ATSAUCĒ IETVERT:
Godinot savus varoņus – latviešu strēlniekus. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.01.2010., Nr. 4 https://www.vestnesis.lv/ta/id/203406
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Godinot savus varoņus – latviešu strēlniekus
 |
 |
|
NBS Apvienotā štāba
priekšnieks brigādes ģenerālis Andis Dilāns, aizsardzības
ministrs Imants Viesturs Lieģis, NBS komandieris
ģenerālmajors Juris Maklakovs un Aizsardzības ministrijas
izpildsekretārs militāro spēju attīstības jautājumos
brigādes ģenerālis Raimonds Graube pie Mātes Latvijas
tēla |
|
Trešdien, 6.janvārī – Zvaigznes dienā, Rīgas Brāļu kapos no kapu vārtiem līdz Mātes Latvijas tēlam notika Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīru gājiens ar svecītēm, ar kuru simboliski tika pieminēti Ziemassvētku kaujās kritušie latviešu strēlnieki.
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija norisinājās no 1917.gada 5.janvāra līdz 11.janvārim (pēc vecā stila (Jūlija kalendāra) – no 1916.gada 23.decembra līdz 29.decembrim) Tīreļpurvā starp Babītes ezeru un Olaini. Galvenais strēlnieku mērķis bija Jelgavas, veiksmes gadījumā arī visas Zemgales, atbrīvošana. Uzbrukums sākās 23.decembra naktī.
Straujā triecienā strēlnieki ieņēma vācu ierakumus. Vācu fronte bija pārrauta, taču tālākais uzbrukums apsīka, jo krievu virspavēlniecība nebija sagatavojusi papildspēkus. Divas diennaktis bez atpūtas stiprā salā, kas naktī sasniedza pat -35 grādus, latviešu strēlnieki aizstāvēja iekarotās pozīcijas, atsitot nemitīgus vācu pretuzbrukumus.
25.decembrī (7.janvārī) sākās uzbrukums Ložmetējkalnam, kas bija nocietinātākā vācu pozīcija Rīgas frontē. Ziemassvētku rītā 3. un 7.latviešu strēlnieku pulks un 53.Sibīrijas strēlnieku pulks, ciešot lielus zaudējumus, ieņēma Ložmetējkalna pozīcijas. Ziemassvētku kaujas atnesa latviešu strēlniekiem pasaules slavu, taču arī milzīgus zaudējumus, jo latviešu strēlnieku rindas saruka par vairāk nekā trešdaļu (latviešu strēlnieki zaudēja aptuveni 9000 kareivju).
“LV” informācija