Finanšu ministrija: Par VID ģenerāldirektora atbrīvošanu no amata

 Finanšu ministrija ir pabeigusi izmeklēt vairākas disciplinārlietas pret patlaban atstādināto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoru Dzintaru Jakānu. Izmeklēšanas laikā Dz.Jakāna rīcībā ir konstatēti un pierādīti pieci pārkāpumi, kuri ir vērtējami kā būtiski un par kuru pieļaušanu ir pamats viņam piemērot vienu no bargākajiem sodiem – atbrīvošana no amata.

Finanšu ministrs Einars Repše, izvērtējot atzinumos minētos apsvērumus, pieņēma lēmumu par piemērotāko sodu Dz.Jakānam saskaņā ar Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumu. Lēmuma pieņēmējs ir disciplinārlietas ierosinātājs, kas šajā gadījumā ir finanšu ministrs E.Repše, bet komisijas atzinumam ir tikai rekomendējošs raksturs. Likums nosaka, ka konkrētajā gadījumā ministram ir tiesības, izvērtējot atzinumos minētos argumentus, izlemt, kurus viņš uzskata par pamatotākiem, kā arī pieņemt atšķirīgu lēmumu no tā, kādu piedāvā disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas locekļi.

Izvērtējot disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumu, ir secināms, ka tajā, vērtējot Dz.Jakāna rīcības tiesiskumu un pārkāpuma smagumu, nav ņemti vērā vairāki būtiski fakti un ir patvaļīgi izdarīti secinājumi, jo tie neizriet no faktiem un apstākļiem, kuri vērtēti to savstarpējā kopsakarībā, kā arī neatbilstoši interpretētas tiesību normas, tādējādi pārkāpjot Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma principus. Vienlaikus nav ņemts vērā fakts, ka Dz.Jakāns iepriekš jau ir disciplināri sodīts.

Dienesta reorganizācijas laikā ministrs vairākkārt pieņēma VID un Dz.Jakānam adresētus rīkojumus, ar kuriem ministrs izmantoja tam Valsts pārvaldes iekārtas likumā paredzētās pilnvaru pārņemšanas tiesības saistībā ar VID reorganizācijas ieviešanas gaitu, proti, ministrs bija pārņēmis kontroli pār VID reorganizācijas ieviešanas gaitu un tādējādi Dz.Jakānam bija uzlicis pienākumu ar ministru saskaņot ne tikai jaunizveidoto VID struktūru, bet arī pretendentu atlases kritērijus un konkrēti atlasītos pretendentus uz jaunizveidoto struktūrvienību vadītāju amatiem, lai netiktu pieļauts, ka VID jaunajā struktūrā vadošajos amatos turpinātu pildīt dienesta pienākumus personas ar apšaubāmu reputāciju. Lai gan Dz.Jakāns labi apzinājās ministra rīkojumu saturu un no tiem izrietošos pienākumus, kā arī tos sistemātiski vairāku mēnešu garumā (no 3. jūlija līdz 14.oktobrim) pildīja, tomēr 2009.gada 15. un 19.oktobrī, ignorējot ministra rīkojumus, VID jaunizveidoto struktūrvienību vadošajos amatos prettiesiski, slēpjot to no ministra, iecēla 15 VID ierēdņus, kuru atbilstība pat netika izvērtēta pēc ministra noteiktajiem kvalifikācijas pārbaudes kritērijiem.

Līdz ar to Dz.Jakāns ar savu apzināti veikto rīcību nav ievērojis ne tikai ministra izdotos rīkojumus, bet, izmantojot savu dienesta stāvokli (viņam kā iestādes vadītājam esošās pilnvaras), arī aktīvi ir veicis darbības prettiesisku mērķu sasniegšanai. Tas apliecina Dz.Jakāna prettiesisko rīcību pat pēc tam: kad ministrs uzlika par pienākumu nekavējoties atcelt rīkojumus par 15 ierēdņu prettiesisku iecelšanu amatā, viņš atteicās tos izpildīt.

Tādējādi šīs divas prettiesiskās Dz.Jakāna darbības, sākotnēji prettiesiski ieceļot amatos ierēdņus un pēc tam pat pēc konkrēta ministra rīkojuma saņemšanas nenovēršot savas rīcības prettiesiskās sekas, liecina par Dz.Jakāna nespēju pakļauties valsts pārvaldē esošajiem principiem un kontroles kārtībai, kā arī par viņa vēlmi pat ar prettiesiskiem līdzekļiem un metodēm likt šķēršļus tiesiskuma nodrošināšanai VID darbībā.

Disciplinārlietā ir konstatēti vēl divi gadījumi, kad Dz.Jakāns ir gan apzināti novilcinājis, gan vispār nav izpildījis ministra uzdotus konkrētus uzdevumus. Tā viņš ignorēja ministra 2009.gada 14.oktobrī doto uzdevumu nekavējoties izsludināt pretendentu konkursu uz diviem VID ģenerāldirektora vietnieku amatiem, un pat pēc atkārtotiem ministra atgādinājumiem šis uzdevums tā arī netika izpildīts, kas kārtējo reizi apliecina Dz.Jakāna vispārēji noraidošo attieksmi pret finanšu ministra rīkojumu izpildi. Līdz ar to konkursus uz VID ģenerāldirektora vietnieku amatiem VID izsludināja tikai tad, kad ministrs jau bija ierosinājis disciplinārlietu pret Dz.Jakānu un kad ģenerāldirektora pienākumus sāka pildīt Nelija Jezdakova.

Līdzīgs pārkāpums Dz.Jakāna darbībā tika konstatēts saistībā ar ministra 2009.gada 9.septembra divu rīkojumu izpildi, kad ministrija, atceļot VID lēmumus par prettiesisku divu ierēdņu atbrīvošanu no amatiem, uzlika par pienākumu Dz.Jakānam nekavējoties nodrošināt šo ierēdņu atjaunošanu amatos un par to informēt. Ievērojot, ka šo rīkojumu izpildi 12. un 13.oktobrī Dz.Jakāns nodrošināja tikai pēc tam, kad ministrija bija pieprasījusi informāciju par uzdevuma izpildes gaitu, disciplinārlietā tika vērtēts, kā Dz.Jakāns kā iestādes vadītājs bija organizējis šo rīkojumu izpildi. Tika konstatēts, ka viņš vispār nav organizējis šo uzdevumu izpildi, bet gan vieglprātīgi paļāvies, ka tie tiks izpildīti. Disciplinārlietā ir konstatēts, ka Dz.Jakāns aktīvu kontroli pār ministra doto uzdevumu izpildi sāka tikai pēc tam, kad ministrija pieprasīja no viņa paskaidrojumus par iemesliem, kuri ir traucējuši ilgāk nekā viena mēneša laikā izpildīt vienkārša rakstura darbības.

Minētie pārkāpumi saistībā ar ministra uzdevumu izpildes nenodrošināšanu liecina par Dz.Jakāna neprasmi kvalitatīvi vadīt iestādes administratīvo darbu, kā arī par viņa kā iestādes vadītāja neatbilstību ieņemamā amata kvalifikācijas prasībām.

Papildus tika konstatēts vēl viens būtisks disciplinārpārkāpums Dz.Jakāna darbībā, kad viņš atstādināšanas laikā vairākkārt bez saskaņošanas ar ministru ieradās darba vietā, tādējādi neievērojot ar atstādināšanu saistītos ierobežojums gan pildīt pienākums, gan atrasties darbavietā. Turklāt Dz.Jakāns to turpināja prettiesiski darīt arī pēc tam, kad pret viņu jau bija ierosināta disciplinārlieta par šādu rīcību. Līdz ar to šādā situācijā, kad ierēdnis vairākkārt apzināti ir atradies darbavietā, zinot, ka tas ir prettiesiski, ir pamats uzskatīt, ka šādas rīcības rezultātā ierēdņa nolūks ir bijis prettiesiski pildīt dienesta pienākumus vai arī likt šķēršļus objektīvai un savlaicīgai disciplinārlietas izmeklēšanai.

Piemēram, atrodoties dienesta telpās atstādināšanas laikā, Dz.Jakānam pastāv ļoti liela iespēja izdot neskaitāmus mutvārdu rīkojumus (kuru esamību pēc tam pat ir grūti pierādīt) iestādē strādājošajiem, kuri, respektējot Dz.Jakāna kā iestādes vadītāja plašās pilnvaras, tos arī izpildītu. Jāņem vērā, ka ne visiem dienestā strādājošajiem ir un varētu būt pilnvērtīga un aktuāla informācija, vai Dz.Jakāns konkrētajā brīdī, kad viņš izdod rīkojumu, ir atstādināts no amata pienākumu izpildes vai nav, līdz ar to ikviena pienākums ir pildīt doto mutvārdu rīkojumu.

Konkrētajā gadījumā, kad ierēdnis ieņem iestādes vadītāja amatu, kad iestādes vadītāja ikdienas pienākumi ir saistīti ar daudzskaitlīgu mutvārdu un rakstveida rīkojumu izdošanu un kad iestādes vadītājam ir atvieglotas iespējas ne tikai iepazīties ar jebkuriem dienesta dokumentiem, bet tajos izdarīt dažādas norādes (t.sk. uz tiem uzrakstīt rezolūcijas vai tos parakstīt), īpaši būtisks atstādināšanas laikā ir liegums pildīt tieši pasīvos pienākumus. Vēl jo vairāk tāpēc, ka gan mutvārdu, gan rakstveida Dz.Jakāna rīkojumu izpilde ir ikviena dienesta ierēdņa pienākums. Līdz ar to ir skaidri saprotams, ka ne tikai pienākumu aktīva, bet pat pasīva pildīšana rada lielu risku konkrētās disciplinārlietas izmeklēšanas gaitai.

Šo visu konstatēto pārkāpumu rezultātā Dz.Jakāna prettiesiskajā rīcībā ir konstatējams disciplinārpārkāpums – ministra rīkojumu nepildīšana un apzināti prettiesiska rīcība pretēji ministra rīkojumu mērķim, lai kaitētu valsts pārvaldei, tādējādi pārkāpjot gan ministra pārņemtās pilnvaras, gan ministra tiesības dot saistošus uzdevumus, gan Valsts civildienesta likumu.

Tāpēc šo vairāku pārkāpumu rezultātā finanšu ministram ir zudusi uzticība Dz.Jakānam kā VID ģenerāldirektoram, kā rezultātā nav iespējas paļauties, ka Dz.Jakāns turpmāk spēs nodrošināt kvalitatīvu dienesta pienākumu izpildi un tiesību normu ievērošanu valsts pārvaldē, kā arī tiesiskuma nodrošināšanu VID turpmākajā darbībā. Pamatojoties uz minēto, finanšu ministrs iesniedzis Ministru kabinetā rīkojumu par disciplinārsoda – atbrīvošana no amata – piemērošanu Dz.Jakānam.

Ņemot vērā, ka pēc pirmās disciplinārlietas izmeklēšanas Dz.Jakāns disciplināri tika sodīts ar mēnešalgas samazināšanu uz sešiem mēnešiem, ieturot 20% no viņa mēnešalgas, tagad ministrs nolēmis piemērot viņam disciplinārsodu – atbrīvošanu no amata. Valdības noteikumi par ierēdņu disciplinārsodiem noteic, ka ierēdnim var piemērot šādus disciplinārsodus – piezīmi, rājienu, amatalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20% no amatalgas, pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, atlaišanu no amata un atlaišanu no valsts civildienesta.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments