētā projektu atklāta konkursa “Energoefektivitātes paaugstināšana augstākās izglītības iestāžu ēkās” nolikumu, t.sk. šā konkursa projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, projektu iesniegumu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību.

Vides ministrija konkursu izsludinās 15 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās, ievietojot sludinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un ministrijas mājaslapā.

Pēc normatīvā akta apstiprināšanas tiks sagatavoti un īstenoti vairāki projekti augstākās izglītības mācību iestāžu ēkās, kas veicinās nodarbinātību, it īpaši būvniecības jomā, un samazinās izdevumus par siltumenerģijas patēriņu.

Starptautiskās emisiju tirdzniecības ietvaros 2009.gada 25.martā tika noslēgts Noteiktā daudzuma vienību pirkšanas līgums starp Latvijas Republikas valdību un Nīderlandes valsti, bet 2009.gada 28.aprīlī tika noslēgts Noteiktā daudzuma vienību pirkšanas līgums starp Latvijas Republikas valdību un Austrijas Republiku (starptautiskie līgumi).

Atbilstoši starptautisko līgumu nosacījumiem finansējumu ir paredzēts piešķirt projektu atklāta konkursa veidā energoefektivitātes paaugstināšanai, samazinot siltumenerģijas patēriņu Latvijas Republikas augstākās izglītības mācību iestāžu ēkās.

VidM: Par aizsargājamām jūras teritorijām

5.janvārī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām” (turpmāk – noteikumu projekts).

Noteikumu projekts paredz izveidot septiņas aizsargājamās jūras teritorijas (dabas liegums “Vidzemes akmeņainā jūrmala”, Ķemeru nacionālais parks, dabas parks “Engure”, Slīteres nacionālais parks, dabas liegums “Užava”, dabas parks “Bernāti”, dabas parks “Pape”) ar kopējo platību 436 582 ha.

Priekšlikumi aizsargājamo jūras teritoriju dibināšanai ir sagatavoti Eiropas Savienības programmas LIFE–Daba finansētā projekta “Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumu daļā” (2005–2009) ietvaros, ko realizē biedrība “Baltijas Vides forums” sadarbībā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu un Latvijas Ornitoloģijas biedrību.

Aizsargājamās jūras teritorijas tiek veidotas, lai nodrošinātu aizsardzību īpaši aizsargājamām putnu un zivju sugām, kā arī īpaši aizsargājamiem biotopiem. Aizsargājamo teritoriju robežas noteiktas, balstoties uz projekta laikā veiktajiem biotopu un putnu izpētes rezultātiem, kā arī agrāk veikto pētījumu rezultātiem.

Noteikumu projekts paredz, ka zivju ieguve aizsargājamās jūras teritorijās notiek saskaņā ar zvejniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

Aizsargājamās jūras teritorijās esošie kuģu ceļi, ostu akvatorijas, grunts novietnes jūrā un ārējie reidi tiek noteikti kā neitrālās zonas.

Vienlaikus ar aizsargājamo jūras teritoriju veidošanu divām potenciālajām aizsargājamajām jūras teritorijām – “Rīgas jūras līča rietumu piekraste” un “Nida–Pērkone” – tiek izstrādāti dabas aizsardzības plāni.

Aizsargājamās jūras teritorijās nav iekļautas lielo ostu teritorijas, kā arī mazo ostu teritorijas, izņemot Mērsraga ostas ārējo reidu, kas iekļauts aizsargājamajā jūras teritorijā, pamatojoties uz īpaši aizsargājamo putnu sugu izplatību, kā arī lai nodrošinātu teritorijas vienotu aizsardzību.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par atbalsta saņemšanu lauksaimniecības produktu ražotāju grupām

Valdība 5.janvārī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumam “Ražotāju grupas””.

Grozījumu mērķis ir samazināt administratīvo slogu un atvieglot atbalsta saņemšanas kārtību lauksaimniecības produktu ražotāju grupām. Veiktās izmaiņas noteikumos nodrošinās arī precīzāku informācijas iesniegšanas kārtību Lauku atbalsta dienestā.

Izmaiņas noteikumos nosaka arī atbalsta apmēra samazināšanas nosacījumus gadījumā, ja atbalsta pasākumā sabiedrības pieprasītais finansējums ir lielāks par pieejamo, kā arī redakcionāli precizē atbalsta saņemšanas nosacījumus lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa.