Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 12.janvārī

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā12.janvārī Ministru kabinets pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 180 pilsonības pretendenti, tajā skaitā septiņi viņu nepilngadīgie bērni.

No 173 pilsonības pretendentiem 75% ir krievi, 8% ukraiņi, 10% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

15% pilsonības pretendentu ir pamata, 66% – vidējā, 16% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 132 869 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā –16 439; 2007.gadā – 6826; 2008.gadā – 3004; 2009.gadā – 2080 personas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

FM: Par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām 

12.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Finanšu ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts, kas paredz grozījumus noteikumos par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām, izslēdzot no zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksta Kampiones pilsētu (Itālijas Republika), kā arī Madeiras salu un Santamarijas salu (Portugāles Republika).

Atbilstoši grozījumi noteikumos nepieciešami, pamatojoties uz konvencijām par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, kuras Latvijas Republika ir noslēgusi ar Itālijas Republiku un Portugāles Republiku.

Saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā minētā valsts vai teritorija nav uzskatāma par beznodokļu vai zemu nodokļu valsti vai teritoriju, sākot ar gadu, kurā tiek uzsākta Latvijas Republikas un attiecīgās valsts noslēgtā starptautiskā līguma par nodokļu dubultās aplikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu piemērošana.

Zemu nodokļu un beznodokļu valstu un teritoriju saraksts šajos MK noteikumos ietverts nodokļu uzlikšanas vajadzībām un tiek izmantots, lai piemērotu likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normas, kas paredz, ka uzņēmumam vai fiziskai personai, veicot maksājumus uz šajā sarakstā minētajām valstīm vai teritorijām, ir jāietur nodoklis attiecīgi pēc 15% vai 26% likmes.

FM: Par ES fondu infrastruktūras projektu finansējuma pārdali uzņēmējdarbību veicinošām ES fondu aktivitātēm

 12.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par iespējām pārdalīt finansējumu no lielajiem Eiropas Savienības (ES) fondu infrastruktūras projektiem uz aktivitātēm, kas vērstas uz uzņēmējdarbības attīstību.

Ņemot vērā šābrīža makroekonomisko situāciju un infrastruktūras projektu zemo gatavības pakāpi, projektu finansējumu ir lietderīgāk ieguldīt uzņēmējdarbības attīstībā, uzskata FM.

Valdība nolēma atlikt Satiksmes ministrijas (SM) pārziņā esošā projekta “Lidostas “Rīga” integrācija dzelzceļa tīklā (Rail Baltica atzars)” īstenošanu, tā vietā paredzot īstenot alternatīvu dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektu vai projektus par Kohēzijas fonda (KF) finansējumu ~33 miljoniem latu.

Tāpat valdība lēma samazināt Satiksmes ministrijas pārziņā esošās Eiropas Savienības fondu aktivitātes “Lidostu infrastruktūras attīstība” KF finansējumu par 7 miljoniem latu. Šo finansējumu valdība lēma piešķirt Vides ministrijas (VidM) pārziņā esošajām ES fondu darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” aktivitātēm.

Valdība lēma arī atlikt Ekonomikas ministrijas (EM) pārziņā esošā projekta “Pļaviņu HES rezerves pārgāžņu izveide” īstenošanu. Tā vietā finansējumu – aptuveni 22 miljonus latu novirzīs EM pārziņā esošajām aktivitātēm, kas vērstas uz uzņēmējdarbības attīstību.

Attiecīgi lemtajam FM sadarbībā ar SM, EM un VidM līdz šā gada 16.februārim jāsagatavo un MK jāiesniedz grozījumi ES fondu darbības programmās “Uzņēmējdarbība un inovācijas” un “Infrastruktūra un pakalpojumi”. Pēc apstiprināšanas MK grozījumi jāiesniedz Eiropas Komisijai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par nepieciešamajām izmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas veicināšanai

 Lai veicinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju, 12.janvārī Ministru kabinets apstiprināja informatīvā ziņojuma “Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai” projektu. Šo ziņojumu kopš pagājušā gada septembra izstrādāja darba grupa izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes un ekonomikas ministra Arta Kampara vadībā, kurā bija pārstāvēti gan augstākās izglītības un zinātnes, gan tautsaimniecības un uzņēmējdarbības jomu pārstāvji. Abi darba grupas līdzpriekšsēdētāji ir pateicīgi visiem darba grupas dalībniekiem un ikvienam, kas ziņojuma izstrādes laikā iesaistījās tā tapšanā.

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe uzsver: “Informatīvais ziņojums ietver konkrētas lietas, par ko vienojušies nozarē iesaistītie, un pozitīvi ir tas, ka augstākā izglītība un zinātne valdības līmenī tiek skatīti kā resurss Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas veicināšanai un attīstībai.” Ministre piebilst, ka augstākajai izglītībai un zinātnei svarīgs ir ne tikai valsts budžeta finansējums, efektīva darbība un starptautiskās dimensijas stiprināšana, bet vienlaikus būtiski piesaistīt līdzekļus no citiem avotiem, piemēram, privātajiem. Vienlaikus T.Koķe ir pārliecināta, ka šis informatīvais ziņojums dos argumentus raitākai nepieciešamo normatīvo aktu pieņemšanai, piemēram, likumprojekts “Augstākās izglītības likums”.

Savukārt ekonomikas ministrs A.Kampars kā būtisku pozitīvu iezīmi darbā pie informatīvā ziņojuma uzsver atklātību, jo ikvienam interesantam bija iespēja iesaistīties informatīvā ziņojuma izstrādē – visi darba grupas materiāli bija publiski pieejami un pērnā gada oktobra vidū notika publiska diskusija par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē. A.Kampars atzinīgi novērtēja uzņēmēju, augstākās izglītības un zinātnes nozares pārstāvju un studentu aktīvo līdzdalību informatīvā ziņojuma izstrādē. “Šo reformu galvenais mērķis ir panākt, lai starp uzņēmējiem, augstākās izglītības un zinātnes institūcijām izveidojas reāla un produktīva sadarbība, būtiski palielinot Latvijas tautsaimniecības starptautisko konkurētspēju un veicinot eksportu,” uzsver A.Kampars.

Darba grupas piedāvātie trīs iespējamie augstākās izglītības un zinātnes attīstības modeļi starptautiskās konkurētspējas veicināšanas kontekstā – rezultātu pārvaldības modelis, nozaru augstskolu modelis un zinātnes universitātes modelis – ir savstarpēji papildinoši. Tie ir skatāmi viens otra kontekstā un izmatojami neatrauti cits no cita. Tādēļ valdība vienojās, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un ar ministrijām, kuru padotībā ir augstākās izglītības mācību iestādes (Kultūras ministrija, Veselības ministrija un Zemkopības ministrija), un konsultējoties ar partneriem, izstrādās pasākumu plānu ar konkrētu laika grafiku, kurā iekļautas katra modeļa priekšrocības nepieciešamajām pārmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē. Tāpat informatīvais ziņojums tiks papildināts ar jaunāko statistiku no IZM sagatavotā Pārskata par Latvijas augstāko izglītību 2009.gadā, tajā skaitā par doktora grādu ieguvušo skaita pieaugumu, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies par apmēram 25%. Šo plānu un laika grafiku valdībā plānots iesniegt līdz 30.aprīlim.

Informatīvais ziņojums paredz vairākas lietas:

• rezultatīvos rādītājus augstākās izglītības un zinātnes sektoram, kas vērsti uz valsts starptautiskās konkurētspējas pieaugumu;

• apņemšanos no valsts puses stabila finansējuma nodrošināšanai augstākajai izglītībai un zinātnei, kā arī virzīt augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas sistēmu uz rezultātos orientētu modeli;

• nepieciešamību paātrināt augstākās izglītības un zinātnes sektoram būtiska tiesiskā regulējuma virzību. Piemēram, Ministru kabinets jau 2008.gada 17.jūnijā pieņēma likumprojektu “Augstākās izglītības likums” un iesniedza to apstiprināšanai Saeimā; tāpat izstrādāti un Saeimā iesniegti “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Tāpat būtiska ir gan ar šiem likumprojektiem saistītu, gan citu normatīvo aktu izstrāde un pilnveide;

• kvalitātes nodrošināšanu un veicināšanu, kā arī resursu efektīvāku izmantošanu un konsolidāciju;

• augstākās izglītības un zinātnes sektora monitoringu un starptautisko augstākās izglītības un zinātnes institūciju vērtēšanu.

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece

IZM: Par Sociālo tehnoloģiju augstskolas un Latvijas Jūras akadēmijas rektoru

 12.janvārī Ministru kabinets apstiprināja habilitēto fizikas doktoru profesoru Juri Zaķi Sociālo tehnoloģiju augstskolas rektora amatā un inženierzinātņu doktoru profesoru Jāni Bērziņu Latvijas Jūras akadēmijas rektora amatā.

Saskaņā ar Augstskolu likumu rektoru ievēl augstskolas Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Augstskolas ievēlēto rektoru pēc augstskolas dibinātāja ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets.

Sociālo tehnoloģiju augstskolas Satversmes sapulce 2009.gada 16.oktobra sēdē par Sociālo tehnoloģiju augstskolas rektoru atkārtoti ievēlēja habilitēto fizikas doktoru profesoru J.Zaķi.

Tā kā Jūras akadēmijas iepriekšējam rektoram Jānim Brūnavam bija beidzies pilnvaru termiņš, atkārtotā Satversmes sapulces 2009.gada 30.septembra sēdē par Latvijas Jūras akadēmijas rektoru ievēlēja inženierzinātņu doktoru, profesoru J.Bērziņu.

IZM: Par saprašanās memorandu ar ASV par Fulbraita akadēmiskās apmaiņas programmu

 Lai sekmētu Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) sadarbību izglītībā, zinātnē un pētniecībā, veicinātu abu valstu studentu, pedagogu un zinātnieku pieredzes apmaiņu un kvalifikācijas pilnveidošanu, kā arī kopīgu zinātniski pētniecisku projektu izstrādi, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības saprašanās memorandu par Fulbraita akadēmiskās apmaiņas programmu”, kurš 12.janvārī apstiprināts MK sēdē.

ASV valdības un Latvijas Republikas valdības saprašanās memorands par Fulbraita akadēmiskās apmaiņas programmu ir ļoti būtisks priekšnosacījums abu pušu divpusējās sadarbības stiprināšanai. Fulbraita akadēmiskās apmaiņas programma dod iespēju Latvijas studentiem, pedagogiem un zinātniekiem apgūt akadēmiskās un profesionālās programmas dažādās ASV universitātēs un veikt pētījumus ASV zinātniskajās institūcijās.

Memorands paredz koordinēt Fulbraita akadēmiskās apmaiņas programmas administrēšanu Latvijas Republikā, organizēt sākotnējo programmas kandidātu atlasi, attīstīt zinātniskās un apmācības aktivitātes, kā arī izzināt nepieciešamību pēc papildu akadēmiskajām apmaiņām. Kandidātu atlase notiek atklāti, izvērtējot kandidātu sasniegumus un ievērojot Viljama Fulbraita Ārzemju stipendiju padomes noteiktos principus.

Fulbraita akadēmisko apmaiņas programmu 1946.gadā nodibināja bijušais ASV senators Viljams Fulbraits, lai veicinātu savstarpējo sapratni starp ASV un citu valstu tautām. ASV, regulējot šo sfēru, ir noslēgusi divpusējus līgumus ar Bulgāriju, Lietuvu, Igauniju. Katru gadu gan ASV, gan Latvijā uzturas vairāki Fulbraita akadēmiskās apmaiņas programmas stipendiāti.

Kopš 1992.gada ASV valdība ir piešķīrusi Fulbraita programmas stipendijas 179 cilvēkiem Latvijā: 73 studentiem, 103 pieredzējušiem pedagogiem un 3 “Hubert Humphrey” stipendijas pedagogiem kvalifikācijas pilnveidošanai. Stipendiju piešķiršana notika saskaņā ar ASV Valsts departamenta Izglītības un kultūras lietu nodaļas izstrādātajiem noteikumiem un kārtību, kā arī saskaņā ar 1961.gada 21.septembrī ASV Kongresa ieviesto Likumu par savstarpēju izglītības un kultūras apmaiņu. Taču divpusēji šis jautājums ar Latvijas pusi netika tiesiski regulēts.

Populārākās studiju un pētniecības jomas ir ekonomika, biznesa vadība, tiesības, finanses, valsts pārvalde, socioloģija, izglītība, psiholoģija, lingvistika, sociālais darbs, eksaktās zinātnes – ķīmija, matemātika, informācijas tehnoloģijas, fizika un astronomija, inženierzinātnes, arhitektūra, māksla, starptautiskās attiecības un apkārtējās vides zinātne. Populārākās universitātes: Sirakūzu unversitāte, Džordžtaunas universitāte, Kalifornijas universitāte, Hārvarda universitāte, Ņujorkas Valsts universitāte, Taftas universitāte, Kolumbijas universitāte, New School universitāte, Rutgers universitāte, Ilinoisas universitāte, Indiānas universitāte, Pensilvānijas universitāte, Ohaio Valsts universitāte, Aiovas Valsts universitāte, Viskonsinas universitāte, Amerikas Universitāte.

Parakstīt Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības saprašanās memorandu par Fulbraita akadēmiskās apmaiņas programmu valdība pilnvarojusi izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi. Saprašanās memorandu plānots parakstīt tuvāko mēnešu laikā, tas stājas spēkā brīdī, kad to parakstījušas abas puses, un ir spēkā trīs gadus.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par kārtību, kādā no psihoaktīvām vielām atkarīgās personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus

 Lai no psihoaktīvām vielām atkarīgie cilvēki varētu saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, pieprasījumi to saņemšanai būs jāiesniedz Labklājības ministrijā (LM).

To paredz 12.janvārī valdībā apstiprinātie LM sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā no psihoaktīvām vielām atkarīgās personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus”.

Tas nozīmē, ka turpmāk Sociālais dienests pakalpojuma saņemšanai nepieciešamos dokumentus nosūtīs LM. Ministrija attiecīgi izvērtēs saņemtos dokumentus, pieņems lēmumu par pakalpojumu sniegšanu un pakalpojumu sniedzēju, personas uzņemšanu rindā pakalpojumu saņemšanai vai atteikumu piešķirt pakalpojumus (ja nav ievērotas šo noteikumu prasības) un par to informēs pakalpojuma saņēmēju un attiecīgo pašvaldības sociālo dienestu.

Šādas izmaiņas nepieciešamas, jo 1.jūlijā tika likvidēta Sociālo pakalpojumu pārvalde un LM kompetencē ir valsts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas koordinācija.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par jaunā Valsts darba inspekcijas direktora apstiprināšanu

 12.janvārī valdība par jauno Valsts darba inspekcijas (VDI) direktoru apstiprināja Arni Luhsi, informē Labklājības ministrija (LM).

Iepazīstoties ar A.Luhses iesniegto redzējumu par VDI tālāko darbību, LM izveidotā konkursa komisija kā pozitīvu novērtēja viņa uz klientu un biznesu orientētas institūcijas vīziju. Tāpat par efektīviem komisija atzina arī priekšlikumus iestādes darbības uzlabošanai, tostarp VDI pārveidošanu par servisa jeb apkalpojošo, nevis sankcionējošo institūciju.

A.Luhse atbilst Valsts civildienesta likuma 7.panta prasībām, viņam ir akadēmiskā augstākā izglītība politoloģijā (sistēmu analīzē) un psiholoģijā. Šobrīd A.Luhse turpina studijas Newport International University (ASV) doktorantūrā. Viņam ir labas angļu un krievu valodas zināšanas.

A.Luhsem ir darba pieredze valsts pārvaldes darbā un iestādes vadītāja amatā. Kopš 2006.gada A.Luhse ir SIA “Lattelecom” Uzraudzības padomes loceklis. A.Luhse bijis valdes priekšsēdētājs biedrībā “Sporta klubs Luxe”, padomes loceklis VAS “Latvijas Gaisa satiksme”, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, VAS “Elektronisko sakaru direkcija”. A.Luhse strādājis arī kā praktiskās psiholoģijas pasniedzējs. Tāpat A.Luhse bijis Rīgas Centra rajona izpilddirektors.

A.Luhse VDI direktora pienākumus sāks pildīt ar 2010.gada 14.janvāri. A.Luhse dzimis 1959.gadā.

Atgādinām, 2009.gada 13.novembrī ar Valsts darba inspekcijas direktori Ritu Elci tika izbeigtas valsts civildienesta attiecības, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 41.panta 1.punkta a) apakšpunktu – pēc pašas vēlēšanās.

2009.gada 17.novembrī laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tika izsludināts konkurss uz vakanto Valsts darba inspekcijas direktora amata vietu. Saskaņā ar LM 2009.gada 25.novembra rīkojumu “Par konkursa izsludināšanu, konkursa komisijas sastāvu un pretendentu vērtēšanas kritērijiem” LM tika izveidota konkursa komisija un apstiprināti vērtēšanas kritēriji.

Lai izvērtētu pretendenta atbilstību LM padotībā esošo iestāžu vadītāju amatiem ar 2009.gada 9.decembra Ministru kabineta rīkojumu Nr.836 “Par pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisiju”, LM tika apstiprināts personu saraksts, kuras var iekļaut pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā

 12.janvārī Ministru kabinets akceptēja grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas vienkāršos iekšējo normatīvo aktu izdošanas kārtību. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Likumprojekts paredz vienkāršot instrukciju un ieteikumu izdošanas kārtību, vienlaikus palielinot instrukcijas vai ieteikumu izdevējas institūcijas atbildību par šā iekšējā normatīvā akta tiesiskumu. Instrukcijas un ieteikumu projektus turpmāk vairs nebūs iepriekš jāsaskaņo ar TM. Tomēr, lai TM arī turpmāk varētu pildīt savu klasisko tiesiskuma nodrošināšanas funkciju, likumprojekts paredz noteikt tieslietu ministram tiesības apturēt prettiesiskas instrukcijas vai ieteikumu darbību pēc šo iekšējo normatīvo aktu publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Kā teikts projekta anotācijā, no likuma tiks izslēgtas arī normas, kuras paredz obligātu visu iekšējo normatīvo aktu saskaņošanu ar augstāku iestādi, jo ir daudz tādu iekšējo normatīvo aktu, kuri skar vienīgi darba organizāciju iestādē, piemēram, lietvedības organizēšanas kārtību, un šādu iekšējo normatīvo aktu saskaņošana ar augstāku iestādi nav lietderīga. Ievērojot minēto, likumprojektā paredzēts, ka augstāka iestāde varēs turpmāk noteikt, kādi iekšējie normatīvie akti ar to ir jāsaskaņo. Tomēr, ja augstāka iestāde šādu kārtību nebūs noteikusi, tad padotības iestādei būs jāsaskaņo ar augstāku iestādi visi iekšējie normatīvie akti, kā tas bija līdz šim. Tādējādi augstākai iestādei tiek saglabāta iespēja kontrolēt, kādi iekšēji normatīvie akti tiek izdoti tās padotībā esošajās iestādēs.

Ar grozījumiem vienlaikus plāno apvienot vairākus iekšējo normatīvo aktu veidus, tādējādi vienkāršojot iekšējo normatīvo aktu sistēmu. Pēc likumprojekta apstiprināšanas Saeimā tiek paredzēts saglabāt četrus iekšējo normatīvo aktu veidus – reglaments, instrukcija, ieteikumi un iekšējie noteikumi –, kuri likumprojektā pēc satura tiek skaidri nošķirti.

Likumprojekts papildus paredz vienkāršot regulējumu kolīziju risināšanai starp iekšējo un ārējo normatīvo aktu vai vispārējo tiesību principu, proti, nosakot, ka gadījumā, ja amatpersona konstatē pretrunu starp iekšējo un ārējo normatīvo aktu, piemēro ārējo normatīvo aktu.

Likuma grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VesM: Par finansējuma piešķiršanu ambulatoro veselības aprūpes centru infrastruktūras attīstībai un aprīkojuma iegādei

 12.janvārī Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts, kas paredz veselības aprūpes centru infrastruktūras attīstībai un aprīkojuma iegādei, piesaistot Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļus, piešķirt 14 miljonus latu.

Uz finansējumu varēs pretendēt veselības aprūpes centri un pārprofilētās slimnīcas, ar kurām ir līgums tikai par ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Projektu ietvaros varēs veikt ēku ārējo un iekšējo renovāciju un rekonstrukciju, kā arī iegādāties ārstniecības procesam nepieciešamo aprīkojumu un ierīces.

Veselības ministre Baiba Rozentāle norāda: “Mūsdienu medicīnas tehnoloģiskie sasniegumi un kvalificētais ārstniecības personāls ļauj pacientiem konsultācijas pie speciālistiem un medicīniskos izmeklējumus veikt ambulatori. Iedzīvotājiem tas ir ērtāk, jo palīdzība pieejama tuvāk mājām, šāda palīdzība ir arī ievērojami lētāka nekā slimnīcās, tādēļ iespējams palīdzēt lielākam pacientu skaitam. Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļu novirzīšana veselības centru attīstībai ir Veselības ministrijas uzsāktā kursa turpinājums – nostiprināt valstī ambulatoro aprūpi.”

VesM: Par rīcību ar veselības aprūpes nozarei piešķirtajiem valsts galvotajiem aizdevumiem

 12.janvārī Ministru kabineta sēdē izskatīts Veselības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par turpmāko rīcību ar veselības aprūpes nozarei piešķirtajiem valsts galvotajiem aizdevumiem un nolemts atļaut ārstniecības iestādēm turpināt valsts galvoto aizdevuma projektu īstenošanu plānotajā apjomā.

Veselības ministre Baiba Rozentāle: “Uzskatu, ka pieņemtais lēmums ir vienīgais pareizais. Tas ir vērsts uz attīstību, uz pacientu ārstēšanas apstākļu un mediķu darba vides uzlabošanu. Diskusijas ar koalīcijas partneriem un kolēģiem valdībā ir bijušas ilgas, tomēr ir gandarījums, ka mūsu argumenti ir uzklausīti. Visas valsts īpašumā esošās veselības aprūpes iestādes, kurām izsniegti valsts galvotie aizdevumi, un Rīgas Stradiņa universitāte līdz šim bez kavēšanās veikušas visus maksājumus. Balstoties uz Finanšu ministrijas izstrādāto iekšzemes kopprodukta prognozi līdz 2049.gadam, paredzams, ka tās spēs veikt visus saistību un procentu maksājumus.”

Jau ziņots, ka valsts galvotie aizdevumi slimnīcu attīstībai piešķirti trīs universitātes slimnīcām un psihiatrijas slimnīcām, kuras nav plānots reorganizēt un kuras turpinās strādāt kā slimnīcas. Līdz 2010.gada 1.janvārim ir noslēgti līgumi par vismaz 80% no piešķirtās aizdevuma summas. Neļaujot slimnīcām izmantot šo finansējumu, tika zaudēts laiks objektu būvniecībai, kamēr būtiski samazinājušas celtniecības izmaksas, bet procenti bankām gan par saņemto aizdevumu, gan arī rezervēto summu tāpat bija jāmaksā. Veselības ministrija argumentēja, ka kredītus uz tik izdevīgiem noteikumiem slimnīcas pārredzamā nākotnē vairs nesaņemtu, bet infrastruktūras attīstība un celtniecība jāvērtē arī kā viens no ekonomiskās atveseļošanās pamatnosacījumiem.

Aizliegums izmantot piešķirtos līdzekļus šobrīd jau aizkavējis vairāku projektu realizāciju par 12 mēnešiem.

VesM: Par grozījumiem veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas noteikumos

 12.janvārī Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas noteikumos, kas paredz paplašināt iedzīvotāju loku, kuriem no Sociālās drošības stratēģijai paredzētajiem līdzekļiem tiks segtas pacientu iemaksas un citi līdzmaksājumi, saņemot ārstnieciskos pakalpojumus.

No pacientu iemaksām pilnā apmērā tiks atbrīvoti iedzīvotāji un viņu ģimenes locekļi, kuru ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 120 latus. Savukārt iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir līdz 150 latiem, tiks segtas pacienta iemaksas 50% apmērā un līdzmaksājums par vienā stacionēšanās reizē veiktu ķirurģisku operāciju nepārsniegs 15 latus.

Veselības ministre Baiba Rozentāle norāda: “Pieejama veselības aprūpe ir viena no iedzīvotāju pamatvajadzībām. Uzskatu, ka grūtajos ekonomiskajos apstākļos, kad nodokļu celšanas rezultātā ģimenēm arvien samazinās ienākumi, iedzīvotājiem jāsniedz atbalsts veselības aprūpes saņemšanā. Ja līdz šim iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem vērsās savās pašvaldībās pēc palīdzības, lai samaksātu par ārstniecību, tad tagad šīs izmaksas segs valsts, tādēļ izmaiņas būs būtisks atspaids arī pašvaldību sociālajiem budžetiem. Veselības ministrijas izstrādātie priekšlikumi būs reāls atbalsts tūkstošiem ģimeņu, tādēļ biju pārsteigta par iepriekš izteiktajiem iebildumiem, kurus tomēr izdevās atspēkot.”

Jau ziņots, ka Sociālās drošības tīkla stratēģijas ietvaros trūcīgās personas ir atbrīvotas no pacientu iemaksām. Trūcīgajām personām nav jāmaksā 15 latu līdzmaksājums par vienā ārstēšanās reizē veiktajām ķirurģiskajām operācijām, kā arī trūcīgie pacienti var uzturēties slimnīcu viesnīcās bez maksas. Arī izdevumi par kompensējamajiem medikamentiem vai medicīnas ierīcēm tiek apmaksāti pilnā apmērā, ja trūcīgā persona 2010.gadā būs samaksājusi 50 latus. Šo nosacījumu plānots mainīt, nosakot, ka trūcīgajām personām un personām, kuru ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 120 latus, nav jāmaksā par kompensējamajiem medikamentiem.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

ZM: Par veterinārajām prasībām to dzīvnieku apritei, kas nav minēti citos normatīvajos aktos par veterināro kontroli

 Valdība 12.janvārī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Veterinārās prasības to dzīvnieku apritei, kas nav minēti citos normatīvajos aktos par veterināro kontroli”. Pieņemtie MK noteikumi aizstāj Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumus Nr.436 “Veterinārās prasības to dzīvnieku apritei, kas nav minēti citos normatīvajos aktos par veterināro kontroli”.

Noteikumi nosaka veterinārās prasības dzīvnieku apritei starp Latviju un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kā arī dzīvnieku importam no valsts, kas nav ES dalībvalsts.

Noteikumi paredz, ka turpmāk dzīvnieku pārvietošanai komerciālos nolūkos būs jāizmanto tikai veterinārais (veselības) sertifikāts, bet komercdokuments vairs nebūs nepieciešams. Noteikumos arī norādīts, ka uz citu dalībvalsti atļauts izvest dzīvniekus, ja tie ir no novietnes, kurā nav konstatētas infekciju slimību klīniskās pazīmes, kā arī dzīvnieki ir no novietnes vai apgabala, kur dzīvnieku veselības apsvērumu dēļ nav noteikts pārvadāšanas aizliegums vai ierobežojums.

Lai informācija par dzīvnieku novietnēm būtu pieejama publiski, tostarp arī citām ES dalībvalstīm, dokuments nosaka, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), sākot ar 2010.gada 1.janvāri, elektroniskajā tīmekļa vietnē reģistrē informāciju par katras novietnes atzīšanu, atcelšanu, anulēšanu vai atjaunošanu.

Tāpat noteikumos noteiktas arī veterinārās prasības dzīvnieku ievešanai Latvijā no trešajām valstīm un prasības pavaddokumentiem. Noteikumi papildināti ar dzīvnieku zooloģiskās klasifikācijas sarakstu un precizēta lietojamā terminoloģija.

Šo noteikumu ievērošanu uzraudzīs un kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests.

Līdz ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 2006.gada 7.februāra noteikumi Nr.110 “Veterinārās prasības to nagaiņu sugu dzīvnieku apritei, kurus importē vai ved tranzītā caur Latviju no trešajām valstīm” un Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumi Nr.436 “Veterinārās prasības to dzīvnieku apritei, kas nav minēti citos normatīvajos aktos par veterināro kontroli”.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa