“Mūsu spēks bija vienotībā un kopīgā sapnī par brīvu Latviju”

 Trešdien, 13.janvāra vakarā, ar piemiņas ugunskura aizdegšanu Zaķusalā, pie kura atmiņās kavējās barikāžu aizstāvji, iedzīvotāji, Nacionālo bruņoto spēku vienību komandieri, karavīri, zemessargi, valsts amatpersonas, tostarp (attēlā pa labi: no kreisās) Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Juris Maklakovs, aizsardzības ministrs Imants Viesturs Lieģis un 1991.gada barikāžu muzeja direktors Renārs Zaļais, sākās 1991.gada barikāžu atcerei veltītie pasākumi.

Tiekoties ar barikāžu štāba priekšniekiem un barikāžu dalībniekiem, aizsardzības ministrs I.Lieģis norādīja, ka 1991.gada janvāris Latvijai bija radījis situāciju, kurā bija iespējams vēstures gaitu kardināli mainīt un pagriezt sev vēlamā virzienā. “Mēs to apzinājāmies un lielā vienotībā un apņēmībā sākām veidot savas valsts turpmāko vēsturi,” teica aizsardzības ministrs.

 “Vienotība ir vārds, kas visprecīzāk raksturo to dienu kopīgo izjūtu. Iedzīvotāji no visas Latvijas ieradās Rīgā, lai kopīgi aizstāvētu savu zemi. Mūsu spēks bija vienotībā un kopīgā sapnī par brīvu Latviju. Barikāžu laikā valdošā vienotība ir īpaši nepieciešama šodien, kad kopīgiem spēkiem jāmeklē risinājumi valsts ekonomiskās situācijas atveseļošanai. Visa pamatā ir ticība un apņemšanās. Ja tā mums būs, mēs atradīsim risinājumu jebkurai situācijai,” norādīja I.Lieģis.

Pasākumā Zaķusalā piedalījās arī bijušais aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (attēlā pa kreisi), kurš barikāžu dienu laikā bija viens no atbildīgajiem par Augstākās padomes aizsardzību un pēc tam aktīvi iesaistījās Zemessardzes veidošanā.

		Foto: Gatis Dieziņš, RJC

“1991.gada janvārī izšķīrās, vai Latvija pastāvēs kā valsts, vai mēs varēsim dzīvot kā latvieši. Toreiz barikādēs mēs bijām plecu pie pleca, vienoti, par spīti tam, ka katram bija sava dzīve un savas rūpes. Tagad, pēc 19 gadiem, laiks ir kļuvis tāds pats, jo šis gads ir kā pēdējā kauja par Latviju, par mums. Tādēļ ir ļoti svarīgi atcerēties tās dienas un saprast, ka tikai visi kopā mēs spēsim nosargāt savu zemi,” uzskata Ģ.V.Kristovskis.

Savukārt šodien 1991.gada barikāžu muzejā tiks pasniegti valsts apbalvojumi barikāžu dalībniekiem, bet rīt, 16.janvārī, notiks atceres pasākums pie Vecmīlgrāvja tilta.

19.janvārī Mārupes kapos pie pieminekļa brīvības cīnītājiem notiks Robertam Mūrniekam veltīts atceres brīdis, bet 20.janvārī būs atceres pasākums Stopiņu novadā pie barikāžu dalībniekiem veltītā akmens.

Atceres kulminācijas pasākumi risināsies 20.janvārī Rīgā, kad notiks svētbrīdis Doma baznīcā. Pēc tam Valsts prezidents Valdis Zatlers apmeklēs 1991.gada barikāžu muzeju un tiksies ar jaunsargiem. Savukārt no pulksten 10 līdz vakaram Doma laukumā degs piemiņas ugunskurs, kur tikties barikāžu dalībniekiem. Tāpat plānota ziedu nolikšana II Meža kapos un pie Brīvības pieminekļa, kā arī kritušo piemiņas vietās Bastejkalnā.

Barikāžu notikumi iesākās ar PSRS ultimātu Lietuvai par PSRS Konstitūcijas atjaunošanu Lietuvas teritorijā, bet naktī no 12. uz 13.janvāri padomju armija vardarbīgi ieņēma Viļņas televīziju, atņemot dzīvību 14 un ievainojot vairākus simtus iedzīvotāju.

13.janvārī Rīgā notika manifestācija, kurā piedalījās vairāk nekā 700 000 iedzīvotāju no visiem Latvijas novadiem, kuri pauda atbalstu Lietuvas tautai un izteica protestu pret iespējamajām provokācijām Latvijā.

13.janvāra vakarā Rīgā sāka celt barikādes, lai aizsargātu Augstākās padomes ēku, televīziju, Daugavas tiltus un citus stratēģiski svarīgus objektus. 16.janvārī sāka aktivizēties OMON vienība. Apšaudē pie Vecmīlgrāvja tilta gāja bojā Satiksmes ministrijas šoferis Roberts Mūrnieks. Tomēr asiņainākie notikumi risinājās 20.janvārī, kad OMON mēģināja ieņemt Iekšlietu ministrijas ēku.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments; “LV” informācija