Reformu vadības grupa: Par 2010.gada būtiskākajiem darbības virzieniem

 8.janvārī Reformu vadības grupas (RVG) sēdes dalībnieki diskutēja par 2010.gada būtiskākajiem darba virzieniem: ekonomikas izaugsmi, sociālo drošību un publiskās pārvaldes efektivitāti, lai vidējā termiņā sasniegtu izvirzīto virsmērķi – kāpināt Latvijas konkurētspēju. Pēc vairāku dalībnieku priekšlikumiem darbības virzieni un rezultatīvie rādītāji tiks papildināti un apstiprināti nākamajā RVG sēdē.

 “Mums ir jāaktualizē RVG mandāts, padarot šo forumu par vidēja termiņa reformu vadības centru un vietu, kurā skaņot viedokļus par vidēja termiņa dokumentiem,” uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Premjers piedāvāja paplašināt RVG ar koalīcijas partneru pārstāvniecību un prezentēja priekšlikumus turpmākajam darbam. Ekonomikas izaugsmes jomā V.Dombrovskis aicināja īpašu vērību pievērst valsts vidēja termiņa nodokļu politikai, uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides radīšanai un regulatīvās vides vienkāršošanai, jaunu darba vietu radīšanai, eksportējošo un eksportspējīgo uzņēmumu atbalstam, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu racionālākai un mērķtiecīgākai izmantošanai uzņēmēju atbalstam. Sociālās drošības jomā RVG vajadzētu plaši diskutēt par iespējamām izmaiņas pensiju sistēmā, lai nodrošinātu sistēmas ilgtspēju un uzticamību. Prioritāri risināmais uzdevums ir nodarbinātības veicināšana, kā arī veselības un izglītības reformu monitoringa veikšana. Savukārt valsts pārvaldes efektivitātes jomā V.Dombrovskis aicināja RVG turpināt sākto darbu pie valsts īstenoto funkciju izvērtēšanas un deleģēšanas privātajam sektoram, atbalsta funkciju centralizācijas modeļa izstrādes, kā arī valsts pārvaldes iestāžu reģionālā tīkla optimizācijas.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle rosināja definēt skaidrus RVG darbības rezultatīvos rādītājus, kas kalpotu par indikatoru veiksmīgai/neveiksmīgai RVG darbības izvērtēšanai. Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žanete Jaunzeme-Grende aicināja visu valdībā esošo partiju pārstāvjus turpmāk aktīvi apmeklēt RVG sēdes, kopīgi diskutēt par veicamajiem uzdevumiem un uzņemties atbildību par RVG priekšlikumu realizēšanu.

RVG sēdes darba kārtībā tika izskatīti arī citi jautājumi, tostarp uzklausīts Finanšu ministrijas ziņojums par 2009.gadā paveiktajiem un 2010.gadā plānotajiem pasākumiem ES vienotās valūtas ieviešanai Latvijā.

Savukārt Valsts kanceleja prezentēja valdības instrukcijas projektu par iestāžu struktūru veidošanu un amata sarakstu saskaņošanas kārtību krīzes periodā, kas attiecināms uz valsts pārvaldes efektivitātes jautājumiem. Projektā piedāvāts skaitliski ierobežot iestāžu struktūru, kā arī nepieļaut institūciju struktūrvienību un štatu skaita palielināšanos bez Ministru kabineta akcepta. RVG dalībnieki kritiski raudzījās uz papildu regulējuma veidošanu, apšaubot nepieciešamību centralizēt iestāžu vadītāju atbildībā esošus jautājumus. Tomēr V.Dombrovskis uzsvēra, ka reālā prakse pat krīzes apstākļos ir parādījusi nepatīkamus signālus. “Jāatzīst, ka valsts pārvaldei ir tendence nekontrolēti pieaugt. Tāpat ir radoši ierēdņi, kas pēc algu ierobežošanas sāk mainīt kvalifikācijas pakāpes un amatus, lai tomēr saņemtu lielāku darba samaksu. Ar konkrēta risinājuma izstrādi audzēt birokrātiju vai algas būs grūtāk,” norādīja premjers.

Sēdes nobeigumā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns prezentēja Latvijas stratēģiskās attīstības plāna 2010.–2013.gadam projekta apspriešanas rezultātus, kā arī diskutēja ar RVG dalībniekiem par to, kā šo plānu padarīt par reāli funkcionējošu un sasaistītu ar finansējuma daļu, lai izvairītos no Nacionālās attīstības plāna formālisma. Diskusija tiks turpināta 21.janvāra Nacionālās attīstības padomes sēdē, kā arī kādā no nākamajām RVG sēdēm. Tāpat RVG dalībnieki vienojās divu nedēļu laikā sniegt atzinumu un priekšlikumus plāna papildināšanai.

Reformu vadības grupa tika izveidota 2009.gada jūlijā, lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību valsts budžeta izstrādē, reformu īstenošanā un citu valstij nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments