Par Ungārijas ārlietu ministra darba vizīti Latvijā

Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, ministrijas foajē 14.janvārī sirsnīgi sagaidot Ungārijas ārlietu ministru Pēteru Balāžu, kurš ieradies Latvijā darba vizītē, un Ungārijas vēstnieku Latvijā Ištvānu Mohāči Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Pie Valsts prezidenta:

14. janvārī Valsts prezidents Valdis Zatlers tikās ar Ungārijas Republikas ārlietu ministru Pēteru Balāžu. Lielākā daļa sarunas tika veltīta abu valstu ekonomikas atveseļošanas programmām, skaidrojot katras valsts ekonomiskos rādītājus un atzīmējot, ka galvenais akcents ir jāliek uz jaunu darba vietu veidošanu. Tāpat Valsts prezidents ar ministru diskutēja par Latvijas un Ungārijas plāniem pievienoties eirozonai 2014.gadā. Viņi pārrunāja arī abu valstu savstarpējo ekonomisko sadarbību, kas pēdējā gada laikā ir pieaugusi, un kā šo sadarbību veicināt nākotnē.

Sarunas laikā abas amatpersonas apsprieda arī šā gada pavasarī Budapeštā gaidāmo t.s. Araijološas grupas astoņu Eiropas valstu vadītāju tikšanos. Araijološas grupa ir neformāla astoņu Eiropas prezidentu grupa, kas tiekas reizi gadā, lai apspriestu aktuālos Eiropas ārpolitikas jautājumus. Grupā ietilpst Latvijas, Somijas, Vācijas, Itālijas, Austrijas, Portugāles, Polijas un Ungārijas prezidenti.

Valsts prezidenta preses dienests

 Pie Saeimas priekšsēdētāja:

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze 14.janvārī, tiekoties ar Ungārijas Republikas ārlietu ministru Pēteru Balāžu, pārrunāja Latvijas un Ungārijas divpusējās attiecības, parlamentāros kontaktus un abu valstu sadarbību Eiropas Savienībā (ES).

Sveicot ārlietu ministru Saeimā, G.Daudze pauda gandarījumu par Latvijas un Ungārijas politisko un ekonomisko kontaktu pozitīvo dinamiku. To apliecina gan pēdējā gada laikā notikušās augsta līmeņa amatpersonu vizītes, gan fakts, ka, neskatoties uz globālo ekonomisko krīzi, Latvijas preču eksports uz Ungāriju ir audzis, norādīja Saeimas priekšsēdētājs.

Tikšanās laikā puses akcentēja parlamentu lomas pieaugumu Eiropas Savienības dalībvalstīs. Globālās ekonomiskās krīzes laikā tieši parlamentiem jāpieņem ļoti būtiski, bet bieži vien sāpīgi lēmumi, kas ļauj stabilizēt valsts ekonomiku. Tāpat nacionālo parlamentu nozīme palielinās arī līdz ar ES Lisabonas līguma stāšanos spēkā, jo jaunais ES pamatlīgums paredz daudz plašākas iespējas dalībvalstu parlamentiem ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu Eiropas Savienībā, uzsvēra G.Daudze.

Pārrunājot Latvijas un Ungārijas sadarbību ES, amatpersonas uzsvēra, ka nepieciešamas regulāras politiskas konsultācijas starp trim Baltijas valstīm un tā dēvētajām Višegradas valstīm – Ungāriju, Poliju, Čehiju un Slovākiju. Šo septiņu ES dalībvalstu regulāra viedokļu saskaņošana ļautu tām jau daudz efektīvāk aizstāvēt savas intereses visas Eiropas Savienības līmenī, atzina Ungārijas ārlietu ministrs.

Saeimas preses dienests

 Pie ārlietu ministra:

14.janvārī Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš tikās ar Ungārijas ārlietu ministru Pēteru Balāžu, kurš Latvijā bija ieradies darba vizītē. Tikšanās laikā ministri pārrunāja Latvijas un Ungārijas divpusējās attiecības, reģionālo sadarbību, attiecības ar kaimiņvalstīm un enerģētikas politiku.

Pārrunājot Latvijas un Ungārijas divpusējās attiecības, abi ministri uzmanību pievērsa ekonomiskās sadarbības veicināšanai. M.Riekstiņš atzīmēja Latvijas uzņēmēju augošo interesi Ungārijas tirgus apgūšanā, minot tādas nozares kā farmācija, kokmateriālu ražošana un pārtikas rūpniecība. “Ekonomiskās situācijas izaicinājumi ir papildu impulss biznesa kontaktu veicināšanā un jaunu tirgu apgūšanā,” atzīmēja M.Riekstiņš.

Tikšanās ietvaros P.Balāžs informēja par ekonomisko situāciju Ungārijā un atzīmēja finanšu tirgus pozitīvo tendenci. 2008.gada oktobrī Ungārija kā pirmā no Eiropas Savienības dalībvalstīm vērsās pie starptautiskajiem aizdevējiem, saņemot starptautisko aizdevumu 20,1 miljardu eiro. Pagājušā gada nogalē Ungārijas valdība paziņoja, ka sakarā ar pozitīvajām izmaiņām finanšu vidē Ungārija neizmantos tai pieejamo nākamo (ceturto) aizdevuma daļu.

Sarunas gaitā tika skarts jautājums par sadarbību kultūrā un izglītībā, īpaši latviešu un ungāru valodas mācīšanā abās valstīs. M.Riekstiņš atzinīgi novērtēja iespēju apgūt latviešu valodu divās Ungārijas universitātēs (Budapeštā un Sombathejā).

Runājot par reģionālo sadarbību, puses bija vienisprātis par Višegradas valstu (Ungārija, Polija, Čehija un Slovākija) un Baltijas valstu sadarbības intensificēšanu.

Ministri apmainījās viedokļiem par sadarbību ar kaimiņvalstīm. M.Riekstiņš atzīmēja Latvijas ostu infrastruktūras iespējas, kā piemēru minot loģistikas pakalpojumus ASV militārā kontingenta Afganistānā apgādes nodrošināšanai.

Tikšanās laikā P.Balāžs informēja par marta sākumā Budapeštā plānoto paplašināto Višegradas valstu, Baltijas valstu, Austrumu partnerības valstu un Eiropas Savienības prezidējošo valstu trio (Spānija, Beļģija un Ungārija) ārlietu ministru sanāksmi, kas būs veltīta Austrumu partnerības jautājumiem. “Sadarbībā ar Austrumu partnerības valstīm svarīgi aktīvi īstenot konkrētus sadarbības projektus,” uzsvēra M.Riekstiņš.

Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš un Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Balāžs apsprieda arī enerģētikas politikas jautājumus. Ārlietu ministri bija vienisprātis, ka jādiversificē enerģijas piegādes avoti.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments