Ekonomikas ministrija: Par paveikto 2009.gadā un plānoto 2010.gadā

1. Atbalsts uzņēmējdarbībai. Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas īstenošana

2009.gadā Ekonomikas ministrija (EM) dažādās uzņēmējdarbības atbalsta programmās, kas tiek finansētas no ES struktūrfondu līdzekļiem, ir apstiprinājusi dažādu uzņēmēju projektu īstenošanu par vairāk nekā 154 miljoniem latu. Sniegtais atbalsts šiem projektiem izpaužas kā aizdevumi (~90 milj. latu) , garantijas (~34 milj. latu) un granti (~30 milj. latu). Ekonomikā reāli iepludinātais naudas apjoms ir vēl lielāks, jo šajos projektos par ES struktūrfondu un valsts galvoto kredītu līdzekļiem tiek segta tikai daļa no projektiem nepieciešamā finansējuma. 2010.gadā EM plāno atbalstīt uzņēmēju projektus apjomā, kas būs tuvu 200 miljoniem latu.

Salīdzinājumam – 2008.gadā EM atbalsta programmās apstiprināja projektus vairāk nekā 20 miljonu latu vērtībā.

Par vēl aptuveni tikpat lielu summu (150 miljoniem latu) noslēgti līgumi par projektiem, kuri tiks ieviesti līdz 2013.–2014.gadam – runa ir par biznesa inkubatoru izveidi, riska kapitāla fondiem, kas izsniegs dažāda veida aizdevumus gan mazam biznesam, gan biznesa uzsākšanai, gan oriģinālu biznesa ideju ar augstu riska pakāpi īstenošanai.

Reāli darbību jau ir uzsākuši šādi finanšu instrumenti:

• no 2009.gada aprīļa pieejami aizdevumi uzņēmēju konkurētspējas uzlabošanai ar kopējo finansējumu 200 milj. latu (ieviesējs ir Hipotēku un zemes banka). Aizdevumos izsniegti 100 milj. latu;

• garantijas uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai. Finanšu instrumentu no 1.aprīļa ievieš Latvijas Garantiju aģentūra. Līdz 21.decembrim izsniegtas 289 garantijas 99 uzņēmumiem par kopējo summu 33,6 milj. latu;

• Hipotēku un zemes banka 21.augustā sākusi programmas “Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai” īstenošanu. Līdz 18.decembrim iesniegti 95 biznesa plāni, no tiem apstiprināti 24 par kopējo summu 0,485 milj. latu. 21 no 24 apstiprināto biznesa plānu iesniedzējiem ir piešķirti granti saimnieciskās darbības nodrošināšanai par vairāk nekā 71 tūkstoti latu. Apmācības par saimnieciskās darbības pamatiem un biznesa plāna sagatavošanu tiek sniegtas, sākot no 28.decembra.

2010.gada pirmajos divos, trijos mēnešos plānots ieviest šādus būtiskākos finanšu instrumentus:

• 2010.gada janvārī/februārī darbu sāks jauns riska kapitāla fonds. 2010.gada janvārī/februārī iecerēts noslēgt līgumu ar izvēlēto fonda pārvaldnieku SIA “BaltCap Management Latvia”. Tas nozīmē, ka Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nākamgad būs pieejami 30 milj. eiro (21,3 milj. latu) no riska kapitāla finanšu instrumenta. Fonds piešķirs uzsākšanas un attīstības finansējumu Latvijā bāzētiem mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ar izaugsmes potenciālu;

• 2010.gada janvārī/februārī darbību sāks specializēts sēklas un darbības uzsākšanas kapitāla fonds ar kopējo finansējumu 21,4 milj. eiro (15,1 milj. latu). 2010.gada janvārī/februārī iecerēts noslēgt līgumu ar izvēlēto fonda pārvaldnieku SIA “Imprimatur Capital Baltics”. Šis instruments paredzēts mikro, maziem un vidējiem uzņēmumiem ar īpašu uzsvaru tieši jaunu preču un produktu izstrādē un sākotnē mārketingā;

• pašlaik notiek darbs pie augsta riska aizdevumu fonda izveides, kurā kopējais pieejamais finansējums būs 104 milj. eiro (72,8 milj. latu). Šīs programmas ieviešana uzticēta Eiropas Investīciju fondam (EIF). Tas ir izvēlējies divus augsta riska aizdevuma fonda pārvaldītājus – “Swedbank” un “SEB bank”. Aizdevumus iecerēts sākt izsniegt 2010.gada sākumā, kad būs noslēgti nepieciešamie līgumi starp EIF un abiem fonda pārvaldītājiem.

2. Uzņēmumiem pieejamas grantu programmas ar ES struktūrfondu finansējumu (administrē LIAA)

• Programmā “Atbalsts ieguldījumiem mikro, maziem un vidējiem komersantiem īpaši atbalstāmās teritorijās” kopējais pieejamais finansējums 21,7 milj. latu. Līdz gada beigām notiek projektu pieteikumu pieņemšana. Šobrīd LIAA ir noslēgusi 162 līgumus par kopējo summu 10,7 milj. latu, bet vēl izvērtēšanā ir 86 projekti par kopējo summu 9,6 milj. latu.

• Tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu programmā kopējais pieejamais finansējums ir 2,5 milj. latu. Par kontaktpunktu finansēšanu piecu gadu periodā noslēgti līgumi ar astoņām augstskolām un zinātniskajiem institūtiem – Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Daugavpils Universitāti, Rēzeknes Augstskolu, Ventspils Augstskolu, Latvijas Mākslas akadēmiju.

• Augstas pievienotās vērtības investīcijas programmā kopējais pieejamais finansējums 35 milj. latu. Projektu pieteikumu pieņemšana norisinās no 2009.gada 7.augusta līdz 7.novembrim. Pašlaik notiek projektu pieteikumu izvērtēšana.

• Biznesa inkubatoru izveides programmā ir noslēgti septiņi līgumi par kopējo summu 14 milj. latu. Tas paredz biznesa inkubatoru finansēšanu nākamos piecus gadus visā Latvijas reģionā. Pašlaik vēl tiek izvērtēti trīs piedāvājumi par kopējo summu 6 milj. latu.

• Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādes – atbalsta rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai programmā līdz 2009.gada beigām vēl ir pieejams 1 milj. latu. Šobrīd ir noslēgti astoņi līgumi par 116,5 tūkstošiem latu, vēl tiek izvērtēti desmit projekti par kopējo summu 84 946 lati.

• Programmā “Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings” LIAA ir noslēgusi 194 līgumus par kopējo summu 2,6 milj. latu, vēl 44 projekti par 0,4 milj. latu atrodas izvērtēšanā. Šajā programmā plānota nepārtraukta projektu pieņemšana arī pēc 2010.gada 1.janvāra – katru mēnesi būs pieejami vismaz 0,5 milj. latu. (Tas būs iespējams, pateicoties tam, ka programmā “Atbalsts ieguldījumiem mikro, maziem un vidējiem komersantiem īpaši atbalstāmās teritorijās” ir izveidojies pārpalikums 2,2 milj. latu. Līdz ar to šos līdzekļus paredzēts pārdalīt uz programmu “Ārējā tirgu apgūšanas mārketinga atbalsta pasākumi uzņēmumiem”, lai turpinātu projektu pieņemšanu 2010.gadā).

2010.gadā plānots ieviest šādas grantu programmas:

• Kompetences centru izveides programmā kopējais pieejamais finansējums 42,7 milj. latu (papildus privātais finansējums 12,1 milj. latu apjomā), programmu plānots atvērt 2010.gada 1.ceturksnī ar mērķi valstī izveidot 5–7 kompetences centrus.

• Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādes programmā – otrā kārta par 20 miljonu latu ir plānota 2010.gada 2.ceturksnī.

• Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādes – atbalsta jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā programmā – otrā kārta par 20 miljoniem latu ir plānota 2010.gada 1.ceturksnī.

 3. No 1.jūnija ieviesta eksportkredīta garantiju sistēma

Līdz 23.decembrim saņemti 49 garantiju pieteikumi no 21 uzņēmuma. Latvijas Garantijas aģentūras valde ir apstiprinājusi 23 pieteikumus par kopējo garantiju summu 1,21 milj. latu 8.septembrī tika parakstīts pirmais garantijas līgums eksporta darījumam uz Baltkrieviju. Kopumā noslēgti 12 eksporta kredīta garantiju līgumi par kopējo summu 0,6 milj. latu (uz Krieviju par 383 027 latiem, uz Baltkrieviju par 146 359 latiem, uz Azerbaidžānu par 112 288 latiem, uz Kazahstānu par 57 710 latiem, uz Somāliju par 41 867 latiem, uz Gruziju par 39 357 latiem).

 4. Reāli sākusi darboties 14.aprīlī uzsāktā daudzdzīvokļu māju siltināšanas programma, kas tiek īstenota ar ES struktūrfondu atbalstu

Septiņās projektu atlases kārtās ir iesniegti vairāk nekā 110 projektu pieteikumi. Visvairāk mājokļu siltināšanas projektu pieteikusi Valmiera (34), Ventspils (14), Rīga (12), Liepāja (7), Limbaži (5), Rēzekne (4) un Salaspils (4). Kopumā ir apstiprināti 42 projektu pieteikumi, par 23 projektu īstenošanu jau noslēgti līgumi. Programmā pieejams finansējums vairāk nekā 44 miljonu latu apjomā. Kopš 23.novembra BEMA pieņem projektu iesniegumus projektu atlases 8.kārtā, kura turpināsies līdz brīdim, kamēr programmas ietvaros pieejamais finansējums būs izlietots.

 5. Turpinās energoefektivitātes programmu īstenošana ar ES struktūrfondu atbalstu

• Centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanas programmā 1.kārtā no šā gada 14.aprīļa līdz 26.maijam tika iesniegti 35 projektu iesniegumi. 2009.gada 26.augustā apstiprināti 16 projektu iesniegumi par kopējo summu 7,48 miljoniem latu (programmas maksimālā intensitāte 40%). Kopējais programmā pieejamais finansējums 42,3 miljoni latu. Nākamo kārtu plānots izsludināt 2010.gada pirmajā pusgadā.

• Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstības programmā 1.kārtā projektu pieteikšana tika organizēta no šā gada 14.aprīļa līdz 31.augustam. Tika saņemti 58 projektu iesniegumi. Izvērtējot iesniegtos projektus, tika apstiprināti septiņu projektu iesniegumi par kopējo Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 15 323 142 latiem. Programmā pieejamais kopējais finansējums ir 17,34 miljoni latu (programmas maksimālā intensitāte 50%). Otro kārtu plānots izsludināt 2010.gadā.

• Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības pasākumu programmā 1.kārtā projektu pieteikšana tika organizēta no 2008.gada 14.maija līdz 14.novembrim. Tika saņemts 31 projektu iesniegums. Izvērtējot iesniegtos projektus, tika noslēgtas 24 vienošanās par projektu īstenošanu par kopējo ERAF līdzfinansējumu 2 747 156 latiem. Apstiprināts ir vēl viens projekts par ERAF finansējumu 133 537 latu vērtībā. Programmā kopējais pieejamais finansējums ir 6 922 499 lati (programmas maksimālā intensitāte 75%). Otro kārtu plānots izsludināt 2010.gadā.

 6. Turpinās darbinieku apmācības uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai programmu īstenošana ar ES struktūrfondu atbalstu

• Programmā “Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai – atbalsts partnerībās organizētām apmācībām” 1.kārtā projektu pieteikšana tika organizēta no 2008.gada 2.jūnija līdz 25.jūlijam. Tika saņemti 44 projektu iesniegumi. Izvērtējot iesniegtos projektus, tika apstiprināti 13 projektu pieteikumi par kopējo ESF līdzfinansējumu 1 858 475 latiem. Programmā kopējais pieejamais finansējums ir 11 934 768 lati (programmas maksimālā intensitāte 60%). Otro kārtu plānots izsludināt 2010.gadā.

• Programmā “Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai – atbalsts komersantu individuāli organizētām apmācībām” 1.kārtā projektu pieteikšana tika organizēta no 2008.gada 21.maija līdz 2.jūlijam. Tika saņemti 527 projektu iesniegumi. Izvērtējot iesniegtos projektus, tika apstiprināti 99 projektu pieteikumi par kopējo ESF līdzfinansējuma 3 065 324 latiem. Programmā kopējais pieejamais finansējums ir 29 799 068,82 lati (programmas maksimālā intensitāte 60%). Otro kārtu plānots izsludināt 2010.gadā.

 7. Turpinās tūrisma infrastruktūras uzlabošanas programmu īstenošana ar ES struktūrfondu atbalstu

• Programmā “Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšana, atjaunošana un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstībai” 1.kārtā projektu pieteikšana tika organizēta no 2008.gada 19.maija līdz 18.jūlijam. Tika saņemti 11 projektu iesniegumi. Izvērtējot iesniegtos projektus, tika apstiprināti 8 projektu pieteikumi par kopējo ERAF līdzfinansējumu 4 972 661 latu. Programmā kopējais pieejamais finansējums ir 10 542 060 lati (programmas maksimālā intensitāte 85%). Otrā kārta noritēja no 2009.gada 14.septembra līdz 20.novembrim. Iesniegti 14 projektu pieteikumi 4,6 milj. latu vērtībā.

• Programmā “Nacionālās nozīmes velotūrisma produkta attīstība” projektu pieteikšana tika organizēta no 2008.gada 7.jūlija līdz 6.oktobrim. Tika saņemti 18 projektu iesniegumi. Izvērtējot iesniegtos projektus, tika apstiprināti septiņi projekti par 4 699 533 latiem. Viss programmā pieejamais finansējums ir apgūts.

 8. Īstenota virkne pasākumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai

• Valdība 2009.gada 22.decembra sēdē pieņēmusi Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto kārtību, kādā tiks piemērota patentmaksa fizisku personu saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā un tām fiziskām personām, kas nodarbojas ar meža vai pļavas velšu vākšanu tirdzniecībai. Minētā kārtība stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī, tomēr ekonomikas ministrs prognozē, ka Valsts ieņēmumu dienests tās ieviešanai būs gatavs no 2010.gada 1.februāra.

• Ekonomikas ministra Arta Kampara un izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes vadītā darba grupa Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzdevumā izstrādājusi informatīvā ziņojuma projektu ar priekšlikumiem “Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai”.

• Izstrādāts jauns Būvniecības likuma projekts, kas paredz samazināt būvprojektu saskaņošanā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju skaitu no piecām līdz vienai, un maksimāli patērējamo laiku no pašreizējām vairāk nekā 180 dienām līdz 60 dienām.

• Sākta POS termināļu uzstādīšana zemesgrāmatu nodaļās, lai varētu elektroniski norēķināties par sniegtajiem pakalpojumiem.

• Būtiski vienkāršota ārzemnieku deklarāciju aprites kārtība tūrisma operatoriem: no normatīvajiem aktiem svītrots iepriekš noteiktais 24 stundu termiņš aizpildīto deklarāciju iesniegšanai Valsts policijas teritoriālajā struktūrvienībā vai elektroniskai iesniegšanai Valsts policijas mājaslapā internetā.

• Ministru kabinetā apstiprināti grozījumi normatīvajos aktos, atceļot tūrisma gidu sertifikācijas prasības (pašlaik grozījumi tiek izskatīti Saeimā).

• Ministru kabinetā apstiprināti grozījumi Alkohola aprites likumā, kas turpmāk ļaus vasaras kafejnīcām strādāt septiņus mēnešus, nevis piecus mēnešus, kā līdz šim (pašlaik grozījumi tiek izskatīti Saeimā).

• Lai cīnītos ar ārvalstu tūristu apkrāpējiem, valdība ir pieņēmusi grozījumus noteikumos, kas paredz anulēt alkohola mazumtirdzniecības licenci par atkārtotiem pārkāpumiem gan komercdarbībā, gan arī par tādiem pārkāpumiem, kas apdraud sabiedrisko kārtību, vai noziedzīgiem nodarījumiem. Grozījumi neļaus komersantam saņemt vai pārreģistrēt alkohola mazumtirdzniecības licenci sakarā ar darbības vietas deklarēšanu, ja šādi pārkāpumi konstatēti atkārtoti.

• Konceptuāli valdībā nolemts atteikties no internetbanku maksājumu uzdevumu apstiprināšanas. Finanšu ministrijai attiecīgs piedāvājums jāizstrādā līdz 1.novembrim.

• Konceptuāli valdībā nolemts (tiks ieviesti no 2010.gada):

– atteikties no preču pavadzīmēm–rēķiniem;

– atteikties no uzņēmumu ienākuma nodokļa avansēšanas sistēmas;

– ieviest uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides lielajām investīcijām, investīcijām tehnoloģiskajās iekārtās;

– veikt izmaiņas PVN avansēšanas sistēmā, nodrošinot PVN nomaksu pēc naudas saņemšanas, nevis rēķina izrakstīšanas;

– ieviest mikrouzņēmumu atbalsta pasākumus, kas paredz būtiski vienkāršot mikrouzņēmumu grāmatvedības kārtošanu, ieviest vienkāršotu nodokļu režīmu, samazināt mikrouzņēmumu pamatkapitāla apjomu no 2000 uz 100 latiem un būtiski samazināt mikrouzņēmumu reģistrācijas izmaksas. Šie pasākumi attieksies uz tiem uzņēmējdarbības veidiem, kuros tradicionāli konkurētspējīgi ir tieši mikrouzņēmumi.

 9. Ieviests samērīgs atbalsts zaļās enerģijas ražošanai

• 26.maijā, akceptējot grozījumus MK noteikumos par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos resursus, valdība vidēji par 30% samazināja iepriekš ar I.Godmaņa valdības lēmumu noteiktās nesamērīgi augstās cenas elektroenerģijai no zaļās enerģijas, kā arī pārdalīja ražošanas kvotas starp zaļās enerģijas veidiem, dodot iespēju īstenot savas ieceres Latvijas zemniekiem – proti, tiem zemniekiem, kuri bija gatavojušies un saņēmuši Eiropas Savienības atbalstu elektroenerģijas ražošanas uzsākšanai no biogāzes un biomasas.

• Pašlaik Ekonomikas ministrijā tiek izstrādāts Atjaunojamo energoresursu likums.

 10. Īstenota aktīva ārējā ekonomiskā politika Latvijas uzņēmumu eksportspējas veicināšanai

• Nodibināta Latvijas–Ukrainas Ekonomiskās sadarbības padome.

• Parakstīts Latvijas un Tadžikistānas ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības līgums.

• Sadarbības veicināšana ar Japānu tūrisma jomā (2009.gada 4.–11.augustā, Latvija). 4. un 11.augustā Latvijā ieradās pirmie čartera avioreisi no Japānas, kas ir arī pirmie starpkontinentālie lidojumi uz Latviju tās neatkarības vēsturē. Vienlaikus ar pirmo čartera reisu Latvijā no 4. līdz 6.augustam oficiālā vizītē ieradās Japānas delegācija, kuras sastāvā bija Japānas ietekmīgāko tūrisma nozares organizāciju, kā arī Japānas Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijas pārstāvji.

• Parakstīts Latvijas valdības un Igaunijas valdības līgums par savstarpēju jēlnaftas un naftas produktu rezervju uzglabāšanu.

• Parakstīts Latvijas valdības un Azerbaidžānas valdības nolīgums par sadarbību tūrisma jomā.

• Noslēgts saprašanās memorands starp Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju un Ķīnas Tautas Republikas Komercministriju par sadarbību investīciju veicināšanas jomā.

• Parakstīts Latvijas valdības un Dānijas valdības līgums par savstarpēju jēlnaftas un naftas produktu rezervju uzglabāšanu.

• Parakstīts Latvijas valdības un Gruzijas valdības līgumu par sadarbību informācijas tehnoloģiju jomā.

• Parakstīts Latvijas valdības un Armēnijas valdības līgums par sadarbību ekonomiskas, zinātnes un tehnikas jomā.

• Parakstīts Latvijas valdības un Armēnijas līgums par gaisa satiksmi.

 11. Veiktas būtiskas strukturālās un funkcionālās reformas EM darbības jomās

• Pēc A.Kampara iniciatīvas veiktas būtiskas reformas ministrijā un sākta padotības iestāžu reorganizācija. Reformu rezultātā jau šogad uz algu un administratīvo izdevumu samazinājuma rēķina ietaupījums Ekonomikas ministrijā ir 4 miljoni latu, bet, sākot no 2010.gada, – 8 miljoni latu.

• No 1.jūnija ir spēkā jaunā Ekonomikas ministrijas struktūra, atbilstoši kurai valsts sekretāra vietnieku skaits samazināts no pieciem līdz trim, struktūrvienību skaits samazināts no 18 līdz 11, savukārt darbinieku skaits samazināts no 230 līdz 192.

• Līdz šā gada 1.jūlijam reorganizēta Valsts būvinspekcija, Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra un Metroloģijas un akreditācijas valsts aģentūra; optimizēta Tūrisma attīstības valsts aģentūras un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, un Patērētāju tiesību aizsardzības centra struktūra.

• Ekonomikas ministrs ierosināja apvienot Konkurences padomi ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, bet valdībā šo priekšlikumu noraidīja.

 12. Valdībā apstiprināts Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns

Identificēti prioritārie segmenti, uz kuriem selektīvi un mērķtiecīgi jāvirza valsts atbalsts:

 A. konkurētspējīgi uzņēmumi ar augstu izaugsmes potenciālu un eksporta pieaugumu. Lai izvērtētu šo uzņēmumu projektus, tiks izstrādāti noteikti kritēriji, kas raksturo:

• konkurētspēju (eksporta paplašināšana un importa aizstāšanas iespējas),

• iespējas palielināt produktivitāti – augstas pievienotās vērtības produkcijas ražošana (pamatlīdzekļu modernizācija, jaunu tehnoloģiju un produktu ieviešana),

• pakārtoto ietekmi uz citu nozaru attīstību (pasūtījumi citām apstrādes rūpniecības nozarēm, kā arī pakalpojumu izmantošana);

 B. apstrādes rūpniecības nozares ar nozīmīgu ieguldījumu pievienotās vērtības un eksporta pieaugumā, kā arī ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu nākotnē. Šīs nozares ir:

• pārtikas rūpniecība,

• kokapstrāde,

• ķīmiskā rūpniecība un tās saskarnozares,

• elektrisko un optisko iekārtu ražošana,

• metāli un mašīnbūve;

 C. uz eksportu orientētas pakalpojumu nozares (transports un sakari, loģistika, tūrisms).

 13. Uzlabota Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla darbība

Valdība 11.jūnijā apstiprinājusi rīcības plānu “Par Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla turpmāko attīstību”, saskaņā ar kuru vairākas LIAA pārstāvniecības paredzēts pārcelt uz vēstniecību telpām, tādējādi radot līdzekļu ekonomiju un līdz ar to iespēju paplašināt pārstāvniecību ģeogrāfisko pārklājumu (jūnijā un jūlijā Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības pārceltas uz vēstniecību telpām Norvēģijā un Polijā). Uzņēmēju interešu pārstāvniecības nodrošināšanai pie LIAA izveidota Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību darbības koordinācijas padome, kas būs pilnvarota pieņemt lēmumus par to, kur veidot ārējās ekonomiskās pārstāvniecības, kā arī noteikt ārējo ekonomisko pārstāvniecību darbības prioritātes un kritērijus to darba novērtējumam. Pirmā padomes sēde notika 30.septembrī.

 Citas būtiskākās ministra sabiedriskās un politiskās aktivitātes

• Pēc ekonomikas ministra ierosinājuma Saeima pavasarī pieņēma grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, saskaņā ar kuriem tiek ierobežots valdes atalgojums un likvidētas padomes arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību meitaskompānijās.

• Pēc A.Kampara rīkojuma 2009.gada jūlija sākumā tika lauzti abi līgumi ar SIA “Firma “Vigo”” par dīzeļdegvielas un benzīna obligāto rezervju valsts daļas izveidi. Tāpat ministrs vērsās Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu veikt pārbaudi par noslēgtajiem līgumiem. Par līgumu noslēgšanu Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas pārvalde ir ierosinājusi kriminālprocesu par iespējamām krāpnieciskām darbībām.

• Pēc tam, kad Saeima noraidīja valdības piedāvātos risinājumus nekustamā īpašuma nodokļa bāzes paplašināšanai, kas paredz ar nodokli aplikt arī dzīvojamās platības, ekonomikas ministrs A.Kampars 19.septembrī nāca klajā ar iniciatīvu izstrādāt alternatīvu nodokļa ieviešanas piedāvājumu, kā rezultātā tapa ierosinājums ieviest progresīvu mājokļa nodokli. Valdības veidojošo koalīcijas partiju vienošanās rezultātā gan tika izvēlēts cits risinājums.

• Ekonomikas ministrs 24.novembrī nāca klajā ar ierosinājumu, ka nodoklim par dienesta automašīnas izmantošanu privātām vajadzībām jābūt samērīgam un motivējošam, tāpēc ierosināja par nelielu dienesta automašīnu izmantošanu privātajām vajadzībām noteikt mazāku maksu nekā par auto ar lielajiem dzinējiem. Tāpat viņš rosināja darbiniekiem, kas maksās dienesta auto nodokli, vairs nelikt aizpildīt ceļazīmes jeb maršruta lapas ar atskaitēm par automašīnas izmantošanu un degvielas patēriņu. Finanšu ministrija, izstrādājot nodokļa piemērošanas kārtību, ir ņēmusi vērā A.Kampara priekšlikumus.

• Ekonomikas ministrs ir panācis vienošanos ar valsts enerģētikas uzņēmumu “Latvenergo” par sociālā atbalsta akciju trūcīgām mājsaimniecībām, piešķirot 100 000 mājsaimniecībām elektroenerģijas priekšapmaksas kartes 500 kilovatstundu (37 latu) vērtībā. Sociālā atbalsta akcijas īstenošana tika sākta ar 2009.gada decembri.

• Līdzīgu lēmumu par atbalstu 1,5 miljonu latu vērtībā trūcīgām mājsaimniecībām gaidāmajā apkures sezonā 30.septembrī pieņēmusi AS “Rīgas siltums”, kurā valsts kapitāldaļu turētāja ir Ekonomikas ministrija (lielā mērā šis lēmums tapis, balstoties uz paraugu ar “Latvenergo”).

• Pēc ekonomikas ministra iniciatīvas valdība no 2009.gada 1.novembra uz pusi samazina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļu atalgojumu. Pirms samazināšanas SPRK padomes priekšsēdētāja mēnešalga pirms nodokļu nomaksas bija 4900 latu, bet padomes locekļu mēnešalga – 4500 latu. Pēc samazināšanas SPRK komisijas priekšsēdētāja bruto atalgojums noteikts 2282 lati, bet padomes locekļu atalgojums – 2136 lati.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa