• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.01.2010., Nr. 5 https://www.vestnesis.lv/ta/id/203492

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ekonomikas ministrija: Par paveikto 2009.gadā un plānoto 2010.gadā

Vēl šajā numurā

12.01.2010., Nr. 5

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

 

JV02VAKS.JPG (18801 bytes)Sandra Lielbārde. Roterdamas noteikumi – jauns tiesiskais režīms kravu pārvadājumiem pa jūru

 Pagājušā gada 23.septembrī Roterdamā svinīgā pasākumā tika parakstīta ANO Konvencija par līgumiem starptautiskajos pārvadājumos daļēji vai pilnībā pa jūru (Roterdamas noteikumi), kas paredz nozīmīgas izmaiņas esošajā starptautisko jūras pārvadājumu regulējumā. Lai gan konvencijai vēl jāstājas spēkā, tomēr tās pieņemšanas un parakstīšanas fakts vien ir nozīmīgs solis starptautisko kravu pārvadājumu pa jūru tiesiskā regulējuma harmonizēšanā un unifikācijā. Tādējādi šajā rakstā gan vispārīgi raksturots esošo starptautisko kravu pārvadājumu pa jūru tiesiskais režīms, gan arī analizēta jaunā konvencija, kas Roterdamas noteikumus padara par mūsdienu komercdarbībai atbilstošu un modernu konvenciju salīdzinājumā ar līdzšinējiem starptautisko kravu pārvadājumu pa jūru tiesiskajiem režīmiem.

Baiba Lielkalne, Guna Paidere. Komercreģistrā nepārreģistrēto uzņēmumu papildu likvidācijas kārtība

 Pagājušā gada nogalē spēkā stājās likums “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” (grozījumi), ar kuru tiek papildināta kārtība komercreģistrā nepārreģistrēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), filiāļu, nodaļu un pārstāvniecību (nepārreģistrētie subjekti) likvidācijai. Grozījumu būtība paredz nepārreģistrēto subjektu dalībniekiem (akcionāriem) un kreditoriem jauna veida tiesības – tiesības iecelt likvidatoru –, tādējādi paredzot iespēju uzsākt nepārreģistrētā subjekta likvidāciju gan pēc katra atsevišķa dalībnieka (akcionāra), gan pēc kreditora ierosinājuma. Grozījumi arī nosaka, ka tie nepārreģistrētie subjekti, par kuriem interesi nebūs izrādījusi neviena to likvidācijā ieinteresētā persona, tiks izslēgti no uzņēmumu reģistra bez likvidācijas.

Mareks Geistarts. Antikonstitucionāla goda un cieņas aizsardzības dekriminalizācija

 Par goda un cieņas dekriminalizāciju Latvijas tiesiskajā telpā ir notikušas plašas diskusijas, un vairāki autori ir uzsvēruši, ka nepieciešams saglabāt Krimināllikuma normas par goda un cieņas aizsardzību. Tomēr 2009.gada 9.decembrī tika izsludināti Krimināllikuma grozījumi, ar kuriem izslēdza Krimināllikuma 156. un 158.pantu par goda aizskaršanu. Raksta mērķis ir iepazīstināt ar Rumānijas Konstitucionālās tiesas spriedumu, ar kuru goda un cieņas aizsardzības dekriminalizācija tika atzīta par antikonstitucionālu. Konstitucionālās tiesas sprieduma izklāsts ir pieejams Pasaules preses brīvības komitejas sagatavotajā ziņojumā.

Jānis Kubilis. Līgumsoda samērīguma un taisnīguma izvērtēšanas kritēriji

 Augstākās tiesas Senāta tiesu prakse attiecībā uz līgumsodu nav bijusi viennozīmīga, kas norāda uz šī tiesību institūta piemērošanas problemātiku. Dažos gadījumos tiesa secina, ka līgumsoda apmērs ir pārmērīgs un tiesas pilnvaras to samazināt nav ierobežotas, neskatoties uz to, ka nav tādas normas, kas to tieši pilnvaro uz šādu rīcību. Civillikuma pēdējie grozījumi jau šādu normu paredz. Tomēr daudzos teorijā aprakstītos gadījumos tiek apmierināti prasījumi, kuros ietverti līgumsodi, kas varētu būt vērtējami kā pārmērīgi. Problēma varētu būt saskatāma ne tikai tajā, ka tiesas nereti neizvērtē līgumsoda apmēru, bet arī apstāklī, ka nekur īsti nav noteikti kritēriji, pēc kuriem būtu vērtējams līgumsoda samērīgums.

• Anna Prozumenta. Atbildību mīkstinošie apstākļi

 Runājot par soda noteikšanas vispārīgajiem principiem, kas noteikti Krimināllikuma 46.pantā, viennozīmīgi aktuālākais ir jautājums par atbildību mīkstinošiem apstākļiem. Par šo krimināltiesību institūtu juridiskajā literatūrā ir plaši diskutēts, un arī tiesu prakse šajā jautājumā ir ļoti daudzveidīga. Krimināllikuma (KL) 47.panta pirmās daļas 1.punktā ir ietverts šāds atbildību mīkstinošs apstāklis: “Noziedzīgā nodarījuma izdarītājs pieteicies par vainīgu, vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto.” Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2007.gada 18.janvāra lēmumā lietā Nr.SKK-35 ir norādīts, ka “Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas pirmajā punktā noteikto atbildību mīkstinošo apstākli veido visu triju likumā norādīto darbību kopums”. Tātad par atbildību mīkstinošu atzīstams tikai tāds apstāklis, kas pilnībā, ne tikai daļēji, atbilst 47.panta pirmās daļas attiecīgajā punktā minētajām prasībām.

“Jurista Vārda” redakcija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!